Galerija

„Cilvēktiesību komisijā šobrīd norit aktīvs darbs pie apjomīgiem grozījumiem Patvēruma likumā, saņemti jau vairāk nekā 60 priekšlikumi. Tādēļ šajā izbraukuma sēdē uz patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki” devāmies, lai redzētu, kā centrs strādā, un noskaidrotu, kādas problēmas varam risināt likuma grozījumos.” To otrdien, 1.oktobrī, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Centrā uzturas tie ieceļotāji, kuri gaida bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Katra lieta tiek izskatīta aptuveni astoņu mēnešu laikā, tad personai jāpieņem izvēle – emigrēt uz dzimto zemi, ārvalstīm vai arī palikt Latvijā, kur censties atrast darbu un turpmāko dzīvesvietu, deputātus informēja migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe. Bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kuras izvēlējušās palikt Latvijā, ir lielas grūtības nostāties „uz savām kājām” - naudas trūkuma dēļ tie nevar atrast citu dzīvesvietu, bet valodas barjeras dēļ – sameklēt darbu un integrēties sabiedrībā, akcentēja L.Vijupe.

Atbildot uz deputātes Janīnas Kursītes-Pakules (Vienotība) jautājumu, no kurām valstīm ir visvairāk patvēruma meklētāju, centra „Mucenieki” vadītāja Edīte Pavlova skaidroja, ka lielākā daļa ir no Gruzijas, taču 30 cilvēku ir no Sīrijas un daži – no Krievijas. Kopumā pašreiz centrā uzturas aptuveni 100 patvēruma meklētāju.

Runājot par patvēruma meklētāju iekļaušanos sabiedrībā, komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka personai, kas uzturas mūsu valstī un saņem uzturlīdzekļus, būtu pienākums integrēties un apgūt valsts valodu. L.Vijupe skaidroja, ka patvēruma meklētājiem ir iespēja apgūt latviešu valodu, taču valsts apmaksātās mācības notiek tikai reizi nedēļā un lielākā daļa atgriežas savā dzimtajā zemē vai dodas uz citām valstīm, tādēļ motivācija apgūt latviešu valodu ir zema.

Tāpat I.Mūrniece pauda neizpratni, kādēļ patvēruma meklētāji, kuri ir vecāki skolas vecuma bērniem, savas atvases lielākoties izvēlas sūtīt mazākumtautību skolā, uzsverot, ka tas neveicina šo bērnu latviešu valodas apguvi. E.Pavlova informēja, ka ieceļotājiem no Gruzijas, kuru centrā ir vairākums, priekšzināšanas krievu valodā atvieglo mācības mazākumtautību skolā.


Foto no komisijas izbraukuma sēdes:
https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157636079382546/with/10035115356/
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības



Saeimas Preses dienests