Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanos.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume izteica patiesu prieku, ka Latvijas tauta skaidri izteikusi savu izvēli - būt ES dalībvalstij, kā arī uzsvēra Latvijas un Francijas veiksmīgo sadarbību, kas izveidojies pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. J.Straume atzina, ka ceļš uz integrāciju ES ir tikai sākuma etapā un Latvija turpina darbu prioritāro jomu - tādām kā tiesu sistēmas reformas - saskaņošanai ar ES normām. Īpaši tika akcentēts parlamenta un Saeimas Eiropas lietu komisijas paveiktais. Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka pirmo reizi ES vēsturē notikusi tik daudzu kandidātvalstu uzņemšana un šajā vēsturiskajā situācijā savs vārds sakāms arī Latvijai. J.Straume uzsvēra, ka mūsu valsts parlamentāriešiem svarīgs jautājums ir nacionālo parlamentu lomu ES, kā arī darbs pie likumdošanas saskaņošanas ar ES institūciju prasībām. Viņš augstu novērtēja Francijas valsts ieguldījumu un pateicās par tās lielo atbalstu Latvijai ceļā uz integrāciju ES.
Francijas Republikas Senāta senators S.Lagošs izteica Francijas gandarījumu, uzzinot Latvijas tautas izvēles rezultātus ES referendumā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija izrādījusi savu gribu, lai integrācija ES noritētu pēc iespējas ātrāk. Pie vēl veicamajiem uzdevumiem S.Lagošs minēja darbu administratīvās reformas jomā, kas jāpielāgo ES prasībām. Viņš arī iepazīstināja ar Francijas situāciju šajā jomā, kā arī pauda savas valsts gatavību palīdzēt Latvijai turpmākajā darbā pie prioritārajām jomām. S.Lagošs arī aplūkoja jautājumus par Starpvaldību konferences darbu un atzina, ka katrai dalībvalstij jābūt pa vienam komisāram, kā arī pieminēja iespējamās izmaiņas ES Konstitūcijā.
J.Straume, runājot par Latvijas un Francijas sadarbību kultūras jomā, atzinīgi novērtēja pašreizējās Latvijas ārlietu ministres S.Kalnietes lielo ieguldījumu un atcerējās pagājušā gadā savas vizītes ietvaros atklāto mākslinieka I.Blumberga izstādi Parīzē. Tieši kultūras sakari ir tā joma, kur attiecību kapacitāte ir ļoti augsta, atzina J.Straume.
Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar mazākumtautību konvencijas ratifikāciju un sabiedrības integrāciju. S.Lagošs atzina, ka Francija minoritāšu tiesību aspektā aizstāv individuālas, nevis kolektīvas intereses, un atzina vienas valsts valodas koncepciju.
Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume novēlēja Francijas Republikas senatoram S.Lagošam veiksmīgu vizītes turpinājumu Daugavpilī.

  Šodien arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Senāta senatoru Seržu Lagošu, kurš ieradies Latvijā, lai sagatavotu ziņojumu Francijas Senātam par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā.
 Tikšanās sākumā G.Krasts sveica S.Lagošu Latvijā un izteica pateicību par senatora neatslābstošo interesi par mūsu valstī notiekošajiem procesiem. Savukārt senators S.Lagošs izteica prieku par Latvijas tautas izvēli, referendumā atbalstot savas valsts dalību ES.
 S.Lagošs atzina, ka Latvijā noticis ievērojams progress virzībā uz ES, lai tādējādi sasniegtu pārējo ES dalībvalstu attīstības līmeni. Tomēr viņš norādīja, ka arī dalībvalstīm samērā lielas grūtības sagādā tieši administratīvo jautājumu risināšana, piemērojoties ES prasībām. "Mēs visi esam kā viena liela ģimene, kur katrs tās loceklis dod savu ieguldījumu, bet kur ir arī problēmas," teica senators. Arī G.Krasts uzsvēra, ka lielākā mūsu valsts augšupejas problēma ir valsts administratīvo spēju kapacitātes kāpināšanas jautājumu risināšana pietiekami augstā kvalitātē. Viņš teica, ka pašlaik nepieciešama tieši valdības un parlamenta darba koordinācijas uzlabošana, jo jau tagad Saeimas Eiropas lietu komisija ir ieguvusi prioritāti Eiropas Savienības jautājumu risināšanā, konsultējot valdību par dažādiem procesiem ES un Latvijas pozīciju tajos.
 Runājot par Latvijas infrastruktūras sakārtošanas perspektīvām, G.Krasts atzina, ka, lai gan administratīvo spēju kapacitāte ir ievērojami augusi, tomēr nevaram būt pietiekami apmierināti ar esošo situāciju, jo arī augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana prasa ievērojamu laiku. Kā piemēru viņš minēja Latvijas robežas sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, jo reizēm starpinstitūciju darba koordinācijas problēmas ir radījušas dažādus šķēršļus un neskaidrības izvirzīto mērķu sasniegšanai.
 Sarunas noslēgumā uz S.Lagoša jautājumu par situāciju korupcijas apkarošanas jomā G.Krasts atbildēja, ka daudzos gadījumos ir vērojamas pretrunas atsevišķos jautājumos, kas radušās no politiķu vai amatpersonu izteikumiem vai konkrētu personu nozīmēšanas kādā amatā. Kā piemēru G.Krasts minēja Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atgriezto likumu "Grozījumi "Likumā par ostām"", kura sagatavošana, izskatīšana un pieņemšana izraisīja milzīgu rezonansi gan valdošajā koalīcijā, gan arī sabiedrībā. G.Krasts uzsvēra, ka pašlaik tomēr nesaskata būtiskas pretrunas valdības un parlamenta sadarbībā, jo arī visas konfliktējošās puses apgalvojušas, ka vēlas saglabāt šo koalīciju un šīs valdības modeli. "Latvija ir apzinājusi savas problēmas un nekautrējas tās arī atzīt," teica G.Krasts.

Preses dienests