Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 5.martā, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturību. Tas attieksies uz to turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu. Tāpat ar grozījumiem iecerēts nodrošināt arī labāku dzīvnieku izsekojamību.
“Biedrībām un nodibinājumiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu un aprūpi, līdz šā gada beigām būs jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmei,” informē komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, uzsverot – kompromiss panākts plašās atbildīgo ministriju, nozares un parlamentāriešu diskusijās. Savukārt personām, kas sistemātiski par samaksu aprūpē tai īpašnieka atstātu mājdzīvnieku, būs jāreģistrējas kā dzīvnieku viesnīcai. Ministru kabinets noteiks prasības dzīvnieku patversmēm un viesnīcām.
”Labturības prasības attiecas uz jebkuru mājdzīvnieku, neatkarīgi no to skaita turēšanas vietā vai šķirnes, un tās ir jāievēro ikvienam mājdzīvnieka īpašniekam, turētājam un pavairotājam,” pauž S.Ābrama. Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka grozījumi salāgo labturības prasības dzīvnieku glābējiem un pavairotājiem. Jau iepriekš, spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem, S.Ābrama aicināja neradīt pārlieku detalizētu un nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei.
Tāpat grozījumi noteic, ka par mājas (istabas) dzīvnieku pavairotāju būs uzskatāms ikviens suņa, kaķa vai mājas seska īpašnieks vai turētājs, kura dzīvniekam ir mazuļi. Īpašniekam būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datu bāzē. Pārtikas un veterinārais dienests uzraudzīs un kontrolēs mājdzīvnieku pavairošanas vietas.
Īpašniekam, kurš pavairo savu mājdzīvnieku, jābūt apmācītam dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, paredz grozījumi. Apmācību saturu, programmas apjomu, pārbaudījuma norises kārtību, kā arī personas, kas ir tiesīgas apmācīt šajā jomā, noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdība noteiks arī citas prasības dzīvnieku labturībai, piemēram, prasības telpām un aprīkojumam to pavairošanā, normas reģistrācijai un apzīmēšanai, kā arī dzīvnieku atsavināšanas kārtību, tostarp sludinājumā par mājdzīvnieka pārdošanu norādāmo informāciju.
Paredzēts arī dubultot naudas sodu par mājdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu: fiziskai personai varēs piemērot naudas sodu līdz 220 eiro, bet juridiskai līdz 420 eiro.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt suni turēt piesietu. Aizliegums neattiektos uz suņiem, kas dzimuši līdz pagājušā gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiktu Ministru kabinets.
Ar grozījumiem iecerēts uzlabot arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, nosakot pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī noteiktu, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni, tostarp bez pavadas.
Par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Tāpat komisija lēma iesniegt izskatīšanai parlamentā saistītos grozījumus Veterinārmedicīnas likumā. Tie paredz, ka turpmāk jāreģistrē ne tikai suņi, bet arī kaķi un seski. Plānots, ka kaķus un mājas (istabas) seskus, kas dzimuši līdz šā gada 30.jūnijam būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē līdz 2027.gada 30.jūnijam.
Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 7.marta, Saeimas sēdes darba kārtībā un noteikt tam steidzamību, informēja S.Ābrama.
Saeimas Preses dienests