Galerija

„Latvijas parlamenta loma mūsu valsts ārpolitikas veidošanā ir kļūt par stratēģisku debašu forumu, kur ārpolitiskie mērķi un izaicinājumi tiek izvērtēti un izdiskutēti, īpašu uzsvaru liekot uz Latvijas nacionālajām interesēm.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra ceturtdien, 24.janvārī, ikgadējās Saeimas ārlietu debatēs.

„Parlaments, kurā tauta ir ievēlējusi visdažādāko politisko spēku pārstāvjus, šāda līmeņa diskusiju ir spējīgs uzturēt. Un es priecājos, ka visi politiskie spēki un atsevišķi deputāti ir gatavi tajā iesaistīties. Tas ir svarīgs apliecinājums tam, ka mēs spējam domāt par mūsu valsts nākotni globāli un spējam redzēt ne tikai šo dienu, bet arī rītdienu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš debatēs vērsa uzmanību uz nepieciešamību precīzi definēt Latvijas ārpolitiskās darbības prioritāros virzienus, uzsverot, ka Ārlietu ministrija nevar koncentrēt uzmanību vienlaikus uz visu pasauli. „Domājot stratēģiski par ilgtermiņa iespējām konkrētos virzienos, Latvijas ārpolitika var spēlēt būtisku lomu mūsu nacionālo interešu veicināšanā. Mēs ejam pareizā virzienā, taču ir jāiet ātrāk, tālāk un konsekventāk,” teica O.Kalniņš.

Kā sešus prioritāros Latvijas ārpolitikas iespējamos virzienus Ārlietu komisijas priekšsēdētājs minēja Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī Baltijas jūras reģionu un Ziemeļvalstis. Tāpat ļoti nozīmīgs ir Eiropas Savienības (ES) virziens un Austrumu partnerība. Arī Centrālo Āziju un Afganistānu, kā arī Tālos Austrumus O.Kalniņš akcentēja kā būtiskus.

Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica debatēs uzsvēra ES dalībvalstu nacionālo parlamentu lomu ES. „Tieši nacionālo parlamentu aktīva līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešamā atslēga Briselē pieņemto lēmumu demokrātiskās leģimitātes palielināšanai,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica arī uzsvēra, ka ES lēmumi ir jāskaidro nevis Briselē, bet maksimāli tuvu iedzīvotājiem, un šajā procesā liela loma ir tieši Saeimas deputātiem. „Ir jāizvairās no ierastās attieksmes, ka Eiropas politikas panākumu lauri tiek plūkti nacionālajā līmenī, bet par visiem zaudējumiem vai neveiksmēm vainīga ir „sliktā Brisele”. Es šo politisko liekulību dēvētu par panākumu nacionalizāciju un zaudējumu Eiropeizāciju,” sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

Ar sēdes stenogrammu un skaņu ierakstiem ikviens var iepazīties Saeimas interneta mājaslapā http://ej.uz/1938

Ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc ministra ziņojuma debatēs runāja 27 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.

Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

Ar ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos var iepazīties šeit http://ej.uz/7bty

Fotogrāfijas no Saeimas ārpolitikas debatēm pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632595586397/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests