Otrdien, 10.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lāslo Nikičeru (Laszlo Nikicser).
        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.
        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Ungārijas vēstnieku ar stāšanos amatā un pauda cerību, ka attiecības starp abām valstīm turpinās padziļināties un attīstīties. Viņa arī informēja par Saeimas darbības aktualitātēm - šī gada budžeta grozījumiem un Valsts prezidenta vēlēšanām. Vēstnieks interesējās arī par ceturtdien plānoto balsojumu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tā ir opozīcijas iniciatīva un tā izmanto visus demokrātijas instrumentus, lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tāpēc svarīga ir parlamenta frakciju disciplīna, jo situācijā, kad tās pārākums pār opozīciju ir neliels, katra balss nozīmīgos balsojumos var būt izšķiroša. Tomēr I.Ūdre izteica pārliecību, ka Saeima nepieņems lēmumu par valdības demisiju.
        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī novērotāju un nākamo deputātu darbību Eiropas Parlamentā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka patlaban svarīgākais ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 20.septembrī.
        Sarunas noslēgumā tās dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt abu valstu kontaktus ekonomikas jomā. Vēstnieks informēja, ka līdz ar vēstniecības darba uzsākšanu vistuvākajā laikā sāks darboties arī uzņēmēju padome, kuras uzdevums būs ekonomisko sakaru attīstība un veicināšana. Tāpat plānots, ka rudenī Latvijā būs apskatāma Ungārijas porcelāna izstāde.

        Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Bangladešas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nazimullahu Čouderi (Nazimullah Chowdhury).
        Tikšanās ietvaros tika pārrunāti divpusējās sadarbības intensificēšanas jautājumi.
        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Bangladešas vēstnieku ar akreditāciju darbam mūsu valstī.
        Savukārt Bangladešas vēstnieks informēja, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Bangladešā vairākus vadošos amatus ieņem sievietes. Tā, piemēram, šīs valsts premjerministre un opozīcijas līdere ir sievietes. I.Ūdre norādīja - fakts, ka Latvijas augstākās amatpersonas ir sievietes, ka arī parlamentā no simts deputātiem piektdaļa ir sievietes, liecina par viņu profesionālajām spējām un zināšanām.
        Pārrunājot Latvijas un Bangladešas sadarbības iespējas, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka tās raksturojamas kā labvēlīgas. Tomēr abas puses bija vienisprātis, ka sadarbības intensificēšanai būtu nepieciešama oficiālo amatpersonu vizīšu apmaiņa. I.Ūdre informēja - lai gan Latvijas ārpolitikas prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, divpusējās attiecības ar pārējām pasaules valstīm, tostarp Bangladešu, arī ir nozīmīgas mūsu valstij.
       Tikšanās noslēgumā tika uzsvērts, ka minimāli attīstīti ir abu valstu kontakti ekonomika jomā, arī tirdzniecības apjomi ir ļoti mazi. Tāpēc arī šajā sfērā būtu izvēršama plaša sadarbība.

       Savukārt Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons šodien tikās ar Itālijas Republikas Veneto reģionālās padomes prezidentu Enriko Kavaljēri (Enrico Cavaliere) un viņa vadīto delegāciju.
       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.
       Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons sveica Itālijas pārstāvju delegāciju ar ierašanos Saeimā un uzsvēra Itālijas nozīmi eirointegrācijas procesa kontekstā. Ē.Jēkabsons informēja par neseno Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas deputātu vizīti Itālijā un izteica patiesu gandarījumu par Itālijas amatpersonu ieinteresētību abu valstu savstarpējo attiecību intensificēšanā. "Viesošanās Itālijā, tur notikušās sarunas, kā arī jūsu delegācijas vizīte Latvija skaidri parāda, ka Latvijas un Itālijas attiecību paplašināšanas potenciāls ir liels," teica Ē.Jēkabsons. Viņš arī izteica pateicību Itālijai par atbalstu Latvijas neatkarības atzīšanā un virzībā uz dalību ES.
       Savukārt Itālijas Republikas Veneto reģionālās padomes prezidents E.Kavaljēri pastāstīja, ka delegācijas viesošanās Latvijā noslēdz vizīšu sēriju Baltijas valstīs - pirms neilga laika apmeklēta Lietuva un Igaunija; kā arī norādīja uz abu reģionu stratēģisko nozīmi Eiropas kartē. E.Kavaljēri pastāstīja, ka drīz spēkā stāsies izmaiņas reģiona konstitucionālajā likumdošanā, kas noteiks Veneto lielāku autonomiju pārvaldes jomā. "Tas mums dos iespēju būt patstāvīgākiem reģiona politisko, ekonomisko un kultūras sakaru veidošanā," teica Itālijas delegācijas vadītājs. Viņš arī norādīja, cik būtisks ir fakts, ka Eiropa tiek veidota kā tautu, ne valstu savienība, jo tas garantē katras tautas identitātes un vērtību saglabāšanu un nostiprināšanu. E.Kavaljēri arī informēja par gatavību sniegt Latvijai atbalstu ES finansiālo resursu izmantošanā, piedaloties mērķprojektu izstrādē, piemēram, infrastruktūras attīstības jomā.
       Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja par 20.septembrī plānoto referendumu par Latvijas iestāšanos ES, kā arī norādīja, ka mūsu valsts iedzīvotāju vidū nav daudz eiroskeptiķu - vairāk ir tādu, kas nav izdarījuši savu izvēli, baidoties, ka pēc iestāšanās ES Latvija varētu zaudēt savu identitāti. Tomēr, sacīja Ē.Jēkabsons, jūsu teiktais par reģionu sadarbības paplašināšanu liecina par to, ka katras tautas kultūra un savdabība ir vērtības, kuras mēs spēsim saglabāt.
 
       Arī Eiropas lietu komisijas pārstāvji šodien tikās ar Itālijas Republikas Veneto reģionālās padomes prezidentu Enriko Kavaljēri (Enrico Cavaliere) un viņa vadīto delegāciju.
       Sarunas gaitā puses pārrunāja Latvijas un Itālijas sadarbības iespējas reģionālajā līmenī un ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītos jautājumus.
       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Oskars Kastēns iepazīstināja Itālijas Republikas Veneto reģionālās padomes prezidentu E.Kavaljēri ar komisijas darbu.
       O.Kastēns raksturoja Latvijas integrācijas procesu ES un ar to saistītos jautājumus. Viņš pastāstīja par vēl veicamo, nodrošinot Eiropas Komisijas noteikto kritēriju izpildi vēl līdz mūsu valsts pilntiesīgai dalībai ES. Lai nodrošinātu pozitīvu Eiropas Komisijas novērtējumu novembra monitoringa ziņojumā, īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām jomām kā struktūrfondu izmantošana un muitas un nodokļu IT sistēmu savietojamība. Kā svarīgu darbu pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES, kas paredzēts 20.septembrī, O.Kastēns uzsvēra sabiedrības informēšanas kampaņu, kā arī atzinīgi novērtēja valdības piešķirto finansējumu - aptuveni 1,6 miljoni eiro - informācijas kampaņas darbu veikšanai. O.Kastēns informēja arī par reģionālo reformu Latvijā.
       Veneto reģionālās padomes prezidents E.Kavaljēri atzinīgi novērtēja Latvijas darbu virzībai uz integrāciju ES, kā arī lēmumu tieši Latvijas tautai izvēlēties - būt vai nebūt Latvijai kā ES dalībvalstij. E.Kavaljēri atzina, ka nākotnes ES svarīgi būtu ievērot visu dalībvalstu līdztiesību un uzklausīt arī mazo valstu viedokli. Viņš izteica cerību, ka nākotnes Eiropa būs vienots organisms ar iekšējās vērtības spēku.
       Itālijas delegācija arī pastāstīja par Veneto reģionu - tas ir kultūras, ekonomikas, tradīciju un jauninājumu centrs.
       Sarunas noslēgumā abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību aktivizēt Latvijas un Itālijas sadarbību dažādās jomās.

       Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ekonomikas un darba lietu komisijas pārstāvjiem.
       Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs I.Emsis Vācijas Bundestāga delegāciju iepazīstināja ar komisijas deputātiem un pastāstīja par komisijas paveikto zemkopības, vides un reģionālās attīstības jomās, kā arī par komisijas un visa parlamenta darbu, integrējot Eiropas Savienības likumdošanas normas Latvijas normatīvajos aktos.
       Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar lauksaimniecībā izmantojamo zemju cenas un zemes pārdošanas iespējas abās valstīs, kvalitātes standartus, kā arī abu valstu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas kooperēties dažādos līmeņos.
       Sarunas gaitā tika diskutēts par bezdarbu un ar to saistītajām problēmām Latvijā un Vācijā, kā arī par atšķirībām šajā jautājumā Vācijas austrumos un rietumos un Latvijas galvaspilsētā un attālākajos reģionos. "Mums ir depresīvi reģioni, kuros jāveicina attīstība", teica I.Emsis.
       Komisijas priekšsēdētājs  atzinīgi izteicās par veiksmīgo sadarbību un pieredzes apmaiņu tirgus ekonomikas pārvaldes ieviešanā, vides sistēmas sakārtošanā, kā arī upju baseinu un vēja enerģijas izmantošanas jautājumos.

Preses dienests