VideoGalerija

Pirmo reizi Latvijas vēsturē izstrādātas mediju politikas pamatnostādnes un rīcības plāns to īstenošanai ir būtisks priekšnoteikums, lai strādātu pie nacionālās informatīvās telpas stiprināšanas. “Šie jautājumi politiskajās diskusijās, mediju ekspertu diskusijās piesaukti ļoti bieži, un tagad ir laiks praktiskiem darbiem,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, trešdien, 3.augustā, Saeimas namā atklājot semināru un publisku diskusiju par sabiedrisko mediju pārvaldības reformu Latvijā.

I.Mūrniece atgādināja, ka vēl pirms diviem gadiem Latvija bija teju vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā nebija savas atsevišķas par mediju politikas veidošanu atbildīgas institūcijas izpildvarā, nebija savas ilgtermiņa mediju politikas. Patlaban Kultūras ministrijā strādā Mediju politikas nodaļa un ir izstrādāti nepieciešamie politikas plānošanas dokumenti, kuru izskatīšana ir valdības darba kārtībā. No šo dokumentu virzības lielā mērā būs atkarīgs tas, kā mēs varēsim veidot savu nacionālo informatīvo telpu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.  

Kā būtisku uzdevumu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā Saeimas priekšsēdētāja minēja nepieciešamību novērst situāciju, ka trešās valstis Eiropas vienoto mediju tirgu izmanto pretēji kopējām Eiropas demokrātiskajām un atvērtības vērtībām. “Diemžēl mēs redzam, ka tas notiek. Mums ir svarīgi uzlabot mediju reģistrācijas procesu, lai medija jurisdikcija – vieta, kur tas ir reģistrēts - sakristu ar tā saimnieciskās darbības vietu, tā mediju auditorijas mērķa valsti,” sacīja I.Mūrniece.  

 Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka Latvijai ir arī virkne mājasdarbu, un viens no tiem – izbeigt jau ilgstošo interešu konfliktu, kas līdz šim pastāvējis saistībā ar pašreizējo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma redakciju, proti, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu regulators vienlaikus ir arī sabiedriskā medija kapitāldaļu turētājs.

I.Mūrniece pateicās Konrada Adenauera fondam un personīgi tā Latvijas biroja vadītājai Elizabetei Bauerei, kā arī Kultūras ministrijai par atbalstu šādas diskusijas rīkošanai Latvijas parlamentā.

Semināra dalībnieki iepazīstas ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredzi Latvijas situācijas kontekstā. Pasākuma dienaskārtībā ir arī diskusija par priekšlikumiem Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldības reformai. Diskusijai var sekot tiešsaistē www.saeima.lv.    

Semināru un publisko diskusiju „Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti” organizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Kultūras ministrija un Konrāda Adenauera fonda Rīgas birojs.

Saeimas Preses dienests