Galerija

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda „griesti” būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā. To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda „griesti” un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas. 

Viena gada pārejas periods dots, lai dotu laiku pielāgoties jaunajam regulējumam (piemēram, bankām veikt izmaiņas IT sistēmās) un vienoties par līguma grozījumiem, ja puses to vēlas. 

Seimā šī gada 20.jūnijā pieņemtie Civillikuma grozījumi būtiski reformē līgumsoda tiesisko regulējumu, nostiprinot taisnīguma un samērīguma principu. Civillikums turpmāk nepieļaus pārmērīgus līgumsodus, kā arī grozīs parāda samaksas kārtību. Tas nosaka, ka līgumsods par saistību neizpildi vai neizpildi noteiktajā termiņā nevar pārsniegt 10 procentus no pamatkapitāla vai galvenās saistības apmēra. Parādnieka maksājums vispirms būs jāieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam – kapitāla dzēšanai, un tikai pēc tam – līgumsoda segšanai. Līdzšinēja kārtība noteica, ka ar parādnieka maksājumu sākumā dzēš līgumsodu un procentus, un tikai pēc tam – parādnieka pamatsummu. 

Iepriekšējais tiesiskais regulējums neierobežoja līgumsoda apmēru, un tas varēja pat vairākas reizes pārsniegt pamatparādu. Turklāt par vienu un to pašu līguma pārkāpumu likums pieļāva vienlaicīgi prasīt gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan zaudējumu atlīdzināšanu, tā veidojot nesamērīgas parāda summas. 

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” Saeimā šodien pieņemti trešajā lasījumā, un tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. 


Saeimas Preses dienests