Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums „Frakciju viedokļi”.
Pirmais šodien par Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika aizvadītas divas Saeimas sēdes vienā dienā – tika pabeigta pagājušās nedēļas sēde un notika kārtējā sēde.
Vēlos izdalīt trīs būtiskākos jautājumus, kas šodienas sēdē tika skatīti.
Viens no tiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi ierobežojumus, kuriem ir paredzēts skart arī ārvalstniekus pēc tam, kad Latvijā atvērtos zemes tirgus. Nacionālās apvienības uzskats ir, ka ideālā gadījumā mums izdotos saglabāt pilnīgu aizliegumu ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības un mežu zemi Latvijā vismaz līdz 2020.gadam. Bet, protams, mēs apzināmies, ka ir paralēli jāstrādā pie ierobežojumiem, un vairāki no šiem ierobežojumiem tik tiešām spēs ierobežot ārvalstnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, kā arī iespējas spekulantiem iegādāties lauksaimniecības zemi.
Taču šie likuma grozījumi noteikti ir precizējami, un Nacionālā apvienība iesniegs arī savus papildu priekšlikumus, piemēram, priekšlikumu dot lielākas iespējas pašvaldībām noteikt kārtību, kādā notiktu zemes pirkšana un pārdošana, un, piemēram, priekšlikumu pieprasīt jaunajiem lauksaimniecības zemes pircējiem latviešu valodā pašvaldības komisijā pamatot zemes tālāko izmantošanas plānu. Ja pircējs to nespēj izdarīt, nu tad diemžēl viņš zemi nevar iegādāties. Līdzīga sistēma pastāv Francijā.
Otrais jautājums, ko vēlos pieminēt, ir saistīts ar čekas maisiem. Arī tas šodien tika skatīts Saeimā, un īsumā pastāstīšu par to. Nacionālā apvienība balsoja pret šiem grozījumiem, kas paredz statusa... ierobežojuma pārtraukšanu, bet reizē arī termiņa pagarināšanu par 30 gadiem, lai nav pieejama plašākai publikai šī informācija par čekas maisu saturu. Nacionālās apvienības skatījumā, mums vajadzētu likumu ar grozījumiem sakārtot tā, lai pēc gada čekas maisu saturs tiktu padarīts publiski pieejams kopā ar VDK kadru darbinieku un LPSR KP Centrālkomitejas locekļu vārdiem, jo nebūt ne tās personas, kuru vārdi atrodas šobrīd čekas maisos, ir tās, kas realizēja reālo padomju varu Latvijas teritorijā okupācijas gados.
Trešais jautājums ir Imigrācijas likuma grozījumi. Diemžēl kārtējo reizi pārējās koalīcijas partijas, sabloķējoties ar „Saskaņas Centru”, ir pagarinājušas priekšlikumu iesniegšanas termiņu Imigrācijas likuma grozījumiem, kuri paredz, ka vēl joprojām šī vecā sistēma saglabājas: ārvalstnieki gan no Krievijas, gan no Ķīnas var netraucēti turpināt iegādāties Latvijā nekustamo īpašumu, apmaiņā pret šīm investīcijām saņemot uzturēšanās atļauju. Vēlos vien norādīt, ka arī pavisam nesen Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis jautājums tika skatīts.
Jaunākās tendences ir tādas, ka šo darījumu apjoms ar katru mēnesi diemžēl pieaug. Es ceru, ka pārējās partijas tomēr vienā brīdī sapratīs, kādu apdraudējumu tas rada mūsu nacionālajai drošībai, un pieņems šos grozījumus, kas ārvalstniekiem ierobežos iespēju vai pilnībā aizliegs iegādāties nekustamo īpašumu, apmaiņā pret šīm investīcijām saņemot uzturēšanās atļauju.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Artūram Rubikam. Lūdzu!
A.Rubiks (SC).
Labdien, godātie klausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti Andrejs Klementjevs, Ivans Ribakovs, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Marjana Ivanova-Jevsejeva ir iesnieguši likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, un „Saskaņas Centra” frakcijas iesniegto likumprojektu Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti izstrādāja šo likumprojektu tāpēc, ka ar 2014.gada 1.janvāri Civilprocesa likumā ir noteikts, ka piedziņas gadījumos parādniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi minimālās mēneša darba algas apmērā, kas šogad ir 320 eiro (līdz šim nebija noteikts šāds ierobežojumu apmērs), un uz katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu jāsaglabā līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Savukārt Civilprocesa likuma 595.panta otrā daļa nosaka: „Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.” Likums „Par valsts pensijām” nenosaka ienākumu apmēru, no kura nevar veikt ieturējumus, un tāpēc pensionāriem no šā gada 1.janvāra tiek piemēroti stingrāki nosacījumi nekā personām, kuras saņem darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus.
Lai novērstu šādu, mūsuprāt, diskriminējošu tiesisko regulējumu, Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti sagatavoja šo likumprojektu, kura mērķis ir noteikt, ka minimālais naudas līdzekļu apmērs, kas saglabājams parādniekam – pensionāram –, ir tāds pats kā citām personām, respektīvi, ne mazāks par minimālās mēneša darba algas apmēru – 320 eiro.
Liels paldies! Novēlu jums šajā aukstajā laikā siltu nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Rubikam.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!
A.Barča (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans kolēģis no „Saskaņas Centra” jau minēja par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija veiks savu pienākumu. Tas nozīmē, ka mums vispirms būs jāpieprasa atzinumi no Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas. Vēlos gan teikt, ka likuma galīgajā redakcijā noteikti neparādīsies tādi vārdi kā „minimālā mēneša darba alga”, jo sociālajā likumdošanā mēs runājam par sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Bet katrā ziņā ir gandarījums, ka kolēģi to ir ieraudzījuši un mēs šodien vienprātīgi to varējām izdarīt un komisijai nodot.
Cienījamie radioklausītāji! Es šodien vēlos jums teikt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gaida vēl vienu likumprojektu, šoreiz no Ministru kabineta, – tas ir grozījums likumā „Par valsts pensijām”. Tas ir saistīts ar indeksāciju, kur ir paredzētas izmaiņas ar 2014.gada oktobri. Esam uzrunājuši Valsts kanceleju un ļoti ceram arī uz jauno Ministru kabinetu; man saruna jau ir bijusi ar mūsu jauno labklājības ministru Uldi Auguļa kungu, jo mums šis likumprojekts Saeimā ir vajadzīgs pēc iespējas ātrāk, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra spētu izdarīt izmaiņas programmās un šī gada oktobrī tas viss būtu korekti izdarīts.
Vēl viena ļoti nopietna lieta notika vakardien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Mēs esam sagatavojuši Brīvprātīgā darba likumu... alternatīvu Brīvprātīgā darba likuma projektu un arī trīs likumprojektus, kas ir kā vienota pakete šajā gadījumā. Un vakardien komisija izsūtīja vēstules gan Labklājības ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan Kultūras ministrijai, gan Tieslietu ministrijai atbilstoši likumam „Saeimas kārtības rullis”, pēc kā mēs šeit strādājam, par atzinumu par visiem šiem četriem likumprojektiem – par tiem likumprojektiem, kuri paredz grozījumus, un par viena jauna likuma – Brīvprātīgā darba likuma – projektu. Šodien vēlos teikt lielu paldies manis nosaukto ministriju darbiniekiem, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo gandrīz gadu ilga šī jaunā likuma – Brīvprātīgā darba likuma – gatavošana un darba grupa čakli strādāja. Un liels paldies arī mūsu komisijas sekretārei Initai Bišofas kundzei.
Un vēl mēs ļoti nopietni strādājam pie grozījumiem Darba likumā; diezgan lēni mums veicas, bet vēlamies darbu paveikt kvalitatīvi. Likumprojekts tiek gatavots otrajam lasījumam. Esam tikuši apmēram līdz pusei. Ceram mēnesī vai divos šo darbu izdarīt. Aicinu arī nevalstiskās organizācijas... Latvijas Darba devēju konfederācija pie mums ir regulāri... Un aicinu arī arodbiedrību pārstāvjus būt čakliem un palīdzēt mums, lai jaunais likums „Grozījumi Darba likumā” būtu maksimāli labi izstrādāts.
Cienījamie radioklausītāji, vēlu jums labu veselību, izturību šajās aukstajās dienās! Un visu to labāko!
Vadītāja. Paldies deputātei Barčas kundzei.
Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!
K.Eņģelis (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas abās šīsdienas sēdēs izskatītajiem jautājumiem vēlos izcelt trīs jautājumus.
Pirmais, kas, manuprāt, ir apskatāms sīkāk, ir Saeimas lēmums par to, lai apstiprinātu pirmajā lasījumā likumprojektu, kas groza likumā noteikto termiņu personu sadarbības fakta ar bijušo Valsts drošības komiteju konstatēšanai. Ir ļoti svarīgi saprast šī likumprojekta būtību, kas reizēm publiskajā telpā tiek nepareizi interpretēta. Likumprojekta mērķis ir vēl par 30 gadiem pagarināt spēkā esamību procedūrai un ierobežojumiem, kas ir saistīti ar sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Likumprojekts neskar citus aspektus un jautājumus, kas būtu saistīti ar šo arhīvu, kurš ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā un kuram ir ierobežota pieejamība. Līdz ar to šis ierobežotas pieejamības statuss šiem dokumentiem paliek nemainīgs uz šo termiņu, uz kuru vēl spēkā būtu procedūra, saskaņā ar kuru konstatē faktu par personu sadarbību ar Valsts drošības komisiju.
Citi aspekti šajā likumprojektā netiek skarti, taču, kā varēja noprast no debatēm, uz otro un trešo lasījumu, visticamāk, varētu tikt saņemti priekšlikumi, lai tomēr šo kārtību mainītu... un, visticamāk, arī mainītu statusu šim arhīvam... Un līdz ar to ir sagaidāmas arī turpmākajos lasījumos debates par šiem jautājumiem.
Kā otro es gribu izcelt likumprojektu „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”. Šis likums būs svarīga daļa no mūsu valsts fiskālās politikas veidošanas. Un, lai gan tā ietekmi valsts iedzīvotāji savā ikdienā tieši neizjutīs, ir svarīgi saprast, ka šis likumprojekts veido atbildīgāku valsts budžeta plānošanas sistēmu. Un tā cēloņi noteikti ir meklējami tajos mehānismos, kurus gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī valdības ir izstrādājušas, lai novērstu nākotnē iespējamību notikt tādiem finanšu satricinājumiem, kādi bija arī mūsu valstī 2008. un 2009.gadā; šos finanšu satricinājumus mēs vairāk pazīstam ar nosaukumu „lielā krīze” (no kuras mēs šobrīd rāpjamies ārā).
Līdz ar to ir ļoti svarīgi veidot šādu stabilizācijas rezervi. Protams, no opozīcijas partiju puses izskanēja kritika par to, kam šie līdzekļi saskaņā ar iesniegto likumprojektu ir paredzēti. Opozīcijas pārstāvji uzskatīja, ka likumprojektā jāparedz iespēja šos līdzekļus izmantot valsts attīstībai. Taču tas būtu pretrunā ar likumprojekta būtību. Likumprojekta būtība ir turēt rezervi augstu... augsti likvīdos aktīvos, kuri būtu nekavējoties pieejami situācijā, kad būtu nepieciešams segt budžeta deficītu vai nodrošināt papildu finanšu līdzekļus finanšu sistēmā, lai uzturētu tās stabilitāti. Ieguldot šos līdzekļus produktīvās aktivitātēs, protams, var cerēt, ka tās sniegs atdevi un papildu finanšu līdzekļus nākotnē, taču būtība ir turēt rezerves, lai tās būtu pieejamas tad, kad tās ir vajadzīgas, nevis cerēt, ka kaut kādi ieguldījumi nākotnē nesīs papildu ienākumus.
Un kā trešo jautājumu es gribu izcelt ziņojumu par Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu, privatizācijas gaitā pieļautajiem iespējamajiem likuma pārkāpumiem, uz kuriem norādīja parlamentārās izmeklēšanas komisija. Es atzīšos, ka ziņojums bija visaptverošs un izskanēja diezgan daudzi, es pat teiktu – kliedzoši, secinājumi, kuri ir nodoti atbildīgajām institūcijām to pārbaudei un iespējamo procesuālo darbību veikšanai sakarā ar šiem konstatētajiem apstākļiem. Taču viens, arī praktisks, pienesums no Saeimas puses bija ar šo ziņojumu saistītā patstāvīgā lēmuma nodošana Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Šis lēmums savā būtībā paredz mainīt valsts pārvaldes iestāžu attieksmi pret Ķemeru sanatorijas jautājumu un rast praktiskus risinājumus, un spert praktiskus soļus, lai pirmām kārtām nodrošinātu šī kultūrvēsturiskā pieminekļa saglabāšanu pēc iespējas labākā stāvoklī, kā arī rastu iespējas palīdzēt šo objektu realizēt potenciālajiem investoriem, kas varētu gan šo projektu novest līdz tā gatavības stadijai, gan arī atjaunot kurortoloģisko pakalpojumu sniegšanu šinī vēsturiskajā sanatorijā un tādā veidā dot ļoti nozīmīgu grūdienu kurortoloģijas kā tautsaimniecības nozares attīstībai Latvijā.
Paldies par uzmanību. Novēlu jums patīkamu dienu!
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.
Un noslēgumā šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms es gribu pateikties Kārlim Eņģelim, kuru es vērtēju kā vienu no... kompetentāko jaunās deputātu paaudzes juristu, kas patiešām vienmēr runā, izprotot lietas būtību. Bet, neskatoties uz viņa viedokli par grozījumiem likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, es tomēr gribu mazlietiņ vēl pakavēties pie šī likuma.
Šis likumprojekts paredz pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt faktu par kādas personas sadarbību vai nesadarbību ar Valsts drošības komiteju. Tātad likumprojekta mērķis ir šāds.
Šodien var gan pēc valsts iestādes ierosinājuma, gan arī pēc pašas fiziskās personas ierosinājuma likumā noteiktā kārtībā nonākt pie secinājuma, vai persona ir sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju, vai arī – tieši otrādi – pati persona var pierādīt faktu, ka viņa nav sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju.
Tātad – kādas būtu sekas, ja Saeima šo termiņu nepagarinātu? Ja šis termiņš netiks pagarināts (par termiņu ir noteikts 3.jūnijs), tad, pirmkārt, valsts institūcijām vairs nebūs iespējams likumā noteiktā kārtībā konstatēt Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekus, kuriem pastāv tiesību ierobežojumi (piemēram, ierobežojumi tikt ievēlētam vai ieņemt amatus valsts pārvaldē un tiesu sistēmā), un, otrkārt, personām, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbību ar VDK, vairs nebūs nekāda likumiski procesuāla pamata pierādīt to, ka viņas nekad nav sadarbojušās ar šo padomju laika noziedzīgi represīvo iestādi.
Diemžēl jautājums ir tik ļoti sarežģīts, ka, izmantojot gan nezināšanu, gan arī izrādīšanos, populismu, tiek... Saeimas sēdē nolemtais tiek un, iespējams, tiks atspoguļots dažkārt pat nekorekti. Un līdz ar to tiek maldināta sabiedrība, kā arī deputāti, kuri, iespējams, īsti nesaprata šā likumprojekta jēgu. Mēs Juridiskajā komisijā nelēmām – un arī Saeima nelēma – slēpt no sabiedrības vēl 30 gadus šo čekas maisu saturu; mēs lēmām par to, lai bijušās Valsts drošības komitejas štata darbinieki un stukači jeb aģenti jau pēc dažiem mēnešiem neieņemtu augstus amatus valsts pārvaldē vai tiesās.
Diemžēl, man par lielu pārsteigumu, šo likumprojektu neatbalstīja ne Nacionālā apvienība (izņemot deputātu Ilmāru Latkovski un Gaidi Bērziņu), ne arī Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas visi deputāti. Līdz ar to acīmredzot jājautā, vai viņi ir sapratuši, ka pastāv valsts drošības apdraudējums un ka, nepieņemot šādus grozījumus, jau pēc dažiem mēnešiem ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē un tiesās un balotēties nākošajās Saeimas vēlēšanās varēs visi tie, uz kuriem krīt aizdomu ēna, ka viņi ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju.
No otras puses, es uzskatu, ka mēs, ne valdība, ne arī Saeima, joprojām neesam izdarījuši savu mājasdarbu, ka mums ir jābūt īpašai, atsevišķai diskusijai par šo Valsts drošības komitejas statusu, arī par Centrālkomitejas locekļu, par pirmo sekretāru lomu šīs kārtības stiprināšanā savulaik.
Otrs jautājums, par kuru es šodien gribu runāt, ir par šķīrējtiesām. Šeit bija diezgan liela diskusija, ņemot vērā to, ka mūsu valstī – atšķirībā no kaimiņvalstīm, atšķirībā no Skandināvijas – ir vairāk nekā 200 šķīrējtiesas; tur, tajās valstīs, ir tikai dažas, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas šķīrējtiesas vai to skaits nepārsniedz desmit. Mūsu valsts pārvalde, proti, Ministru kabinets, jau vairāk nekā 10 gadus nespēj rast risinājumu šai problēmai. Un līdz ar to tiek apdraudēta šo tiesu, šķīrējtiesu, nolēmumu kvalitāte, mums neuzticas šajā jomā ārvalstu investori, un faktiski šo tiesu spriešana tiek pārvērsta par biznesu. Tam būtu jādara gals. Neskatoties uz to, ka Juridiskajā komisijā šie grozījumi, kuri nāca no Ministru kabineta... šis likumprojekts par šķīrējtiesām, kurš nāca no Ministru kabineta, netika atbalstīts, Saeima tomēr atbalstīja. Mēs noteicām divus mēnešus ilgu termiņu, lai varētu iesniegt priekšlikumus šī tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, nevis tā, kā ir projektā... Jo patiešām tur varētu arī vērtēt, ka pastāv otra galējība, proti, no šīm 200 šķīrējtiesām, kas šodien darbojas, varētu tālāk darboties ne vairāk par kādām piecām šķīrējtiesām.
Nu, tas arī būtu galvenais, ko es gribēju teikt. Un gribu novēlēt, lai beidzot mēs nedēļas nogalē sagaidītu sniegu, un gribu novēlēt visiem labu garastāvokli.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Čepānes kundzei.
Raidījums „Frakciju viedokļi” līdz ar to ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!