Saeimā viesojas Eiropas Padomes ģenerālsekretāre

(17.03.2023.)
VideoGalerija

Gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejā, Saeimu piektdien, 17.martā, apmeklēja EP ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča Buriča (Marija Pejčinović Burić) un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu un EP Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadību.

E.Smiltēns sarunā uzsvēra EP nozīmīgo lomu demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma stiprināšanā. Patlaban, kad Krievija šīs vērtības cenšas samīdīt, arī EP būtiskais uzdevums un izaicinājums ir nelokāmi stāvēt to sardzē. 

Fiziski karš notiek uz Ukrainas zemes, taču ir acīmredzams, ka tas ir uzbrukums ne tikai Ukrainai, bet visai Rietumu civilizācijai, mūsu vērtībām un dzīvesveidam. Mēs nedrīkstam ļaut Krievijai apgriezt apkārt zemeslodes polus un uzspiest kādam savu ačgārno pasaules redzējumu, pauda E.Smiltēns.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tieši pirms gada EP apliecināja vienotību un stingru nostāju, pēc iebrukuma Ukrainā izslēdzot Krieviju no šīs organizācijas. Amatpersonas bija vienisprātis, ka patlaban ir būtiski novērst situācijas, kad EP struktūrās turpina strādāt ar agresorvalsti saistītas personas, kas varētu kaitēt EP reputācijai vai organizācijas dalībvalstu interesēm.

EP Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica apliecināja Latvijas gatavību pavasarī pārņemt prezidējošās valsts pienākumus un atzīmēja, ka Saeima aktīvi strādā pie prezidentūras parlamentārās dimensijas sagatavošanas.

Latvija savas prezidentūras ietvaros virzīs nacionālās prioritātes – demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, Eiropas Padomes reformu procesu tālāku attīstību, vārda brīvības, žurnālistu drošības stiprināšanu, kā arī organizāciju digitalizāciju, taču klātesošie bija vienisprātis, ka nozīmīga vieta Eiropas Padomes dienaskārtībā neapšaubāmi būs atbalstam Ukrainai.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī nepieciešamību izveidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas pastrādāto agresijas noziegumu izmeklēšanai un EP lomu pierādījumu un liecību vākšanā.

Latvijas prezidentūra EP Ministru komitejā plānota no šī gada 1.maija līdz 15.novembrim.

Sarunā ar EP ģenerālsekretāri piedalījās arī EP Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks Normunds Dzintars.

EP ir vecākā politiskā organizācija Eiropā. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti un tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. EP dalībvalstīm nosaka saistošus starptautiskos standartus cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā. Latvija par EP dalībvalsti kļuva 1995. gadā.

EP Parlamentārā asambleja  ir EP parlamentārā dimensija, viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. Saeima ir izveidojusi savu delegāciju darbam EP Parlamentārajā asamblejā.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720306775211
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde