Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Rīgā skan „Frakciju viedokļi”, un, kā ierasts, pēc Saeimas kārtējās sēdes Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimai bija relatīvi īsa un praktiska darba diena. Kā parasti, izskatīšanai tika nodoti diezgan daudzi valdības virzīti likumprojekti, kā arī tika izskatīti citi likumprojekti.
Es gribu atzīmēt tikai divus no tiem, kas tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām. Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Šis likumprojekts paredz: „Invaliditātes pensijas vietā piešķirot vecuma pensiju, invaliditātes laikā tiek saglabāta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai.” Es domāju, ka šī bija viena no lietām, ko mēs varētu saukt par sociālo taisnīgumu, un ļoti labi, ka pozīcija ar opozīciju ir vienojusies par šī likumprojekta iesniegšanu un tas tiek virzīts komisijām skatīšanai. Protams, skatīsimies tālāk, kādi priekšlikumi tiks iesniegti, bet katrā ziņā tas ir vērtējams kā labs notikums.
Otrs likumprojekts, par ko būtu jārunā. Šodien Saeimā izraisījās asas debates par to, cik liels biedru skaits ir nepieciešams politiskajām partijām. Nacionālā apvienība bija iesniegusi priekšlikumu – palielināt biedru skaitu līdz četriem simtiem, un frakcija VIENOTĪBA uzskatīja, ka tas ir atbalstāms priekšlikums. Tomēr jāsaka, ka parlamentārieši nebija īsti sagatavojušies šīm debatēm, un, ņemot vērā to, ka parlaments šo priekšlikumu neatbalstīja šoreiz, es domāju, ka būs vēl jāatgriežas pie šīs diskusijas arī trešajā lasījumā.
Un ir jāpiemin arī tas, ka šodien Saeima apstiprināja parlamentārās izmeklēšanas komisiju jautājumā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, un pārskatāmā laikā komisija, visticamāk, ievēlēs komisijas vadību, kas tad ķersies klāt darbam. Jāsaka, ka tas ir interesants notikums no Saeimas viedokļa, jo kādu laiku neviena izmeklēšanas komisija nav bijusi. Saeima pati kā tāda ir diezgan skeptiska par šo komisiju darbu. Tā ka jācer, ka šai komisijai veiksies un būs labi rezultāti.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ašeradena kungam no frakcijas VIENOTĪBA.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!
A.Barča (ZZS).
Labdien! Gribu sākt uzrunu, cienījamie radioklausītāji, nedaudz precizējot mana kolēģa Arvila Ašeradena teikto par Ministru kabineta virzītajiem un parlamentam nodotajiem likumprojektiem. Lūk, likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nav Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, bet piecu deputātu izstrādāts un parakstīts likumprojekts, kurš tapis sadarbībā ar Labklājības ministriju. Un tie ir Andrejs Klementjevs, Arvils Ašeradens, Vitālijs Orlovs, Igors Zujevs un es, Aija Barča.
Es domāju, ka šodien Saeima, nobalsojot par šo grozījumu likumā „Par valsts pensijām”, manuprāt, ir uzsākusi ļoti labu lietu, tas ir, pievērsusies pensionāru jautājumiem, un es domāju, ka tas darbs varētu būt turpināms. Vienlaikus es vēlētos teikt, ka jābūt ļoti uzmanīgiem tiem cilvēkiem, kuri uz šodienu saņem invaliditātes pensiju un kuriem, iestājoties 62 gadu vecumam... Nu jau mēs šodien varam pateikt, ka tad, kad viņi kļūs par valsts vecuma pensijas saņēmējiem, piemaksas, kuras viņiem iepriekš piešķirtas par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks pieskaitītas pie viņu jaunās valsts vecuma pensijas. Tātad viņi nezaudēs šo naudiņu. Tikai jābūt ļoti uzmanīgiem, tāpēc ka šī norma darbosies tik ilgi, kamēr personai būs noteikta invaliditāte. Pašiem jābūt uzmanīgiem un skaidri un gaiši jāpārskata, kāds ir VDEĀK pieņemtais lēmums, līdz kuram brīdim noteikta invaliditāte, un tad gan ir steidzami jāiet pie dakteriem, protams, jāārstējas un invaliditātes termiņš jāpagarina. Citādi atkal būs nepatikšanas, būs neapmierināti cilvēki: „Kāpēc man ar nākošo mēnesi piemaksas vairs nav?”
Vēl es vēlos radioklausītājiem vēstīt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, tātad mūsu frakcijas, deputāti atsaucas ļoti daudziem pensionāru aicinājumiem Latvijā un mēs dodamies un tiekamies ar cilvēkiem. Un par ko mēs runājam? Protams, atbildam uz jautājumiem! Bet es gribu šodien vienu lietu teikt: vai turpmāk, nu, teiksim, ar 2015.gadu, mums nevajadzētu visiem kopā domāt, ņemot vērā, ka Saeima ir saņēmusi tik daudz parakstu jautājumā par pensiju indeksāciju, un pensijas sākt indeksēt atbilstoši darba stāžam? Jo manuprāt... Tā es esmu vienmēr teikusi – un tā ir mana pārliecība! –, ka tie cilvēki, kuri savu darba mūžu ir godprātīgi strādājuši un kuriem uz šodienu darba stāžs ir 35 vai 45 gadi... un daudziem pensionāriem pat vairāk... Es domāju, ka arī ar indeksācijas kārtību mēs viņiem varētu palīdzēt, un, manuprāt, viņi to ir pelnījuši.
Tātad šī ir tā lieta, kuru es vēlējos šodien jums teikt, un, protams, ja jums šāds priekšlikums ir labpatīkams, tad zvaniet, rakstiet mums un palīdziet turpmāk izstrādāt sociālo likumdošanu atbilstoši gan iespējām, gan arī jūsu vēlmēm.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
Sveicināti, cienītie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēde bija patiesi bagāta ar notikumiem un likumprojektiem, par kuriem būtu vērts runāt. Es tikai akcentēšu četrus no sēdē skatītajiem jautājumiem. Pats pirmais bija lēmums „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā”, ko ir pieņēmis Ministru kabinets, – kopumā atbalstāms, nenoliedzami nepieciešams lēmums, it īpaši attiecībā uz Daugavpils un Daugavpils novada iedzīvotājiem. Bet, kā jau es arī Saeimas debatēs minēju, acīmredzot esmu palaidis garām šo jauno reformu, ka ministri ārkārtējo stāvokli izsludina tikai viņu partijas vadītās pašvaldībās. Es neredzu būtisku atšķirību, vai cilvēks dzīvo Daugavpilī, Ogrē vai Pļaviņās, un, ja viņa mājās ieplūst ūdens un atsevišķos gadījumos šie ledus krāvumi pat pārsniedz logu rūtis, tad man ir neizprotami, kāpēc citos novados un pilsētās, kuras šīgada plūdi ir skāruši ļoti būtiski, netiek izsludināts ārkārtējais stāvoklis, bet tikai vienā novadā tiek izsludināts.
Otrais jautājums, ko vēlos akcentēt, ir likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuru Saeima vienbalsīgi atbalstīja un kurš paredz, ka par fizisku vardarbību būs uzskatāma arī tā, ka vecāki apzināti pakļauj bērnu kaitīgiem faktoriem, to skaitā tabakas dūmu iedarbībai. Respektīvi, tie vecāki, kas smēķē bērna klātbūtnē, šīs darbības rezultātā ir jau šobrīd daudziem maziem bērniem radījuši būtiskas elpceļu veselības problēmas un atsevišķos sliktākajos gadījumos šī darbība ir pat izraisījusi bērna nāvi.
Trešais jautājums, par kuru vēlos runāt, ir likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, kur Nacionālā apvienība bija sagatavojusi priekšlikumu palielināt partiju dibinātāju skaitu no 200 līdz 400 cilvēkiem (kaimiņvalstīs šis skaits pat sasniedz tūkstoti). Tas būtu solis, lai samazinātu to partiju skaitu, kuras īsi pirms vēlēšanām izveidojas kā biznesa projekti un kuras pēc nesekmīgām vai pat sekmīgām vēlēšanām aizmirst par saviem biedriem, aizmirst par šo dibināšanas mērķi un savu faktisko darbību izbeidz vai arī atjauno tikai īsi pirms nākamajām kārtējām vēlēšanām. Diemžēl „Saskaņas Centrs”, Reformu partija un Zaļo un Zemnieku savienība nobalsoja pret šo ierosinājumu. Bet, es domāju, līdzīgus priekšlikumus mēs virzīsim arī pirms trešā lasījuma. Es ceru, ka mums izdosies nostiprināt politisko partiju darbību Latvijā.
Un ceturtais, ko es vēlos akcentēt, ir likumprojekts „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, kuru ir izstrādājusi Nacionālā apvienība un kurš jau bija iesniegts Saeimā pirms gada. Nu tas ir apstiprināts pirmajā lasījumā, un ceru, ka gala redakciju tas sasniegs iespējami drīz. Šis likums paredz speciālu statusu Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem; tiktu gan sakārtota šo objektu juridiskā piederība, gan arī tiktu noteiktas darbības, kas var notikt pie Brīvības pieminekļa. Ja šis likums būtu pieņemts laikus, jau šī gada sākumā, tad tie notikumi, kas norisinājās 16.martā, vienkārši nebūtu iespējami. Nebūtu iespējams lietot, nu, šādas zaimojošas... skaņu pastiprinošu tehniku. Bet tā ir mācība, es domāju, mums visiem, un es ceru, ka tuvākajā laikā likumprojekts „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” tiks pieņemts galīgajā lasījumā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!
I.Bite (RP).
Labrīt, godātie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau pieminēja un apskatīja arī mūsuprāt būtiskākos Saeimas šodienas sēdē izskatītos likumu un lēmumu projektus. Vēlreiz pakavēšos pie atsevišķām niansēm saistībā ar šiem jau pieminētajiem projektiem, kas šobrīd jau ir kļuvuši par lēmumiem.
Proti, pirmais jautājums, ko Saeima izskatīja šodienas sēdē, bija lēmums „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā”. Jāsaka tā, ka kolēģi vai nu nav pamanījuši, ka šīs ir divas dažādas pašvaldības, vai varbūt piedēvē Reformu partijai pašvaldību, kuras priekšsēdētājs vēl nav oficiāli izlēmis iestāties Reformu partijā. Proti, Reformu partiju pārstāv tikai Daugavpils pilsētas pašvaldības vadītāji, nevis Daugavpils novada pašvaldības vadītāji. Taču ne tur ir šī lēmuma būtība; būtība ir tajā, ko tātad no šī brīža vai faktiski jau no Ministru kabineta pieņemtā lēmuma brīža ir iespējams darīt. Un tātad iedzīvotājiem būtu jāņem vērā tas, ka ārkārtējā situācija nozīmē, ka Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju. Mēs esam ziņās dzirdējuši, ka ir iedzīvotāji, kuri atsakās evakuēties no plūdu skartajām teritorijām. Tas diemžēl var beigties pat letāli, tāpēc šī ārkārtējā situācija nozīmē, ka būs tiesības veikt piespiedu evakuāciju. Vienlaikus pašvaldībai būs arī jānodrošina evakuēto iedzīvotāju uzskaite, pagaidu izmitināšana, ēdināšana, sociālā aprūpe un medicīniskās palīdzības sniegšana, kā arī sadarbībā ar Valsts policiju jānodrošina evakuēto iedzīvotāju īpašumu pastāvīga apsardze. Tātad tas, ka jūs tiekat evakuēts no jūsu īpašuma, nenozīmē, ka jūsu īpašums paliek pilnībā nepieskatīts un likteņa varā, ja tā var izteikties. Valsts policijai ir pienākums nodrošināt apsardzi. Un, protams, visiem iedzīvotājiem ir jāzina, ka šajos darbos varēs iesaistīt gan Valsts robežsardzi, gan Nacionālos bruņotos spēkus. Tātad, ja Daugavpils pilsētā vai novadā jūs uzrunā nevis policijas darbinieks, bet militārā dienesta pārstāvis, tad neesiet pārsteigti un uzklausiet un cieniet viņu tieši tāpat kā policijas pārstāvi!
Jau tika pieminēts arī likumprojekts „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Medijos jau līdz šim ir izskanējis, ka šie objekti ir bezsaimnieka manta. Es gan gribētu teikt, ka nebūtu pamatoti tā uzskatīt. Tas, ka īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šie objekti, nav atjaunotas nevienai fiziskajai vai juridiskajai personai, nozīmē vienīgi to, ka šie objekti jau pašsaprotami ir valsts īpašumā, un saprotams, ka šāda veida, mēroga un nozīmes īpašuma objekti valstī būtu sevišķi jāaizsargā.
Tajā pašā laikā gribu teikt, ka būs nepieciešams rūpīgs darbs pie šī likumprojekta pilnveidošanas, jo šobrīd šī likumprojekta normas saturiski dažubrīd šķiet deklaratīvas, dažubrīd pietrūkst kāda regulējuma. Piemēram, ir izveidota... tika izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome, taču nav īsti noteiktas šīs padomes pilnvaras. Tamlīdzīgi uzlabojumi būtu likumprojektam nepieciešami.
Tika jau pieminēts arī likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, kur tika piedāvāts palielināt nepieciešamo partijas dibinātāju skaitu no 200 uz 400 cilvēkiem. Mēs bieži dzirdam anekdoti: „Kur divi latvieši, tur trīs partijas.” Un jāsaka, ka zināmā mērā tā tas ir. Taču mērķis un jēga, kāpēc cilvēki apvienojas dažādās organizācijās, to skaitā politiskās organizācijās, ir paust kādus vienotus, kopīgus uzskatus, un ne jau likums ir tas, ar kuru mēs piespiedīsim 200 vai 400 cilvēku domāt līdzīgi. Tiem ir jābūt pašiem cilvēkiem, kuri apvienojas līdzīgi domājošo organizācijās, tāpēc es neuzskatu, ka tā būtu lieta, kura sabiedrībai būtu jāuzspiež ar likumu. Un, starp citu, arī šodien debatēs par šo jautājumu izskanēja, ka visām šobrīd Saeimā pārstāvētajām partijām ir vairāk nekā 400 biedru. Tātad praktiskā dzīve pierāda to, ka partijas, kurās ir vairāk biedru, tomēr ir spēcīgākas un spējīgākas savus viedokļus aizstāvēt.
Dombravas kungs arī pieminēja likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kurš iesniegts saistībā ar smēķēšanu. Taču es gribētu pieminēt vēl vienu niansi sakarā ar jēdzienu „vardarbība pret bērniem”. Proti, par vardarbību pret bērnu tiek uzskatīts arī tas, ka bērna klātbūtnē kāds vardarbīgi izturas pret šā bērna tuvinieku.
Diemžēl ģimenēs situācijas ir dažādas, notiek arī vardarbība pašu laulāto starpā vai kopā dzīvojošo personu starpā. Tas notiek, bērniem redzot. Tātad šobrīd likums pasaka, ka arī tā ir vardarbība pret bērnu.
Un pēdējais, ko es gribētu pieminēt. Šodien Saeimā apstiprināja parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura izveidota saistībā ar Ķemeru sanatoriju, personālsastāvu. Šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbosies 11 cilvēki. Tika piedāvāts izvirzīt divus cilvēkus no katras frakcijas un divus cilvēkus no neatkarīgajiem deputātiem. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir izvēlējusies izvirzīt vienu cilvēku, tāpēc kopumā komisijā darbosies 11 cilvēki.
Komisija uz pirmo sēdi sanāk jau šodien pulksten 10.35, tas ir, šobrīd. Tātad jau šobrīd komisija ievēlē savu vadītāju, un atliek tikai izteikt cerību, ka šis vadītājs būs pietiekami spēcīgs, enerģisks un rīkoties gribošs, lai komisijas darbs tiešām būtu rezultatīvs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ingai Bitei no Reformu partijas frakcijas. Un raidījumā „Frakciju viedokļi” pēdējais šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust frakcijas viedokli saistībā ar invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri pāriet uz vecuma pensijām. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija sarežģītās sarunās ar Labklājības ministriju ir panākusi, ka tiks novērsta netaisnība attiecībā uz invaliditātes pensiju saņēmējiem, kam tagad obligātā kārtā jāpāriet uz vecuma pensiju.
Likumprojekts, kas nosaka, ka šai pensionāru kategorijai tiks atjaunotas piemaksas par darba stāža gadiem, jau ir iesniegts izskatīšanai Saeimā, turklāt šodien tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. No 2012.gada 1.janvāra ir atcelta piemaksa – 70 santīmi par gadu... par gadu darba stāža, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Tātad cilvēki, kuri pirms pensijas vecuma sasniegšanas saņēma invaliditātes pensiju, zaudē daļu ienākumu. Invaliditātes pensija viņiem tika aprēķināta pēc iepriekšējiem noteikumiem, tāpēc tajā tika iekļauta piemaksa par darba stāža gadiem. Piemēram, pensija bija 150 latu mēnesī. Sasniegušus 62 gadu vecumu, šos cilvēkus obligātā kārtā pārceļ uz vecuma pensiju, un tā jau tiek rēķināta pēc jauniem noteikumiem. Tas nozīmē, ka piemaksas par stāžu vairs nav. Tagadējā pensija, tas ir, vecuma pensija, ir 130 latu mēnesī.
Piebildīšu, ka arī tāda autoritatīva organizācija kā Pasaules Banka savā pētījumā ceļ trauksmi, norādot uz Latvijas iedzīvotāju labklājības zemo līmeni. „Saskaņas Centrs” iestājas par to, lai šāda netaisnība tiktu novērsta, un uzskata, ka valstij ir jāsaglabā invalīdiem, kuri dodas vecuma pensijā, sociālās garantijas iepriekšējā apjomā. „Saskaņas Centra” pozīcijai piekrīt arī atbildīgā Saeimas komisija – Sociālo un darba lietu komisija. Tāpēc likumprojekts, iespējams, tiks izskatīts steidzamības kārtā mēneša laikā.
Savukārt labklājības ministre ir atzinusi: darba stāža piemaksu atņemot, tikai 2012.gadā vien mazākus ienākumus ir saņēmuši apmēram 2 tūkstoši veco cilvēku, kas cieš no dažādām smagām slimībām.
2013.gadā no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju pāriet vairāk nekā 3 tūkstoši cilvēku. Šajā situācijā valdošā koalīcija atņēma cilvēkiem, kuriem jau tā klājas ļoti grūti, daļu no garantētajiem ienākumiem. Ilgstošu sarunu rezultātā mums izdevās pārliecināt Labklājības ministriju atbalstīt mūsu priekšlikumu – iekļaut likumā „Par valsts pensijām” normu, kas ļauj saglabāt piemaksas par darba stāža gadiem tiem pensionāriem, kuri iepriekš saņēma invaliditātes pensiju, bet tagad pāriet uz vecuma pensiju. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, vidējais darba stāžs, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, invaliditātes pensiju saņēmējiem 2012.gadā bija 22 gadi, bet tiem, kas pāries uz vecuma pensiju 2013.gadā, – 21 gads. Piemaksa par 20 darba stāža gadiem vienam cilvēkam ir 14 latu mēnesī. Tā ir ļoti liela nauda mūsu ikdienā, mūsu dzīvē, – un it īpaši pensionāriem.
Mums gribētos cerēt, ka šis lēmums būs sākums sociālās politikas uzlabošanai un valsts sociālo garantiju atjaunošanai pirmskrīzes līmenī. Jau pašlaik valsts budžetā ir finanšu resursi, kas ļauj kaut nedaudz uzlabot stāvokli tiem cilvēkiem, kam klājas visgrūtāk.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to izskanējusi šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi”.
Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos!