Tikšanos atklāja Ungārijas Nacionālās asamblejas prezidente Katalina Szili un Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss, uzsverot 2004.gada 1.maija ES lielākās paplašināšanās nozīmīgumu un tā vēsturisko, Eiropu apvienojošo aspektu.
Pirmajā darba sesijā parlamentu priekšsēdētāji debatēja par Eiropas Savienības aktualitātēm, atrodoties uz paplašināšanās sliekšņa. Šo diskusiju atklāja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks, iezīmējot galveno tēmu loku: Eiropas paplašināšanās procesa nākotne, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpmākās izredzes. Diskusijā iesaistījās klātesošie parlamentu spīkeri. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre savā uzrunā uzsvēra Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpināšanas svarīgumu. “ES Konstitucionālā līguma projekta izstrādāšana bija pirmais lielais 25 valstu kopīgais projekts. Kaut arī nav izdevies rast visiem pieņemamu risinājumu Itālijas prezidentūras laikā, darbs pie Konstitucionālā līguma projekta ir jāturpina,” sacīja I.Ūdre. “Pretējā gadījumā var rasties iespēja divu ātrumu Eiropas attīstībai nākotnē, kas būtu pretrunā ar Eiropas integrācijas un vienotības ideju.” Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī nacionālo parlamentu lomu Eiropā, kurai jākļūst vēl nozīmīgākai un jādomā, kā efektīvāk organizēt un veicināt parlamentu sadarbību ES. I.Ūdre pieskārās arī jautājumam par nākamo ES finansu ietvaru, jo finansēm ir būtiska loma, lai ES varētu realizēt savus izvirzītos uzdevumus. Saeimas priekšsēdētāja raksturoja Latvijas iesaisti ES jauno kaimiņu iniciatīvā. Runājot par ES un Krievijas Partnerības un sadarbības līgumu, viņa norādīja uz to, ka tā attiecināšanai uz jaunajām dalībvalstīm jānotiek analogi - kā iepriekšējā paplašināšanās reizē. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas rīkotās tikšanās, kurās piedalās visu ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji.
Otrā darba sesija bija veltīta paplašinātās Eiropas Savienības parlamentārajai sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm. ES paplašināšanās Centrālās un Austrumeiropas virzienā būs jauns impulss arī tālākajiem reformu procesiem Rietumbalkānos, mērķtiecīgi virzot šī reģiona valstis pretī Eiropas integrācijas perspektīvai.
Parlamentu priekšsēdētāju tikšanās noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums.
Papildu info:
Uz šo tikšanos bija ieradies Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss, kā arī visu ES paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu spīkeri: Bulgārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs O.Gerdjikovs, Čehijas Deputātu palātas prezidents L.Zaorāleks un Čehijas Senāta spīkers P.Pitharts, Igaunijas Rigikogu spīkere E.Ergmā, Lietuvas Seima spīkers A.Paulausks, Maltas Pārstāvju palātas spīkers A.Tabone, Polijas Sejma spīkers M.Borovskis un Polijas Senāta prezidents L.Pastusiaks, Rumānijas Deputātu palātas prezidents V.Dorneanu, Slovēnijas Nacionālās asamblejas spīkers B.Pahors, Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas spīkers B.Arničs, Slovākijas Nacionālās padomes vicespīkers V.Veteska un Kipras parlamenta pārstāvis. Pirmo reizi uz šo pasākumu kā viesi tika aicināti arī Rietumbalkānu valstu parlamentu vadītāji ? Horvātijas Sabora spīkers V.Seks, Bosnijas un Hercogovinas Tautas palātas priekšsēdētājs M.Pamuks un Pārstāvju palātas priekšsēdētājs N.Spirics, Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas parlamenta prezidents Ļ.Jordanovskis, Serbijas un Melnkalnes parlamenta prezidents D.Micunovičs un Albānijas Tautas asamblejas spīkers S.Pellumbi.
Preses dienests