Galerija
Saeimā piektdien, 13.janvārī, viesojās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Sīms Kallass (Siim Kallas), sarunā ar kuru parlamenta komisiju vadītāji uzsvēra Latvijas intereses Eiropas transporta projektos.
Īpaša uzmanība sarunas laikā pievērsta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektam Rail Baltica, kas paredz ar ātrgaitas dzelzceļa līniju savienot Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu, tādējādi nodrošinot vēsturisku iespēju no Baltijas reģiona pa dzelzceļu ātri un ērti nokļūt Centrāleiropā un Rietumeiropā.
„Saruna ar ES transporta komisāru Kallasu bija auglīga, un esam gandarīti, ka visos mūsu valstij svarīgajos Rail Baltica jautājumos komisārs iezīmēja pozitīvu attīstības scenāriju. Racionāli un gudri izmantojot Eiropas Savienības naudu mūsu transporta infrastruktūrai, Latvijai ir labas izredzes nākamajos gadu desmitos nostiprināties kā reģiona tranzīta centram gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā,” uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.
S.Kallass pauda gandarījumu, ka Rail Baltica projekts, kas pirms neilga laika vēl tika apspriests tikai sarunu līmenī, patlaban ir ieguvis ļoti konkrētas aprises un ir iekļauts Eiropas infrastruktūras projektu oficiālajā sarakstā. S.Kallass uzsvēra, ka šai dzelzceļa līnijai ir spēcīga simboliska nozīme, jo tā beidzot savienos Rietumeiropu un Austrumeiropu arī ar sliežu ceļiem.
Sarunā ar komisāru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Rail Baltica projektā Latvijai ir būtiski, lai jaunā dzelzceļa līnija ietu cauri Rīgai un vestu arī līdz Rīgas lidostai, kas ir visam Baltijas reģionam nozīmīgs tranzīta centrs.
S.Kallass pauda, ka vēl pastāv visas iespējas nospraust dzelzceļa maršruta pieturvietas, turklāt katrā ziņā ir atbalstāmi transporta savienojumi, kas pasažieriem ļauj ērti pārsēsties no vilciena uz lidmašīnu vai prāmi.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs arī pauda, ka Latvijai ir svarīgi, ka Eiropas Savienība finansē 85 procentus no šī projekta, turklāt šiem līdzekļiem jānāk papildus jau plānotajam kohēzijas politikas finansējumam. Komisārs atzina, ka arī šajos jautājumos ir reāli panākt mūsu valstij pieņemamu risinājumu.
Atbildot uz Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa jautājumu par Polijas ieinteresētību līdzdarboties šajā projektā, komisārs pauda, ka Polija ir paudusi apņemšanos strādāt pie Rail Baltica īstenošanas savā teritorijā.
O.Kalniņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta piesaistīt Eiropas transporta tīkla attīstībai paredzēto finansējumu arī dzelzceļa modernizācijai austrumu robežas virzienā, tādējādi stiprinot daļu no tā dēvētā „jaunā zīda ceļa”. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas ostas un dzelzceļš jau veiksmīgi tiek izmantots ASV nemilitāro kravu nogādāšanai uz Afganistānu, bet Ziemeļu transporta koridoram ir liels potenciāls arī nākotnē, kļūstot par nozīmīgu tranzīta ceļu Ziemeļamerikas komerciālajām kravām.
Saeimas komisiju vadītāji ar S.Kallasu pārrunāja arī Latvijas pozīciju saistībā ar lauksaimniecības tiešmaksājumu un kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā.
Saeimas Preses dienests