Ceturtdien, 24.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Avrahamu Benjaminu (Avraham Benjamin), kurš bija ieradies atvadu vizītē.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas.
Izraēlas vēstnieks Latvijā A.Benjamins pastāstīja, ka viņa darbības laiks mūsu valstī bijis gandrīz trīs gadus un šajā laikā attiecību attīstības dinamika starp Latviju un Izraēlu vērtējama pozitīvi. Daudz paveikts, lai paplašinātu ekonomiskos kontaktus, kā arī sakarus politiskajā līmenī. Kā veiksmīgs sadarbības formāts tika novērtētas parlamentu sadarbības grupas, kas izveidotas Latvijas Saeimā un Izraēlas Knesetā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt attiecības Latvijas un Izraēlas parlamentu komisiju līmenī - sekmīgi tās aizsākušās Ārlietu komisiju starpā. Tāpat tika pārrunāta iespēja Izraēlas parlamenta amatpersonām oficiālā vizītē apmeklēt mūsu valsti.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī 20.septembrī Latvijā plānoto referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka tā rezultāti būs pozitīvi, jo arī visas mūsu parlamentā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. Arī A.Benjamins uzsvēra, ka Izraēlas un ES attiecības ir svarīga Izraēlas ārpolitikas sastāvdaļa un, Latvijai iestājoties ES, ciešāka varētu kļūt arī abu valstu divpusējā sadarbība.
Sarunas noslēgumā I.Ūdre Izraēlas vēstniekam Latvijā pasniedza piemiņas medaļu.
Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Saeimas deputātiem, ministriju pārstāvjiem un uzņēmējiem un pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas ražotāju nākotni Eiropas Savienībā un Latvijas ekonomisko politiku.
Tikšanās ietvaros tika runāts par uzņēmēju interešu aizstāvību, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kā arī gatavojot nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.
Akciju sabiedrības "Dobeles dzirnavnieks" pārstāvis uzsvēra, ka lielu ļaunumu labības pārstādes nozarei nodarījuši labības intervences pasākumi, kuru rezultātā ieguvēji bijuši atsevišķi mazie zemnieki. Intervences laikā iepirktie graudi nav bijuši augstākās kvalitātes, tāpēc to eksports uz ārzemēm bijis apgrūtināts. Tāpat nepietiekamas bijušas šai nozarei atvēlētās subsīdijas.
Agrofirmas "Tērvete" pārstāvis Modris Goba sacīja, ka intervences nosacījumu maiņas dēļ šogad agrofirma cietīs būtiskus zaudējumus. Viņš uzsvēra, ka likumdevējs ir pasteidzies ar ES normu ieviešanu, jo pašlaik Latvija vēl nav šīs organizācijas dalībniece. Arī paaugstinātais akcīzes nodoklis alum, kas tika ieviests, neļauj ražotājiem strādāt ar peļņu.
Juris Biķis, kurš pārstāvēja akciju sabiedrību " Latvijas Finieris", kā būtisku nepieciešamību minēja pāreju uz tiešajām piegādēm kokapstrādes jomā, apejot vairumtirgotājus, kas tādējādi iegūst ap 15% peļņas, kā arī pastiprinātu kontroli pār valsts īpašumā esošajiem mežiem.
Vairāki tikšanās dalībnieki norādīja, ka zem latviešu brendiem savu produkciju tirgo daudz ārzemju kompāniju - pat līdz 70% no savu ražojumu kopapjoma.
Savu viedokli par uzņēmēju izteiktajām problēmām izteica arī klātesošie ministri - zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Juris Lujāns, uzsverot, ka tieši ražotāji ir tie, kuru maksātie nodokļi veido valsts budžeta lielāko daļu.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre aicināja uzņēmējus iesniegt konkrētus priekšlikumus savas nozares situācijas uzlabošanai, kā arī pauda nepieciešamību pieņemt Tirdzniecības likumu. Savukārt valdība tika aicināta piešķirt nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kas izmanto Latvijā ražoto produkciju, kā arī veikt stingrākus uzraudzības pasākumus muitā un uz mūsu valsts robežas.
Preses dienests