"Latviju un Islandi vieno ciešas, draudzīgas divpusējās attiecības, turklāt Islandē ir plaša un aktīva latviešu diaspora – teju 2500 latviešu. Tādēļ mēs esam patiesi priecīgi, ka Reikjavīkā tiks atvērts Latvijas goda konsulāts,” pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja, Zanda Kalniņa-Lukaševica otrdien, 16.maijā, Reikjavīkā, tiekoties ar Islandes parlamenta priekšsēdētāju Birgiru Aurmansonu (Birgir Ármannsson).

Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra konsulāta iespējas veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un Islandes zinātniekiem, sekmēt ekonomiskos sakarus un kultūru mijiedarbību. “Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, un tam vienmēr būs būtiska loma mūsu valsts vēsturē,” spīkeram sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica augstu vērtēja Latvijas un Islandes sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī aktīvo parlamentāro dialogu Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) formātā. Puses bija vienisprātis par iespēju paplašināt sadarbību arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ietvaros.

Šajās dienās Reikjavīkā notiek asamblejas Pastāvīgās komitejas sēde, kā arī ceturtais Eiropas Padomes līderu samits. Reikjavīkas samita uzmanības centrā ir jautājums – kā Eiropas Padome var sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai un kā organizācija var kļūt efektīvāka un noturīgāka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

“Demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas nosargāšanā būtiska loma ir Eiropas Padomei. Galvenais ir nodrošināt spēcīgu visa veida atbalstu Ukrainai un saukt Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu, tostarp īpaša ad hoc tribunāla ietvaros,” spriežot par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā, kas sākas 17.maijā, uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica atzinīgi novērtēja Islandes prezidentūras laikā paveikto un pauda apņemšanos aktīvi strādāt pie Reikjavīkas samita lēmumu ieviešanas. Šī samita lēmumi gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizsardzību, gan attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzības stiprināšanu, tostarp cīņas pret vardarbību pret sievietēm un mākslīgā intelekta regulējuma pieņemšanu, būs turpmāko mēnešu darba centrā, sacīja priekšsēdētāja biedre.

Latvijas prezidentūras nacionālās prioritātes ir demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana, vārda brīvības, žurnālistu drošības un digitālās programmas veicināšana un Eiropas Padomes reformu virzība.

Saeimas Preses dienests