Galerija
Rīgas samitā Eiropas Savienība (ES) augstākajā politiskajā līmenī apliecināja atbalstu Austrumu partnerībai. Rīgas samitā mēs apliecinājām, ka Kremļa agresija, karš un spiediens nevar apturēt Ukrainas, Moldovas un Gruzijas tuvināšanos ES. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 25.maijā, Saeimā atklājot starpparlamentāru sanāksmi, kuras dalībnieki pulcējušies, lai izvērtētu samita rezultātus. Sanāksmē piedalās Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti, kā arī pārstāvji no Gruzijas, Moldovas, Armēnijas un Baltkrievijas parlamentiem.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, vērtējot samita rezultātus, jāņem vērā apstākļi. „Un apstākļi Austrumu partnerībai ir bijuši smagi. Pēc Viļņas samita ļaunākais scenārijs kļuva par realitāti. Ņemot vērā Kremļa agresiju, karu un spiedienu, viss Austrumu partnerības koncepts varēja sabrukt. Taču, pateicoties neatlaidīgam darbam, esam sasnieguši rezultātus,” sacīja I.Mūrniece.
Viņa norādīja, ka arī praktiskā ziņā samits ir sasniedzis zināmu progresu. Lai arī Gruzija un Ukraina nepanāca bezvīzu režīmu, šī iespēja atkārtoti tiks izvērtēta līdz gada beigām. Tika arī apstiprināts, ka Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības nolīgums ar Ukrainu stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Turpmākie mēneši būs izšķiroši svarīgi Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Tām ir jāveic konkrētas reformas. Bet vienlaikus arī ES jāturas pie saviem solījumiem. Attiecībā uz bezvīzu režīmu Eiropas Komisijai un Eiropas Padomei ir jādod „zaļā gaisma” bez kavēšanās un aizbildināšanās. Visām pusēm ir jāsāk pildīt dotie solījumi, klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Taču būtiskākais jautājums ir, vai darām pietiekami, lai sasniegtu Austrumu partnerības mērķi veicināt stabilitāti un drošību ES austrumu kaimiņvalstīs, norādīja I.Mūrniece, aicinot domāt par ceļa karti nākamajam Austrumu partnerības samitam.
Saeimas priekšsēdētāja arī uzsvēra pievienoto vērtību, ko deva samitu pavadošie pasākumi, piemēram, Austrumu partnerības Mediju konference, kas pulcēja vairāk nekā 350 dalībnieku no Austrumu partnerības un ES valstīm, lai diskutētu par mediju brīvības jautājumiem un pretošanos Maskavas propagandas karam.
Saeimas Preses dienests