Ostām Latvijas attīstībā un starptautiskajā savienojamībā ir nozīmīga loma, tai skaitā kā neatņemamai daļai no valsts stratēģiskās infrastruktūras, uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Komisija trešdien, 27.maijā, uzklausot visas iesaistītās puses, lēma atbalstīt Ministru kabineta virzīto ostu reformas modeli, kas paredz profesionālu ostu pārvaldību, nostiprina valsts izšķirošo ietekmi pār šiem stratēģiskajiem aktīviem, vienlaikus nodrošinot pilnvērtīgu pašvaldību iesaisti ostu pārvaldības ietvarā.

Deputāti sēdē konceptuāli atbalstīja izmaiņas Ostu likumā un saistītos grozījumus Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas ostu pārvaldībā, tostarp attiecībā uz pārvaldes struktūru, ostu teritoriju nodalīšanu no industriālajām teritorijām, prasībām ostu padojmu locekļiem, ostā strādājošo uzņēmēju vienlīdzīgu iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā, kā arī mazo ostu pārvaldību un valdes locekļu skaita būtisku samazināšanu.

“Piedāvātais ostu reformas modelis ir tapis vairāk nekā gadu ilgušās iesaistīto pušu sarunās un ir drosmīgs solis modernākas pārvaldības virzienā, sekmējot mūsu ostu pārorientāciju uz nākotnes biznesa segmentu attīstību. Tuvāko nedēļu darbs Saeimā parādīs, vai esam spējīgi atmest aizgājušo laiku saimniekošanās metodes un vienoties par laikmetam, globālās tirdzniecības tendencēm un labas pārvaldības principiem atbilstošu ostu pārvaldības modeli,” norāda K.Briškens.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi – divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.   

Savukārt mazajās ostās paredzēts noteikt, ka ostas pārvalde ir attiecīgās pašvaldības iestāde un tās valdē ir ne vairāk kā pieci locekļi šobrīd iespējamo desmit vietā. Mazo ostu pārvaldē būtu vienādās proporcijās pārstāvētas pašvaldības amatpersonas un ostā strādājošo uzņēmēju pārstāvji, kā arī viens no locekļiem – tikai pēc pašvaldības ierosinājuma – būtu deleģējams no Ekonomikas, Zemkopības vai Satiksmes ministrijas. Tās nozīmē, ka mazo ostu pārvaldē būtu no diviem līdz pieciem pārstāvjiem, atkarībā no tā, vai pašvaldība rosina pārvaldībā iesaistīt arī minēto ministriju deleģēto pārstāvi vai pārstāvjus. Tāpat pašvaldībām paredzētas iespējas pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.

Iecerētie grozījumi paredz arī izmaiņas ostu teritoriju robežās, lai veidotu skaidru dalījumu starp ostas pamatfunkciju veikšanai nepieciešamajām teritorijām un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Ostas pamatfunkciju teritorijā valsts un pašvaldības zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama.

Izmaiņas noteic, ka ostas pārvalde izveidos ostas sadarbības padomi, kurā būs pārstāvēti ostas lietotāji, tostarp stividorkompāniju, regulāro līniju operatoru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, sēdē pauda likumprojekta autori Satiksmes ministrijā. Šāds mehānisms nodrošinātu ne tikai ostas uzņēmēju iespējas ietekmēt stratēģisko lēmumu pieņemšanu ostā, bet arī vienlīdzīgas tiesības visiem uzņēmējiem šīs iespējas izmantot.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, likumprojekta autori kā būtisku aspektu ostu veiksmīgai attīstībai izcēla to vadības depolitizāciju. Ostu pārvaldības reformas piedāvātais risinājums paredz visām Latvijas ostām noteiktas vienotas minimālās prasības un atlases kārtību pārvaldniekiem līdzīgi kā patlaban tas notiek attiecībā uz kapitālsabiedrībām.

Savukārt grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā citastarp noteic, ka Liepājas osta saglabās esošo pārvaldības modeli ar deviņiem valdes locekļiem – trīs pašvaldības domes pārstāvjiem, trīs Liepājas komersantu pārstāvjiem un trīs valsts pārstāvjiem, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, – līdz 2035.gada 31.decembrim. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka noteiktā termiņā arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību stātos spēkā vienotie padomes locekļu atlases principi, tostarp atklātu atlases konkursu piemērošana.

Komisija lūgs Saeimu likumprojektus iekļaut ceturtdienas, 29.maija, Saeimas sēdes darba kārtībā, informē K.Briškens.

Saeimas Preses dienests