Galerija

Lai pirms ikgadējām Saeimas ārlietu debatēm diskutētu par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un uzdevumiem 2014.gadā, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 15.janvārī, uz sēdi bija aicinājusi ārlietu ekspertus.

„Domājot par Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā gadā, viennozīmīgi visbūtiskākā ir gatavošanās veiksmīgai Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vadīšanai,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Tāpat Eiropas Savienības (ES) kontekstā viņš akcentē – arī šajā gadā ir jāizceļ un jādalās ES līmenī jau atzinīgi vērtētajā mūsu valsts uzkrātajā pieredzē jeb ekspertīzē jautājumos, kas skar Austrumu partnerību, Centrālāzijas reģionu, kā arī Latvijas kaimiņvalstis Baltkrieviju un Krieviju.

Komisijas priekšsēdētājs arī šogad, tāpat kā aizvadītajos gados, īpaši akcentē Latvijas sadarbības ekonomikā un tirdzniecības saišu stiprināšanu ar citām valstīm, tādējādi radot priekšnoteikumus jaunu darbavietu radīšanai un veicinot mūsu valsts ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju labklājību.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds papildus jau ikgadējā ārlietu ministra ārpolitikas ziņojumā minētajiem aspektiem kā faktorus, kas 2014.gadā ietekmēs Latvijas ārpolitiku, minēja ģeopolitisko konkurenci, Āzijas valstu ietekmes palielināšanos, kā arī rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. A.Sprūds sacīja, ka šis gads varētu būt „ārpolitikas imitācijas” gads Latvijā un nevajadzētu gaidīt izrāvienus mūsu valsts ārpolitikā; drīzāk jācer, lai šogad Latvijas ārpolitika nekļūtu par iekšpolitisko cīņu ķīlnieci.

Visi sēdē klātesošie ārlietu eksperti kā būtisku šajā gadā minēja gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē. A.Sprūds kā nozīmīgu uzdevumu darāmo darbu sarakstā Latvijas ārpolitikā 2014.gadā nosauca nepieciešamību domāt par to, kura mūsu valsts amatpersona būs Latvijas prezidentūras „seja”.

Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks šajā kontekstā kā piemēru minēja nupat prezidentūru noslēgušo kaimiņvalsti Lietuvu un aktualizēja virkni jautājumu, tostarp ko Latvija var mācīties no kaimiņvalsts prezidentūras pieredzes un vai Latvija spēj savas ārpolitikas intereses un vērtības sabalansēt tā, lai aktivitātes Austrumu partnerības valstu kontekstā prezidentūras laikā nekaitētu Latvijas ekonomikai.

Savukārt Latvijas Transatlantiskās Organizācijas pārstāves 2014.gadu Latvijas ārpolitikā iezīmēja arī kā desmitgadi kopš Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notiks jau ceturto reizi. Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

Fotogrāfijas no sēdes pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157639792838313/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests