Galerija

“Likuma vara un tiesiskums – tie ir kā meti un audi, kas gluži kā audumā, arī valsti satur kopā. Tie ir pavedieni, kas veido cilvēku uzticēšanos valstij. Ticība valstij var mazināties, ja šie pavedieni kļūst vājāki vai ja sabiedrībai rodas šaubas par to institūciju un valsts pārvaldes iestāžu darbu, kas likumus piemēro praksē,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, piektdien, 29.janvārī,  Latvijas Universitātē atklājot zinātnisku konferenci “Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā”.

I.Mūrniece konferences dalībniekiem atzina, ka tiesiskuma virsprincipa iedzīvināšanas loma nav pārvērtējama. Bet vienlaikus ir svarīgi, lai likumu normas tiktu iedzīvinātas un visā sabiedrībā valdītu kopīga izpratne, ka viens likums, un viena taisnība – visiem. Neatkarīgi no cilvēka rocības, sociālā stāvokļa vai viņa advokāta veiklības. 

Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka likumdevēja pienākums ir stiprināt valstiskumu, stiprinot likuma varu un tiesiskumu, bet vienlaikus tas ir visas sabiedrības uzdevums. 

“Dažkārt, komentējot kādas valsts amatpersonas apšaubāmu rīcību, cilvēki ar rūgtumu mēdz teikt, ka zaudējot ticību valstij. Tomēr valsts - tas ir daudz vairāk par vienu otru šaubīgu kādas amatpersonas rīcību vai kādu nepārdomātu soli. Amatpersonas, partijas, valdības mainīsies, valsts paliks,” klātesošajiem sacīja I.Mūrniece. 

Meklējot sabiedrības neuzticēšanās saknes, I.Mūrniece atzina, ka daļēji tas sakņojas padomju okupācijas laikā: “Tālaika greizais spogulis vēl pēc ceturtdaļgadsimta joprojām daļā sabiedrības rāda sagrozītu attēlu par valsts un indivīda attiecībām, mazinot cilvēka lomu.” 

Saeimas priekšsēdētāja pauda uzskatu, ka tiesību sistēmai jāiet roku rokā ar tās īstenotājiem - tiesību normu piemērotājiem, jo katram pilsonim, kas strādā valsts pārvaldē, ir dota citu pilsoņu uzticība izpildīt valsts varu. Bet te svarīgs ir arī cilvēciskais aspekts un cilvēciskās īpašības, lai tā spētu pēc labākās sirdsapziņas, ar augstāko atbildības un godīguma sajūtu “nest un īstenot” tai uzticēto valsts varu.

Zema uzticēšanās valsts varai un aizdomas par korupciju mazina politisko partiju un likumdošanas varas pozitīvu vērtējumu sabiedrības acīs, atzina Saeimas priekšsēdētāja: “Korupcija grauj pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un tiesiskumam, tā kaitē ekonomikai, un tas ietekmē ne tikai nodokļu ieņēmumus, bet, kas vēl svarīgāk, sabiedrības pašvērtējumu, emocionālo attieksmi pret valsti - vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.”

I.Mūrniece uzsvēra, ka augsts labklājības līmenis ir valstīs, kur vērojama pilsoņu uzticēšanās likumdevējvarai un izpildvarai, kā piemērus minot Šveici, Luksemburgu, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju. “Var teikt – Latvijai vēl nav bijis tik ilga neatkarības laika ne uzticēšanās veicināšanai, ne labklājības līmeņa celšanai, bet esmu pārliecināta, ka abas šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Un tas ir mūsu visu kopējo darbu sarakstā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. 

Zinātnisko konferenci rīko Tiesību zinātņu pētniecības institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, laikrakstu “Dienas Bizness” un žurnālu “Jurista Vārds”. 

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157661735640914
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests