Trešdien, 12.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lailu Freivaldi.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.
Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas un intensīvas gan politikas un ekonomikas jomās, gan arī citās sfērās. Par to liecina ne vien politiskais dialogs valstu augstāko amatpersonu līmenī, bet arī ciešie kontakti parlamentu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju vidū.
Īpaši tika akcentēta reģionālās sadarbības nozīme, veicinot Ziemeļeiropas reģiona lomas pieaugumu Eiropas Savienības ietvaros. Pozitīvi tika vērtēti Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes ciešie kontakti. Zviedrijas ārlietu ministre akcentēja Eiropas Savienības Jauno kaimiņu iniciatīvu, kurā, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, iesaistīsies arī Latvija. Tika pārrunāta sadarbības veicināšana ar Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta reformu procesu attīstībā šajās valstīs, konkrētu projektu realizēšanā, to ekonomiskās vides harmonizēšanā ar ES. Šeit savu ieguldījumu var dot arī parlamentārieši, parlamentu sadarbības grupu ietvaros nododot Latvijas veiksmīgo pieredzi, kas uzkrāta integrējoties ES. Tika pārrunātas arī ES un Krievijas attiecības, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība, ņemot vērā Latvijas drīzo dalību ES un NATO. Saeimas priekšsēdētāja pauda Latvijas ieinteresētību dialoga attīstībā ar Krieviju un parlamentāro kontaktu intensificēšanā. Viņa atzīmēja veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies pierobežas rajonos.
Saeimas priekšsēdētāja un Zviedrijas ārlietu ministre sarunā skāra arī Zviedrijas rosināto projektu cīņai ar cilvēku tirdzniecību, kurš tiks iesākts 14.novembrī ar zviedru filmas "Lilja mūžīgi" izrādi, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti.
Otrdien, 11.novembrī, Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupas Tibetai dalībnieki - grupas priekšsēdētāja Silva Bendrāte, grupas priekšsēdētājas vietniece Anna Seile, Roberts Jurķis, Sarmīte Ķikuste un Aigars Pētersons - tikās ar s/o "Zīda ceļš" pārstāvi Jāni Ziemeli un Tibetas kultūras atbalsta fonda "Himalaji" locekļiem Pēteri Kļavu un Gintu Barkovski. Tikšanās notika pēc grupas priekšsēdētājas S.Bendrātes iniciatīvas.
Tikšanās laikā Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupas Tibetai priekšsēdētāja S.Bendrāte apliecināja grupas ieinteresētību okupētās Tibetas liktenī, ko grupa vairākkārt apliecinājusi ar savām atbalsta vēstulēm, aizstāvot Tibetas politiski ieslodzītos un pārtvertos bēgļus.
S/o "Zīda ceļš" pārstāvis J.Ziemelis informēja par 4.starptautisko Tibetas atbalsta konferenci (TAG), kas no 18. līdz 21.oktobrim notika Prāgā. Tajā piedalījās 260 dalībnieki no 47 valstīm, arī no Āfrikas un Austrālijas kontinentiem. Kā goda viesi konferencē piedalījās bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels un Viņa Svētība Dalai Lama. Konferences mērķis - cīnīties pret vairāk nekā 50 gadus ilgušo Tibetas okupāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī apspriest kopīgas akcijas, lai paustu nosodījumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) realizētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā un apliecinātu savu solidaritāti ar okupētajiem tibetiešiem. Tās dalībnieki iestājās par dialoga atjaunošanu starp Viņa Svētības Dalai Lamas, kā arī Tibetas trimdas valdības pārstāvjiem un ĶTR jauno vadību par reālu visas Tibetas teritorijas autonomiju. Konferencē tika pārrunātas arī iespējas, kā paust savu viedokli ĶTR, lai panāktu politiski ieslodzīto atbrīvošanu, tostarp īpaši nozīmīgi ir panākt Pančen Lamas un Tenzina Deleka Rinpočes atbrīvošanu. Nākamā gada martā ĶTR varas iestādes var realizēt uz 2 gadiem atliktā nāves soda izpildi Tenzinam Delekam Rinpočem.
Tika pārrunātas arī unikālā Tibetas kultūras mantojuma un dziedināšanas tradīciju saglabāšanas iespējas. J.Ziemelis informēja, ka visvairāk Tibetas atbalsta grupu ir nodibināts ASV un Lielbritānijā, savukārt Austrumeiropas valstīs izveidotās ne tikai cīnās par Tibetas neatkarību vai vismaz autonomiju, bet arī nodarbojas ar kultūras popularizēšanu. Viņš arī uzsvēra XX gadsimtā izveidojušās līdzības latviešu un tibetiešu liktenī, kas nevar mūs atstāt vienaldzīgus pret aptuveni 6 milj. lielo tautu, kura okupācijā piedzīvo aizvien jaunas represijas un pazemojumus no ĶTR administrācijas puses.
Tibetas kultūras atbalsta fonda "Himalaji" loceklis P.Kļava informēja par ārvalstīs, tostarp Itālijā, Francijā, Šveicē, populāro kustību, kuras mērķis ir izveidot Tibetas kultūras centrus. Piemēram, VFR galvaspilsētā Berlīnē patlaban ir izveidoti 62 budistu meditācijas centri. Ja kaut kas līdzīgs tiktu radīts Latvijā, piemēram, realizēta Viņa Svētības Čečanga Rinpočes ideja par tempļa celtniecību, tas varētu kļūt par sava veida Meku, kas kā kolorīts apskates objekts piesaistītu tūristus no visām pasaules malām un būtu ienesīgs mūsu valstij. Viņš arī izteica cerību, ka ne tikai sadarbības grupa, bet arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga varētu atbalstīt šo ideju, jo izrādījusi interesei par Tibetu un tās kultūru, kā arī vairākkārt tikusies ar Viņa Svētību Dalai Lamu.
Tibetas kultūras atbalsta fonda "Himalaji" loceklis G.Barkovskis uzsvēra, ka šāds templis būtu ne tikai svētvieta budistiem, bet daudz plašākas nozīmes kultūras objekts - arī Tibetas medicīnas, izglītības un kultūras centrs, kas ļautu saglabāt Tibetas tūkstošgadīgās garīgās bagātības laikā, kad okupācijas apstākļos tās pašā Tibetā ir apdraudētas.
Pēc Tibetas garīgā līdera Viņa Svētības Dalai Lamas 2001.gada vizītes Latvijā Tibetas budistu skolu vadītāji, piepildot senu pravietojumu, pieņēma lēmumu par budistu tempļa celtniecību Latvijā. Par tempļa garīgo vadītāju tika izraudzīts Viņa Svētības Dalai Lamas pirmā persona un viens no Tibetas budisma skolas patriarhiem Viņa Svētība Čečangs Rinpoče, kurš vada daudzus budistu klosterus Himalaju reģionā un vairāk nekā 500 meditāciju centrus visā pasaulē, kā arī ir viens no fonda "Himalaji" dibinātājiem. Templis tiktu celts par ārvalstīs un Latvijā labdarības akcijās savāktiem un saziedotiem līdzekļiem.
Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupas Tibetai priekšsēdētājas vietniece A.Seile uzsvēra, ka Latvijā ir milzīga interese par Tibetas garīgo mantojumu un gadsimtos izkoptajām dziedināšanas tradīcijām, un, pieminējusi 7.Saeimas grupas vadītāja Jura Sinkas lielo lomu Tibetas neatkarības centienu aizstāvēšanā, ieteica s/o "Zīda ceļš" un fondam "Himalaji" iesaistīt savās aktivitātēs J.Sinkas atraitni Maiju Sinku.
Preses dienests