Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un arī pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ir strādājusi diezgan produktīvi un ir pieņemti vairāki svarīgi likumprojekti.

Kā pirmo es gribētu minēt likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”, kura iesniegšanu atbalstīja arī vairāki Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Likumprojekts nonāks Sociālo un darba lietu komisijā, un tas paredz, ka cilvēki, kuri oficiāli ir saņēmuši barikāžu dalībnieka apliecību un līdz ar to arī šo statusu, varēs pretendēt uz valsts materiālo pabalstu, kurš šobrīd, izskatās, varētu būt 70 eiro mēnesī, bet nu komisija vēl lems par to. Un šinī likumprojektā ir arī paredzēts, ka cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem šāds statuss pienāktos, bet kuriem oficiāli tas nav piešķirts, caur tiesu diezgan vienkārši varēs pierādīt savu dalību barikādēs un šo statusu iegūt.

Otra lieta. Mēs labojām tādu zināmu netaisnību pret, ja tā varētu teikt, “neredzamās frontes” cīnītājiem, tas ir, dažu speciālo dienestu darbiniekiem, kuri nav saņēmuši kādu dienesta pakāpi, kuri ir tā kā civilie darbinieki, bet tajā pašā laikā nodarbojas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu. Viņiem līdz šim nepienācās normāla izdienas pensija, kāda tā ir cilvēkiem uzplečos. Un nu arī šāds likumprojekts nodots komisijām, un es gribu cerēt, ka šie cilvēki savas pensijas saņems.

Varētu teikt, svarīgākais šīsdienas sēdē bija likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kas tika izskatīts trešajā lasījumā. Tur varētu atzīmēt divus momentus.

Maksātnespējas administratori turpmāk iegūs valsts amatpersonu statusu, un tas viņus ļaus, teiksim tā, pasargāt no dažādiem interešu konfliktiem. Tāpat viņiem būs jāuzrāda savi ienākumi. Turklāt tas uzliks arī tādu augstāku atbildības latiņu.

Un otrs būtiskais moments ir tas, ka Saeima nosargāja grozījumus, kuri paredz nolikto atslēgu principu, tas ir, to, ka banka varēs parādniekam atņemt tikai to īpašumu, kas būs kalpojis kā nodrošinājums kredītam, bet nekādus citus īpašumus, teiksim tā.

Tas man būtu viss. Izmantojot gadījumu, ka, iespējams, es šīs Saeimas laikā pēdējo reizi runāju šeit, gribu aicināt tomēr visus doties uz vēlēšanām un balsot par tiem politiskajiem spēkiem un politiķiem, kuri, jūsu izpratnē, ir Saeimā arī kaut ko reālu darījuši, nevis tikai runājuši vai četrus gadus nosēdējuši. Un, ja jūs interesē, kā tas izskatās, tad to viegli var izdarīt Saeimas mājaslapā. Tur ir katra deputāta profils un var paskatīties, kurš ir diskutējis, kurš ir iesniedzis likumprojektus, lai nav tā, ka jums stāsta, ka ir bijis ļoti aktīvs, bet četrus gadus ir nosēdējis.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā tika iekļauts Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas sagatavotais lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Diemžēl Saeimas vairākums nevēlējās izskatīt šo priekšlikumu pēc būtības, bet es domāju, ka diskusijas par šo tēmu turpināsies.

Runājot par problēmas būtību, frakcijas vārdā vēlos pateikt, ka, mūsuprāt, valdība steigā pirms vēlēšanām ir pieņēmusi lēmumu pārdot valstij piederošo banku “Citadele” par nezināmu cenu un uz slepeniem nosacījumiem, lai neatklātu sabiedrībai, kāda patiesībā ir cena, par kuru valsts banka tiek privatizēta. Sabiedrībai un it īpaši parlamentam ir ļoti svarīgi zināt pārdošanas nosacījumus, ņemot vērā to, ka šajā bankā ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda.

Un vēlos informēt, ka mēs esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā un KNAB ar lūgumu izmeklēt visu, kas saistīts ar šo aizdomīgo privatizāciju. Domājam, ka tomēr ļoti svarīga arī sabiedrības reakcija, jo tas var iespaidot varas “mašīnu”, kura šobrīd iet uz visu banku, lai izpārdotu un noprivatizētu vēl pēdējos valsts aktīvus.

Otra lieta, kam es vēlos šodien pievērst uzmanību, ir Maksātnespējas likums. Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Likumā pēc būtības tika iestrādāts nolikto atslēgu princips, bet ar atrunām. Proti, pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības, un atlikušās saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistību dzēšanu izbeidzas arī visas papildu jeb blakus saistības.

Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Diemžēl šī norma ir piemērojama fizisko personu maksātnespējas procesā tikai attiecībā uz to mantu, uz kuru nodrošinājums ir nodibināts pēc 2015.gada 1.janvāra. Proti, šī jaunā norma neattieksies uz tiem cilvēkiem, kuri smagi cietuši krīzes laikā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Eglītis. Lūdzu! Jānis Ozoliņš, atvainojos!

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Neapšaubāmi, šodien Saeimas darba kārtībā galvenais un arī, manuprāt, svarīgākais diskusiju objekts bija likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Tur ir faktiski divas lielas sadaļas.

Pirmā. Ko darīt ar tām parādsaistībām, kas tika uzņemtas hipotekārās kreditēšanas jeb kredītu burbuļa laikā? Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas nespēj atmaksāt kredītus? Tagad attiecībā uz tiem ir rasta iespēja saīsināt pēc visas mantas pārdošanas šo termiņu. Respektīvi, jaunie termiņi būs šādi: parādsaistībām no 5 līdz 100 tūkstošiem eiro tas būs viens gads, no 100 līdz 300 tūkstošiem eiro – divi gadi; tām, kas ir virs 300 tūkstošiem, tie būs trīs gadi. Atzīmēšu, ka aptuveni 95 procenti no kopējiem kredītiem pēc mantas pārdošanas ietilpst pirmajā kategorijā, respektīvi, – viens gads.

Pārējais – par izsoļu reiderismu, kas vairāk skar juridiskās personas. Ir novērsta tā būtiskā pretruna, ka ir cilvēki, kas piedalās izsoļu reiderismā: viņi atnāk un sarunā... izsolēs neko nesola un gaida, kad šo īpašumu vērtība nokritīs līdz ļoti zemai. Nu tas ir novērsts. Faktiski visiem izsoļu dalībniekiem būs jāiemaksā depozīts, un, ja neviens nesolīs, tad depozīts aizies par labu parādniekam jeb viņi to zaudēs.

Attiecībā uz kreditoriem jeb aizdevējiem ir iestrādāta norma, ka seši mēneši ir termiņš, kādā var pieteikt savu prasību. Nevarēs vairs būt tā, ka, teiksim, piecus gadus neko nedara, bet sestajā atmostas un tad piesaka savu prasību. Tas arī ir novērsts.

Tā ka faktiski kopējais grozījumu apmērs ir pietiekoši būtisks. Likums stāsies spēkā ar nākošā gada janvāri, un šie grozījumi attieksies arī uz visiem iepriekšējiem... nu, teiksim, iepriekš iesāktajiem procesiem. Tātad tur būs pārejas noteikums, kādā veidā mēs tiem, kas tagad atrodas maksātnespējas procesā, varēsim pēc jaunajiem noteikumiem to piemērot. Paldies! Tas īsumā būtu viss.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas!

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau tika norādīts, viens no būtiskākajiem jautājumiem ar dažādiem viedokļiem bija frakcijas “Saskaņas Centrs” virzītais lēmuma projekts par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu. Šajā sakarā es atkārtoti vēlos norādīt, ka Nacionālā apvienība ir nostājusies pret bankas “Citadele” pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā ir aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Mūsu pozīcija ir balstīta uz mūsu valdes lēmumu, kas, cita starpā, tika pieņemts pagājušā gada vasarā.

Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu, tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi izdarīts. Šis nu noteikti bija tālaika premjera, ekonomikas ministra un finanšu ministra darba kārtības jautājums, kas, kā es jau norādīju, mūsuprāt, netika izpildīts. Darījuma apturēšana šobrīd, mūsuprāt, var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt mēs nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki – vai darījumu apturēšanas vai turpināšanas gadījumā, ņemot vērā to, ka daļa informācijas nav publiski pieejama. Turklāt mēs nevaram izslēgt, ka “Saskaņas” mērķis ir panākt bankas pastarpinātu nonākšanu bijušo bankas Parex īpašnieku, “Saskaņas” kādreizējo sponsoru rokās. Tāpēc arī Nacionālā apvienība šodien neatbalstīja “Saskaņas” piedāvāto risinājumu šajā jautājumā.

Nākamais būtiskākais jautājums, ko kolēģi arī jau minēja, bija grozījumi Maksātnespējas likumā. Un šeit es gribētu akcentēt divus jautājumu lokus: pirmais, ka maksātnespējas procesa administratoriem tiks noteikts valsts amatpersonas statuss, par ko daudz tiek runāts sabiedrībā. Šis viedoklis konceptuāli saskan arī ar Tieslietu ministrijas viedokli. Šie grozījumi likumā stāsies spēkā 1.janvārī. Iespējams, ka vēl turpināsies diskusijas par to, vai maksātnespējas procesa administratori ir vai nav piederīgi tiesu varai atbilstoši likumam “Par tiesu varu”, bet šobrīd galvenais darbs ir izdarīts un šie grozījumi ir pieņemti.

Kā būtiskāku... kā vēl vienu būtisku jautājumu es vēlos minēt arī šo nolikto atslēgu principu attiecībā uz vienīgo mājokli, kas šodien tika pieņemts ar grozījumiem Maksātnespējas likumā. Šeit es vēlētos izteikt repliku iepriekšējam runātājam no “Saskaņas Centra” frakcijas – Agešina kungam. Viņš kā jurists ļoti labi zina, ka likums nevar būt ar atpakaļejošu spēku, un līdz ar to ir skaidrs, ka likums darbosies no tā brīža, kad šis likums būs stājies spēkā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam!

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs VIENOTĪBAS frakcijas deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Kaut gan līdz vēlēšanām atlicis salīdzinoši maz laika un līdz ar to Saeimā ir iesniegti daži likumprojekti, kuri varbūt vairāk ir orientēti nevis uz rezultātu, bet ir iesniegti nolūkā ietekmēt vēlētāja izvēli, es domāju, ka šodien mēs pastrādājām diezgan rezultatīvi, jo tika pieņemti vairāki svarīgi normatīvie akti.

Man gribētos informēt jūs, ka šodien mēs pabeidzām darbu pie grozījumiem Krimināllikumā, ko bijām sākuši darīt... faktiski strādāt pie tiem jau pagājušajā gadā pēc Zolitūdes traģēdijas. Tātad ir pārskatītas sankcijas, sodi, kas paredzēti attiecīgajā likumā, kā arī izveidota jauna norma, kas paredz atbildību par būvdarbu veikšanu pēc tam, kad būvdarbi bijuši apturēti vai tas noticis bez būvatļaujas... ja tāda darbība ir konstatēta un ja tā ir bijusi aizliegta nolūkā nepieļaut tādu situāciju... nolūkā novērst tādus gadījumus.

Domājot par sabiedrības drošību, ir svarīgi, lai būvniecība tomēr notiktu saskaņā ar tiesisko regulējumu.

Mums šodien tika pieņemtas arī vairākas normas, kas saistītas ar jaunām psihoaktīvām vielām jeb tā sauktajiem spaisiem. Tātad šodien ir pieņemti grozījumi Krimināllikuma galīgajā lasījumā, kuri paredz atbildību par darbībām ar attiecīgajām vielām, tajā skaitā, ja nav nolūka tas realizēt. Pirms zināma laika mēs paredzējām atbildību par darbībām, ja tās veiktas, lai šīs vielas realizētu, tirgotu, bet tika saņemta informācija, ka dažas personas veic šīs darbības, uzsverot, ka viņām nav bijis nodoma veikt kaut kādas komerciāla rakstura darbības. Līdz ar to, lai nebūtu, teiksim, iespējas izvairīties no atbildības arī tajā gadījumā, ja darbība veikta bez nolūka realizēt tādas vielas, tagad ir paredzēta atbildība.

Atbildība paredzēta arī citā pantā par jaunu psihoaktīvu vielu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā – ne galīgajā, bet otrajā lasījumā! – ir pieņemta norma, kas paredz atbildību arī par lietošanu... par jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu. Tātad turpmāk, ja kāda persona lietos aizliegtas vielas, tos spaisus, viņu sauks pie administratīvās atbildības un brīdinās, ka, ja tas atkārtosies, tad iestāsies arī kriminālatbildība. Un kriminālatbildība ir paredzēta, protams, Krimināllikumā.

Ir izdarīti būtiski grozījumi arī Maksātnespējas likumā. Mēs diezgan daudz diskutējām, un ir prieks, ka, no vienas puses, ir pieņemti tie grozījumi, kuri sakārtos tieši fiziskās personas maksātnespējas procesu. Un man gribētos teikt lielu paldies deputātiem, kuri atbalstīja manu priekšlikumu – paredzēt, ka turpmāk maksātnespējas administrators tiks pielīdzināts valsts amatpersonai. Ir gan jāatzīst, ka pretestība bija diezgan liela, bet, neraugoties uz to, absolūtais vairākums... nu, gandrīz visi deputāti tomēr atbalstīja, un, es domāju, šeit savu lomu nospēlēja arī vēlēšanas. Jo deputāti saprot, ka būtībā viņi nevar varbūt balsot, teiksim, to cilvēku interesēs, par kuriem viņi varbūt parasti balso, jo vēlētāji to var pamanīt.

Un ko tas nozīmē?

Protams, ka statuss pirmām kārtām nozīmē tādas taustāmas, redzamas lietas, ka administratoriem turpmāk būs jāraksta deklarācija un ka šāda informācija būs publiski pieejama. Jā, tas ir svarīgi, bet tas, protams, nav galvenais.

Manuprāt, daudz būtiskāk, ir tas, ja administratori tiks pielīdzināti amatpersonām – un tas tā notika! –, tad turpmāk administratoriem būs jāievēro ierobežojumi, kas pastāv amatpersonām, proti, ierobežojumi attiecībā uz interešu konflikta nepieļaušanu un arī vēl citi, kas ir paredzēti tieši speciālajos likumos. Jo, analizējot praksi, es redzu, ka ir gadījumi, kad amatpersonas veic absolūti nepieļaujamas darbības, kad būtībā tiek nodarīts liels kaitējums. Šīs darbības nav līdzīgas ne zādzībai, ne laupīšanai, ne krāpšanai, bet tās atbilst amatnoziegumam. Taču līdz šim brīdim nebija iespēja viņas saukt pie atbildības.

Un arī šeit, es domāju, nozīme ir ne tikai tam, ka būs iespēja piemērot sodu, bet svarīgi ir arī tas, ka mēs varēsim novērst attiecīgus pārkāpumus... tātad tam būs preventīvā nozīme.

Paldies par uzmanību. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no partijas VIENOTĪBA frakcijas!

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!