VideoGalerija
Baltijas valstīm jāturpina visos līmeņos aktīvi atbalstīt Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības politiku, kuras ietvaros ES veido attiecības ar Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. To pirmdien, 19.decembrī, kopējās sanāksmes laikā Saeimā uzsvēra Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu Ārlietu komisiju deputāti.
„Eiropas Savienības Austrumu partnerības politika Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga, turklāt Baltijai ar šī reģiona valstīm ir kopīga vēsture, kas atvieglo mūsu publiskās administrācijas reformu pieredzes nodošanu. Tādēļ mums aktīvi jāmeklē sabiedrotie Eiropas Savienībā, lai pēc iespējas stiprinātu šo kaimiņattiecību politikas virzienu,” uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Komisijas deputāts Ojārs Kalniņš vērsa uzmanību uz ES ietvaros vērojamo sava veida kaimiņattiecību politiku konkurenci, kad par ES uzmanību un finansējumu sacenšas Vidusjūras reģions un Austrumu partnerības ietvaros esošās Austrumeiropas valstis. Tādēļ ES līmenī jāturpina uzsvērt tieši Austrumu partnerības aktualitāti, pauda deputāts.
Pārrunājot ES Austrumu partnerības attīstību, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu Ārlietu komisiju pārstāvji akcentēja Polijas ieguldījumu, tās ES prezidentūras pusgada laikā veltot lielu uzmanību šim ES kaimiņpolitikas virzienam, tostarp organizējot Austrumu partnerības samitu.
Baltijas valstu parlamentārieši šodienas sanāksmes laikā arī pauda atbalstu Ukrainas vēlmei tuvināties ES. Ņemot vērā, ka tieši šodien Kijevā notiek ES-Ukrainas samits, parlamentārieši norādīja, ka ES-Ukrainas asociācijas līguma noslēgšanai būs liela nozīme Ukrainas integrācijas ES procesā.
Baltijas valstu parlamentārieši šodien debatēja arī par reģionālajiem enerģētikas un infrastruktūras projektiem, tostarp Rail Baltica, sašķidrinātās gāzes termināļa un atomelektrostacijas būvniecību. Tāpat sanāksmes ietvaros notika viedokļu apmaiņa par Krievijā notiekošajiem procesiem.
Igaunijas parlamenta delegāciju sanāksmē vadīja Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons (Marko Mihkelson), savukārt Lietuvas delegāciju – Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Emanuelis Zinģeris (Emanuelis Zingeris). Tāpat konferencē piedalījās vairāki eksperti, tostarp Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa un neatkarīgais enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš
Fotogrāfijas no sanāksmes pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157628483384599/with/6537716255/
Video no sanāksmes pieejams: https://www.youtube.com/saeimaSAB#p/a/u/0/xRXmPDx9fQg
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimu obligāta.
Saeimas Preses dienests