Galerija

Lai uzzinātu, kā tiek sagatavoti jaunie sportisti - airētāji, Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 5.jūnijā, izbraukuma sēdē apmeklēja Murjāņu Sporta ģimnāzijas teritoriālo struktūrvienību „Jūrmala”.

Sarunā ar Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktoru Ēvaldu Gobu, struktūrvienības „Jūrmala” direktoru Pēteri Neiju un treneriem, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs vērsa klātesošo uzmanību, ka 2007.gadā pabeigta dzīvojamā un mācību korpusa rekonstrukcija, un vēlējās uzzināt, kādi jautājumi vēl palikuši neatrisināti.

Ē.Goba informēja deputātus, ka airēšanas bāzē vēl joprojām ir ūdensapgādes problēmas, kā arī ēdināšanas korpuss palicis neatjaunots. Tāpat nepieciešams atjaunot sporta kompleksu – trenažieru zāli un baseinu. Tomēr viņš pauda gandarījumu, ka tiek izstrādāta Murjāņu Sporta ģimnāzijas attīstības koncepcija, kas paredz ģimnāzijas saglabāšanu un attīstību.

Apakškomisijas deputāts Guntars Bilsēns (ZRP) izteica neizpratni par koncepcijā paredzēto plānu ieguldīt finansējumu esošā Murjāņu sporta kompleksa atjaunošanā. Deputāts sacīja, ka efektīvāk būtu uzcelt jaunu sporta ģimnāziju. P.Neija pauda viedokli, ka Murjāņu Sporta ģimnāzija lepojas ar tradīcijām, un tajā gan sports, gan mācības un audzināšana ir labā līmenī, tādēļ esošā sporta skola ir jāsaglabā.

I.Klementjevs interesējās, kādēļ Latvijas airētāji neiztur Olimpisko spēļu atlasi un kurās jomās nepieciešams pielikt lielākas pūles, lai jaunie talanti tiktu līdz čempionu līgai. Treneri informēja deputātus, ka ceļu uz sasniegumiem bremzē nepietiekamais finansējums – skolai nav sava transportlīdzekļa, un izdevumus par braukšanu uz sacensībām airētāji sedz paši. Skola finansiāli sedz tikai ēdināšanu un treneru algas. Tāpat treneri uzsvēra, ka airēšanas sports ir specifisks – airētāji labākos rezultātus sasniedz aptuveni 25 gadu vecumā. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 19 gadu vecumā motivācija turpināt tiekties pēc sportiskiem sasniegumiem ir katra jaunā sportista paša ziņā – Latvijā esot pieaugušo airēšanas sporta klubi, tomēr, neskatoties uz Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstu, visbiežāk jaunie sportisti nespēj segt profesionālā sporta izmaksas.

Uz apakškomisijas sekretāra Dzintara Ābiķa jautājumu, vai jaunie airētāji pēc ģimnāzijas absolvēšanas brauc sportot uz ārzemēm, treneri atbildēja apstiprinoši – jaunie sportisti visbiežāk dodas uz ASV, Īriju un Šveici.

I.Klementjevs informēja, ka Sporta apakškomisija rosinājusi Ministru prezidentu un Izglītības un zinātnes ministriju, strādājot pie budžeta grozījumiem, no šī gada septembra palielināt Murjāņu Sporta ģimnāzijas treneru algas.

Izbraukuma sēdes laikā Sporta apakškomisijas deputāti apskatīja renovētās dzīvojamās un mācību telpas, trenažieru zāli un baseinu, kā arī airēšanas bāzi.

Deputātiem bija iespēja arī pašiem izmēģināt smaiļošanu un kanoe airēšanu, lai pārliecinātos, cik grūts un sarežģīts ir šis sporta veids.


Saeimas Preses dienests