Otrdien, 3.februārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Vācijas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri, kas oficiālā vizītē uzturas Latvijā.
 Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu sadarbību un gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
 Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas sadarbība parlamentu līmenī vērtējama kā ļoti aktīva, un lielā mērā to sekmējusi abu valstu vēstnieku sekmīgā darbība. Viņš norādīja, ka Vācijas Bundestāga viceprezidentes vizītes ietvaros būs interesanti novērtēt Latvijas paveikto, kā arī vēl veicamos uzdevumus saistībā ar pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un NATO. J.Straume pieminēja arī sarežģīto iekšpolitisko situāciju, tomēr akcentēja ? iepriekšējā pieredze rāda, ka valdības krīzes neietekmē valsts ārpolitisko prioritāšu īstenošanu.
 Arī Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere uzsvēra Latvijas un Vācijas savstarpējo attiecību veiksmīgo attīstību, akcentējot arī abu parlamentu sadarbības grupu darbību un kontaktus parlamentu komisiju līmenī. Viņa pauda izpratni par Latvijas iekšpolitiskajiem notikumiem, norādot ? līdzīga situācija pagājušajā gadā bija izveidojusies arī Vācijā. “Tā ir politiķu tiešākā atbildība ? atrisināt šādas krīzes; ārkārtas vēlēšanas ir galējs līdzeklis,” viņa teica.
 Puses arī pārrunāja šogad plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Saeimas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka ir svarīgi, lai šajā valstij tik būtiskajā laikā, “kad ieejam finiša taisnē”, Latvijā būtu stabila un darbotiesspējīga valdība. “Administratīvās kapacitātes palielināšanu, spējas maksimāli efektīvi izmantot ES strukturālo fondu līdzekļus, kā arī atsevišķus ar likumdošanu saistītus jautājumus nepieciešams atrisināt vēl līdz šā gada 1.maijam,” sacīja J.Straume.
 Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki arī izteica cerību, ka sabiedrība apzināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmību un aktīvi piedalīsies tajās.

 Savukārt Saeimas sekretārs Jānis Reirs tikās ar Nīderlandes Karalistes lauksaimniecības, vides attīstības un zivsaimniecības ministru K.P.Kīsu Vērmanu (Cornelis Pieter (Cees) Veerman).
 Saeimas sekretārs Jānis Reirs sveica Nīderlandes Karalistes lauksaimniecības, vides attīstības un zivsaimniecības ministru K.P.Kīsu Vērmanu un viņa vadīto delegāciju Latvijā un pauda pārliecību, ka šī vizīte padziļinās abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī pavērs jaunas iespējas domu, ideju un pieredzes apmaiņai, mūsu valstij integrējoties Eiropas Savienības (ES) institūciju darbā.
 Nīderlandes Karalistes lauksaimniecības, vides attīstības un zivsaimniecības ministrs K.P.Kīss Vērmans atzina, ka abas valstis vieno ciešas vēsturiskās saites un to attiecībās vērojama pozitīva dinamika. Viņš uzsvēra, ka Nīderlandes Karaliste nākamajā pusgadā būs ES prezidējošā valsts, un apliecināja ieinteresētību dalīties uzkrātajā pieredzē, darbojoties ES lēmumu pieņemšanas un pārvaldes struktūrās. K.P.Kīss Vērmans norādīja, ka diskusijas un pieredzes apmaiņa ir svarīgi priekšnoteikumi veiksmīgai valstu sadarbībai starptautiskos forumos.
 Saeimas sekretārs pastāstīja arī par attiecībām Baltijas valstu starpā un Beniluksa valstīm, uzsverot nepieciešamību veidot ciešākus kontaktus jautājumu koordinēšanā un informācijas apmaiņā ES kontekstā. J.Reirs un K.P.Kīss Vērmans bija vienisprātis, ka galvenais noteikums, lai sekmīgi pārstāvētu valsts intereses, ir vispusīga informācija un zināšanas par norisēm Eiropas Parlamentā un citās institūcijās.

Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien tikās ar Nīderlandes Karalistes lauksamniecības, vides attīstības un zivsaimniecības ministru K.P.Kīsu Vērmanu un viņa vadīto delegāciju.
Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis iepazīstināja Nīderlandes Karalistes lauksaimniecības, vides attīstības un zivsaimniecības ministru K.P.Kīsu ar komisijas darbību, izstrādājot agrārās, vides un reģionālās politikas jomas likumdošanas aktus.
 I.Emsis pastāstīja par prioritārajiem virzieniem saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā - ātrākas attīstības iespējas laukos, vides sakārtošanu, cilvēku labklājības līmeņa paaugstināšanu, kā arī līdztiesīga atbalsta mehānisma nodrošināšanu.
Komisijas deputātus interesēja tēmas, kas saistītas ar finansējumu lauku attīstībai no ES un investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, kā arī par sadarbības partneru piesaisti pēc Latvijas iestāšanās ES. “Viss ir atkarīgs no tā, cik ietekmīgi būsiet kopīgā sadarbībā, jo kompromisa risinājumos liela nozīme ir izvēlētajiem partneriem”, teica K.P.Kīss Vērmans.
            Deputāti pārsprieda zemes pirkšanas un izmantošanas iespējas, cenu tendences, valsts likumdošanā paredzētās normas zemes iegādē, kā arī nacionālo parlamentu lomu pēc ES paplašināšanas.
 Delegācijas vadītājs atbalstīja Latvijas parlamentāriešu rūpes par zemnieku stāvokli, īpaši Latvijas austrumu reģionos, un izteica cerību, ka turpmākajās sarunās par strukturālo fondu atbalstu laukiem laikā, kad Holande būs prezidējošā valsts, neveidosies diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm. Viņš dalījās arī savā pieredzē par to, ka nacionālajiem parlamentiem jābūt labi informētiem par notiekošo Briselē, lai panāktu savai valstij labvēlīgāko un pieņemamāko risinājumu.
 Sarunas nobeigumā delegācijas vadītājs K.P.Kīss Vērmans pauda cerību par sadarbības iespēju paplašināšanu un pieredzes apmaiņu zemkopības un vides aizsardzības jomā, organizējot seminārus par šiem jautājumiem.
                                                                                             Preses dienests