Otrdien,  4.martā, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (turpmāk – Asambleja) Monitoringa komiteja tās priekšsēdētājas un Latvijas delegācijas vadītājas Zandas Kalniņas-Lukaševicas vadībā pārrunāja cilvēktiesību problēmas saistībā ar pašreizējo krīzi Gruzijā, kā arī apsprieda turpmākās sadarbības iespējas ar Gruziju.

Monitoringa komitejas sanāksmē parlamentārieši arī apmainījās viedokļiem regulārā monitoringa ietvaros par situāciju Ungārijā, Zviedrijā, Spānijā, Serbijā un Polijā.

Šā gada janvārī Asamblejas Monitoringa komiteja apstiprināja Zandas Kalniņas-Lukaševicas izstrādāto ārkārtas ziņojumu par situāciju Gruzijā.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Asambleja lēma par nosacījumiem turpmākai sadarbībai ar Gruziju, piemēram, līdz aprīlim pieņemt lēmumu par  jaunu vēlēšanu izsludināšanu, atbrīvot politieslodzītos un pārtraukt vardarbību pret iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību, kas piedalās protestos. Gruzijas pārstāvji toreiz lēma noraidīt šīs prasības un izstājās no Asamblejas.

Vienlaikus Asambleja janvārī apņēmās meklēt veidus, kā stiprināt Gruzijas ārpusparlamenta opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības līdzdarbību Asamblejā, lemjot par nepieciešamām darbībām attiecībā uz Gruziju.

Lai pārrunātu aktuālo situāciju Gruzijā, jo īpaši cilvēktiesību jomā, šā gada 3.martā Rīgā Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica tikās ar Gruzijas opozīcijas pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka situācija Gruzijā joprojām ir satraucoša. Varasiestādes turpina apspiest sabiedrības izteiksmes un pulcēšanās brīvības, kā arī mērķtiecīgi vēršas pret politiskajiem oponentiem.

“Šāda “Gruzijas sapņa” rīcība ir klajā pretrunā ar Eiropas Padomes mērķiem un vērtībām. Gruzijas varasiestādēm ir jāpārtrauc politiski motivēta vēršanās pret savu sabiedrību,” norāda Zanda Kalniņa-Lukaševica. 

Saeimas Preses dienests