Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti pastāstīs jums par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par situāciju Ukrainā, jo šis jautājums tika skatīts Saeimas šīsdienas sēdē.

Mēs esam kategoriski pret jebkuru vardarbības pielietošanu Ukrainā no jebkuras puses. Mūsdienu Eiropā jebkādu problēmu risināšana ar spēka palīdzību vai karadarbību ir nepieņemama. Tāpat ir nepieņemama iejaukšanās suverēnās Ukrainas valsts iekšējās lietās no ikvienas puses. Mēs atbalstām Ukrainas teritoriālo vienotību. Mēs esam par visu Ukrainas teritorijā notikušo vardarbības gadījumu starptautisku izmeklēšanu.

Mēs atbalstām demokrātisku un stabilu Ukrainu. Spēkiem, kuri pašlaik vada valsti, pēc iespējas ātrāk jāorganizē Augstākās Radas un prezidenta vēlēšanas. Brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir viens no Ukrainas stabilitātes priekšnoteikumiem un nepieciešams nosacījums jebkurai Eiropas valstij.

Mēs atbalstām Ukrainas nacionālo un lingvistisko minoritāšu plašu tiesību ievērošanu de iure un de facto atbilstoši Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas standartiem.

Mēs esam par tūlītēju konstruktīvu dialogu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ukrainu, lai nekavējoties stabilizētu situāciju šajā valstī. Mēs esam par nepārtrauktu Eiropas, Latvijas un Krievijas dialogu visos līmeņos – politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un arī partiju līmenī. Konstruktīvas attiecības ar Krieviju ir viens no pamatprincipiem stabilitātei un uzplaukumam visā Eiropā.

Mēs kategoriski esam pret atsevišķu politiķu mēģinājumiem provocēt situāciju Latvijā, izmantojot retoriku, kas ir vērsta pret nacionālajām minoritātēm un pilsoniskajām brīvībām. Bažas rada arī mēģinājumi iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā un aicinājumi ierobežot vārda brīvību.

Mēs aicinām Latvijas politiķus apvienot spēkus, lai saliedētu sabiedrību, pamatā liekot savstarpēju cieņu starp visām Latvijas iedzīvotāju grupām neatkarīgi no dzimtās valodas vai etniskās piederības.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Kārlim Krēsliņam. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, klausītāji! Šodien patiešām galvenā diskusija bija par situāciju Ukrainā, un tā situācija tika vērtēta no dažādiem viedokļiem.

Ir skaidrs, ka tas jautājums ir ļoti aktuāls Baltijai, tātad konkrēti arī Latvijai. Bet būsim reālisti! Pasaulē darbojas reālpolitika! Ja Eiropas Savienībā notiek diskusijas, kā nosodīt Krieviju vai varas, kas bija iepriekš... Janukoviča partiju un viņu pašu, tad jāatceras arī tas, ka daudz kas no ekonomikas jautājumiem tiek risināts paralēli. Piemēram, mēs savulaik diskutējām par to, vai ir labi tas, ka franči noslēdza līgumu un būvē krieviem helikopterus nesošo kuģi.

Tas notiek, tas turpinās. Tā ir tā reālpolitika!

Un tas, ka Krievijai ir ļoti lielas intereses Krimas pussalā, – tas arī ir izteikts.

Tāpat arī Vācijai ir daudzas sadarbības tajā jomā.

Šodien tie jautājumi tika izskatīti no dažādām pusēm. Es uzsvaru liktu uz divām sarkanām līnijām. Tā pirmā sarkanā līnija bija, kad Ukrainā pret protestētājiem tika raidītas lodes un tika nogalināti cilvēki. Tā bija pirmā sarkanā līnija, kas tika pārkāpta. Un tas ir diezgan dīvaini, ka valsts prezidents šinī situācijā nevērsās pie starptautiskajām organizācijām, lai notiktu izmeklēšana, bet vienkārši aizbēga no valsts. Un tad tā situācija kļuva nestandarta. Kā Putins saka, ir iespējams mainīt Ukrainas prezidentu trijos gadījumos: ja iestājusies Ukrainas prezidenta nāve; ja pats atsacījies vai ja ticis organizēts impīčments jeb viņam ir tikusi izteikta neuzticība. Bet tur tās procedūras ir sarežģītas... Konstitūcijā nav paredzēta šī situācija, ka prezidents aizmūk no valsts, ar viņu nav sakaru. Bet Ukrainas parlaments iecēla valsts prezidenta pienākumu izpildītāju un arī valdību. Putins savā uzstāšanās reizē teica, ka viņš to neatzīst, atzīst viņš tikai veco. Un otrā versija viņam ir tāda: ja tā ir revolūcija, tad... Viņš izteicās par to, ka Budapeštas vienošanās, kur bija noteikts, ka, ja Ukraina atsakās no kodolieročiem, tad garantē Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Anglija Ukrainas nedalāmību... Šīs ir tādas pretrunas.

Nākamā sarkanā līnija. Skaidrs, ka tas bija saistīts ar to, ka Krievija pagājušajā piektdienā, 28.februārī, pieņēma... Krievijas parlamenta augšpalāta pieņēma lēmumu par iespēju ievest karaspēku, un nu tur, Ukrainā, tā situācija diezgan dīvaina; skaidrs, ka atkal ir vajadzīgi starptautiskie eksperti. Jo tagad prasa Putinam izvest karaspēku... nu, nosacīti izvest... Dažos plašsaziņas līdzekļos ir... Viņš nevar izvest, jo viņš nav atzinis, ka ir ievests karaspēks. Un pamatā tur tiek izmantots tas karaspēks, kas jau tur bija, bet nevienam... nebija atļauts bez Ukrainas valdības atļaujas un prezidenta atļaujas pārvietoties tam karaspēkam. Tad Krimas pussalā parādījās tādi, kas tika apzīmēti ar nosaukumu „neatpazītas vienības” un kas visu laiku tur pārvietojas un kaut ko dara.

Jāsaka, tā situācija bija ļoti saspringta, un es, rezerves vai atvaļināts karavīrs, gribu teikt paldies karavīriem, jo politiķi bija pieļāvuši ļoti daudzas kļūdas. Kad vienā pusē stāv karavīri un parlaments pieņem lēmumu ievest karaspēku un, no otras puses, Ukrainā izsludināta mobilizācija, tad jebkurš neuzmanīgs solis varēja novest līdz nopietnam konfliktam, kurā tiktu zaudēti cilvēki.

Tā mācība ir, ka tādas lietas nav pieļaujamas. Tas ir skaidrs! Un otrs punkts (varētu teikt tā) – ka arī starptautiskajām organizācijām ANO, NATO un Eiropas Savienībai jābūt ir precīzāk izstrādātām procedūrām, kā rīkoties šādā situācijā.

Ja runa par Latviju, tad jāteic, ka Latvijā, es uzskatu, vajag steidzīgi pārstrādāt gan nacionālās drošības, gan valsts aizsardzības koncepcijas, likumus un plānus, paredzot to realizācijai atbilstošus resursus.

Un visbeidzot es gribu šajā sakarā pieskarties jautājumam par Zemessardzi. Skaidrs, ka ir jādod iespēja, kā kādreiz bija... tāpat kā Šveicē vai Somijā... ka Zemessardzei, atsevišķiem zemessargiem, ir ieroči mājās. Un lielāka uzmanība jāpievērš, lai mūsu pašaizsardzības spējas tādām situācijām būtu pastiprinātas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Krēsliņa kungam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien jautājums Nr.1, pats svarīgākais, bija atbalsta izteikšana Ukrainai, nosodot Krievijas agresiju. Tiešām par šo jautājumu tika runāts ļoti daudz un no dažādiem aspektiem. Es vēlos vairāk pieskarties diviem, galvenokārt ekonomiskajam.

Ir skaidrs, ka Putins un Krievija šobrīd, varētu pat teikt, pārbauda pasaules pacietību vai to slieksni, cik tālu var iet, un šis ir kritisks brīdis, jo, ja būs pārliecība, ka var šādi rīkoties un nekas par to nav, kā tas bija principā Gruzijas gadījumā, tad mēs īsti nevaram prognozēt, kas var notikt tālāk. Proti, tālāk var notikt jebkas.

Es gan nedomāju, ka šobrīd Latvijai ir kādi militāri draudi, taču agri vai vēlu arī Latvijai būs jāpasaka sava nostāja, un es esmu pārliecināts, ka Latvija piekritīs, pareizāk sakot, aicinās ieviest sankcijas pret Krieviju, kas noteikti izraisīs arī pretreakciju no viņu puses.

Un kāda tad varētu būt galvenā pretreakcija? Kuras ir tās jomas, kurās mēs varētu būt varbūt ievainojami, par ko mums ir jāpadomā?

Manuprāt, tāda joma noteikti ir ekonomika. Mēs eksportējam apmēram 10 procentus no savām... 10 procenti no mūsu, Latvijas, eksporta ir eksports tieši uz Krieviju. Galvenokārt tās ir pārtikas preces – mūsu slavenās šprotes. Un ļoti iespējams, ka šis eksports dažādu, gan politisku, gan arī īstenībā tīri ekonomisku, iemeslu dēļ varētu samazināties.

Politiskos iemeslus mēs jau zinām, esam pamanījuši. Agrāk jau ir bijis, ka, piemēram, mūsu produkcijā atrod, ka kādas vielas pārsniedz normas, un līdz ar to tiek ieviests uz laiku kāds aizliegums.

Savukārt tāds tīri ekonomisks iemesls varētu būt tas, ka šobrīd rubļa vērtība samazinās; tas apstāklis automātiski mūsu preces Krievijā sadārdzina, un tās kļūst klientiem ne tik pievilcīgas, un, protams, tātad tur pieprasījums pēc tām samazinās.

Taču galvenais, svarīgākais faktors ir tas, ka enerģētikas jomā mēs esam ļoti atkarīgi no Krievijas – vispirmām kārtām jau no Krievijas dabasgāzes, un otrām kārtām arī no elektrības piegādēm.

Tas, par ko mums noteikti vajadzētu padomāt, – mums vajadzētu padomāt un precīzāk, ātrāk spert soļus šo dabasgāzes piegāžu diversifikācijai, jo šobrīd mēs gāzi saņemam tikai no Gazprom, alternatīvas nav. Ja pēkšņi šajā vadā gāze vairs nepienāk, tad mēs esam sprukās, jo gāze nozīmē ļoti daudz. Latvijas lielākie ražotāji izmanto to savā tehnoloģiskajā procesā, tāpat arī elektrība termoelektrocentrālēs tiek ražota no gāzes. Tātad tas, uz ko es aicinu personīgi, – Latvijai iespējams apdomāt un varbūt pat par valsts naudu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, lai mēs iegūtu šo neatkarību.

Protams, ir jāpalielina aizsardzības budžets, par ko arī bija runa šodien, daudzi debatētāji pieskārās šim jautājumam. Bet, teiksim, par desmit tankiem vairāk vai mazāk – tas mums neko nemainīs tāda pamatīgi militāra uzbrukuma gadījumā. Savukārt, ja tā maigi, ar ekonomiskajiem paņēmieniem, teiksim, kaut vai ar gāzes cenas kāpumu... nu, mēs esam ļoti ievainojami.

Tas īsumā viss par Ukrainu.

Tas, kas vēl izrietēja no Ukrainas problemātikas, – šodien tiks sperts pirmais solis uz elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu. Bija plānots, ka tirgus atvēršana notiks 1.aprīlī, taču, lai nesatricinātu mūsu valsts iekšējo situāciju, tika pieņemts lēmums atlikt to līdz 2015.gada 1.janvārim, lai gan ekonomiski, es uzskatu, tas nav pareizs lēmums. Iespējams, ka politiski, no iekšpolitikas viedokļa, tas tomēr ir pareizs lēmums. Un tātad nākamnedēļ, visdrīzāk, tiks pieņemts galīgais lēmums par šī tirgus atvēršanas atlikšanu.

Paldies. Novēlu visiem jauku vakaru! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

„Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņa kungs.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labvakar, cienītie radioklausītāji! Kā jūs jau esat dzirdējuši, šodien galvenais notikums ir tas, ka Saeima pieņēma šo rezolūciju, paziņojumu par Ukrainu.

Tā kā esmu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, man bija iespēja sadarboties ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Zandu Kalniņu-Lukaševicu pirmdien, lai vienotos par šo tekstu un to pieņemtu ārkārtas... Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas sēdēs. Es vienkārši gribu mazliet izskaidrot, ko mēs ar šo tekstu sakām un kā tas sakrīt ar pasaules viedokli.

Un pirmais vai viens no svarīgākajiem punktiem ir tas, ka mēs uzsveram, ka Latvija joprojām atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Es domāju, ka tas ir īpaši svarīgs, jo šodien jau ir ziņas par to, ka ir runa par Krimas atdalīšanos no Ukrainas.

Vairākas pasaules valstis ir arī šo uzsvērušas: ir interesanti, ka prezidents Putins ir teicis, ka nav nekāda mērķa atdalīt Krimu no Ukrainas, bet izskatās, ka darbība, kas notiek Ukrainā, no tā atšķiras.

Starp citu, arī tāda valsts kā Ķīna ir stingri izteikusi ne tikai atbalstu Ukrainas teritoriālajai nesadalāmībai, bet arī ir atzinusi jauno Ukrainas valdību.

Šajā paziņojumā mēs atzīmējam, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievijas Federācija ar savu retoriku, militārajām un slēptajām civilajām aktivitātēm citas valsts teritorijā pārkāpj starptautiskās normas un pašas uzņemtās saistības. Šī rīcība ir vērtējama kā pretlikumība, kā apzināta un plānota provokācija, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju.

Mēs esam aicinājuši Krievijas Federāciju izbeigt visa veida agresiju un provokācijas pret Ukrainu un nekavējoties izvest savu karaspēku no tās teritorijas, īpaši Krimas, un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības.

Vēl viena lieta, ar ko mēs esam pirmdien Saeimā papildinājuši šo paziņojumu, ir aicinājums, lai starptautiskā sabiedrība, Eiropas Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācija nekavējoties izvietotu Ukrainā miera uzturēšanas misijas, lai novērstu Krievijas tālāku agresiju un nodrošinātu Ukrainas teritoriālo integritāti. Un mēs uzskatām, ka te ir runa ne tikai par Krimu, bet par visu Ukrainas un Krievijas robežu, jo ir arī bijuši draudi ziemeļos par kaut kādām iespējamām militārām akcijām. Un, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi arī nodrošināt, ka šādi starptautiski novērotāji varētu būt arī citos robežpunktos. Eiropas Savienība šādu precedentu jau ir iedibinājusi Gruzijā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā 2008.gadā, un tur pie šīs robežas vēl joprojām pastāv Eiropas Savienības monitoringa misija.

VIENOTĪBA arī vēlas uzsvērt, ka Krievijas militārā operācija pret kaimiņvalsti, par ieganstu minot safabricētus apdraudējumus Krievijas pilsoņiem un tautiešiem, rada potenciālu apdraudējumu Krievijas kaimiņvalstīm, tātad arī Latvijai. Un tas vēlreiz atgādina, ka mums ir jāsāk arvien vairāk domāt par mūsu aizsardzību un jāsāk nodrošināt pienācīgu aizsardzību un aizsardzības budžetu, lai nodrošinātos pret šādiem apdraudējumiem. Ir jānostiprina Latvijas aizsardzības spējas informācijas jomā un kibertelpā, kā arī stratēģiskās komunikācijas jomā, jo Latvija tagad sāk veidot NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos.

Bet šeit vēlreiz ir jāatgādina, ka starp visām NATO valstīm Latvija ir viszemākajā pozīcijā sarunā ar to mūsu budžeta daļu, kura paredzēta aizsardzībai. Kaut gan mēs esam solījuši nodrošināt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, patlaban tā ir zem 1 procenta. Un, kaut gan citi saka, ka Latvija nekad nevarēs izveidot tādus karaspēkus, kas varētu novērst šāda veida uzbrukumu, tas nav tas mērķis. Tas mērķis ir pildīt solījumus NATO. Mēs esam NATO dalībvalsts. Ir zināms, ka tagad, pēdējās dienās, NATO ir solījusi palielināt gaisa telpu patrulēšanas spēkus. Un līdz ar to, ja mēs gaidām, ka NATO mūs atbalstīs – un tāds solījums ir –, mums arī ir jāizpilda tas, ko mēs esam solījuši. Un tāpēc ir ļoti svarīgi! – un, es domāju, Krievijas akcija Ukrainā vēlreiz pierāda, ka mums ir ļoti svarīgi nodrošināt pienācīgu aizsardzības budžetu.

Un visbeidzot gribu izteikt atzinību un sirsnīgu paldies pirmām kārtām mūsu ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai, kas ir ļoti operatīvi reaģējusi uz visiem notikumiem Ukrainā. Arī mūsu Ārlietu ministrija ir ļoti labi strādājusi. Gan mūsu Ministru prezidente, gan Saeimas priekšsēdētāja bija starp pirmajiem, kas reaģēja uz šiem notikumiem un kas aicināja Eiropas Savienību sasaukt ārkārtas sēdi.

Un beidzot es gribu arī pateikties mūsu vēstniecei Ukrainā – Argitai Daudzei. Jo pirms divām nedēļām es personīgi kopā ar Sandru Kalnieti apciemoju Kijevu. Mēs bijām Maidana laukumā, arī Sv.Mihaila klostera slimnīcā tieši tajā dienā, kad vairāk nekā 60 cilvēku gāja bojā. Un mūsu vēstniecībai tur ir milzīgs darbs, bet viņi mums palīdzēja. Un – cepuri nost mūsu diplomātu priekšā, kuri vēl joprojām – cik es saprotu, arī tagad – cenšas tikt Krimā! Gan mūsu vēstniece, gan Lietuvas vēstniece ir mēģinājušas tur tikt šodien, bet viņām pagaidām tas ir aizliegts.

Paldies visiem, un ar labu nakti!

Vadītāja. Paldies Kalniņa kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!