Pirmdien, 15.martā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns sveica Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju Saeimā vēsturiskā brīdī, kad tiek parakstīts jaunās valdības koalīcijas līgums. Viņš apliecināja, ka mūsu valsts turpina ceļu uz integrāciju ES un NATO, un uzsvēra, ka arī darbs Eiropas lietu komisijā ir sekmējis Latvijas virzību uz Eiropu.
Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas deputāti Solvita Āboltiņa, kas pārstāv frakciju Jaunais laiks, Nikolajs Kabanovs, PCTVL, un Staņislavs Šķesteris, ZZS, kuri dalījās pieredzē ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga kolēģiem par darbu komisijā un tā galvenajām prioritātēm.
O.Kastēns uzsvēra, ka Eiropas lietu komisijai Latvijas virzībā uz integrāciju ES ir lielas pilnvaras, lai gan tā nav likumdošanas komisija; valsts oficiālā pozīcija pirms došanās uz Briseli tiek saskaņota komisijā. Kā piemēru viņš minēja piektdien Eiropas lietu komisijas sēdē apspriesto Latvijas pozīciju jautājumā Par ES prasību ieviešanu dzīvnieku izcelsmes atkritumu (blakusproduktu) jomā, kura ieviešanā ir nepieciešams pārejas periods. Komisijā tiek risināti arī jautājumi, par kuriem Latvija ir saņēmusi ES kritiku, un veikta to īstenošanas pārraudzība, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta ES līdzekļu piesaistīšanai un fondu apgūšanai, sacīja O.Kastēns.
Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegācijas vadītājs Kurts Bodevigs (Kurt Bodewig) iepazīstināja ar tās sastāvu un ar darbu komisijā. Viņš pastāstīja, ka Bundestāga Eiropas lietu komisijas galvenie uzdevumi un funkcijas ir saistītas ar paplašināšanās jautājumiem un ES Konstitūcijas projektu. Viņš arī uzsvēra, ka komisijā, proporcionāli valdošajai koalīcijai, pārstāvēti visi politiskie spēki un izņēmuma gadījumos komisijas lēmumam ir tāds pats spēks kā parlamenta apstiprinātajam.
Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī tēmām, kas skar paveikto ekonomikas jomā; integrācijas un minoritāšu jautājumiem; reģionālās politikas īstenošanai un tās turpmākās attīstības perspektīvām, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.
Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka dalība ES veicinās Latvijas ekonomisko attīstību un ir nepieciešams intensificēt abu valstu sadarbību Eiropas lietu komisiju līmenī.
Otrdien, 16.martā, plkst.14.30 notiks Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Saeimas Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Eiropas lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Sociālo un darba lietu komisiju un Saeimas frakciju pārstāvju tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā.
Tikšanās mērķis ir viedokļu apmaiņa par Latvijas tautsaimniecības attīstību, problēmām, iespējām un risinājumiem tās stiprināšanai kontekstā ar šā gada 1.maijā gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Papildu info:
Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno lielākos dažādas valstis un nozares pārstāvošos uzņēmumus, kuri Latvijā ieguldījuši nozīmīgas investīcijas, kā arī sešu valstu tirdzniecības palātas Latvijā.
Šā gada 16. un 17.martā ĀIPL organizē jau septīto augstākā līmeņa tikšanos starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdības un likumdevēja pārstāvjiem.
Pēc tradīcijas uz šo tikšanos Latvijā no ārvalstīm ierodas ĀIPL pārstāvēto uzņēmumu galveno biroju augstākā līmeņa vadītāji, lai pārrunātu Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vides aktualitātes, analizētu iepriekšējā periodā paveikto un lietišķās diskusijās ieteiktu turpmākās prioritātes Latvijas tautsaimniecības sakārtošanā.
Preses dienests