Galerija

Pašreizējais regulējums attiecībā uz naida kurināšanu medijos nav pietiekami stingrs un sodu apmērs nepilda preventīvo funkciju, neierobežojot pārkāpumu atkārtošanos. To trešdien, 5.martā, secināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti un vienojās veidot darba grupu, kurā pie normatīvās bāzes pilnveidošanas strādās Saeimas deputāti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī nozares eksperti un pārstāvji.

Naida kurināšanas jautājumiem komisija pievērsās jau pērn rudenī, analizējot „Pirmā Baltijas kanāla” rīcību iespējamā naidu kurinošā satura pārraidīšanā, informēja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. NEPLP konstatēja administratīvu pārkāpumu, un kanālam tika piespriests maksimālais soda apmērs – 1200 latu. Tieslietu ministre Baiba Broka, šodien komentējot Drošības policijas lēmumu neierosināt kriminālprocesu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, sacīja, ka norma paredz – pārkāpumam jābūt izdarītam apzināti, taču attiecībā uz medijiem praksē to ir teju neiespējami pierādīt. 

Vienlaikus ministre akcentēja, ka pašreizējās krimināllikuma normas par naida kurināšanu ir pārāk formālas un neaptver visas dzīves situācijas, tostarp attiecībā uz naidīgiem izteikumiem interneta vidē, un uzsvēra, ka jāstiprina krimināltiesiskā atbildība par citu sabiedrības grupu interešu aizskārumu. Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis uzsvēra, ka citu personu aizskārumi virtuālajā vidē vissāpīgāk ietekmē tieši jauniešus, tādēļ attiecībā uz interneta vides regulējumu īpaši liela uzmanība jāpievērš nepilngadīgajiem. 

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs vērsa uzmanību uz paredzamajām grūtībām, strādājot pie likumu grozījumiem, noteikt robežas, kur beidzas viedokļu dažādība un kur sākas sabiedrības šķelšana. Tāpat deputāts aicināja rūpīgi pārdomāt, vai nodomātie grozījumi atbildīs Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un citām starptautiskajām normām, kas nosaka, cik tālu drīkst ierobežot vārda brīvību. B.Broka apliecināja, ka, strādājot arī pie citu likumu grozījumiem, cilvēktiesības tiek uzlūkotas kā fundamentāla vērtība.




Saeimas Preses dienests