VideoGalerija
„Raugoties nākotnē, galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai valsts ekonomisko izaugsmi sajustu katrs Latvijā dzīvojošais cilvēks. To saskatu arī kā jaunās nodokļu politikas stratēģijas virsmērķi – sabiedrības labklājības veicināšanu un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 19.septembrī, Saeimas namā atklājot parlamenta un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkoto konferenci „Kādai būt Latvijas nodokļu politikai?”.
S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka diskusija par nodokļu politikas nākotni tiek rīkota sadarbībā ar sociālajiem partneriem, jo labklājību var sasniegt, tikai pamatojoties uz izsvērtiem, ilgtspējīgiem un kopīgi izdiskutētiem mūsu valsts attīstības virzieniem. Viņa atgādināja par valdības un sociālo un sadarbības partneru vienošanos, paredzot jebkuras nodokļu izmaiņas pirms lēmuma pieņemšanas vispirms plaši izdiskutēt un izvērtēt.
Saeimas priekšsēdētāja arī vērsa uzmanību, ka, domājot par valsts izaugsmi un labklājību, ir svarīgi apzināties, ka aiz katra no šiem mērķiem ir cilvēki – ģimenes, uzņēmēji, darba ņēmēji, ārsti, policisti, skolotāji un daudzi citi, kuru iespējas, motivācija un drošība par sevi un savu nākotni veido mūsu valsti un sabiedrību. „Regulāri publicētie ekonomikas rādītāji nav tikai statistika, bet valsts izaugsme nav vien abstrakts finansistu un politiķu lietots termins,” akcentēja S.Āboltiņa.
Kā nodokļu politikas stratēģijas atslēgvārdus Saeimas priekšsēdētāja minēja atbildību, prognozējamību un taisnīgumu. „Ienākumu taisnīgums un vienlīdzība, stabilitāte un prognozējamība, starptautiski konkurētspējīga tautsaimniecība, līdzekļi valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai ir prioritātes, kas nodokļu politikas galvenos uzdevumus apvieno savstarpēji cieši saistītā, precīzā mehānismā,” atzina S.Āboltiņa.
Uzrunājot klātesošos, S.Āboltiņa atgādināja, ka diskusija par nākamā valsts izaugsmes perioda nodokļu politikas stratēģiju notiek gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski sarežģītā laikā. Saeima, valdība un uzņēmēji kopīgiem spēkiem rod ceļus, lai pret Krieviju kā reģiona agresoru vērsto Eiropas Savienības sankciju atbildes reakcijas iespējami maz skartu mūsu ražotājus un darba ņēmējus. Arī vēlētāji drīz dosies uz iecirkņiem izraudzīties tos politiskos spēkus, kam uzticēt valsts vadību nākamajiem četriem gadiem.
„Mūsu valstij un sabiedrībai nav vajadzīgi jauni un pārdroši politiski vai ekonomiski eksperimenti. Fiskālā politika nepieļauj pārsteidzīgus lēmumus,” teica Saeimas priekšsēdētāja, aicinot pašreizējos apstākļos ik solījumu un lēmumu izvērtēt īpaši atbildīgi un kritiski.
S.Āboltiņa atgādināja, ka Latvija vēl pavisam nesen ir piedzīvojusi gan strauju ekonomisko izaugsmi, gan tās lejupslīdi un mācījusies no savām kļūdām: „Aizvadītajos gados esam rūpīgi un atbildīgi strādājuši, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, un šobrīd mēs vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Lai vairs neatkārtotu pagātnes kļūdas, esam pieņēmuši Fiskālās disciplīnas likumu, kurā nostiprināti atbildīgas, ilgtermiņā stingras un prognozējamas fiskālās politikas pamatprincipi.”
Konferences atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja pateicās LDDK, kā arī tautsaimniecības nozaru ekspertiem un līderiem par aktīvu un kvalitatīvu iesaistīšanos valsts politikas veidošanā. „Tieši šādās atklātās un profesionālās diskusijās rodami visai sabiedrībai saprotami, pieņemami un pamatoti risinājumi,” teica S.Āboltiņa.
„Diskusijas par nodokļu politiku nozīmē mūsu kopīgo atbildību par Latviju un ikvienu tās iedzīvotāju. Šodien apspriežamās nodokļu stratēģijas posms noslēgsies īpaši nozīmīgā laikā – 2018.gadā, kad svinēsim mūsu valsts simtgadi. Tādēļ aicinu šodienas diskusijā rūpīgi un atbildīgi vērtēt ik priekšlikumu un ierosinājumu, lai Latvijas simtgadi sagaidām kā labklājīga, pārtikusi, saliedēta, par savu valsti droša un lepna sabiedrība,” klātesošajiem novēlēja Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas Preses dienests