Galerija
Kādas ir iedzīvotāju iesaistīšanās iespējas lēmumu pieņemšanā valsts līmenī Latvijā un citās valstīs? Cik patiesībā aktuāli Latvijas iedzīvotājiem ir piedalīties referendumos? Par šo un citiem jautājumiem piektdien, 28.februārī, diskutēja Saeimā, prezentējot parlamenta Analītiskā dienesta pētījumu “Līdzdalības iespējas sabiedriski saistošu lēmumu pieņemšanas procesā valsts līmenī: referendumi, petīcijas un demokrātijas jauninājumi”.
“Līdzdalība ir svarīga nevis iesaistes procesa, bet gan rezultāta dēļ, – lai tas būtu kvalitatīvs, atbilstu sabiedrības vajadzībām un veidotu uzticības pilnu saikni starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem. Aktīva pilsoniskā sabiedrība ir stipras valsts pamats,” uzsvēra diskusijas vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pētījums atklāja vairākus interesantus faktus, kurus eksperti apsprieda arī diskusijā:
- tikai 41 procents (2023. gada dati) Latvijas iedzīvotāju bija apmierināti ar demokrātijas darbību valstī, lai gan tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem (2022.gadā – 36 procenti);
- jaunieši retāk piedalās tradicionālajās līdzdalības formās (vēlēšanās, referendumos), taču labprāt izmanto digitālās platformas, sociālos tīklus un protestus kā veidu, lai paustu savu viedokli. Paši jaunieši neuzskata šīs metodes par efektīvām lēmumu ietekmēšanai;
- referendumi kā līdzdalības formāts ietver arī riskus – neliels, bet aktīvs balsotāju skaits var izšķirt iznākumu. Turklāt spēcīgas interešu grupas var izmantot kampaņas un finansējumu, lai virzītu sev vēlamu iznākumu;
- Latvijas iedzīvotāji aptaujā pauž lielu atbalstu iespējai balsot referendumā, taču ierosinājumu samazināt referendumu ierosināšanas slieksni savākts vien nedaudz virs 5000 parakstu.
Eksperti paneļdiskusijā sprieda par to, kas ietekmē iedzīvotāju līdzdalību sabiedriski saistošu lēmumu pieņemšanā. Eksperti akcentēja sabiedrības informētību par līdzdalības un politiskajiem procesiem, līdzdalības prasmes, demogrāfiskos un sociālekonomiskos aspektus, iedzīvotāju apmierinātību un uzticību demokrātijai, kā arī uzsvēra visu šo faktoru nozīmi sabiedrības līdzdalībā.
Viena no pētījuma autorēm, Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa norādīja, ka dažādu valstu referendumu un petīciju prakses ir samērā atšķirīgas, un nepastāv tāds mehānisms, kas varētu kalpot kā vispārējs paraugs un ko bez pārveidojumiem būtu iespējams integrēt Latvijas praksē. Vienlaikus centienus paplašināt līdzdalības iespējas Latvijā būtu lietderīgi papildināt ar padziļinātu analīzi par to, kā sabiedrība izmanto jau esošās līdzdalības iespējas. Tas ļautu nodrošināt iespējami mērķtiecīgus un ilgtspējīgus risinājumus, uz līdzdalības problemātiku raugoties sistēmiski, cita starpā caur līdzdalības sociālekonomisko priekšnoteikumu prizmu, uzsvēra Analītiskais dienesta pētniece.
Eksperti un klātesošie, kas pulcējās Saeimas Bibliotēkā uz pētījuma prezentāciju, bija vienisprātis, ka līdzdalība ir prasme, kas jāattīsta, un to veicina pozitīva līdzdalības pieredze.
Diskusiju vadīja Z.Kalniņa-Lukaševica, un tajā piedalījās Latvijas Universitātes profesors, domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa.
Pētījums: https://www.saeima.lv/petijumi/Lidzdalibas_iespejas_sabiedriski_saistosi_lemumi.pdf
Foto no diskusijas un prezentācijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720324123266/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
