Pirmdien, 15.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un viņa vadīto delegāciju.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par iespēju tikties ar Krievijas kolēģiem un pārrunāt turpmākās sadarbības aktivizēšanas iespējas. Viņa arī izteica cerību, ka pēc šodienas tikšanās abu valstu parlamentārās saites kļūs stiprākas.
Runājot par Krievijas Domes vēlēšanu rezultātiem, Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs M.Margelovs uzsvēra, ka parlamenta apakšpalātas vēlēšanu rezultāti Krievijā nostiprinājuši ceļu uz komunisma neatgriezeniskumu, un raksturoja Krievijas Domes sastāvu, akcentējot, ka sākusies "jauna politiska sezona" un turpmāk gaidāms nopietns darbs.
 I.Ūdre un M.Margelovs arī pārrunāja ar Eiropas Savienību (ES) saistītus jautājumus, tostarp nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā ES, radniecisko politisko partiju sadarbības padziļināšanas nozīmi un ES strukturālo fondu izmantošanas iespējas. I.Ūdre sacīja, ka šobrīd liela uzmanība tiek veltīta diskusijām par nacionālo parlamentu lomu ES un ļoti būtiski ir sabalansēt nacionālās valsts un ES intereses. Savukārt M.Margelovs interesējās, kā veidojas Saeimas un Eiropas Parlamenta radniecisko politisko partiju sadarbība, kā arī vēlējās uzzināt, kā Latvijai sokas ar ES strukturālo fondu izmantošanu. I.Ūdre uzsvēra, ka ļoti svarīgi pareizi izmantot šos līdzekļus un šobrīd Latvijā ir radīta viena no labākajām kontroles sistēmām Austrumeiropā, kas seko līdzi to racionālai apguvei. Viņa arī izteica Latvijas gatavību dalīties iegūtajā pieredzē.
Abas puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar robežlīguma noslēgšanu un pārrobežu sadarbību. I.Ūdre un M.Margelovs bija vienisprātis, ka šie jautājumi abām valstīm ir svarīgi un aktivizējama sadarbība, lai tos veiksmīgi risinātu.
Tikšanās noslēgumā I.Ūdre un M.Margelovs atzina, ka ir iezīmējušies vairāki jautājumi, kuros iespējama pieredzes apmaiņa un sadarbības padziļināšana parlamentu līmenī.

Pirmdien, 15.decembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Sapulces Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar attiecību intensificēšanas iespējas starp abām valstīm.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pauda gandarījumu par Krievijas delegācijas vizīti mūsu valstī un izteica cerību, ka tieši abu valstu parlamentārieši varētu sākt dialogu, kas radītu pamatu konstruktīvu attiecību izveidei un nostiprināšanai. "Mums jāatzīst vēsturiskā realitāte un konstruktīvi jāskatās nākotnē," norādīja I.Vaidere. Viņa arī ieskicēja interesējošo jautājumu loku - Krievijas Domes vēlēšanu rezultātus, robežlīguma noslēgšanu un reģionālo sadarbību.
Arī Krievijas Federācijas Sapulces Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Krieviju veidojamas uz pragmatiskiem pamatiem. Viņš uzsvēra nepieciešamību pārskatīt politisko pieeju dažādu jautājumu risināšanai, ņemot vērā faktu, ka "Krievija nostājusies uz komunisma neatgriezeniskuma ceļa".
Abu komisiju pārstāvji runāja par jautājumiem, kas attiecas uz ārpolitikas īstenošanas mehānismu, iespējamās Krievijas kompensācijas par trešajām personām atņemtajiem īpašumiem, kā arī par NATO paplašināšanu un deklarāciju par totalitārisma režīma nosodīšanu.
Vairākus Latvijas puses deputātus interesēja M.Margelova skatījums uz naturalizācijas procesu. Federācijas Padomes Ārlietu komitejas pārstāvis solīja konkrētu savu nostāju paust pēc Daugavpils apmeklējuma, kas plānota trešdien. "Tā man būs iespēja pašam savām acīm redzēt, kā cilvēki uztver pilsonības iegūšanas iespēju un kā viņi to izmanto," sacīja M.Margelovs.
Tikšanās noslēgumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere izteica cerību, ka drīzumā varētu atjaunoties arī starpvaldību komisijas darbs, un M.Margelovs izteicās, ka neredz šķēršļus komisijas darba atsākšanai.

 Pirmdien, 15.decembrī, Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un deputāti Inese Šlesere un Paulis Kļaviņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga deputāti, Ārlietu komisijas locekli Klaudiju Nolti.
Vācijas Bundestāga deputāte K.Nolte informēja, ka viņa ir KDS/KSS frakcijas ārpolitikas darba grupas pilnvarotā Baltijas valstu jautājumos un vizītes Latvijā mērķis, tiekoties arī ar citām amatpersonām, ir gūt iespaidu par situāciju Latvijā pēc referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Tikšanās laikā O.Kastēns pastāstīja par Latvijas Pirmās partijas darbību, akcentējot tās prioritātes - bērnu un ģimenes lietu, sabiedrības integrācijas un valsts sociāli ekonomiskās attīstības jautājumu risināšana likumdošanas jomā. Atbildot uz K.Noltes interesi par sabiedrības integrācijas procesa norisi Latvijā, O.Kastēns informēja, ka pēdējo gadu laikā liberalizētais Pilsonības likums vēl vairāk atvieglo nepilsoņu naturalizāciju. "Ir jādara viss, lai visi šeit dzīvojošie būtu lojāli un justu piederību šai valstij," teica O.Kastēns.
Runājot par bērnu un ģimenes tiesību aizsardzības jautājumiem, deputāte I.Šlesere uzsvēra, ka, pamatojoties uz ANO norādījumiem par lielo bērnu skaitu bērnu namos un Hāgas konvenciju par starpvalstu adopciju, tika veikti labojumi Civillikumā, kas paredz atvieglot bērnu adopciju uz ārzemēm. Sarunas dalībnieki pārrunāja arī likumdošanas jautājumus saistībā ar abortiem, kas Vācijā un Latvijā ir liberalizēti, un bija vienisprātis, ka šajā jomā jāveic liels informēšanas un izglītošanas darbs.
Tikšanās noslēgumā Bundestāga deputāte K.Nolte interesējās arī par mūsu valsts likumdošanas saskaņošanas ar ES normām gaitu un sabiedrības attieksmi pret to. I.Šlesere pastāstīja, ka par sabiedrības nostāju liecina pozitīvie tautas nobalsošanas par iestāšanos ES rezultāti, bet likumdošanas saskaņošanas jomā vēl daudz darāmā. 

Preses dienests