Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas dažos gadījumos paredz atteikšanos no tāda soda veida kā arests uz vairākām diennaktīm. Runa ir par nenozīmīgiem administratīviem pārkāpumiem. Piemēram, kāds ne pārāk centīgs students sūtīja teicamnieku kārtot eksāmenu savā vietā, cerot, ka šāda rīcība netiks pamanīta.

Vēl viens piemērs. Izklaides pasākuma organizators ir pieļāvis nelielu pārkāpumu – nav nodrošinājis savlaicīgu atkritumu promvešanu.

Neviens jau neapstrīd to, ka tie ir pārkāpumi, kas sagādā problēmas citiem cilvēkiem, un ka vainīgie ir sodāmi. Taču rodas jautājums, vai šādos gadījumos administratīvais arests būtu adekvāts sods, jo tad sanāk, ka valsts, atsevišķos gadījumos piemērojot kā sodu administratīvo arestu, vairāk soda pati sevi, tērējot nodokļu maksātāju naudu par šāda sīka likumpārkāpēja uzturēšanu, viņam esot aiz restēm. Viena diennakts, ko cilvēks pavada arestā, izmaksā valstij no 12 līdz 15 latiem. Vai nebūtu loģiskāk par šādiem pārkāpumiem sodīt ar naudas sodiem? Tā būtu izdevīgāk gan valstij, gan sabiedrībai.

Jāņem vērā arī tas, ka šā gada septembrī seminārā „Atteikšanās no administratīvā aresta: ieguvumi un alternatīvas”, ko organizēja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Saeimu un Norvēģijas Karalisti, ministrija izvirzīja vairākus argumentus par labu tam, lai atteiktos no administratīvā aresta.

Pirmkārt, šis sods ne vienmēr ir piemērota metode likumpārkāpēja efektīvai audzināšanai.

Otrkārt, tas vienkārši dārgi izmaksā valstij.

Un, treškārt, vairāku valstu, to skaitā Zviedrijas un Igaunijas, administratīvo sodu sistēmā nav administratīvā aresta.

Domāju, ka Latvijai arī vajadzētu pakāpeniski atteikties no šā soda veida. Protams, ir jānošķir administratīvie likumpārkāpumi, kas ir sodāmi ar naudas sodiem, un kriminālnoziegumi, kas jau attiecas uz krimināltiesību jomu.

Diemžēl ar Saeimas deputātu vairākuma balsojumu šis likumprojekts darbam komisijās netika nodots.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

K.Eņģelis (RP).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Likumprojekta izstrādi vadīja Iekšlietu ministrija, un tas ir saistīts ar sabiedrībā ļoti aktuālu tēmu –legālo narkotiku izskaušanu. Likumprojekta būtība paredz, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī Slimību profilakses un kontroles centram tiek dota pilnvara strādāt, pamatojoties uz informāciju, ko šīs iestādes saņems no Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja izstrādātās agrīnās brīdināšanas sistēmas. Šī agrīnās brīdināšanas sistēma savā būtībā ir informācijas datubāze, kurā no visām pasaules valstīm, kuras lieto šo sistēmu, tiek ievadīta informācija par tā sauktajām legālajām narkotikām jeb jaunajām psihoaktīvajām vielām. Tas būs atvieglojums mūsu iestāžu darbā, jo, kā jau tika minēts arī diskusijā Saeimas sēdē, risku novērtēšanas procedūra, kā arī vielu iekļaušana aizliegto vielu sarakstā ir diezgan sarežģīts un birokrātisks process. Taču, tā kā Latvija nav vienīgā valsts, kas cīnās pret šo sērgu, tagad mēs varēsim izmantot to informāciju, kas nāk no citām valstīm, kuras arī vērtē riskus dažādām vielām un papildina šo informācijas krātuvi. Latvijas tirgū sastopoties ar vielu, kura līdz šim nav te bijusi sastopama, taču ir bijusi kādā citā valstī un tur attiecīgi ir izvērtēta un atzīta par bīstamu, tagad, balstoties uz šo informāciju, uz termiņu līdz 12 mēnešiem šo vielu varēs uzreiz izņemt no aprites. Tas būs ļoti liels ieguvums, jo mūsu dienesti varēs operatīvāk reaģēt uz jaunu vielu parādīšanos tirgū, turklāt tas atslogos ekspertīžu un birokrātisko kapacitāti šajā sarežģītajā risku novērtēšanas un vielu aizliegšanas procedūrā.

Es gribu šeit minēt dažus skaitļus, kuri norāda, ka šī problēma tiešām ir aktuāla un ka ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, lai palīdzētu varas pārstāvjiem šo problēmu risināt. Pasaulē pēdējo 12 mēnešu laikā visu to aizliegto vielu skaits, kuras ir ietvertas šajā informācijas sistēmā, ir pieaudzis par 41 procentu un nu jau pārsniedz 350 vielas. Pēdējo 12 mēnešu laikā jau 90 valstīs ir konstatēta šo vielu aprite, līdz tam tās bija tikai 70 valstīs. Tātad mēs redzam, ka tā sērga izplatās ļoti strauji un ir nepieciešami instrumenti varas pārstāvjiem, lai cīnītos pret šo nelegālo vielu un kaitīgo vielu straujo izplatību.

Līdz ar to šis likumprojekts ir liels solis uz priekšu cīņā pret šīm vielām, un būs turpmāk arī darbs pie sistēmas pilnveidošanas, lai pasargātu sabiedrību no šīm vielām, kuras kaitē veselībai un īpaši kaitē jauniešiem, kas ir primārā šo vielu auditorija.

Paldies par uzmanību, un sargiet veselību!

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

 

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es gribu jums īsumā izstāstīt par pašām aktuālākajām lietām, kas šobrīd ir Saeimā un mūsu frakcijā.

Nenoliedzami, pats svarīgākais jautājums Saeimā ne tikai šodien, bet visā šajā laikā ir valsts budžets. Un te nu ir jāsaka, ka visas atjaunotās Latvijas laikā šis ir pirmais valsts budžets, kas uz Saeimu ir atnācis bez saskaņojuma ar Latvijas Pašvaldību savienību. Ar Latvijas Pašvaldību savienību nav parakstīts nodomu protokols, vienošanās vai domstarpību protokols par budžeta līdzekļu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Vakardien mūsu savienības, Zaļo un Zemnieku savienības, vadītāji tikās ar Ministru prezidentu un šo jautājumu ļoti nopietni pārrunāja. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumam starp valsts un pašvaldību budžetiem ir jābūt šādam: vismaz 82 procenti pašvaldību pusē un 18 procenti – valsts pusē. Tika pārrunāts arī jautājums par atbalstu pašvaldību autoceļu fondam. Premjers solījās šo jautājumu risināt, un mēs ļoti, ļoti ceram, ka viņš atgriezīsies pie sarunu galda ar Latvijas Pašvaldību savienību un tomēr šo vienošanos panāks, parakstīs dokumentu, lai Saeima varētu pilntiesīgi, ar pilnām pilnvarām arī no pašvaldību deputātu un vadītāju puses turpināt skatīt valsts budžetu.

Zaļo un Zemnieku savienība valsts budžeta sakarā gatavo ļoti daudzus un plašus priekšlikumus.

Es tikai par dažiem. Pirmkārt, mēs aicināsim piešķirt brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem. Valdība ir deklarējusi jau pirms vairākiem gadiem, ka bērni ir mūsu prioritāte, un, ja mēs tiešām domājam par demogrāfiju un bērniem, tad pirmām kārtām mums ir jādomā par to, lai šie bērni būtu paēduši. Un pirmās četras klases ir ļoti būtiskas, lai bērni arī turpmāk attīstītos un būtu veseli un nebūtu viņiem nekādu problēmu ar veselību. Tas arī būs būtisks atbalsts viņu vecākiem.

Otrais priekšlikums... nākošais priekšlikums, ko mēs noteikti sniegsim, būs aicinājums samazināt pacientu līdzmaksājumu slimnīcām par slimnīcā pavadītajām dienām – samazināt vismaz uz pusi. Šajā situācijā, kad veselības aprūpe paliek aizvien nepieejamāka mūsu iedzīvotājiem, tas būtu būtisks atvieglojums. Mēs aicināsim arī būtiskāk atbalstīt reģionālās slimnīcas un lokālās slimnīcas, piešķirot papildu finansējumu, jo lauku cilvēkiem mediķu palīdzība ir ļoti nepieciešama; rindas, kurās jāstāv, lai nokļūtu pie mediķiem, ir ļoti garas, un mediķu palīdzība nereti nāk par vēlu diemžēl, jo tā ir samērā nepieejama.

Mēs aicināsim arī palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 200 latiem, jo ir absurda situācija, ka valstī iztikas minimums ir gandrīz 180 latu, bet pensionāru pensijas, kuras ir tikai nedaudz lielākas par iztikas minimumu, tiek apliktas ar nodokļiem, sākot jau no 165 latiem.

Tie ir tikai daži no priekšlikumiem, kurus mēs iesniegsim, to būs ļoti daudz. Tā ka skatīsimies, kā virzīsies tālāk budžets, un turēsim īkšķus gan par pensionāriem, gan par skolotājiem, gan par māmiņām, gan par pašvaldībām.

Paldies jums, un jauku nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies deputātei Ivetai Grigulei.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, budžeta tēma šobrīd ir viena no aktuālākajām Saeimas darba kārtībā. Jāatzīmē gan, ka Saeimas šodienas sēdes plenārsēžu darba kārtībā ar nākamā gada budžetu saistītie jautājumi nebija ietverti, tomēr visi jautājumi un visas tēmas, kas saistītas ar budžetu... par šīm tēmām tika runāts aiz Sēžu zāles durvīm.

Šeit Grigules kundze jau runāja par dažām būtiskām lietām attiecībā uz nākamā gada budžetu un budžeta pieaugumu. Es tikai gribu noteikti uzsvērt to, ka arī brīvpusdienu piešķiršana ir tiešām ļoti būtisks jautājums, kas ir iekļauts tā sauktajā demogrāfijas paketē un tiek risināts arī no Nacionālās apvienības puses.

Tomēr, manuprāt, pati svarīgākā aktualitāte, par ko ļoti daudz tiek runāts pēdējā laikā, ir jautājums par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas regulējumu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi. Nacionālā apvienība ir panākusi to, ka Imigrācijas likumā tiks iekļauti grozījumi, kas paredz ieviest kvotu sistēmu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi. Un kas ir pats būtiskākais? Tas, ka šo kvotu apmērs nākamajos gados attiecīgi samazināsies. Tātad tas ir, nu, daļēji tas, ko Nacionālā apvienība sākotnēji jau ir definējusi, – proti, mēs principā uzskatām, ka no šīs tā sauktās programmas būtu jāatsakās.

Kā jau tas ir ar jebkuriem kompromisiem, neviens nav īsti apmierināts ar šo risinājumu, bet šeit noteikti ir jāuzsver tas, ka šis ir tas minimums, kam Nacionālā apvienība šobrīd bija gatava piekrist, un mēs ceram, ka mēs šodien arī šo vienošanās protokolu ar koalīcijas partneriem parakstīsim.

Runājot par Saeimā izskatāmajiem darba kārtības jautājumiem, vēlos vērst uzmanību uz to, ka šodien tika skatīti trīs Tieslietu ministrijas virzīti likumprojekti, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru vienkāršošanu ar mērķi mazināt administratīvo slogu, mazināt gan zemesgrāmatu sistēmas, gan kadastra informācijas sistēmas datu nesakritības situācijas un novērst arī to rašanos nākotnē, maksimāli uzturēt aktuālus datus savās informācijas sistēmās un veidot tā saukto vienas pieturas aģentūru.

Mēs zinām, ka dažkārt it kā tādu sīku izmaiņu dēļ, piemēram, nekustamā īpašuma adreses maiņas dēļ, nākas apmeklēt gan Valsts zemes dienestu, gan zemesgrāmatu nodaļu. Tad, kad tiks pieņemti šie grozījumi, personai būs jāvēršas tikai vienā instancē.

Nobeigumā vēlos teikt nelielu repliku attiecībā uz Agešina kunga paustajām bažām jautājumā par administratīvā aresta atcelšanu. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija jau ilgu laiku strādā pie šī jautājuma un tiešām arī Saeimā pagājušajā nedēļā bija plaša konference. Gribētos norādīt uz to, ka kolēģi no „Saskaņas Centra”, izmantojot faktiski to darbu, ko veic šobrīd Tieslietu ministrija, mēģina tādā primitīvā veidā šo problēmu atrisināt. Jautājums par administratīvo arestu un par atteikšanos no šī soda veida ir darba kārtībā un noteikti tiks atrisināts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāte Liene Liepiņa. Lūdzu!

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par vienu darba kārtības punktu, ko mēs diemžēl izslēdzām no darba kārtības šodien, un tas bija likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Diemžēl mēs nevarējām būt droši par vairākumu šiem grozījumiem, tāpēc tas tika izslēgts.

Runa grozījumos bija par to, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personām, kuras kopj bērnu līdz bērna divu gadu vecumam, visiem – gan nodarbinātajiem, gan nenodarbinātajiem –, sākot ar nākošā gada 1.janvāri. Un tas sanāk kādreiz tā ačgārni: cilvēki it kā ļoti atbalsta demogrāfijas problēmu risināšanu un bērnus, bet šajā gadījumā... šoreiz mēs nevarējām būt droši, ka būs vairākums šim likumprojektam.

Neskatoties uz to, es iesniedzu šā likuma sakarā priekšlikumus par to, ka arī adoptētājiem un aizbildņiem vajadzētu dot iespēju būt mājās ar bērniem vienu gadu neatkarīgi no bērna vecuma. Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Mūsu valstī ir apmēram 8000 bērnu, kas ir ārpusģimenes aprūpē. Visi šie bērni, gandrīz visi šie bērni, ir pamatos traumēti bērni, un tas nozīmē, ka viņu problēmas jau no paša dzīves sākuma ir tik lielas, ir tādas dabas problēmas, ar kurām viņi paši saviem spēkiem netiek galā. Tas savukārt rada problēmas gan viņiem personiskajā dzīvē, gan mums, sabiedrībai, kopumā.

Viens no galvenajiem līdzekļiem, kā mēģināt palīdzēt šiem bērniem (un līdz ar to arī mums), ir veidot ciešu saikni starp bērnu un kādu pieaugušo, respektīvi, šajā gadījumā – adoptētāju vai aizbildni. Jo šī saikne tad varēs kalpot kā zināms pamats bērnam, veidojot attiecības ar citiem, veidojot savas morālās vērtības un visu pārējo, kas uz dzīvi attiecas.

Šos priekšlikumus es komisijā atsaucu, pateicoties priekšsēdētājas diplomātijai, bet viņa man piedāvāja, un mēs nolēmām apakškomisijā, Sociālās drošības apakškomisijā, runāt par šiem jautājumiem un spriest par principiem, kādi būtu ņemami vērā ārpusģimenes aprūpē. Tas tiešām ir būtisks jautājums ne tikai šiem atsevišķajiem cilvēkiem, bet arī mums, sabiedrībai, kopumā.

Domāju, ka mums kā sabiedrībai der pievērst šiem jautājumiem lielāku uzmanību.

Paldies jums par klausīšanos! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātei Lienei Liepiņai.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties.

Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!