Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze!
Godātie Saeimas deputāti!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Mīļie tautieši!
I
Latvijas valstiskumā katrs nākamais gads iesākas 18. novembra vakarā.
Pirms 97 gadiem sirdis bija satrauktas gaidās, un prāti nodarbināti ar pasaules kara laika rūpēm. 18. novembra diena Rīgā bija auksta un smidzināja lietus. Rīga bija slikti apgādāta un dzīvoja juku laiku pusparalizēto saimniecisko dzīvi.
Neraugoties uz to, tautā valdīja iekšējs pacēlums. Gaisā virmoja pārmaiņu tuvums. Lēmums bija nobriedis. Sapnis varēja kļūt par īstenību.
Latvieši – karojuši un cietuši no kara – dzīvoja ar liktenīgā risinājuma sajūtu. Cerība un glābiņš bija viens – sava Latvijas valsts.
1918. gada 18. novembrī tagadējā Nacionālajā teātrī tika proklamēta Latvijas valsts. Teātra nams bija bagātīgi rotāts zaļumiem un ziediem.
Mirdzēja sarkanbaltsarkanās karoga krāsas, zāle bija ļaužu pārpildīta. Sirdīm tuvā tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju” – pirmo reizi izskanēja kā valsts himna.
1918. gada 18. novembris nebija holivudisks “laimīgo beigu” scenārijs. Būs izšķirošais 1919. gads un Latvijas karavīru varonīgās cīņas. Būs Latvijas Pagaidu valdības darbība no karakuģa “Saratov”. Tikai tad nāks 1920. gada pavasaris, kas beidzot atnesīs mieru.
Paaudžu sapnis par neatkarīgo Latvijas valsti bija piepildīts. Bet Latvijas dēli un meitas bija atdevuši dzīvības par Latviju. Tauta bija apliecinājusi, ka ir gatava maksāt augstāko cenu par brīvību.
II
Mēs esam saņēmuši dārgu mantojumu – savu valsti. Ko esam paveikuši šogad? Kāda ir situācija pasaulē?
Līdzjūtība un solidaritāte ar 13. novembra melnās piektdienas Parīzē upuriem skaidri liecina: Eiropa nepakļausies teroram un iebiedēšanai, bet paliks uzticīga savām vērtībām. Teroristu mērķis ir sēt apjukumu. Terors un varmācība nedrīkst palikt nesodīti, un tas ir Eiropas kopējais uzdevums.
Šis ir bijis dramatisku notikumu gads.
Kremļa agresija Ukrainā parādīja labticīgās starptautiskās sabiedrības ģeopolitiskos maldus. Tā bija skarba mācība bezrūpībā slīgstošajai Eiropai, aizņemtai ar savu “biznesu kā parasti”.
“Krievija ir tāda, kāda tā ir, nevis tāda, kādu mēs to agrāk iedomājāmies,” – nesen teica Igaunijas prezidents Ilvess. Maldīga izrādījās iedoma, ka agresīvu impērisku revanšismu var novērst, izdarot tam tīkamus pakalpojumus.
Rietumu starptautiskā politika ir veidota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka starptautiskās vienošanās a priori tiek ievērotas. Izrādās, tā nav, un nav skaidrs, kā Kremļa agresijā cietušu valsti atgriezt iepriekšējās robežās. Ukraina bija Rietumu pasaules modinātājzvans.
Virknē starptautisku formātu Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm kļuva par Ukrainas advokāti. Mūs aizvien labāk sadzirdēja Ziemeļvalstis, kopā ar Poliju iekļāvāmies Eiropas Austrumu reģiona stiprināšanā. Krimas aneksija starptautiski netika atzīta un, tāpat kā Krievijas agresija Ukrainas austrumos, plaši nosodīta.
Mēs atceramies, cik svarīgi bija tas, ka Rietumu pasaule neatzina Baltijas valstu okupāciju un aneksiju Padomju Savienības sastāvā. Mēs pateicām vēlreiz: suverēnu valstu robežu neaizskaramības princips ir svēts.
Dāmas un kungi!
Esam nostiprinājušies pārliecībā, ka piederība NATO un dalība Eiropas Savienībā bija un ir pareizā izvēle. Ir jāiet tālāk un jāpanāk NATO spēku ilgtermiņa klātbūtne Baltijā.
Ir par ko pateikt paldies sabiedrotajiem, esam uzklausīti un saprasti. Kopš pērnā gada NATO ir būtiski palielinājusi Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo iznīcinātāju skaitu, būtiski uzlabojot reaģēšanas spējas. Ar jaunu spēku īstenojas partnerība ar ASV, kas izpaužas arī ASV bruņoto spēku klātbūtnē. ASV un citi sabiedrotie mums palīdz justies drošāk.
Auga arī izpratne, ka ārējie un iekšējie draudi jaunās paaudzes kara apstākļos ir vienlīdz svarīgi. Ar NATO izcilības centra Stratcom projektu Latvija sniedz drošības politikas ekspertīzi NATO.
Miera laikā valsts būvē savu drošības ēku. Tā vispirms tiek būvēta cilvēku prātos.
Tauta aizstāvēs to, ko uzskata par vērtību. Ir jādara viss, lai valsts cilvēku sirdīs būtu vērtība.
Latvija dzīvo patriotisma uzplūdu laikā.
Arvien vairāk Latvijas dēlu un meitu iestājas Zemessardzē un skolas bērnu - Jaunsardzē. Ir jānodrošina, lai strauji augošā Zemessardze saņemtu nepieciešamo aprīkojumu un bruņojumu un Jaunsardze — ekipējumu. Pieaugošais aizsardzības finansējums uz viņiem jāattiecina tāpat kā uz visu aizsardzības nozari.
Potenciālie draudi ir pārbaude: politiķiem, valsts pārvaldei, spēka struktūrām, viedokļu līderiem, ikvienam no mums. Varam pateikties liktenim, ka izaicinājumi patlaban ir nelieli. Redzot kļūdas, ir iespēja mācīties no tām. Ja draudi ir lielāki, mācīties nav laika, ir jāprot reaģēt uz izaicinājumiem ar iepriekš izdarītu mājasdarbu. Hibrīdkara tehnoloģijas ir mērķētas uz valsts vājākajām vietām.
Šis gads ir uzdevis nopietnus mājasdarbus, ko esam pildījuši. Bet ir jautājumi, uz kuriem neesam saņēmuši atbildi.
Latvijas tiesībaizsardzības iestādes centīgi nodarbojas ar cilvēku, kas salauzis slotaskātu piketā, kurā tika slavināta Krievijas agresija Ukrainā. Bet tās neredz vairākkārtēju Maidanam veltītas izstādes demolēšanu valdības ēkas durvju priekšā. Tiek apsūdzēts cilvēks, kas vērsies pret demonstrāciju agresijas atbalstam, bet tiek pieļauts vairākkārtējs politisks vandālisms galvaspilsētas sirdī. Sabiedrība valsts varai jautā: kā tas var būt?
Valsts drošība – tie esam mēs paši. Mūsu banku sistēmas higiēna, enerģētiskā drošība, naudas plūsmas. Mūsu paškritika ir svarīga. Jautāsim sev: vai atklāti atzīstam, ka par nezināmas izcelsmes naudu var tikt pirkta ietekme, tikt pirkta politika? To, ka pusmiljons eiro, kuri piepeši parādījušies valsts kapitālsabiedrības vadītāja rokās un kuru izcelsmi viņš nespēj pierādīt, ir valsts drošības jautājums? Valsts drošības jautājums ir arī tāds lidmašīnu iepirkums, kas saistīts ar Krievijas militārā kompleksa stiprināšanu.
Ar vislielākajām bažām vērojam krīzi Sīrijā.
Sīrijas jautājums iekļaujas arī migrācijas krīzes kontekstā. Patvēruma meklētāju skaits Eiropā dramatiski pieauga, radot jautājumus par Eiropas izpratni par migrācijas procesiem.
Ženēvas bēgļu konvencija skaidri definē, kas ir uzskatāms par bēgli. Līdz ar to vispārinājumi, visus patvēruma meklētājus saucot par bēgļiem, ir maldinoša politika. Politiķiem ir uzmanīgi jāieklausās, ko domā tauta. Graša vērts ir politiķis, kas runā monologos vai ignorē tautas spriestspēju. Īstenojot maldinošu politiku, politiķi zaudē tautas uzticību.
Migrācija Eiropā ir atgādinājusi par Latvijas valsts integrācijas kļūdām un cittautiešu iekļaušanas grūtībām.
Valstī, kurā okupācijas laikā veiktās kolonizācijas rezultātā ir palikuši tikai 62 procenti pamattautas, ir jāsper izlēmīgāki soļi saliedētākas nācijas veidošanā. Mums joprojām ir etniski sadalītas skolas. Politiskā griba uzsākt izglītību valsts valodā ir izrādījusies nenoturīga. Latvijā dzīvojošie patvēruma meklētāji joprojām bērnus sūta skolās, kurās mācības notiek krievu valodā.
Integrācija ir valsts drošības jautājums. Un integrācija nav iespējama sabiedrībā, kurā sašķeltība tiek mākslīgi uzturēta kopš bērnības.
III
Šis laiks ir atgriezis patiesu pilsonisku aktivitāti.
Liepājā harizmātiskais un enerģiskais Māris Ceirulis kopā ar domubiedriem ir izveidojis “Dvēseļu dārza” projektu citiem neredzīgajiem.
Lieliska sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām un aktīvistiem ir izvērsta sociālo tīklu Labdarības lapā. Tur reizēm nepilnu 24 stundu laikā ar aktīvistu palīdzību tiek savāktas nepieciešamās mantas un nogādātas nelaimē nonākušajiem.
Latvijas ziedošanas un palīdzības kultūras starptautiska novērtējuma brīdis bija Rūtas Dimantas apbalvošana ar Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu. Šī medaļa ir gan Ziedot.lv, gan labdarības aktīvistu sirdsdarba novērtējums.
Līdzās nevalstiskajām organizācijām, kurās strādājošie saņem algu vai projektu honorārus, parādījušās neviena nefinansētas, tikai pārliecībā balstītas pilsoniskas iniciatīvas.
Nenogurstoši darbojas SOS Ukrainai biedrība, kas nosūtījusi uz Ukrainu vairākas kravas ar saziedotajiem apaviem un drēbēm, medicīnisko aprīkojumu un zāles slimnīcām.
Lai novērstu iespēju, ka izstāde “Maidana cilvēki” Jelgavā tiks izdemolēta, vietējie aktīvisti to apsargāja dienu un nakti.
Aizvien jūtamāk sevi piesaka jaunie diasporas pašorganizācijas tīkli. Tautieši Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un citur uzmeklē cits citu un strādā un svin svētkus kopīgi. Interneta platformas, svētdienas skolas, gadskārtu pasākumi, deju un teātra kopas – Latvijas ļaudis ir visur!
Vēsturiski diasporas pašorganizācija Latvijai ir bijusi svarīga. Trimdas organizācijas aktīvi iestājās par Latvijas valstiskuma atjaunošanu okupācijas gados.
Pašorganizēšanās ir tautas veselības pazīme. Tautas vēsturē ir laiki, kad apziņa par pašas spēku aug lielāka, un ārējie un iekšējie apstākļi modina kopējai rīcībai. Paldies visiem Latvijā un tālumā, kas nesavtīgi strādā mūsu kopējo vērtību vārdā!
IV
Godātie deputāti!
Tautas augstākā pašorganizēšanās forma ir valsts. Valsts pastāv tik ilgi, kamēr tauta to vēlas. Ārēji uzbrukumi neiznīcina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupēta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem.
Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana - politiska, ekonomiska un etniska - novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpēja izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem.
Šogad svinam jubileju Rainim un Aspazijai. Abi radošie prāti līdz pat matu galiņiem bija politikā. Viņiem politika bija ideju īstenošanas iespēja. Viņu idejas bija lielas – brīva un neatkarīga Latvija, sociālais taisnīgums, garīgums un līdztiesība. Vara un valsts bija viņu pārdomu lauks.
Rainis noliedza politiku kā veikalniecisku procesu, sakot:
“Ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Kad netīru ūdeni tīrā traukā lej, tad ir trauks top netīrs”.
Raiņa vārdi mums ir atgādinājums. Politiskās varas uzdevums ir strādāt to cilvēku labā, kuri šo varu uz laiku ir piešķīruši.
Politiķa darbs Saeimā ir nopietns pienākums.
Saeimai ir būtisks uzdevums – jāatgūst sava vieta kā valsts politikas centram un virziena noteicējam. Ceru, ka Saeima nākotnē tiks galā ar šo uzdevumu.
V
Valsts pastāv, ja tautai ir sava nacionālā identitāte. Tikai nacionālā identitāte rada vajadzību pēc valsts, kurā to var saglabāt.
Savukārt tautas vienprātību uztur sociālā solidaritāte. Valstij, kurā varas nesēji ignorē tautas vajadzības, nav nākotnes.
Šobrīd notiek masveidīga latviešu, jo īpaši gados jauno, diskriminācija darba tirgū uz valodas pamata. Kādēļ gan latvietim pašam savā zemē, savā darbavietā, ja tai nav saistības ar ārzemēm, būtu jārunā svešvalodā? Tas nav normāli. Gados jaunie latvieši pamet Latviju, jo darba tirgū tiek diskriminēti. Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacījums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgū, tad jautājums par varas atbildību ir ļoti tiešs. Latviešu diskriminācija savā valstī ir jāizbeidz!
Solidaritāte ir gan morāls, gan tiesisks pienākums.
Solidaritātes nodoklis ir solis uz priekšu.
Ir taisnīgi, ka cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem būs jāmaksā procentuāli tikpat, cik tiem, kuri saņem mazāk. Netaisnība tiek labota, taču jāraugās progresīvās nodokļu sistēmas virzienā. Ticu, ka drīz tā tiks ieviesta.
Arvien skaidrāk ir redzams, ka Latvija stāv demogrāfiskās krīzes priekšā.
Neesam pilnvērtīgi atrisinājuši uzdevumu - sniegt visaptverošu atbalsta programmu cilvēkiem, kas audzina bērnus.
Demogrāfijas politika ir uz nākotni vērsta gudra politika. Ticu, ka mēs, līdzīgi kā tas ir kaimiņos Igaunijā, esam spējīgi to sakārtot.
Mums jāpalielina atbalsts arī audžuģimenēm un cilvēkiem, kuri izšķiras par atbildīgo adopcijas soli.
VI
Mīļie tautieši!
Kopībā un ar tēvzemes mīlestību svinot Latvijas valsts 97. dzimšanas dienu, izjutīsim: Latvija – tas ir ikviens no mums, Latvija - tie esam mēs visi kopā! Mūsu prieks un sāpes, veiksmes neveiksmes, mūsu darbs un atbildība – citam par citu un par savu valsti.
Latvijas valsts simtgadē ieiesim ar Jāņa Čakstes 1919. gadā teikto: “Latviešu tautas attīstība, viņas spējas, viņas kulturālās mantas deva garantiju par to, ka latviešu tauta, reiz kļuvusi par valsti, spēs pilnīgi nostāties pati uz savām kājām. Šī apziņa … izvērtās un izauga ar laiku par ciešu apņemšanās gribu … Mēs gribam būt brīvi un būsim brīvi!”
Sagaidīsim Latvijas valsts simtgadi ar lielāku atvērtību, labvēlību, sirsnību un mīlestību! Tad mēs visi kopā būsim vēl stiprākā, drošākā, sociāli atbildīgākā Latvijā.
Paldies visiem Dzimtenē un tālumā, kuri katrs savā mājā uztur un veido savu mazo Latvijas daļiņu!
Īpašs paldies tiem, kas audzina bērnus, – par to, ka mācāt mīlēt Latviju, būt vienotiem un sadarboties Latvijas labā!
Sūtu vissirsnīgākos laba vēlējumus visiem Latvijas patriotiem un visiem Latvijas draugiem gan Latvijā, gan tālās pasaules malās!
Saules mūžu Latvijai!
Gaišus un dvēseles uguns pilnus valsts svētkus!
Dievs, svētī Latviju!