Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.
Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedram Ingmāram Līdakam. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Vispirms gan tomēr par kādu varbūt daudz aktuālāku lietu nekā šīsdienas sēdes darba kārtība – par elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Šis jautājums šobrīd laikam satrauc ļoti daudzus, un daudz par to tiek diskutēts. Un te nu es atļaušos tomēr atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība šī lēmuma pieņemšanas gaitā nekad nav atbalstījusi, mūsuprāt, pārsteidzīgo, nesagatavoto likumu pieņemšanu. Un šobrīd mēs būtībā cīnāmies ar tām sekām, pie kurām Zaļo un Zemnieku savienība nekādā ziņā nav vainīga.
Pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem diemžēl tomēr nācās secināt, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais mehānisms, kā kompensēt mazturīgiem iedzīvotājiem elektroenerģijas sadārdzinājumu, ir ļoti smagnējs un, pēc Latvijas Pašvaldību savienības domām, ļoti grūti arī administrējams, un – galvenais – dārgs.
Mūsu piedāvājums, ko šobrīd mēs gatavojam, ir definēt īpašu iedzīvotāju grupu – aizsargājamos lietotājus –, iekļaujot šajā grupā sociāli vismazāk aizsargātos, un tad šai cilvēku grupai būtu pieejams arī turpmāk tas pats līdzšinējais samaksas veids jeb samaksas kārtība, tātad iekļaujot arī starta tarifu. Tad būtībā katrs saņemtu šo rēķinu jau ar konkrētu atlaidi; nebūtu jādodas uz sociālo dienestu kārtot kādus papildu dokumentus. Un pašvaldībām tad nebūtu jānoņemas atkal ar kādu jaunu normatīvo aktu veidošanu.
Par šīsdienas sēdes darba kārtību. Man tuvākais jautājums laikam bija tomēr grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri mazliet jau šeit arī tiek tā kā dēvēti par kurmju likuma grozījumiem. Jā, tātad šajos likuma grozījumos paredzēts arī kurmi pieskaitīt kaitīgiem grauzējiem un kukaiņiem.
Nu daudz ir diskutēts, un arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir ļoti iebildušas pret šiem, viņuprāt, nežēlīgajiem grozījumiem. Patiesība ir mazliet citādāka. Līdz šim acīmredzot šī likuma radītāji bija tā maldīgi domājuši vai pieņēmuši, ka kurmis ir grauzējs... un tagad šeit tiek, kā lai saka, sakārtots likums. Raugiet, šis dzīvnieks, tātad kurmis... Kaitīgie grauzēji un kukaiņi tiek pieskaitīti tiem dzīvniekiem, kurus var un drīkst nogalināt, neievērojot punktuāli šī likuma prasības. Te nu jāteic, ka līdzšinējā redakcija bija tāda, ka, ja to tā kārtīgi ievērotu, tad katram, kas paceļ roku pret nabaga kurmīti, pilnīgi noteikti varētu piespriest kriminālsodu par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Un tas, manuprāt, ir diezgan nesamērīgi. Tas ir Nr.1.
Nr.2. Katram likumam jābūt tādam, kurš patiešām darbojas un kura darbību var kontrolēt. Es nedomāju, ka kāda institūcija ir spējīga sekot tam, ko kāds cilvēks, kāds lauksaimnieks dara, ja nu viņam gadās – pamatā gan ne mērķtiecīgi, bet nu gadās – to kurmi tomēr dabūt rokā. Tāpēc es domāju, ka tomēr šie grozījumi jāveic.
Cita lieta, ka Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tika runāts, ka Zemkopības ministrijai jāizstrādā priekšlikumi, kā izslēgt no šo it kā ārpus likuma izsludināto dzīvnieku nogalināšanas metožu skaita tās metodes, kuras ir neselektīvas. Tā ļaunuma sakne šeit ir būtībā tā sauktā kurmju spridzināšana: kurmja labirintos tiek ievadīta gāze, un šie labirinti tiek uzspridzināti. Es uzskatu, ka šī ir nevis selektīva, bet neselektīva metode, jo no tās cieš arī krupji, zalkši un daudz kas cits, kas nu slēpjas šajos kurmja dziļajos kambaros. Es ceru, ka Zemkopības ministrija attiecīgos priekšlikumus izstrādās un līdz ar to varbūt likums atbildīs tam principam, kuram likumam ir jāatbilst, – ka vilks paēdis un kaza dzīva; ka kurmji dzīvo un dzīvnieku aizsardzības aktīvisti arī paliek gana apmierināti.
Paldies. Lai jums jauka un saulaina nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.
Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Rubiks. Lūdzu!
A.Rubiks (SC).
Labdien, godātie klausītāji! Es šodien drusku izstāstīšu par mūsu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.
Šobrīd Latvijā izņēmuma veidā tiek pieļauts stāvoklis, ka zeme pieder vieniem īpašniekiem, bet ēkas uz tās pieder citām personām. Šāda situācija ir izraisījusi nebeidzamus strīdus, it īpaši no daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju, dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku puses. „Saskaņas Centra” iesniegtā likumprojekta mērķis ir noteikt samērīgu kadastra vērtību nekustamajam īpašumam. Tādam nekustamajam īpašumam, kas šobrīd jau apbūvēts un apgūts, salīdzinājumā ar neapbūvētu zemes gabalu ir cita tirgus vērtība.
Likumprojekta mērķis ir palīdzēt sabiedrībai attīstīties, tas ir vērsts uz sabiedrības un tautsaimniecības nākotni. Ieguvumi no likumprojekta pieņemšanas būtu gan dzīvojamo ēku, dzīvokļu īpašniekiem, gan zemes īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā.
Diemžēl šodien Saeima neatbalstīja mūsu likumprojektu, un tas jautājums paliek atkal neatrisināts, taču mēs cerēsim, iesniegsim vēl likumprojekta sakarā priekšlikumus, lai jautājumu tomēr atrisinātu.
Vēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Rubikam.
Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.
Nākamajai vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrei Lolitai Čigānei. Lūdzu!
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pāris komentāru par kolēģu sacīto un viņu uzsvērtajiem likumprojektiem.
Vispirms par elektroenerģijas cenu sadārdzināšanās kompensāciju iedzīvotājiem un par situāciju, kāda diemžēl šajā sakarā ir izveidojusies. Ir paredzēta valsts budžeta nauda, ir paredzēts konkrēts finansējums tam, lai mazāk turīgajiem iedzīvotājiem kompensētu elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu, kas notiks ar 1.aprīli – ar brīdi, kad tiks pārtraukta elektroenerģijas cenu regulācija un tarifu noteikšana. Budžetā tam ir paredzēta nauda, un tas, ka šāda kompensācija būs jāizmaksā, bija zināms jau pagājušā gada nogalē. Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu atbildīgas par šī pabalsta izmaksāšanu būtu tieši pašvaldības, kas jau šobrīd ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, izsniedz tā sauktos dzīvokļa pabalstus. Ļoti daudzās pašvaldībās, aprēķinot šos dzīvokļa pabalstus, tiek ņemts vērā arī jau esošais elektroenerģijas rēķins. Mūsuprāt, tas ir, pēc frakcijas VIENOTĪBA domām, būtu vispareizāk, ja šī prakse turpinātos, attiecīgi kompensējot mazturīgajiem iedzīvotājiem šo elektroenerģijas cenu sadārdzināšanos. Diemžēl šobrīd pašvaldības ir atteikušās šādu funkciju veikt. Lai gan, piemēram, lielās pilsētas ir teikušas, ka tās labprāt uzņemtos šādu funkciju veikšanu, tomēr mēs šobrīd esam situācijā, ka, lai gan budžetā ir piešķirta nauda – Saeima par to ir nobalsojusi – un mums ir skaidrs, ka elektroenerģijas cenu sadārdzinājums ir jākompensē, diemžēl mēs nevaram atrast vislabāko mehānismu, kā to darīt. Tā ka ļoti jācer, ka šāds kompromiss varētu tikt panākts, tas dotu iedzīvotājiem lielāku skaidrību attiecībā uz turpmāko spēju segt savas dzīvokļu izmaksas.
Saistībā ar šo jautājumu arī frakcijā VIENOTĪBA ir bijušas atkārtotas diskusijas par veidu, kādā mēs varam mazināt sabiedrības nevienlīdzību un pasargāt mazāk nodrošinātos iedzīvotājus. Es tikai atgādināšu, ka jau šajā gadā, jau šī gada budžetā mums ir paredzēti vairāki soļi, kas mazinās sabiedrības nevienlīdzību. Ir pacelts neapliekamais minimums (šobrīd – 75 eiro), ir arī pacelts atvieglojums par apgādībā esošām personām, un mēs esam vienojušies arī par minimālās algas pacelšanu līdz 320 eiro. Tomēr, skatoties situāciju kopumā, mēs redzam, ka šie soļi samērā maz dod tieši cilvēkiem, kuri saņem darba algu minimālās algas līmenī vai nedaudz augstāku. Un tādēļ ir patiešām nepieciešams domāt, kā atbalstīt tieši šo iedzīvotāju grupu.
Kā mēs zinām, šobrīd mums ir apmēram viena trešdaļa iedzīvotāju, kuri saņem darba algu, kas ir minimālās algas līmenī. Tādēļ frakcijā VIENOTĪBA vakar mēs vienojāmies šodien neatbalstīt „Saskaņas Centra” deputātu iesniegto priekšlikumu, ka būtu jāpalielina tā sauktie attaisnotie izdevumi, kas šobrīd par izglītību un medicīnas pakalpojumiem ir 150 latu apmērā, līdz minimālās algas apmēram, tātad 320 eiro. Mēs šo normu neatbalstījām, jo, analizējot datus, ir redzams, ka ļoti... samērā mazs ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izglītības un medicīnas izdevumos... kuri izmanto jau esošos atļautos, attaisnotos izdevumus un ka būtu tikai nedaudzas ģimenes, varbūt tādas ļoti turīgas ģimenes, kas varētu atļauties, piemēram, sava bērna maksas izglītībai vai savas veselības apdrošināšanas iegādei iztērēt summas, kas būtu minimālās algas līmenī. Mēs vienojāmies tātad šo iniciatīvu neatbalstīt, jo tā ir pēc būtības uzskatāma par regresīvu iniciatīvu, kas tikai dod vēl papildu atvieglojumus cilvēkiem, kuri jau tāpat ir turīgi. Un esam arī vienojušies par to, ka mums ir jāraugās pēc iespējām turpmāk domāt par nevienlīdzības mazināšanu veidā, kas patiešām jēgpilni atbalsta iedzīvotājus ar maziem ienākumiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.
Tagad pie mikrofona Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Labdien! Saeimas šodienas sēdē deputāti pieskārās vairākiem interesantiem jautājumiem. Ilgtermiņa ietekme, lielākā ietekme, manā ieskatā, būs likumprojektam „Grozījumi administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kurš šodien pirmajā lasījumā tika skatīts un apstiprināts Saeimā un kurš skar trīs jautājumus.
Pirmkārt, ir paredzēts svītrot no likuma uzdevumu izveidot Latvijā tieši vēlētus apriņķus jeb reģionālā līmeņa pašvaldības. Es domāju, ka ar šo normu arī tiks stiprināts plānošanas reģionu darbs un mēs izvairīsimies no vēl viena lieka administratīvā līmeņa Latvijā, tādā veidā labāk pārvaldot mūsu teritoriju.
No otras puses, likums ļaus atkal pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties tad, kad tās to gribēs, un veidā, kādā tās gribēs. Būs noteikta tātad skaidra kārtība, lai to varētu izdarīt. Likums gan paredz arī trešo daļu, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt un noteikt atkal jaunu novadu karti, un savukārt gan es pati, gan Reformu partijas frakcija kopumā iestājas pret šo punktu, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams. Nav nepieciešams šobrīd Latvijā nodarboties atkal ar jaunas novadu kartes zīmēšanu: mums ir daudz svarīgāki uzdevumi, daudz steidzamākas prioritātes tā vietā, lai atkal tērētu daudz laika un tracinātu gan iedzīvotājus, gan pašvaldības, mēģinot sazīmēt kādas novadu kartes. Šobrīd var turpināt strādāt esošās pašvaldības un brīžos, kad būs nepieciešams, pašas vienoties par apvienošanos.
Un, ja jau mēs runājam par steidzamākajiem darbiem, tad, es domāju, šīsnedēļas prioritāte Nr.1 ir jautājums par elektrības pabalsta administrēšanu. Visa mūsu uzmanība ir veltīta šim jautājumam. Un šībrīža situācija, kad nepiedodami ilgi kavējas noteikumu apstiprināšana, nav vēl zināma skaidra sistēma, patiešām ir nepieņemama. Reformu partijas frakcija galveno uzsvaru liek uz to, ka vissvarīgākais ir nodrošināt, lai no 1.aprīļa mazturīgie un trūcīgie elektroenerģijas patērētāji varētu saņemt atbalstu elektrības rēķinu apmaksai.
Šobrīd, mēnesi pirms gaidāmās elektroenerģijas cenu palielināšanās, diemžēl nav skaidri zināma un Ministru kabinetā apstiprināta palīdzības sniegšanas kārtība, lai gan, jau izstrādājot un pieņemot 2014.gada valsts budžetu, likumdevējs – jeb Saeima – bija devis ļoti konkrētus uzstādījumus jeb uzdevumus Ministru kabinetam šī pienākuma savlaicīgai veikšanai un bija jau un ir likumos ierakstīts veids, kā sniegt šo palīdzību.
Tādēļ es esmu neizpratnē par Labklājības ministrijas kavēšanos ar atbalsta mehānisma izstrādāšanu un ieviešanu mazturīgajiem un trūcīgajiem elektroenerģijas lietotājiem, jo tas ir tieši Labklājības ministrijas darbs – izstrādāt šādus noteikumus, kā piešķirt atbalstu mazturīgiem elektroenerģijas patērētājiem.
Šeit pieminēšu dažus aspektus.
Pirmkārt, likuma „Par 2014.gada valsts budžetu” 56.pantā ir paredzēti konkrēti līdzekļi tieši mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļa pabalstu līdzfinansējumam. Un likumā ir uzsvērts, ka šī nauda var tikt izmantota tikai šīs programmas mērķiem. Kopš budžeta likuma pieņemšanas ir bijusi skaidri definēta palīdzības sniegšanas forma – caur pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek izsniegti dzīvokļa pabalsti trūcīgām un mazturīgām ģimenēm. Ministru prezidents pēc budžeta pieņemšanas 2013.gada 13.decembrī uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par šo pabalstu piešķiršanu. Un vēl vairāk! Budžetā ir paredzēts finansējums pat divu jaunu štata vietu izveidei Labklājības ministrijā šī uzdevuma veikšanai un sistēmas administrēšanai. Tas nav izdarīts.
Šobrīd man ir arī grūti saprotama Latvijas Pašvaldību savienības nostāja, arī pašvaldībām atsakoties iesaistīties šī palīdzības veida sniegšanā. Sociālās palīdzības nodrošināšana taču ir viena no pašvaldību pamatfunkcijām, un palīdzība elektrības rēķinu nomaksā ir patiešām sociālās palīdzības forma trūcīgākajām ģimenēm!
Sociālās palīdzības funkcijas jeb pienākuma uzdošana elektrības tirgotājiem – tā nudien ir ļoti ekstravaganta un unikāla pieeja, kas var kopumā dārgi izmaksāt visiem elektroenerģijas patērētājiem. Jo, ja šis atbalsta mehānisms būs nevis caur pašvaldību sociālajiem dienestiem, bet gan caur elektrības rēķiniem, tad tas, pirmkārt, prasa grozīt valsts budžeta likumu; tas var apdraudēt to, ka palīdzība būs pieejama no 1.aprīļa. Tas ir ilgs un riskants ceļš. Un jāatceras, ka arī šīs koalīcijas izveides pamatā ir vienošanās negrozīt 2014.gada budžeta likumu.
Otrkārt, ieviest atbalsta sistēmu caur tirgotājiem ir sarežģīti un dārgi, jo tas nozīmē, ka, piemēram, „Sadales tīkla” norēķinu sistēmā ir jāievieš jauni moduļi, ar kuru palīdzību piemēros atlaides vairāk nekā 180 tūkstošiem maznodrošināto personu, kuru skaits un statuss ik mēnesi mainās. Un tas izmaksu ziņā ir dārgāk un sarežģītāk, un ieviešana prasa daudz ilgāku laiku nekā šis veids – sniegt atbalstu caur pašvaldību pārziņā esošo dzīvokļa pabalstu sistēmu.
Elektroenerģijas lietotāju atbalsta sniegšana caur dzīvokļa pabalstu sistēmu būtu gan vieglāk saprotama un saņemama mazturīgām ģimenēm, gan arī lētāk un vienkāršāk administrējama, jo šīs trūcīgās un mazturīgās personas jau regulāri sadarbojas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai saņemtu vai pagarinātu trūcīgas vai mazturīgas ģimenes statusu, kā arī jebkurā gadījumā iesniedz nepieciešamos dokumentus dzīvokļa pabalsta saņemšanai.
Es esmu strādājusi pašvaldības sociālajā dienestā kā sociālā darbiniece un nudien varu apliecināt, ka papildus iekļaut atbalsta summu par elektrību dzīvokļa pabalstā ir daudz ātrāk un vieglāk nekā iegūt un īpaši apkopot, ļoti precīzi apkopot, datus par trūcīgas vai maznodrošinātas personas elektrības līguma niansēm un tos ik mēnesi sūtīt daudziem elektrības tirgotājiem. Un pašvaldības jau tagad ir paziņojušas, ka šāda informācijas apkopošana un sūtīšana prom prasītu miljonu vērtus pielāgojumus to informācijas tehnoloģiju sistēmām. Savukārt palīdzības sniegšana caur dzīvokļa pabalsta sistēmu neprasītu šādus papildu pielāgojumus un būtu viegla un ērta gan palīdzības sniedzējiem, gan tās saņēmējiem.
Un, visbeidzot, dalīšanās ar personas datiem (kas ir trūcīgas un kas – maznodrošinātas ģimenes), manuprāt, ir ļoti riskanta pieeja. Arī Labklājības ministrija šonedēļ ir paziņojusi, ka tie ir sensitīvi dati, ko nav tiesību apstrādāt Labklājības ministrijai. Tad vēl jo vairāk izraisa izbrīnu tas, ka tiek piedāvāts, ka tos apstrādās privātie uzņēmēji un ka tiem būs šādas tiesības.
Protams, secinājumus par Ministru kabineta neveiksmi šī jautājuma risināšanā mēs izdarīsim jau mazliet vēlāk, bet šobrīd nekavējoties ir jānodrošina palīdzības sniegšanas mehānisma izveide. Es ceru, ka pašvaldības tomēr piekritīs to veikt šādā veidā – caur dzīvokļa pabalstu. Bet, ja ne, tad svarīgākais ir, lai ar 1.aprīli šāda palīdzība mūsu iedzīvotājiem būtu pieejama – pat tad, ja tā ir uz saprāta un loģikas, un „Sadales tīkla” darba rēķina. Un, vēlākais, nākamajā otrdienā visiem attiecīgajiem lēmumiem Ministru kabinetā ir jātiek pieņemtiem, un visiem ir jābūt skaidri saprotamam, kā saņemt vajadzīgo palīdzību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!
I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kaut arī Nacionālā apvienība šodien Saeimas sēdē noraidīja „Saskaņas Centra” iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredzēja attaisnoto izdevumu limita palielināšanu, tomēr mums ir atšķirīgs viedoklis salīdzinājumā ar mūsu koalīcijas partneri – frakciju VIENOTĪBA – šajā jautājumā, tāpēc mēs balsojumā atturējāmies un esam iecerējuši tuvākajā laikā to pārrunāt Sadarbības padomē. Divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tāpēc, ka jau 2012.gadā, pieņemot 2013.gada budžetu, bija priekšlikumi tieši no koalīcijas partneriem, proti, no Nacionālās apvienības un no neatkarīgo deputātu grupas: ja arī sākumā nepalielināt šos attaisnotos izdevumus, kas gadā ir 215 eiro, tad vismaz paredzēt vēl papildu nosacījumus, kas attiektos uz attaisnotajiem izdevumiem, tātad – ar nodokli neapliekamām lietām. Konkrēti – arī ārpusskolas nodarbības... vai pirmsskolas izglītības iestādes, ja pašvaldība nenodrošina ar bērnudārzu savā teritorijā... Toreiz tika teikts, ka ir paredzēts 2014.gadā palielināt šos attaisnotos izdevumus dubulti un ka tad arī paplašināsim šo loku. Diemžēl šajā budžetā tas tā arī neparādījās, kaut arī, protams, mums izdevās panākt vērā ņemamus uzlabojumus attiecībā uz summas palielinājumu par personām, kurām ir apgādībā esoši bērni.
Tomēr – kur ir šī viedokļa atšķirība ar VIENOTĪBU principā? Ir patīkami dzirdēt, ka VIENOTĪBA pārstāvji runā par regresivitāti, kas tādējādi tiktu nodrošināta, ja palielinātu šo summu, tomēr ir visai dīvaina šī argumentācija, ka it kā tas atbalstīšot turīgos. Nu, skatāmies, kas notiek ar ģimeni, kurā ir 3 bērni un uz abiem vecākiem... piemēram, kopējā alga ir 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka atvieglojumi par apgādībā esošu personu un neapliekamais minimums kopā viņiem būs 645 lati... es atvainojos, eiro un no 355 eiro būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nu, vai tā ir turīga ģimene, ja 200 eiro ir uz vienu ģimenes locekli ienākumi šajā ģimenē? Diez vai tā mēs varētu uzskatīt. Bet es ceru, ka VIENOTĪBAS pārstāvji būs konsekventi savā attieksmē pret regresivitātes neiespējamību kaut vai tanī jautājumā, ka šobrīd, ar 1.janvāri, ir mainīti nosacījumi sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā. Virs summas, kas ir 3800 eiro mēnesī... personas, kurām ienākumi ir lielāki par šo summu, nemaksā, neveic šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādējādi mēs vistiešākajā veidā esam noteikuši nodokļu regresivitāti. Tātad tie, kuriem alga ir lielāka par 3800 eiro, šos 34,09 procentus nemaksā. Un kopumā tie ir apmēram 40 miljoni eiro, kas neienāk speciālajā budžetā. Jā, protams, mēs tāpēc nenodrošinām sociālās garantijas par šo summu. Tomēr mūsu iespēja ir noteikt papildlikmi iedzīvotāju ienākuma nodoklim vismaz tanī apjomā, kādu līdz tam maksāja darba devējs, tas ir, 10,5... darba ņēmējs, es atvainojos; 10,5 procentu apmērā tā varētu tikt ieskaitīta kā papildu likme un tādējādi papildināt budžetu vismaz par 12 miljoniem eiro, un uz tā rēķina mēs gan varam attaisnotos izdevumus palielināt par šiem nieka 100 eiro gadā (tas ir, nevis mēnesī, bet vien gadā!). Tas ir samērā neliela summa, bet daudzām ģimenēm tas varētu dot būtisku atspaidu.
Tā ka šis ir viens no jautājumiem, kurus mēs tuvākajā laikā ar saviem koalīcijas partneriem pārrunāsim, un ceram, ka VIENOTĪBA būs konsekventa savā attieksmē par regresivitātes nepieļaujamību nodokļu ziņā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.
Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!