D.Mieriņa ES dalībvalstu vēstniekiem Latvijā: piederība vienotai drošības un vērtību telpai ir ļāvusi mums augt un attīstīties

(08.05.2024.)
Galerija

“Šķiet neticami, ka vienas paaudzes laikā iespējams piedzīvot valsts pāreju no okupētas valsts līdz spēcīgai un attīstītai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij. Tieši mūsu piederība vienotai drošības un vērtību telpai ir ļāvusi mums augt un attīstīties. Ļāvusi mūsu sabiedrībā dziļi iesakņoties demokrātiskām vērtībām un principiem,” trešdien, 8.maijā, uzrunājot Eiropas Savienības dalībvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus Latvijas Republikā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Vēstnieki parlamentā pulcējušies par godu 20.gadadienai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

“Šodien mums visiem ir nepieciešama šī pati drosme un gudrība, atbalstot Ukrainu pret Krievijas agresiju un lemjot par Ukrainas un Moldovas un citu kandidātvalstu aicināšanu vienotā brīvības, vērtību un drošības telpā,” sacīja D.Mieriņa.  

Klātesošajiem pārrunājot Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātes, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka mūsu absolūtā prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība. Tāda, kurā mūsu pašu ieguldījumus papildina un pastiprina vienota NATO sabiedroto rīcība caur militāro klātbūtni Latvijā un reģionā, atbilstošu NATO militāro plānošanu un kritisko spēju izvietošanu reģionā. D.Mieriņa atzīmēja Latvijas mērķtiecīgo ceļu uz aizsardzības budžeta stiprināšanu, kas šodien ir teju trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, kā arī atjaunoto Valsts aizsardzības dienestu un Sēlijas poligona izveidi. Saeimas priekšsēdētāja pateicās tām valstīm, kuru karavīri uzturas Latvijā, stiprinot mūsu reģiona drošību.

Tāpat kā prioritāra tika izcelta mūsu valsts ekonomiskā izaugsmes veicināšana, kā arī atbalsts Ukrainai un nepieciešamība iegrožot Krievijas agresiju. “Mēs ticam Ukrainas uzvarai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot nepieciešamību stiprināt mūsu kopējo militāro palīdzību, kā arī Eiropas militāro industriju kopumā.

D.Mieriņa akcentēja nepieciešamību saraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, Saeimas pieņemtos lēmumus šī mērķa īstenošanā, kā arī sankciju apiešanas novēršanas stiprināšanu: “Ar savu piemēru atbalstā Ukrainai vēlamies rādīt ceļu mūsu sabiedrotajiem.” Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta Latvija velta Ukrainas militārajam atbalstam.

“Mēs šogad atzīmējam savu divdesmitgadi Eiropas Savienībā un NATO. Iepretim šodienas Krievijas agresijai Eiropā, mēs vēl skaudrāk apzināmies, cik nozīmīgs bija mūsu sabiedrības un politiķu kopīgais darbs integrācijas jomā šajās organizācijās,” pauda Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka bez tā šodien, iespējams, mums līdzīgi Ukrainai būtu jāaizstāv sava brīvība ar ieročiem rokās vai varbūt mēs būtu zaudējuši savu politisko suverenitāti kā Baltkrievija.

Lai sasniegtu prioritātes, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas ekonomiskās izaugsmes ne vien valstī, bet arī sadarbībā ar partneriem. Tāpat D.Mieriņa izcēla ciešās attiecības ar sabiedrotajiem gan reģionā, gan plašāk Eiropā un transatlantiski ar ASV un Kanādu, kā arī rīcībspējīgu Eiropas Savienību un spēcīgu NATO.

Latvija Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gada 1.maijā. Vienlaikus ar mūsu valsti Eiropas Savienībai pievienojās arī Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720316782460/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde