Otrdien, 16.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) priekšsēdētāju Eni Ergmā, kas ieradusies Latvijā darba vizītē. Sarunā piedalījās arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja.
Tikšanās laikā abu parlamentu vadītājas pārrunāja jautājumus, kas skar 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un pagājušajā nedēļā Igaunijā notikušo referendumu par Igaunijas pievienošanos ES.
Igaunijas parlamenta spīkere izteica gandarījumu par iespēju viesoties Ventspilī un piedalīties diskusijā ar Ventspils augstskolas pārstāvjiem par ES jautājumiem. Viņa arī norādīja, ka ļoti labi referenduma rezultāti bija studentu pilsētā Tartu - gan piedalījušos, gan pozitīvi nobalsojušo skaita ziņā; līdz šim valsts parlamenta un pašvaldību vēlēšanās šajā pilsētā rezultāti bijuši krietni zemāki. "Man liekas, ka studenti saprata - jautājums par valsts dalību ES ir pārāks, tas ir prioritārs pār tām prasībām, ko studenti izvirza valdībai par sava stāvokļa uzlabošanu," teica E.Ergmā. Viņa arī pastāstīja, ka šorīt sniegtajās intervijās Latvijas laikrakstu pārstāvjiem ticis uzsvērts, ka jautājums par izvēli referendumā faktiski ir par to, vai Latvija vēlas atrasties starp trim robežām. Mūsu vēsture vairākkārt pierādījusi, ka vieglāk pakļaut atsevišķas valstis, grūtāk tās, kas turas kopā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka ļoti svarīgs aspekts cilvēku izvēlei saistās ar katru personīgi - vai un cik lielā mērā jaunā situācija attieksies uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Piemēram, jautājums, kas skar iespējamo degvielas cenu kāpumu. I.Ūdre sacīja - ir svarīgi saprast, ka šie līdzekļi neaiziet uz Briseli, bet paliek Latvijā, tādējādi tās ir investīcijas mūsu pašu infrastruktūrā - jaunu ceļu radīšanā un esošo ceļu remontā.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta līdzvērtīgos partneros, tāpēc gluži nepamatots ir eiroskeptiķu viedoklis, ka ES mērķis ir Latvijas izputināšana. I.Ūdre arī minēja tikšanos ar Latvijas uzņēmējiem, kas informēja, ka jau tagad strādā, ievērojot ES noteiktos standartus un daudz laika veltī tam, lai saviem darbiniekiem skaidrotu, kādas perspektīvas ir uzņēmumam, ja Latvija kļūst par ES dalībvalsti, un kas varētu notikt ja, kad mūsu valsts paliktu ārpus šīs organizācijas.
Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī sadarbības iespējas Baltijas Asamblejas ietvaros un arī ciešāku kontaktu veidošanu ar Ziemeļvalstīm. Igaunijas parlamenta vadītāja E.Ergmā novēlēja Latvijai veiksmīgi noslēgt ES topošajās dalībvalstīs notikušo referendumu virkni un izdarīt labi pārdomātu izvēli.
Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Arnoldu Kristianu de Fine Skibstedu (Arnold Christian de Fine Skibsted).
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un abu valstu divpusējās attiecības.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Dānijas vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un uzsvēra, ka līdzšinējās Latvijas un Dānijas attiecības vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, un izteica cerību, ka turpmāk tās padziļināsies. I.Ūdre informēja, ka pašlaik svarīgākais ir gatavošanās nedēļas nogalē paredzētajam referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. "Divas Baltijas valstis jau to ir veiksmīgi aizvadījušas, un mēs esam palikuši trešie, kam tas jāizdara," teica I.Ūdre. Viņa informēja, ka eiroatbalstītāju skaits ir palielinājies, un te būtiska loma bijusi tiešajiem dialogiem ar Latvijas iedzīvotājiem. Kā zināms, gan Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss, gan Igaunijas parlamenta vadītāja Ene Ergmā, gan citu valstu augstas amatpersonas piedalījušās diskusijās ar iedzīvotājiem, atbildot uz viņus interesējošiem jautājumiem. Saeimas priekšsēdētāja norādīja - ir svarīgi apzināties, ka balsojums par Latvijas pievienošanos ES nav saistāms ar mūsu valsts valdības darba novērtējumu.
I.Ūdre un A.Skibsteds sprieda arī par parlamenta kontroles realizāciju pār valdības darbu ES. Šajā ziņā daudz uzmanības tiek pievērts tam, kā tas tiek īstenots Ziemeļvalstu - Dānijas, Somijas un Zviedrijas - parlamentos.
Tikšanās noslēgumā puses pieskārās arī sabiedrības integrācijas jomai. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka valsts finansē pamatizglītības iegūšanu septiņu mazākumtautību skolām. Viņa norādīja - valoda ir labākais integrācijas līdzeklis, jo rada priekšnoteikumus līdzdalībai procesos, kas tieši skar katra cilvēka dzīvi. Piemēram, valodas zināšanas ir solis ceļā uz pilsonības iegūšanu, savukārt tas paver iespējas piedalīties vēlēšanās, ievēlot savus priekšstāvjus vietējās pašvaldībās un parlamentā, kā arī pašiem kandidēt un kļūt par likumdevējiem.
Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Īrijas Republikas Eiropas lietu valsts ministru Diku Rouču.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Īrijas sadarbību Eiropas Savienības (ES) kontekstā; gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību ES.
Sarunas ievadā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts sacīja, ka Īrijas Eiropas lietu valsts ministra D.Rouča vizīte mūsu valstī notiek spraigā, vēsturiskā nedēļā - pirms tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES. Viņš pastāstīja par sabiedrības informēšanas kampaņas norisi, kurā piedalās arī deputāti un valdība, un izteica cerību, ka referendumā savu attieksmi paudīs apmēram septiņdesmit procenti vēlētāju un tā rezultāts būs pozitīvs.
Savukārt D.Roučs atzina, ka Īrijā bijuši vairāki referendumi, tostarp arī negatīvi, un uzkrāta pieredze kampaņu organizēšanā. Viņš pastāstīja, ka pirms referenduma kampaņa Īrijā tikusi organizēta daudz plašāk, izmantojot ASV pieredzi. Galvenais ir iesaistīt sabiedrību ar ES saistīto jautājumu apspriešanā, to informējot un izglītojot, sacīja Īrijas Eiropas lietu valsts ministrs. D.Roučs arī uzsvēra, ka jau tagad tiek plānota stratēģija referenduma organizēšanai par gaidāmo ES Konstitūcijas projektu 2005. vai 2006.gadā.
Pārrunājot sabiedrības noskaņu un gatavošanos tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES, G.Krasts secināja, ka laika gaitā būtiski mainījies sabiedrības viedoklis par ES konceptu. Sākotnēji ES tika uztverta kā fundamentālo vērtību - stabilitātes, vienotības Eiropā, solidaritātes, labklājības izaugsmes un drošības garants. Mūsdienās ES koncepta pielietojums kļuvis pārlieku pragmatisks un praktisks, pārsvaru guvusi tehnokrātiskā pieeja. Neraugoties uz šo pragmatisko pieeju, Latvijā saglabājas ES piekritēju pārsvars.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, saistītus ar sadarbības iespējām ES institūcijās politisko partiju līmenī, dalījās pieredzē par parlamentu pārraudzības funkciju īstenošanas mehānismiem, kontrolējot valdības un saskaņojot ES un nacionālo valstu intereses.
Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par dialoga turpināšanas nepieciešamību jau ES ietvaros.
Preses dienests