Otrdien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Mišels Fušē  (Michel Foucher).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.
Francijas vēstnieks M.Fušē izteica gandarījumu par Latvijas noslēgtajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un vēlējās padziļināti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar nākotnē gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES. I.Ūdre pastāstīja, ka Latvijā referendums notiks vēlāk nekā citās kandidātvalstīs, proti, nākamā gada septembra mēnesī, un atzina, ka tas, viņasprāt, vērtējams pozitīvi, jo ļaus izanalizēt citu valstu pieredzi. Viņa arī informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas tikšanos ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kuras laikā pārrunāti veicamie darbi pēc noslēgtajām sarunām par iestāšanos ES.
I.Ūdre un M.Fušē bija vienisprātis, ka laika posmā līdz referendumam liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai. I.Ūdre uzsvēra, ka šobrīd Saeimas ES informācijas centrs īsteno "karstā telefona" akciju, kuras ietvaros jebkurš iedzīvotājs var zvanīt un interesēties par neskaidrajiem jautājumiem, bet plašāk par ES jautājumiem iedzīvotāji tiks informēti pēc nākamā gada valsts budžeta akceptēšanas.
Francijas vēstnieks interesējās par iepriekšējās nedēļas beigās Rīgā notikušo Baltijas Asamblejas 21.sesiju, kuras darbā piedalījās arī Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pārstāvji. I.Ūdre ieskicēja apspriesto un uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi paplašinātās Eiropas kontekstā, kad lēmumu ietekmēšanai ļoti būtiska būs mazo valstu vienota nostāja.
I.Ūdre un M.Fušē arī apsprieda Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības iespējas un bija vienisprātis, ka tā aktivizējama parlamentu līmenī. Tika pārrunāta arī sabiedrības integrācijas procesa norise Latvijā, Baltijas valstu sadarbība virzībā un NATO un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva.

Otrdien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres atvadu vizītē bija ieradusies Spānijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Marija Kristīna Bariosa i Almazora (Barrios Y Almanzor, Maria Cristina).
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Spānijas divpusējās sadarbības iespējas, kā arī abu valstu pieredzi attiecībās ar Eiropas Savienību.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka Latvijas un Spānijas centieni pilveidot abu valstu demokrātisko attīstību rada labus priekšnosacījumus divpusējās attiecības veidot aktīvas un konstruktīvas. I.Ūdre uzsvēra, ka divpusējo attiecību līgumtiesiskās bāzes veidošana būtu pamats intensificēt arī abu valstu ekonomisko sadarbību. 
Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus par sadarbību starp abu valstu parlamentu komisijām, par privatizācijas procesa norisi Latvijā, kā arī par iespējām atvērt Spānijas Karalistes vēstniecību Rīgā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica līdzjūtību sakarā ar tankkuģa “Prestige” avāriju pie Spānijas krastiem un uzsvēra, ka Latvijas valdība ir gatava sniegt tehnisko palīdzību traģēdijas seku likvidēšanā.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Spānijas vēstniecei M.K.Bariosai i Almazorai pasniedza piemiņas medaļu.

Šodien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ngujena Van Nganha (Nguyen Van Nganh).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Vjetnamas divpusējās attiecības. 
Vjetnamas vēstnieks Ngujena Van Nganha atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī nodeva Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei sveicienus no Vjetnamas parlamenta priekšsēdētāja un izteica ielūgumu apmeklēt Vjetnamu darba vizītē.
Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijas un Vjetnamas divpusējās attiecības ir stabilas un konstruktīvas un ka īpašu uzmanību būtu jāvelta ekonomiskās sadarbības intensificēšanai un līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanai starp abām valstīm. Latvijas un Vjetnamas noslēgtā līgumtiesiskā bāze jau ir radījusi nepieciešamo pamatu sadarbībai ekonomikā, kultūrā un izglītībā un nākotnes uzdevums ir aktivizēt konkrētu sadarbību minētajās jomās. Vjetnamas puse izrādīja interesi par Latvijas pieredzes pārņemšanu jautājumos, kas saistīti ar nepieciešamo reformu veikšanu centralizētas valsts ekonomikas transformēšanai uz tirgus ekonomikas prasībām atbilstošu mūsdienu sistēmu. Abas puses pārrunāja arī sadarbību  transporta, izglītības un kultūras apmaiņas jomās. 
Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra Latvijas un Vjetnamas attiecību perspektīvu ne tikai divpusējo aktivitāšu, bet arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Šodien, 17.decembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons iepazīšanās vizītē tikās ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Tomasu Bertelmanu.
Abas puses pārrunāja valstu divpusējo attiecību jautājumus un apmainījās viedokļiem par aktuāliem jautājumiem Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.
Vēstnieks apsveica Ē.Jēkabsonu kā Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāju ar partijas ievēlēšanu Saeimā un Ē.Jēkabsona ievēlēšanu priekšsēdētājas biedra amatā. T.Bertelmans pateicās par vēstuli, ko saņēmis no Ē.Jēkabsona sakarā ar jaunās deputātu grupas nodibināšanu Saeimā sadarbībai ar Zviedrijas parlamentu.
Ē.Jēkabsons izteica pateicību Zviedrijai par aktīvo atbalstu Latvijas dalībai ES un konsekvento nostāju diskusijās par ES paplašināšanu, ko apliecina arī fakts, ka Baltijas valstu integrācija NATO ir pasludināta par vienu no Zviedrijas ārpolitikas prioritātēm.
Vēstnieks atzina, ka šis atbalsts izriet no abu valstu attiecību vēsturiskajām konsekvencēm gan pirms Otrā pasaules kara, gan arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
T.Bertelmans vienlaikus atzina, ka Latvijas valdībai un parlamentam jāvelta lielas pūles korupcijas līmeņa ievērojamai mazināšanai Latvijā, jo Latvija šobrīd ir to valstu vidū, kur šī problēma ir īpaši aktuāla. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka cīņa pret korupciju ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, jo Latvija apzinās tās sekas, ko korupcija var radīt valsts attīstībai kopumā. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka neviena valsts nav simtprocentīgi brīva no korupcijas. Par vienu no svarīgākajiem darbiem korupcijas mazināšanai Saeimas priekšsēdētājas biedrs uzskata arī sabiedrības izglītošanu un sabiedrības viedokļa veidošanu par to, cik būtisku kaitējumu valstij var radīt no padomju laika pārmantotā attieksme pret korupcijas faktiem un to sabiedrisko bīstamību.
Sarunas gaitā abas puses pieskārās Latvijas valsts budžeta veidošanas norisei šobrīd, uz ko Ē.Jēkabsons pauda pārliecību, ka budžets noteikti tiks veiksmīgi sastādīts un iegūs Saeimas atbalstu.
Sarunas noslēgumā vēstnieks rosināja LPP veidot starpparlamentu sadarbības kontaktus ar radniecīgām partijām Zviedrijas parlamentā un solīja informēt analoģisku Zviedrijas partiju vadību par LPP pamatnostādnēm un darbību Latvijā.

Otrdien, 17.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lo Re.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas  un Itālijas aktīvākas sadarbības iespējas militārajā jomā un mūsu valsts galvenās ārpolitikas prioritātes - integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa pateicās par līdzšinējo Itālijas atbalstu un palīdzību Latvijai. Viņš iepazīstināja ar 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem uzdevumiem un paredzētajiem darbības virzieniem. Kā vienu no komisijas svarīgajiem uzdevumiem viņš minēja sadarbības ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju veicināšanu,  un to likumu izstrādi, kas skar šīs sfēras. A.Laksa kā svarīgu minēja veicamo darbu pie NATO ekspertu ieteikumu realizēšanas.
Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības ir labas, tomēr nākotnē intensificējamas, īpaši pirms 2003.gadā gaidāmās Itālijas prezidentūras Eiropas Savienībā. Starp Latviju un Itāliju ir izveidojies aktīvs augsta līmeņa politisks dialogs, par ko liecina jau notikušās abu valstu augstu amatpersonu vizītes. 
Mauricio Lo Re atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus virzībā uz ES un NATO. Viņš pauda gandarījumu par mūsu valsts militāro sagatavotību pirms iestāšanās NATO un Latvijas puses ierosinājumu attīstīt sadarbību starp NBS Militāro policiju un Itālijas karabinieriem - policiju ar militāro statusu, kas ir ar lielu pieredzi dalībā starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, piemēram, Balkānu reģionā.
Sarunas dalībnieki arī apmainījās ar informāciju par aktualitātēm korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Preses dienests