Otrdien, 10.decembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lo Re.
Šī bija abu pušu pirmā tikšanās, kurā līdzās starpvalstu attiecību jautājumiem Ē.Jēkabsons vēstniekam darīja zināmu arī savu personīgās biogrāfijas laika posmu, kas saistās ar Itāliju.
Vēstnieks apliecināja Itālijas atbalstu Latvijai ceļā uz ES un NATO, uzverot, ka Itālija vienmēr bijusi Latvijas neatkarības centienu aktīva atbalstītāja. M. Lo Re atzinīgi novērtēja līdzšinējo abu valstu starpparlamentāro attiecību veidošanos un izteica cerību, ka arī jaunā Saeima turpinās jau uzsāktās tradīcijas. Ē.Jēkabsons apliecināja 8.Saeimas ieinteresētību turpināt aizsākto un informēja vēstnieku par Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas jaunā sastāva ievēlēšanu, ko vadīs frakcijas “Jaunais laiks” deputāts Aldis Kušķis.
Eiropas nākotnes kontekstā amatpersonas pārrunāja Starpvaldību konferences darba organizācijas jautājumus. Itālijas vēstnieks izteica savas valsts pozīciju un vēlmi, lai šī konference notiktu līdz 2003.gada beigām un lai ES kandidātvalstis varētu piedalīties ne tikai konferences diskusijās, bet arī konkrētu lēmumu pieņemšanā.
ES Konvents un tam sekojošā Starpvaldību konference noteiks, kāda būs paplašinātā Eiropas Savienība. Latvija atbalsta Starpvaldības konferences darba uzsākšanu 2004.gadā, lai būtu pietiekams laiks debatēm sabiedrībā par ES Konventa darba rezultātiem. ES Konvents, kas darbojas no 2002.gada februāra līdz 2003.gada jūnijam, izstrādā priekšlikumus Starpvaldību konferencei par nepieciešamajām ES reformām. Tikai Starpvaldību konferencei, kuru veido dalībvalstu pārstāvji, ir tiesības lemt par ES institucionālo reformu un izmaiņām ES līgumos. Ē.Jēkabsons pateicās Itālijas vēstniekam par izteikto Itālijas pozīciju šajā jautājumā.
M. Lo Re vēlējās noskaidrot Ē.Jēkabsona viedokli par to, kad Latvijas parlaments varētu ratificēt starptautisko konvenciju nacionālo minoritāšu jautājumos. Ē.Jēkabsons atturējās nosaukt konkrētu laiku, atzīstot: “Tas šobrīd ir atklāts jautājums. Kādā veidā un kad tas notiks, es šobrīd nevaru prognozēt. Katrā ziņā šī Saeima par to diskutēs.”
Runājot par Ē.Jēkabsona personīgās dzīves saistību ar Itālijas valsti, priekšsēdētājas biedrs vēstniekam pastāstīja, ka 1988.gadā, kad viņa ģimene izceļoja no PSRS, pirmā valsts, kas viņiem piešķīra patvērumu, bija Itālija. Saeimas priekšsēdētājas biedrs savā un savas ģimenes vārdā personīgi pateicās Itālijas valstij par tā laika atsaucīgo uzņemšanu un apliecināja gatavību apmeklēt Itāliju kā parlamentārietis.
Sarunas noslēgumā vēstnieks uzdāvināja Ē.Jēkabsonam paša sarakstītu vēsturisko apcerējumu itāļu valodā un novēlēja sekmes arī itāļu valodas apgūšanā, ko Ē.Jēkabsons iecerējis turpināt.
Otrdien, 10.decembrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē un Eiropas Savienībā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa pastāstīja, viņa vadītajā komisijā ir pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un tās visas pauž vienprātību attiecībā uz Latvijas virzību iestāties NATO.
A.Laksa informēja Igaunijas vēstnieku par komisijas likumdošanas darbu, īpaši akcentējot Saeimas pieņemto Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz stabila aizsardzības budžeta nodrošināšanu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot no 2003. līdz 2008.gadam. Minētais likums ļauj plānot valsts aizsardzības budžetu noteiktam laika periodam.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī tādus jautājumus kā korupcijas apkarošanas iespējas, klasificētās informācijas aizsardzības nodrošināšanu un sabiedrības integrācijas problēmas Latvijā un Igaunijā.
Igaunijas vēstnieku T.Luku interesēja jautājums, vai Latvijā ir radīts pasākumu plāns korupcijas ierobežošanai. A.Laksa pastāstīja, ka ir izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kura darbību jaunajai valdībai būs jāpilnveido. Viņš arī sacīja, ka, plānojot 2003.gada budžetu, tiek risināts jautājums par atbilstoša atalgojumu piemērošanu augsta līmeņa speciālistu piesaistīšanai, īpaši policijas darbā; kā arī, balstoties uz premjera teikto, ka “vislabākās zāles pret korupciju ir atklātība un caurspīdīgums”, tiek domāts par šo principu ieviešanu lēmumu pieņemšanas procesos.
Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja Latvijas un Igaunijas sadarbības perspektīvas drošības un aizsardzības jomās, uzsverot atvērta dialoga nepieciešamību.
Otrdien, 10.decembrī, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Mellupe tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un ASV divpusējās attiecības, kā arī likumdošanas harmonizēšanas procesu atbilstoši demokrātiskas un atvērtas sabiedrības principiem.
ASV vēstnieks B.Karlsons pozitīvi novērtēja Latvijas sasniegumus kopš neatkarības atjaunošanas - demokrātiskas valsts veidošanas procesu, likumdošanas bāzes sakārtošanu, kā arī veiktās nepieciešamās reformas ekonomikas attīstībai - un izteica atbalstu uzsāktajam darbam tiesu sistēmas reformēšanā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Mellupe pateicās par līdzšinējo ASV atbalstu un atzina, ka tiesu sistēmas reforma ir viena no darbā izvirzītajām prioritātēm. Nākamajā Juridiskās komisijas sēdē darba kārtībā ir iekļauts jautājums par tiesu darbības izvērtēšanu Latvijā. Likumdevējs un tiesa kļūst pieejamāka cilvēkiem, “pavēršas ar seju pret cilvēkiem”, teica S.Mellupe.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar LR Kriminālprocesa kodeksa, nevalstisko organizāciju darbību, kā arī maksātnespējas procedūru regulējošo likumu pilnveidošanu.
Sarunas noslēgumā dalībnieki vienojās par turpmākās sadarbības nepieciešamību.
10.12.2002. Preses dienests