Trešdien, 4.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas loceklis Juris Dalbiņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri (Sussanne Kastner) un viņas vadīto delegāciju.
Tikšanās sākumā Ē.Jēkabsons, sveicinot Bundestāga deputātus Saeimā, pauda patiesu gandarījumu par Vācijas atbalstu Latvijai 1921.gadā un arī atkārtoti 1991.gadā, de iure atzīstot mūsu valsts neatkarību. Viņš uzsvēra ne tikai īpaši aktīvo dialogu ar Vāciju visaugstākajā līmenī par sadarbību iekšlietu, aizsardzības, ekonomikas, tieslietu un kultūras jomās un sniegto atbalstu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā un NATO, bet arī politisko un ekonomisko kontaktu dibināšanu ar Vācijas federālajām zemēm. Savukārt Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere apliecināja Vācijas cieņu Latvijai kā nopietnam sadarbības partnerim.
Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, Ē.Jēkabsons atzina, ka Latvija ir gatava pilnvērtīgai integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, jo mūsu likumdošana aizsardzības jomā ir sakārtota atbilstoši NATO standartiem. Komisijas vadītājs minēja NATO iesniegto un akceptēto Latvijas Reformu plānu (Timetable of Reforms), kurā definēti turpmākie soļi galvenajās ar drošību saistītajās jomās. Ē.Jēkabsons akcentēja parlamenta atbalstīto Latvijas vienību veiksmīgo piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās, ievērojot brīvprātības principu. Atbildot uz Bundestāga deputātes A.Blūmentāles jautājumu par sabiedrības attieksmi pret Latvijas karavīru iesaistīšanos militārajās operācijās ārpus mūsu valsts robežām, deputāts J.Dalbiņš paskaidroja, ka sabiedrība, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, iesākumā savā attieksmē bija piesardzīga. Taču tagad, pārliecinājušies par mūsu karavīru profesionālās sagatavotības līmeni un veiksmīgo darbību šajās misijās, cilvēki to uztver pozitīvi.
Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, Ē.Jēkabsons uzsvēra mūsu valsts unikālo ģeopolitisko nozīmi, atzīstot, ka Latvija būs robeža starp ES, Krieviju, Ķīnu un arī starp NATO, Krieviju un Ķīnu. “Bet mēs negribam būt mūris, mēs gribam būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem”, teica Ē.Jēkabsons. Arī S.Kastnere atzina Latvijas lielo atbildību un pastāstīja, ka Vācijā saistībā ar pieaugošajiem terorisma draudiem pašlaik notiek diskusija par ES paplašināšanos un tās ietekmi uz iekšējo drošību.
Tikšanās laikā Bundestāga deputāts G.Hēfers interesējās par Latvijas pāreju uz specializētajām aizsardzības vienībām un Baltijas bataljona (BALTBAT) darbību. J.Dalbiņš pastāstīja, ka pagājušā gada beigās parlamentā apstiprinātā valsts aizsardzības koncepcija paredz pāreju no totālās aizsardzības sistēmas uz specializēto spēju un resursu attīstīšanu, tostarp sapieru, militāro mediķu, policistu, nirēju un speciālo uzdevumu vienību sagatavošanu, lai Latvija varētu sniegt savu ieguldījumu alianses operācijās.
Trešdien, 4.februārī, arī Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri, kas oficiālā vizītē uzturas Latvijā.
Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas skar abu valstu sadarbību, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanas nepieciešamību Eiropā.
Pārrunājot šogad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka politiķu uzdevums jau priekšvēlēšanu cīņās ir skaidrot iedzīvotājiem, kas ir Eiropas Savienība. Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere izteica bažas sakarā ar Vācijas iedzīvotāju atturīgo attieksmi EP vēlēšanu sakarā. Apmēram četrdesmit līdz četrdesmit pieci procenti vēlētāju aptaujās ir izteikuši gatavību balsot. Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāji izjūt zināmas bailes valstī notiekošo pārmaiņu procesā - attiecībā uz subsidiaritātes zudumu, iekšējo drošību un sociālajām garantijām. Indivīds vairāk saskata pārmaiņu negatīvās sekas, Eiropas Savienībai paplašinoties uz Austrumiem: algu dempingu, darbavietu iespējamo zudumu un bezdarba palielināšanos, un nenovērtē ieguvumus ilgtermiņa perspektīvā - Eiropas konkurētspējas pieaugumu pasaulē. Savukārt globālajā līmenī var pastāvēt tikai vienota Eiropa, kuras darbība nevar izdoties bez iedzīvotāju atbalsta. S.Kastnere uzsvēra, ka, reāli izvērtējot situāciju, aptverošu iedzīvotāju atbalstu šajās priekšvēlēšanu cīņās vēl neizdosies iegūt, un norādīja, ka lielas pūles jāvelta vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanai Eiropā, kas palīdzētu izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības dažādās Eiropas valstīs.
Atbildot uz jautājumu par nostāju ES Konstitūcijas sakarā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka Latvija atbalsta valstu līdztiesības principu - katrai valstij viens komisārs; minimālu valstu pārstāvniecību - pieci cilvēki; dubultā balsojuma principu; kā arī vienprātības principu valstīm jūtīgu jautājumu risināšanā. Viņa arī akcentēja, ka, plānojot ES kopējo budžeta politiku, lai radītu Eiropas konkurētspēju globālajā pasaulē, daudz jādara valstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanā.
Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar valsts iedzīvotāju dabisko pieaugumu, secinot, ka tas ir negatīvs, kā arī izglītības un inovācijas jomas, uzsverot reformu nepieciešamību, kas aptvertu iedzīvotāju izglītību vecumā no trīs gadiem līdz pat senioru vecumam, īpašu uzmanību veltot tālākizglītībai.
Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere, atbildot uz jautājumu, kā nodalīt kompetences sfēras ārpolitikā vienotā Eiropā, sacīja, ka ES ārlietu ministra postenis varētu būt konstruktīvs, neraugoties uz subsidiaritātes saglabāšanos. Starptautiskā vidē Eiropai būtu jāpārstāv koordinēta pozīcija, jābūt kopīgai vienotai Eiropas balsij. Eiropā ir jautājumi, kas saskaņojami, lai ārpolitikā tos prezentētu kopīgi, sacīja S.Kastnere.
Sarunas noslēgumā tās dalībnieki izteica vēlmi veicināt abu valstu sadarbību un iedzīvotāju ieinteresētību un atbalstu Eiropas Savienībai un tās kopējiem procesiem.
Preses dienests