Saeimā veikts pētījums civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas stiprināšanai klimata pārmaiņu apstākļos

(07.06.2024.)

Latvijā arvien biežāk sagaidāmi līdz šim neraksturīgi un ekstremāli laikapstākļi. Lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos izaicinājumus, būtiski nodrošināt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas pielāgošanos to ietekmei, pausts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā.

Pētījumā analizēts, kādus izaicinājumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomai rada līdzšinējās un nākotnē prognozētās klimata pārmaiņas un kādi pasākumi veicami, lai mazinātu ar tām saistītos riskus.

Kā atzīmēts pētījumā, turpmāku klimata pārmaiņu apstākļos pieaugs ekstremālu un bīstamu laikapstākļu, kā arī vairāku apdraudējumu vienlaicīgas iedarbības ietekmē radīto zaudējumu apmērs. Lai rastu risinājumus gaidāmajiem izaicinājumiem, Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot vai pārveidot katastrofu risku pārvaldības ietvaru, nodrošināt mehānismu starpnozaru un starpinstitucionālai sadarbībai risku vērtēšanā, vienlaikus stiprinot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un katastrofu pārvaldības subjektu veiktspēju. Ņemot vērā katastrofu risku dinamisko raksturu, ir svarīgi nodrošināt sistemātisku monitoringu, ar kura palīdzību jēgpilni un pamatoti pielāgot risku pārvaldības politiku faktiskajai situācijai, pausts pētījuma secinājumos.

Pētījumā apskatīti pieci rīcības virzieni Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanai klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu apstākļos. Tie aptver informācijas un ekspertīzes pieejamības nodrošināšanu katastrofu risku vērtēšanā un pārvaldībā un atbilstošu risku mazināšanas pasākumu noteikšanu, īstenošanu un uzraudzību. Atzīmēta arī nepieciešamība veicināt informācijas par šābrīža un nākotnes riskiem pieejamību sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem, kā arī īstenot ilgtspējīgu risku finansēšanas stratēģiju. Tāpat uzsvērta efektīvas brīdināšanas sistēmas loma iedzīvotāju pasargāšanā no bīstamu laikapstākļu nelabvēlīgās iedarbības.

Pētījums izstrādāts pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pieprasījuma un atbilstoši Saeimas Prezidija un Frakciju padomes lēmumam par Analītiskā dienesta pētījumu plānu.

Saeimas Analītiskais dienests ir parlamenta struktūrvienība. Analītiskā dienesta mērķis ir nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru. Analītiskā dienesta pētījumi pieejami parlamenta tīmekļvietnē: https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/publikacijas-un-statistika/petijumi-un-tematiskie-apskati/

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde