Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi 2014.gada ziemas sesijā.

Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šajā ļoti svarīgajā politisko pārmaiņu laikā es vēlos jūs informēt, ka Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka turpina uzņemties atbildību par kultūras nozari un kultūras ministres pienākumus turpinās pildīt Dace Melbārde. Līdz ar to Nacionālā apvienība ļoti nopietni pievēršas deklarācijas sastādīšanai, rūpīgi pārvērtējot kultūras jomā veicamos uzdevumus.

Vēlos jums izstāstīt, ka mēs turpināsim visas iesāktās ieceres. Un ļoti svarīgi ir strādāt, lai Kultūrkapitāla fonds, kas ļauj īstenot radošas ieceres visā Latvijā ļoti daudziem māksliniekiem visās mākslas jomās... lai Kultūrkapitāla fondam palielinātu ikgadējo finansējumu, izskatot iespēju nodrošināt finansējuma pieaugumu no azartspēļu nodevām, alkohola un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa.

Kā ļoti svarīgu veicamu darbu Nacionālā apvienība uzskata Radošas personas statusa likuma izstrādi, tādējādi nodrošinot Latvijas māksliniekiem sociālo aizsardzību, sociālās garantijas un stabilitāti. Īpaši svarīgi tas ir šajā brīdī, kad ir paredzētas reformas veselības aprūpes jomā.

Nodrošinot Dziesmu svētku procesu, sekosim līdzi tam, lai tiktu uzsākta Daugavas stadiona rekonstrukcija un pielāgošana Deju svētku koncertiem, šim nolūkam piesaistot Eiropas fondu līdzekļus.

Ir ļoti svarīgi sākt sagatavoties Latvijas simtgades svinībām, gatavojot plašu programmu, iekļaujot gan kino projektus, gan enciklopēdijas izveidošanu un daudzus citus pasākumus.

Kultūras jomā ir jāturpina visas līdz šim iesāktās iestrādes. Ir jārūpējas par mākslinieku konkurētspējīgu atalgojumu, par profesionālās mākslas pieejamību reģionos, par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, par nemateriālo kultūras vērtību saglabāšanu.

Ļoti rūpīgi jādomā par mūsu tautiešu iespēju atgriezties mājās, nodrošinot, lai arī ārzemēs, diasporā, mūsu bērniem ir iespēja apgūt latviešu valodu.

Mums ir svarīgi turpināt iesākto, lai noteiktu Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem īpašu statusu un izslēgtu jebkādu necieņas izrādīšanu pret mums tik svētiem objektiem.

Aicinu Latvijas iedzīvotājus apmeklēt programmas „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā” pasākumus, kas notiek gan Rīgā, gan Siguldā. Un aicinu atcerēties, ka janvāris mūsu valstij ir vēsturiski būtisks un drīz vien notiks barikāžu piemiņas pasākumi.

Lai mums visiem, mūsu ģimenēm gaišs gada sākums un 2014.gads atnes veselību, sirdsgudrību un sapņu piepildīšanos!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Mēs šodien esam ļoti ražīgi pastrādājuši, esam no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses veselu likumprojektu paketi apstiprinājuši saistībā ar Latvijas finanšu institūcijas izveidi; iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem būs nepieciešami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, tas ļaus tos saņemt zināmā mērā ar valsts atbalstu. Tātad Latvijas Hipotēku un zemes bankas reorganizācijas process virzās sekmīgi uz priekšu. Ir paredzēts vai, precīzāk sakot, jau ir noteikts, ka jaunais nosaukums būs ALTUM. Tātad saistībā ar Saeimas šīsdienas sēdi tā ir tā galvenā, būtiskā lieta attiecībā uz tautsaimniecību.

Otra, manuprāt, ne mazāk svarīga lieta ir tā, ka apstiprināts trešajā lasījumā likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas faktiski pēc būtības paredz to, ka tām infrastruktūras lietām, kas tiek raktas zem ceļiem, tas ir, kabeļiem, caurulēm... ka tas viss ir jābūvē pietiekoši plaši, lai pēc tam katram nākamajam komersantam, kurš vēlas ievilkt kādu kabeli vai sakaru vadu, nevajadzētu vēlreiz bojāt šo ceļu vai trotuāru. Tātad šie grozījumi paredz to, ka šai infrastruktūrai jābūt pietiekoši plašai, lai to varētu izdarīt arī katrs nākošais komersants, kurš vēlas šo infrastruktūru izmantot. To mēs esam apstiprinājuši trešajā lasījumā, tā ka es ceru, ka vismaz kādu brīdi pēc šo grozījumu pieņemšanas būs... nu nebūs tā, ka mēs uzlejam asfaltu un pēc trim mēnešiem to laužam augšā un liekam jaunu kabeli.

Tā ka man prieks, ka mēs to esam izdarījuši.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ozoliņa kungam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atļaujiet, lai arī novēloti, novēlēt jums laimīgu Jauno gadu!

Saeima šodien strādāja, jāsaka gan, īsu brīdi (bet tā jau tas parasti ir pēc brīvdienām, likumprojektu nav daudz sakrājies), taču nobalsoja par diezgan lielu skaitu diezgan svarīgu likumprojektu.

Es gribu pieminēt tikai vienu no likumprojektu paketes – „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Šodien Saeima to atbalstīja... nu, es neteiktu, ka vienbalsīgi. Protams, opozīcija iebilda, un tas ir saprotami.

Jāsaka, ka Ārstniecības likuma grozījumu virzība šodien nostiprina tā sauktās reformas ārstniecības jomā un ārstniecības finansēšanas jomā. Es, frakcijas VIENOTĪBA politiķis, piekrītu vairāk tiem iedzīvotājiem... tiem ekspertiem, kuri saka, ka šis likums neatrisina, iespējams, jautājumu par papildu finansējumu veselības nozarei, bet ļoti skaidri sāk sakārtot definīcijas tādos ārstniecības nozarei būtiskos jautājumos: kam konkrētais pakalpojums pienākas un kam nepienākas. Un jāsaka, ka tas ir ļoti svarīgi, jo Latvija ir atvērta ekonomika. Liela daļa valsts iedzīvotāju atrodas ārpus valsts, strādā un maksā nodokļus citās valstīs (piemēram, ja mēs ieliekam to dubultpilsonības kontekstā vai arī runājam par tiem mūsu valsts cilvēkiem, kas pašlaik atrodas un strādā Īrijā vai Anglijā, vai citās Eiropas valstīs, vai tā sauktajās trešajās valstīs). Tāpat Latvijā sāk ierasties arvien vairāk cilvēku, kas šeit dzīvo un strādā. Un šajā situācijā ir skaidrs, ka mums jānosaka, kam tad pienākas apmaksāts valsts pakalpojums un kam nepienākas.

Otra daļa ir saistīta varbūt mazāk ar šo likumu, bet tomēr... Ir tātad virzība, ļoti skaidras definīcijas, kas šo likumu virzīs... Piespiedīs mūs nodefinēt, kas ir neatliekamās palīdzības jautājums un kas ir plānveida pakalpojumu grozā.

Tā ka kopumā es ļoti pozitīvi raugos uz šā likumprojekta virzību, tas ir tikai pats sākums, pirmie soļi, bet ir... sāk tātad noskaidroties, kam par ko... kam par medicīniskajiem pakalpojumiem maksās valsts, kas paši maksās nodokļu formā vai veiks iemaksu un kuriem šie pakalpojumi vienkārši nepienāksies. Un tad būs jāatrod risinājumi, kā samaksāt par šiem pakalpojumiem, jo tie maksās tirgus cenu. Tā ka tas, man liekas, ir ļoti labi.

Nākamā lieta, par ko mums vajadzētu noteikti runāt, ir jaunās valdības veidošana. Šī Saeimas sēde notika, protams, zem jaunās valdības veidošanas zvaigznes. Manuprāt, Straujumas kundze ir sākusi šo procesu ļoti labi, un ir sākušās partiju konsultācijas par atbildības jomu uzņemšanos jaunajā valdībā. Protams, mēs redzam pirmās pretrunas, bet, protams, nav bijis tādas valdības, kura būtu sastādīta bez pretrunām. Es domāju, ka tās vienkārši ir atrisināmas, un tātad nākamo nedēļu sarunas rādīs to, kā tas viss virzīsies uz priekšu.

Nākamā lieta, kuru, man liekas, būtu ļoti svarīgi klausītājiem zināt, – ka Labklājības ministrija virza valdībā pensiju indeksācijas jauno modeli, kas ir saistīts ar nelielām izmaiņām... es drīzāk teiktu, ar būtiskām izmaiņām esošajā modelī. Turpmāk paredzēts indeksēt visas pensijas līdz 200 latiem. Tātad neatkarīgi no tā, cik liela jums pensija, tā summa līdz 200 latiem, kas jums ir, tiks indeksēta, bet tiks indeksēta ar kombinētu modeli... ar kombinētu indeksu. Līdz šim indeksācija tika veikta tikai par cenu pieaugumu, bet tagad inflācijas indekss tiks kombinēts ar darba algas pieauguma indeksu. Tas ļautu palielināt pensiju indeksāciju vai potenciāli, kā mums izskatās, varētu saglabāt pensiju indeksāciju līdzšinējā līmenī. Tāds līmenis, kāds bija šogad, varētu būt arī nākamajā gadā.

Protams, pāragri to teikt, jo jāskatās, kā pieaugs darba algas, bet šinī brīdī, kā mēs zinām, inflācija ir ļoti zema, savukārt iemaksas sociālajā budžetā pieaug daudz straujāk, un šāda indeksu kombinācija ļautu tiešām palielināt šīs pensijas līdz 200 latiem. Liekas, ka šis modelis ir sociāli ļoti atbildīgs, jo ātrāk augs pensiju apmērs tiem iedzīvotājiem, kuriem tās ir mazākas. Kā mēs redzam, tā būtu laba virzība sociālās atbildības virzienā.

Tie īsumā būtu, tā teikt, svarīgākie jautājumi frakcijas VIENOTĪBA darba kārtībā šobrīd.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ašeradena kungam.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ziemas sesijas pirmā sēde jau nu sanāca tāda diezgan miegaina, un tas ir diezgan loģiski, jo vairumam deputātu prātus laikam pārņem tomēr jaunās valdības veidošana. Taču, protams, darba kārtībā bija arī vairāki svarīgi jautājumi, nu, piemēram... jā, nu, piemēram, jau pieminētais, Ozoliņa kunga pieminētais, jautājums par Latvijas Hipotēku un zemes bankas likvidācijas seku novēršanu, veidojot jaunu valsts attīstības finanšu instrumentu ar nosaukumu ALTUM.

Viss jau, protams, būtu labi, strādājam šeit diezgan intensīvi un produktīvi. Taču atkal vēršu uzmanību uz to, ka vairāki jautājumi, laikam kādi astoņi darba kārtības jautājumi, tika skatīti, atkal prasot steidzamību, atkal sasteigti. Un tas varbūt rada bažas par šo, nu, kā lai saka, darba organizāciju dažā labā ministrijā, jo jautājumi, par kuriem jau sen bija skaidri zināms, ka tie būs darba kārtībā, tagad atkal jāvirza ir sasteigti, steidzamības kārtībā, neizskatot kārtīgi un rūpīgi. Un tā varbūt ir šīs Saeimas darba problēma.

Būtisks jautājums bija arī likuma „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Valsts prezidents to ir nodevis atpakaļ Saeimai. Kāda ir būtība? Šajos grozījumos tika paredzēts, ka ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi, Saeimas vēlēšanās balsojot pa pastu, savu balsi nodod jebkuram vēlēšanu apgabalam, kuru ir izvēlējušies paši, bet tie, kas apmeklē vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, savas balsis nodod tikai un vienīgi Rīgas vēlēšanu iecirknim. Nu, acīmredzot Valsts prezidents šeit bija saskatījis zināmu nekonsekvenci, jo visiem ārzemēs mītošajiem Latvijas pilsoņiem būtu jābūt vienādām iespējām balsot, proti, balsot visiem vai nu tikai par Rīgas vēlēšanu iecirkni, vai par vēlēšanu apgabalu, kuru katrs pats ir izvēlējies. Nu, acīmredzot Saeimas komisijām būs šis likums jāskata tagad cauri un, iespējams, šīs pretrunas jānovērš.

Protams, nevaru izvairīties no skaidrojuma par Zaļās partijas attieksmi attiecībā uz valdības veidošanu. Ir tiesa, ka neviena valdība nav izveidota vienā dienā vai pat vienā nedēļā, vienmēr ir bijušas dažādas problēmas, valdību veidojot. Ir vienmēr bijušas kādas partiju vēlmes, reizēm tās varbūt ir neizskaidrojamas, taču šo Zaļās partijas vēlmi tomēr kontrolēt vides jomu, es domāju, jūs katrs varat saprast, jo Zaļās partijas nosaukumā jau skaidri un gaiši ir pateikta tā galvenā prioritāte, kas ir iekļauta Zaļās partijas programmā. Zaļā partija bez iespējām ietekmēt vides aizsardzības sektoru kļūst politikā varbūt diezgan bezjēdzīga. Un, ja runājam par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem, tad es pieminēšu, ka Vējoņa kungs septiņu gadu darba laikā panāca tādu situāciju, ka Latvija tika atzīta par otru zaļāko valsti pasaulē. Nu, bet šogad mēs spriedām par Eiropas Komisijas ziņojumu, kurā atzīts, ka vairumam apdraudēto sugu un biotopu stāvoklis Latvijā ir krasi pasliktinājies. Šogad mēs spriedām, ka Eiropas Komisija teju teju sāks pārkāpuma procedūru par pārmērīgu gaisa piesārņojumu Rīgā. Tātad vides problēmas, manuprāt, tomēr Latvijā pēdējos gados ir saasinājušās, un, protams, Zaļās partijas vēlme atrotīt piedurknes un ķerties klāt pie to risināšanas ir pilnīgi loģiska. Un jāņem vērā vēl arī tas, ka krietnu laiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pat bija bez valsts sekretāra vietnieka vides jautājumos, tātad praktiski ministrijā nebija nevienas atbildīgas personas, kura tiešām būtu atbildīga par vides problēmu risināšanu! Uzskatām, ka tomēr šī situācija ir noteikti jāmaina, un Zaļā partija to, protams, spēj izdarīt. Un mūsu viedoklis ir tāds, ka jāstrādā ministriem, kuri spēj profesionāli strādāt no pirmās dienas, jo tāda ieskrējiena jau vairs nevar būt. Un līdz ar to nav skaidrs, kāpēc, piemēram, būtu jānomaina līdzšinējais iekšlietu ministrs, kuru pat Valsts prezidents atzinis par labu esam. Nav saprotams, kāpēc būtu jāmaina ārlietu ministrs, kad tūdaļ Latvijai būs jāpārņem prezidentūra Eiropas Savienībā.

Tā šķiet tāda rotaļāšanās ar krēsliem, krēslu pārstumdīšana, nevis nopietns darbs un nevis nopietna vēlme radīt patiešām profesionālu, strādātspējošu valdību.

Tā ka Zaļā partija, kā jau visā pasaulē zaļajiem tas pieņemts, reizēm tāda varbūt skarba un asa savos izteikumos... Un tāpēc mēs šoreiz arī izvēlamies šo ceļu, ka visai asi un skarbi sakām, ka Zaļā partija bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bez iespējas ietekmēt vides jautājumu risināšanu neies nekādā valdībā un nekādu valdību neatbalstīs.

Paldies. Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts prezidents ir atdevis otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” koalīcijas deputātu pieļauto kļūdu dēļ.

Saeima 2013.gada 12.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, ar kuru vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs un Saeimas vēlēšanās balso pa pastu, piešķirtas tiesības brīvi izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem tie vēlas nodot savu balsi.

Patlaban Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso, personiski ierodoties kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, piemēram, vēstniecībās, vai arī pa pastu. Turklāt vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos vai pa pastu, saņem tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likuma 45.panta pirmajā daļā paredzēts, ka vēlētājs, kurš uzturas ārvalstīs un vēlas balsot pa pastu, ir tiesīgs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem viņš vēlas nobalsot. Tādējādi pret vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām, proti, personām, kuras atrodas ārvalstīs, tiek īstenota atšķirīga attieksme, jo vēlētājiem, kuri izmantos tiesības balsot iecirkņos, kas izveidoti diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, nav tādu izvēles tiesību.

Uz šo apstākli norādīja arī „Saskaņas Centrs”, debatējot par šo jautājumu Saeimā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantā uzsvērts, ka katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai balsot īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, un kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu. Valstīm, kuras pievienojušās paktam, jānodrošina gan atbilstoša likuma pieņemšana, gan jāveic citi pasākumi, lai paktā garantētās tiesības (arī tiesības vēlēt) tiktu efektīvi īstenotas.

Savukārt šis Saeimā pieņemtais regulējums, šis tiesiskais regulējums, pēc „Saskaņas Centra” domām, vēl jo vairāk veicinātu nevienlīdzību starp dažādām vēlētāju grupām. Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, piešķirts atšķirīgs tiesību apjoms atkarībā no tā, kādu balsošanas procedūru cilvēks izvēlas.

Lai novērstu nevienlīdzīgo attieksmi starp vienādos un salīdzināmos apstākļos esošiem vēlētājiem, nepieciešama izšķiršanās attiecībā uz to tiesību apjomu, kādu baudīs vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs. Un tā ir likumdevēja izvēle, vai atsevišķa vēlētāju grupa, kura savas vēlēšanu tiesības īsteno ārvalstīs, ir tiesīga izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu balsot. Tomēr, ja likumdevējs vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, dod iespēju izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kuru balsot, šādas tiesības jāattiecina uz jebkuru no ārvalstīs īstenotiem vēlēšanu procedūras veidiem.

Attiecībā uz pastāvošo sistēmu, kas paredz vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, balsu pieskaitīšanu tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam, norādāms, ka minētais princips tika ieviests vēl 1995.gadā, izstrādājot Saeimas vēlēšanu likumu. Tomēr nepieciešams ņemt vērā, ka, attīstoties valsts tiesību sistēmai kopumā un mainoties valsts attīstības ekonomiskajiem un sociālpolitiskajiem apstākļiem, ir nepieciešams izvērtēt, vai būtu pārskatāma vēlēšanu tiesību sistēma saskaņā ar aktuālo situāciju valstī. Proti, ekonomiskās lejupslīdes apstākļos uz ārvalstīm devās liels skaits balsstiesīgo vēlētāju (protams, ne tikai rīdzinieki!). Turklāt 2013.gadā Pilsonības likumā tika ieviests dubultās pilsonības institūts. Minētie apstākļi nepastāvēja laikā, kad konceptuāli tika izstrādāts vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, vēlēšanu kārtības tiesiskais regulējums, kas paredzēja vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, balsu pieskaitīšanu tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam. Ņemot vērā būtiski pieaugošo ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu un to, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā iegūto deputātu mandātu skaits proporcionāli palielinās, ievērojot pieskaitītās vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, balsis, es domāju, ka būtu vērtējams jautājums par šādas vēlētāju balsu pieskaitīšanas sistēmas samērīgumu. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri strādā ārvalstīs, ir jānodrošina iespēja balsot ne tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala, bet arī par Kurzemes, Vidzemes, Zemgales vai Latgales vēlēšanu apgabala kandidātiem.

Ņemot vērā minēto un ieklausoties „Saskaņas Centra” argumentos, Valsts prezidents ir atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Un Saeima labos atsevišķu koalīcijas deputātu pieļautās kļūdas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!