Piektdien, 13.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta pārstāvjiem.
         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Zviedrijas sadarbības iespējas aizsardzības jomā.
          Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta vadītāju B.Lundinu un viņa vadīto delegāciju ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā.
          Atbildot uz viesu jautājumiem, A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija un tiek veidota jauna struktūra informācijas analīzei un apstrādei.
          Nacionālās drošības komisijas sekretāre L.Mūrniece atbildēja uz viesu jautājumiem par jaunveidojamās informācijas analīzes un apstrādes struktūras izveides iespējamiem termiņiem, atzīstot, ka šā gada rudenī varētu tikt veiktas arī nepieciešamās izmaiņas Latvijas likumdošanā.
           Savukārt B.Lundins pastāstīja par Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta funkcijām un galvenajiem uzdevumiem Zviedrijas Karalistē. Viņš arī uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms ir kļuvis par aktuālu draudu avotu. Līdz ar to valsts drošības garantēšanā izšķirošu lomu iegūst savlaicīga informācijas analīze un apstrāde.
           A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības komisijas pārstāvjiem.
          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs I.Emsis Vācijas Bundestāga delegāciju iepazīstināja ar komisijas deputātiem un pastāstīja par komisijas paveikto vides un reģionālās attīstības jomās, kā arī par komisijas un visa parlamenta darbu, harmonizējot Latvijas likumdošanas normas ar Eiropas Savienības acquis.
         Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar vides un dabas aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanas politiku, kontroli, ierobežojumus no vides aizsardzības aspekta, kā arī siltumtaupības problēmas.
         Sarunas gaitā tika diskutēts par upju, ezeru un jūru aizsargjoslām un ar to saistītajām apbūves problēmām Latvijā un Vācijā. Komisijas priekšsēdētāja biedre A.Seile pastāstīja, ka Latvijas parlamentā šiem jautājumiem pievērš lielu uzmanību, jo daļa iedzīvotāju vēlas būvēt savus mājokļus upju, ezeru un jūras krastos, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm par kāpu aizsargjoslām.
        Sarunu gaitā tika uzsvērts, ka būtiski ir mainīt sabiedrības domāšanu vides politikā, jo vides politika nozīmē ne tikai investīciju piesaisti, bet arī cilvēku attieksmi pret vidi un dabu.
        Komisijas priekšsēdētājs I.Emsis atzinīgi izteicās par kopīgo sadarbību ar Brēmenes pavalsti, izveidojot Baltijas forumu, kā arī intensīvo pieredzes apmaiņu notekūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas sistēmas sakārtošanā.

Preses dienests