Galerija

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 8.jūnijā, diskutēja par iespējām likumdošanā iestrādāt mehānismus patiesā labuma guvēju noskaidrošanai.

„Nav šaubu, ka vajadzīgs regulējums, lai tiesībsargājošās iestādes nepieciešamības gadījumā varētu uzzināt patiesos labuma guvējus, lai aiz cik ofšoriem tie slēptos. Taču deputāti neguva pārliecību, ka Tieslietu ministrijas priekšlikums to noteikt Komerclikumā ir labākais variants,” uzsver komisijas priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens.

„Komisija jau drīzumā atgriezīsies pie šī jautājuma, lai meklētu kvalitatīvāko risinājumu,” skaidro A.Ašeradens. Viņš norāda, ka „šodien mulsināja atbildīgo iestāžu nespēja atbildēt par Eiropas valstu praksi, tāpēc Tieslietu ministrijai lūdzām sagatavot pārskatu par problēmas risinājumiem citās valstīts”.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns informēja, ka ik gadu pasaulē ēnu ekonomika apgroza 1,4 triljonus latu un daļa no tiem tiek legalizēti caur uzņēmējdarbību. Tāpēc Starptautiskā organizācija cīņai pret naudas atmazgāšanu (FATF) ir izdevusi rekomendācijas valstīm, iesakot veidot centralizētu reģistru par patiesā labuma guvējiem.

Šodienas sēdē komisija neatbalstīja deputāta Andra Šķēles (PLL) priekšlikumu no likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” svītrot pantu par patiesā labuma guvēju. Vienlaikus komisijas deputāti vienojās turpināt diskusijas par to, kurā likumā šīs normas būtu iestrādājamas.

Deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība) raksturoja, ka esošā priekšlikuma redakcija obligāti jāpilnveido, to pārformulējot un nosakot komercsabiedrības, uz kurām prasība atklāt patiesā labuma guvēju neattiektos.

Saeimas Preses dienests