VideoGalerija
„Latvijai Helsinku deklarācija 1974. un tā noslēguma akts 1975.gadā bija vēsturisku procesu sākums. Helsinku deklarācijas desmit punkti runāja par suverēnu vienlīdzību un tiesību ievērošanu. Tie norādīja uz atturēšanos no bruņota spēka lietošanas un teritoriālas integritātes saglabāšanu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 24.aprīlī, uzrunājot klātesošos Helsinku vienošanās 40.gadadienai veltītajā konferencē, ko organizēja Saeima un Eiropas kustība Latvijā.
„Helsinku process ir cieši saistīts ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Baltijai Helsinku process bija cerība. Tas liecināja, ka Rietumi nepieņem varmācīgi ieviesto ģeopolitisko dalījumu, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara. Vienošanās noteica skaidrus principus. Šo principu atzīšana atstāja visspēcīgāko iespaidu uz tiem, kas dzīvoja aiz dzelzs priekškara,” norādīja I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka vienošanās mērķis bija veicināt valstu vienotību un suverenitāti, cilvēku brīvības, tostarp domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību. Baltijas valstīs astoņdesmito gadu vidū ideālistu-politisko aktīvistu grupas sāka šīs vienošanās iedzīvināšanu.
„Vēlos pateikties zālē klātesošajai Lidijai Doroņinas-Lasmanes kundzei no Helsinki 86 grupas par viņas cilvēcisko un pilsonisko drosmi, tuvinot Latvijas neatkarības atjaunošanu,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
Helsinku vienošanās principi ir izturējuši laika pārbaudi, taču, ņemot vērā jaunos drošības izaicinājumus Eiropā, šie pamatprincipi ir jāsaglabā, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
„Eiropas darba kārtībā ir aktuālais Ukrainas jautājums, ilgstošie konflikti – Kalnu Karabaha, Dienvidosetija un Abhāzija – ir pārāk daudz šo karsto punktu Eiropā un pie tās robežām. Tāpēc mums ir jādara viss, lai dienas kārtībā atjaunotu starptautiskās kārtības tēmu un turpinātu dzīvot saskaņā ar principiem, par kuriem esam vienojušies,” viņa uzsvēra. „Krimas gadījums ir trauksmes signāls. Eiropai nevajadzētu noliegt, ka Krima var būt pirmais solis Krievijas tālākai rīcībai.”
Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir nozīmīgs spēlētājs, kas ļauj apvienot resursus un strādāt kopīgu mērķu vārdā: „EDSO cenšas risināt ieilgušus konfliktus, nav citas organizācijas, kura veiksmīgāk varētu veikt šo pienākumu. EDSO ir gadu gaitā misijās uzkrāta pieredze.”
Konferencē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts, Starptautiskās Eiropas kustības prezidents Džo Lainens (Jo Leinen) un to vadīja Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Pasākuma ievadā savās atmiņās par personīgi pieredzēto laikā gan pirms, gan arī pēc Helsinku vienošanās noslēgšanas dalījās Latvijas brīvības cīnītāja Lidija Doroņina-Lasmane.
Konferences noslēgumā tās dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.
Pirms četrdesmit gadiem - 1975.gada 1.augustā - līdz ar Helsinku vienošanās parakstīšanu tika nodibināta Eiropas Drošības un sadarbības konference, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju – EDSO.
Mūsdienās organizācijai un tās sadarbībai ar Eiropas Savienību ir būtiska nozīme miera un drošības uzturēšanā Eiropā.
Konferences fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157651738024310/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests