Galerija
"Mēs visi vēlamies mieru, taču to nevar panākt bez Ukrainas uzvaras. Vidusceļa nav - mums ir jāturpina sniegt atbalstu, līdz taisnīgums uzvarēs. Mēs šobrīd atrodamies krustcelēs, jo Ukrainas liktenis noteiks visa Eiropas kontinenta nākotni," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, ceturtdien, 28.septembrī, Īrijas galvaspilsētā Dublinā uzrunājot klātesošos Eiropas Padomes parlamentu priekšsēdētāju konferencē.
“Ja mēs nespēsim atrisināt un novērst šādus nepieņemamus Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu pārkāpumus, ja nevarēsim atturēt no pilna mēroga militāriem iebrukumiem, tad tuvākajā nākotnē mēs saskarsimies ar līdzīgu rīcību. Kāda cita valsts arī izmantos militāro spēku, lai sasniegtu savas agresīvās ambīcijas,” pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.
Starptautiskās sabiedrības reakcija iepriekšējās desmitgadēs uz Kremļa necieņu pret neatkarīgām valstīm un noteikumiem balstīto starptautisko kārtību ir bijusi pārāk maiga. Tas ļāva Krievijai ticēt, ka tā var kost aizvien lielāku kumosu un netikt sodīta par tās brutalitāti, pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka mēs nevaram un mums nevajadzētu ietekmēt situāciju Krievijā – tā ir Krievijas iedzīvotāju atbildība, taču mums ir jādara viss iespējamais, lai sevi aizstāvētu un būtu gatavi jebkuram iespējamajam scenārijam. “Kopš Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu mūsu reakcija un rīcība ir bijusi skaidra, taču Kremlis joprojām netic mūsu apņēmībai. Tas joprojām gaida mūsu nogurumu. Vienīgā atbilde ir pārliecība, ka mūsu militārais atbalsts Ukrainai tiks sniegts tik ilgi, cik nepieciešams,” pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.
Politiķiem ir pienākums skaidrot, kāpēc atbalsts Ukrainai ir tik svarīgs. “Ja visas valstis vienotos atbalstīt Ukrainu katru gadu 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta tik ilgi, kamēr Ukrainas teritorijā atradīsies Krievijas karaspēks, tas mainītu Kremļa aprēķinus. Tas var izklausīties utopiski, taču, ja Baltijas valstis var nodrošināt Ukrainu ar šādu nozīmīgu atbalstu, to var arī citas šeit klātesošās valstis,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzrunāja kolēģus konferences panelī par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sekām un valstu parlamentu lomu Ukrainas rekonstrukcijā līdz ar Ukrainas parlamenta – Verhovna Radas – priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (Ruslan Stefanchuk) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta priekšsēdētāju Lindsiju Hoilu (Lindsay Hoyle).
Z.Kalniņa-Lukaševica līdz 29.septembrim Dublinā piedalās Eiropas Padomes parlamentu priekšsēdētāju konferencē. Konference reizi divos gados pamīšus tiek rīkota Eiropas Padomes mītnes vietā Strasbūrā un kādā no dalībvalstīm. Šajā konferencē ir aicināti piedalīties Eiropas Padomes dalībvalstu nacionālo parlamentu priekšsēdētāji, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas novērotāju un partnervalstu, kā arī starptautisko parlamentāro asambleju priekšsēdētāji.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311520696
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests