“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jau saņemto Eiropas Savienības palīdzību austrumu robežas stiprināšanai un potenciālos riskus nākotnē, Latvijas interesēs ir vienoties par to, lai migrācijas jautājumi tiek risināti Eiropas līmenī, nevis katrai dalībvalstij mēģinot tikt galā atsevišķi,” trešdien, 7.februārī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja – piedāvātais solidaritātes mehānisms ir labākais kompromisa variants, ko var panākt Eiropas Savienības (ES) līmenī, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās nostājas.
Komisija sēdē apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju par Migrācijas un patvēruma pakta pakotni. Tas paredz arī solidaritātes mehānismu to ES dalībvalstu atbalstam, kas saskaras ar lielu migrācijas spiedienu.
Sākotnēji solidaritātes mehānisms paredzēja tikai fizisku patvēruma meklētāju pārvietošanu no valsts, kura lūdz palīdzību, – personas tiktu sadalītas proporcionāli pa visām ES dalībvalstīm. Daudzas dalībvalstis tam iebilda, skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Šobrīd ir panākta vienošanās par trīs pakāpju solidaritātes mehānismu: fiziska patvēruma meklētāju pārvietošana uz citām valstīm, finansiāls atbalsts vai materiāli–tehniskais atbalsts, piemēram, ekspertu nosūtīšana vai līdzdalība FRONTEX programmas ietvaros.
Deputāti norādīja, ka migrācija nav kādas konkrētas valsts, bet gan visas ES jautājums, un uzsvēra – Latvijai jābūt uzticamam komandas spēlētājam. Tāpat parlamentārieši akcentēja pienākumu atbalstīt citas dalībvalstis. Latvijas līdzmaksājums šajā solidaritātes mehānismā varētu būt divi miljoni eiro. Vienlaikus svarīgi piebilst, ka Latvijai pieejamais kopējais finansējuma apjoms migrācijas krīzes un hibrīdapdraudējuma risināšanai līdz 2024.gada beigām sasniegs teju 96 miljonus eiro.
Gadījumā, ja Latvijai nāktos uzņemt patvēruma meklētājus no citām valstīm, atbilstoši kvotai tās būtu 99 personas, atbildot uz deputātu jautājumiem, sacīja R.Kozlovskis. Par patvēruma meklētāju uzņemšanu no citas valsts būtu jālemj Saeimai.
Tāpat deputāti pauda, ka migrācijas instrumentalizācija arvien ir būtisks izaicinājums ES ārējām robežām, un uzsvēra vienotas ES politikas nepieciešamību savienības austrumu pierobežas stiprināšanai.
Saeimas Preses dienests