Saeimas priekšsēdētāja aicina diskutēt par nozaru koplīgumu prasībām, lai tās būtu izpildāmas arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

(15.12.2017.)
Galerija

Nozaru koplīgums ir plaši izplatīts Eiropas Savienībā un īpaši Skandināvijā, un tam ir pozitīva ietekme gan uz valsts labklājību, gan ekonomikas ilgtspēju, gan arī uz darba ņēmēju sociālo aizsargātību un apmierinātību. To akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 15.decembrī, atklājot konferenci “Nozaru koplīgums – kvalitātes zīme”.

Saeimas priekšsēdētāja aicināja dalībniekus diskutēt par to, kā šos labās prakses piemērus samērot ar Latvijas situāciju un iespējām, piemēram, lai nozaru koplīgumu prasības varētu izpildīt mazie un vidējie uzņēmumi, un kā nozarēs, kurās ir dominējošie uzņēmumi, varētu ņemt vērā pārējo uzņēmumu, galvenokārt mūsu pašu vietējo uzņēmumu, intereses.

Ja ar šiem koplīgumiem paaugstinātu minimālo darba samaksu nozarē, darbinieku sociālās garantijas un uzlabotu darba apstākļus, darba ņēmējiem tas būtu nozīmīgs faktors, lai strādātu attiecīgajā nozarē. Darba devējiem tas nozīmētu negodīgas konkurences mazināšanu savā starpā un sadarbības attīstīšanu ar darba ņēmējiem. Nozarei, kas ieviesusi nozares koplīgumu, tas nozīmētu prestiža paaugstināšanos sabiedrībā, un šādam prestižam noteikti ir arī ekonomiskais efekts un pievienotā vērtība, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Savukārt pašvaldībām un valstij tas nozīmētu ilgtspējīgu attīstību un nomaksātus nodokļus, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanu, pret kuru cīnoties valsts patlaban patērē daudz spēka un enerģijas, akcentēja I.Mūrniece.

Ir jāpanāk, lai darba ņēmēji būtu ieinteresēti strādāt Latvijā, bet ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji būtu ieinteresēti atgriezties Latvijas darba tirgū. Šogad pieņemtā nodokļu reforma ir jau labs un praktisks solis šajā virzienā, teica I.Mūrniece, izsakot cerību, ka plašāka nozaru koplīgumu ieviešana būtu nākamais loģiskais solis.

Konferenci “Nozaru koplīgums – kvalitātes zīme” rīko sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Tajā piedalās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un citi.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157689570791671
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde