Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par Latvijas un Polijas starpparlamentu kontaktu veicināšanu un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbu, tās attīstību un Polijas vēstniecības lomu tajā.
I.Vaidere pieņēma Polijas vēstnieka izteikto ielūgumu apmeklēt Poliju, uzsverot, ka vizīte būtu noderīga arī tajā aspektā, ka Polijai un Latvijai ir daudz tādu jautājumu, kā piemēram, integrācija ES, kur daudz kas būtu risināms kopīgiem spēkiem.
Pārrunājot jautājumu par Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas nākotni, tika skarts asociācijas finansēšanas jautājums, kas šobrīd ir kļuvis ļoti aktuāls. I.Vaidere uzsvēra, ka kopumā piekrīt vēstnieka domām par asociācijas attīstību, atzīmējot, ka gan Polijas vēstniecības ieguldītais darbs, gan arī asociācijas darbība ir patiess apliecinājums sabiedrības integrācijas veicināšanai.
I.Vaidere ļoti atzinīgi novērtēja faktu, ka šajā asociācijā ietilpstošo nacionālo minoritāšu pārstāvji bija starp pirmajiem, kas izteica atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai, un arī šobrīd asociācija atbalsta gan valsts ārpolitiskos mērķus - integrāciju ES un NATO, gan arī 2004.gada izglītības reformu.
Sarunas gaitā T.Fišbahs informēja par Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas 15 gadu pastāvēšanas jubilejas pasākumiem un īsumā atskatījās tās vēsturē, kur abas puses bija vienisprātis, ka tās izveidošanā un attīstībā nenovērtējams ieguldījums bijis Itai Kozakēvičai. I.Vaidere izteica pateicību par Polijas vēstniecības nozīmīgo ieguldījumu I.Kozakevičas piemiņas atbalstam.

Pirmdien, 26.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru.
Tikšanās laikā pārrunāti Valkas un Valgas robežproblēmas jautājumi.
I.Vaidere interesējās par jautājumiem, kas saistīti ar robežu šķērsošanu un darba atļauju saņemšanu Valkā un Valgā. Ņemot vērā pierobežas iedzīvotāju sūdzības un aicinājumus rast risinājumu, komisijas priekšsēdētāju īpaši interesēja, kādēļ šī jautājuma risināšana ir apstājusies. Tāpat risinājumu vēl nav radusi kopīgās robežkontroles ieviešana Valgas dzelzceļa mezglā, kas būtiski veicinātu Valkas ekonomisko attīstību.
Atbildot uz I.Vaideres jautājumu par to, kas šobrīd tiek veikts no ministrijas puses, I.Gaters īsumā iepazīstināja ar pašreizējo situāciju un ministrijas izstrādāto plānu, minot, ka ir apstiprināta Latvijas un Igaunijas Latvijas puses darba grupa, kurai jūnijā ir plānota sēde Valkā.
Darba grupa tiks sadalīta sekojošās ekspertu grupās: 1) par Latvijas un Igaunijas sadarbības līguma un sadarbības stratēģijas izstrādi; 2) par Valkas un Valgas kopīgi risināmiem jautājumiem; 3) par sociāli-ekonomiskajiem jautājumiem; 4) par pārrobežu sadarbības veicināšanu ES programmu ietvaros.
I.Vaidere ierosināja sasaukt ekspertu grupu par Valkas un Valgas kopīgi risināmajiem jautājumiem pirms kopīgās Latvijas puses darba grupas sēdes, lai tā jau iepriekš varētu sagatavot priekšlikumus aktuālo problēmu risināšanai. Ministrs piekrita šim Ārlietu komisijas priekšsēdētājas ierosinājumam, solot ekspertu sēdi sasaukt nedēļas laikā.
Sarunā I.Vaidere uzsvēra, ka būtu ļoti svarīgi ar šo problēmu nekavēties, jo tās atrisinājums ir ļoti svarīgs šajā rajonā mītošajiem iedzīvotājiem, kā arī tas ir aktuāli no ekonomiskās attīstības viedokļa.
Puses vienojās, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētāja tiks regulāri informēta par jautājumu risināšanas attīstības gaitu. I.Vaidere, savukārt, pauda apņēmību informēt savu kolēģi no Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas par Valkas un Valgas sakarā kopīgi risināmajiem jautājumiem.
 
Preses dienests