Atbildes uz deputātu jautājumiem
2012.gada 1.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītāja. Labvakar! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir pieci deputātu jautājumi.
Pirmais ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju”.
Uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Tādēļ man jautājums ministra kungam: vai jūs vēlaties vēl sniegt kādu informāciju papildus jau sniegtajai atbildei? Ja ne, tad... Tātad papildu informācija... informācija papildus šai rakstveida atbildei netiks sniegta.
Jums, iesniedzēji, ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Zariņa kungs, vai vēlaties to izmantot? Labi.
Zariņa kungs, tad, lūdzu, pirmais jūsu papildu jautājums!
I.Zariņš (SC).
Jā, paldies.
Saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju ir jautājums par pārvades sistēmas operatora nodalīšanu.
Lai īstenotu direktīvas prasības, Ekonomikas ministrija izvēlējās vissarežģītāko pārvades operatora nodalīšanas modeli. Savulaik jau regulators izteica savus iebildumus pret šādu modeli un brīdināja par iespējamiem sarežģījumiem tā īstenošanā. Tagad, kad tā atbilstību direktīvai ir apšaubījusi arī Eiropas Komisija, jo neuzskata, ka ar esošo modeli tiks nodrošināta nepieciešamā pārvades sistēmas operatora neatkarība, jo tam nav iespējams pašam veikt savai darbībai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanu, ir noticis tā, ka pārvades sistēmas operatora sertificēšanas process ir iestrēdzis.
Mani vēlētāji lūdz no jums atbildi: kurš atbildēs par šo nekorekti ieviesto pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeli un par radītajiem finansiālajiem zaudējumiem, un par vairākiem simtiem darbinieku radīto stresu?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ministra kungam – divas minūtes. Lūdzu! Jums vieta tribīnē.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Deputāti! Klātesošie! Nu, atbildot uz šo jautājumu, jāteic, ka es domāju, ka mēs jau diezgan izvērsti un korekti sniedzām rakstveida informāciju un atbildi uz šo deputāta Zariņa uzdoto jautājumu. Bet, ja ir nepieciešams, tad es īsumā atkārtošu tur minēto, kaut arī es aicinu varbūt sarīkot papildu tikšanos frakcijā, lai mums nebūtu jātērē resursi un sēde, un raidlaiks tam, lai atkārtotu jautājumus, kuri jau ir iepriekš izskaidroti.
Tātad – īsumā. Es nevaru piekrist tiem faktiem, ko Zariņa kungs minēja par Eiropas Komisijas kādiem lēmumiem. Šobrīd Eiropas Komisijas lēmumi par sertifikāciju nav pieņemti. Sabiedrisko pakalpojumu regulators jeb Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izskatījusi pārvades sistēmas operatora iesniegtos dokumentus, tie ir nosūtīti Eiropas Komisijai un ir saņemti Eiropas Komisijā septembrī... precīzāk, oktobrī laikam... Jā, 8.oktobrī ir reģistrēts šis pieteikums. Un no šī datuma Eiropas Komisijai ir divu mēnešu laikā jāsniedz atzinums, un Eiropas Komisija ir darījusi zināmu, ka šo atzinumu sniegs līdz 10.decembrim, tātad izmantos visu šo laiku. Un tad, kad šis atzinums būs, mēs varēsim secināt, vai jūsu, Zariņa kungs, minētais ir vai nav patiesība. Es domāju, ka šī sertifikācija, visticamāk, notiks. Šobrīd tikai ļoti neliela daļa no elektrotirgus dalībniekiem Eiropā ir šo sertifikācijas procedūru uzsākuši; pavisam neliels skaits – burtiski daži! – ir tādi, kas šo sertifikāciju saņēmuši.
Tāpēc uzskatam, ka Latvija te kaut kādā ziņā ir iepakaļ vai ir kaut kāda veida citas problēmas, es šobrīd nevaru piekrist.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Zariņam otram papildu jautājumam. Lūdzu!
I.Zariņš. Nu, es tomēr nesaņēmu atbildi uz jautājumu: kurš atbildēs, ja izrādīsies, ka tomēr šis modelis ir nekorekts? Izbrīna mazliet tas, ka ministrs nav lietas kursā par notiekošo.
Tā situācija ir tāda, ka, lai labotu šo kļūdu un nodrošinātu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, lai to tiešām beigās varētu sekmīgi ieviest atbilstoši Eiropas direktīvas prasībām, atkal būs jāveic simtiem strādājošo pārvietošana starp uzņēmumiem – atpakaļ no LET uz PSO. Tādējādi tiek radīta reāla riska iespēja daudziem strādājošajiem zaudēt darba iespējas, ja darba devējs izlems neatjaunot darba attiecības, bet strādājošajiem paredzēto darbu nolems realizēt ar ārpakalpojumu palīdzību, kas ilgtermiņā var nenodrošināt nepieciešamo pakalpojumu kvalitāti un turklāt var būt arī ekonomiski neizdevīgs risinājums sistēmas lietotājiem.
Un tāpēc mani vēlētāji lūdza jums pajautāt: vai ekonomikas ministrs kā atbildīgais par enerģētikas nozari ir gatavs uzņemties vismaz pārraudzīt šo procesu? Kas ir nepieciešams, lai labotu šo kļūdu, šo...
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs! Laiks...
I.Zariņš. Jā, es pabeigšu teikumu.
...šo savulaik, iespējams, pieļauto Ekonomikas ministrijas kļūdaino lēmumu un nodrošinātu tā norisi atbilstoši sabiedrības interesēm un informētu arī par to deputātus?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Paldies.
Tātad es mēģināšu mazliet sīkāk izskaidrot, kāds ir šis viedokļa paušanas process vai pārbaudes process sertifikācijas ietvaros.
Tātad, pirms jebkas nonāk Eiropas Komisijā attiecībā uz sertifikācijas procesu, pirmo soli sertifikācijas procesā veic Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuru deputāts Zariņš jau piesauca. Un šī gada 3.martā akciju sabiedrība „Augstsprieguma tīkls” atbilstoši likumam iesniedza šo informāciju, kas ir nepieciešama sertifikācijas veikšanai, un acīmredzot SPRK ir šo informāciju izskatījusi un uzskatījusi par nepieciešamu nosūtīt Eiropas Komisijai. Līdz ar to deputāta Zariņa paustās bažas, es domāju, ir izvērtējis mūsu pašu regulators, kurā Zariņa kungs pats kādreiz ir strādājis. Un, es domāju, viņš piekritīs, ka regulators nekādus lēmumus nepieņem nedz pārsteidzīgi, nedz viegli. Un šajā gadījumā arī ir tikusi pieprasīta papildu informācija, kas tikusi izvērtēta, un tas ir bijis par pamatu tam, lai tā tālāk tiktu nosūtīta Eiropas Komisijai attiecīgā sertifikācijas lēmuma pieņemšanai.
Man uz šo brīdi nav zināmi fakti, par kuriem Zariņa kungs runā, tāpēc es tos uztveršu kā pieļāvumu. Es lūgšu Zariņa kungu pēc tam man detalizēti izklāstīt, kāda informācija ir viņa rīcībā, lai es varētu reaģēt.
Vienlaikus vēlos norādīt, ka institūcijas, kas ir lēmumu pieņemšanā iesaistītas... piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulators ir pilnībā neatkarīgs, un īstenot pārraudzību pār šo institūciju nav man tiesību, un šīs iespējas ir ierobežotas. Tā ka jebkurā gadījumā es noteikti aicinu regulatora vadību šim jautājumam pastiprināti pievērsties, ja izrādītos, ka Zariņa kunga minētais ir kaut kādā ziņā pamatots.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Papildu jautājumus uzdot ir pieteicies arī deputāts Andrejs Elksniņš, kurš nav parakstījis šo jautājumu. Arī jums laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte. Jūs varat uzdot trīs papildu jautājumus.
Lūdzu, Elksniņa kungs!
A.Elksniņš (SC).
Godājamais Pavļuta kungs! Jūs, atbildot uz mana kolēģa jautājumiem... precīzāk sakot, jūs, neatbildot uz jautājumiem, noraidījāt visas bažas un visus apsvērumus, ko Zariņa kungs ir norādījis. Bet man tad būtu jums precizējošs jautājums attiecībā uz PSO un ieviešanas termiņiem, vadoties no direktīvas, kāda ir spēkā jau kopš 2009.gada jūlija. Ir acīm redzams un arī jūs savā atbildē pieminējāt, ka vairākas valstis un vairāku sistēmu operatori jau ir ieviesuši un sertificējuši šīs sistēmas. Mēs neesam sertificējuši. Vai jūs varētu izskaidrot, kādēļ trīsarpus gadu laikā Eiropā vairāku sistēmu operatori to ir ieviesuši, bet mēs neesam ieviesuši? Kādi ir tie patiesie iemesli? Kādēļ mēs nevaram līdzināties tiešām labiem piemēriem, bet mums šajā gadījumā jāvelkas nopakaļ?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Nu, pirmām kārtām es gribētu pasvītrot to, ka beidzamie lēmumi, kas īstenoja šo nepieciešamo liberalizāciju elektroenerģijas tirgū un attiecīgi pārvades un citu sadaļu sadalīšanu, valdībā ir tikuši pieņemti 2011.gada nogalē. Respektīvi, laika posms, kas ir pagājis kopš šī lēmuma pieņemšanas un kopš ir faktiski uzsākta sertifikācijas procedūra, šobrīd ir tikai viens gads.
Runājot par jūsu piesauktajiem citiem pārvades sistēmu operatoriem Eiropā, vēlos atgādināt, ka Eiropā ir 27 dalībvalstis un ir vairāk nekā 27 pārvades sistēmu operatori. Šie „spēlētāji” ir vairāki, un šobrīd tikai 11 dalībvalstis no šīm 27 un vēl lielāka skaita institūciju ir ziņojušas par sertificēšanas procedūru veikšanu un tikai vēl mazāka daļa no tām patiesībā šo procedūru ir noslēgušas.
Es nevaru šobrīd komentēt neko par patiesajiem iemesliem, jo man nav zināmi nekādi nepatiesi iemesli vai iegansti, kurus šeit būtu vērts pieminēt. Kā jau minēju, šeit šī sertifikācijas procedūra iet savu gaitu. Tā ir skaidri, likumiski noteikta. Šeit tiek ievēroti attiecīgie termiņi. Tos ievēro SPRK, un es esmu pārliecināts, ka ievēros arī Eiropas Komisija, un atkarībā no Eiropas Komisijas atzinuma būs iespējams tālāk rīkoties un vērtēt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai vēlaties uzdot vēl kādu papildu jautājumu?
Lūdzu, Elksniņa kungs!
A.Elksniņš. Paldies.
Es turpināšu, ņemot vērā to, ka jūs neatbildējāt uz iepriekšējo jautājumu, ko uzdeva mans kolēģis.
Kurš konkrēti atbildēs par nekorekti ieviesto PSO nodalīšanas modeli, par radītajiem finansiālajiem zaudējumiem, kā arī par apstākļiem, ko jūs tikko atzināt – ka mēs... ka faktiski iepriekšējā valdība... tas nav pārmetums konkrēti jums... nav veicinājusi konkrētās direktīvas pārņemšanu? Ministru kabinetā lēmums tika pieņemts tikai divus gadus pēc direktīvas pieņemšanas.
Ja šīs pamatotās bažas izvērtīsies patiešām reālas, tad... Vai jūs kā jaunais ministrs, ekonomikas ministrs, esat vērtējis šos kritērijus un paredzējis iespējamās negatīvās sekas attiecībā uz šo mehānismu... precīzāk sakot, šo nodalīšanas modeli?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Tiešām, kā jau jūs atzīmējāt, es neesmu piedalījies šī modeļa izstrādē un pieņemšanā. Tas noticis iepriekšējās valdības laikā. Un tāpēc šobrīd detalizēti apspriest to, kāpēc ir aizkavējusies šī izstrāde un lēmuma pieņemšana, ja atkal mēs neesam būtiski šos termiņus pārkāpuši... Šobrīd šie lēmumi tiek pieņemti tā, kā tas ir nepieciešams. Ir diezgan grūti iedziļināties tālaika motivācijā. Protams, šis ir sarežģīts jautājums, un tas ir prasījis pietiekami daudz laika arī citās dalībvalstīs, lai šo sadalīšanu veiktu.
Attiecībā uz atbildīgajiem. Šeit, kā es esmu jau iepriekš iezīmējis, ir iesaistīts ļoti plašs lēmuma pieņēmēju loks. Protams, primārā pieeja ir tā, ka valdība un Saeima lemj par šādiem grozījumiem likumā un par likuma atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. (Šī tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas procedūra jums noteikti ir ļoti labi zināma.) Gan valdības līmenī ar visiem saskaņojumiem, gan pēc tam Saeimā kompetenti cilvēki un iepriekšējā sasaukuma deputāti ir ar to strādājuši. Es domāju, ka šeit nebūtu pamata uzskatīt, ka būtu kaut kādā veidā apietas kādas būtiskas saskaņošanas procedūras un būtu pieļauts kāds būtisks brāķis. Ja tomēr izrādītos, ka tas tā ir, tad acīmredzot mums būs jāmēģina noskaidrot, kāpēc šāds modelis ir ticis identificēts kā labākais. Es domāju, šobrīd anotācija mums sniedz lielisku pamatojumu tam, kāpēc šāds modelis ir izvēlēts, un droši vien ministrijai kopumā būtu jāuzņemas papildus tāda īpaša atbildība par modeļa ieteikšanu valdībai. Bet es domāju, ka... Pasvītroju, ka šobrīd jūs un jūsu kolēģis Zariņa kungs runājat pieļāvuma formā par kādiem varbūtējiem zaudējumiem, kuru esamība man šobrīd neliekas nedz skaidra, nedz arī kaut kādā veidā pierādīta. Tātad šī saruna ir absolūti teorētiskā līmenī šobrīd.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam trešajam papildu jautājumam.
A.Elksniņš. Es varbūt piekritīšu jums, ka jūs varbūt... jums būs iespēja, protams, pārfrāzēt un varbūt es nepareizi esmu sapratis, bet, izrādās, jūs esat ķīlnieka lomā attiecībā uz to stāvokli, kurā jūs tagad esat. Bet arī pie šiem apstākļiem jūs... Vai kā atbildīgais par enerģētikas nozari jūs esat gatavs, piemēram, uzņemties uzraudzīt šo procesu rūpīgāk un identificēt arī tos problēmjautājumus – un tos atklāt arī sabiedrībai –, kurus ir pieļāvuši iepriekšējie, piemēram, ekonomikas ministri, ja izrādīsies, ka šādas problēmas tiešām pastāv?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Paldies.
Es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga: jā. Uz jautājumu, vai es būtu gatavs atklāt nepilnības, kuras ir pieļāvis iepriekš kāds lēmuma pieņēmējs, atbilde it viennozīmīga: jā. Es domāju, ir vesela virkne jomu, jo īpaši enerģētika, kur... Es esmu ļoti skaidri par to runājis. Piemēram, par atjaunojamās enerģijas jomu, par kuru, es saprotu, mēs pēc brītiņa runāsim sīkāk. Es esmu diezgan skaidri norādījis sabiedrībai, kādas būtiskas politiskas kļūdas es redzu iepriekšējo ministru darbības laikā, iepriekšējo valdību darbības laikā, un tādējādi es neredzu nekādu problēmu – konkrēti identificēt problēmas un runāt par to risinājumiem tad, ja šādas problēmas reāli būtu.
Attiecībā uz šobrīd aplūkojamo tematu par liberalizāciju gribu vēlreiz pasvītrot, ka jūsu uzdotie jautājumi, manuprāt, šobrīd ir tīri teorētiski. Eiropas Komisija veic izvērtējumu, un šī izvērtējuma rezultāti parādīs, kāds ir patiesais lietu stāvoklis. Un droši vien, ja kaut kas nebūtu Eiropas Komisijai pa prātam... tā droši vien nebūs pirmā reize... Ir ļoti daudz jomu, kurās Latvijas puses pieņemtie lēmumi Eiropas Komisijai liek paust kādus apsvērumus un notiek dialogs starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību un dažādām tās struktūrām. Tā ka droši vien tas nebūtu pats par sevi nekas ārkārtējs, ja izrādītos, ka Eiropas Komisijai ir kaut kas piebilstams attiecībā uz tiem plāniem un tiem risinājumiem, kurus Latvijas valdība ir piedāvājusi.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Zariņam un deputātam Elksniņam par uzdotajiem papildu jautājumiem un ministram – par sniegto atbildi.
Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju”. [Faktiski tiek skatīts darba kārtības 2.punkts – deputātu I.Zariņa, I.Pimenova, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par energostandartu apstiprināšanu”. – Red. piez.]
Uz šo jautājumu arīdzan ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Vai jūs, ministra kungs, vēlaties sniegt vēl kādu informāciju papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei?
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Nē.
Sēdes vadītāja. Tātad paldies.
Līdz ar to dodu vārdu Ivaram Zariņam papildu jautājuma uzdošanai. Lūdzu!
I.Zariņš (SC).
Paldies.
Šeit ir vairāki jautājumi.
Pirmais ir par to, kāpēc Enerģētikas likumā noteiktie obligāti piemērojamie energostandarti joprojām nav apstiprināti. Mēs neesam saņēmuši atbildi uz to. Ir minēti iemesli, kāpēc tos nevar apstiprināt, kāpēc Latvijai joprojām nav savu apstiprinātu standartu, lai gan nozare un regulators jau gadiem ilgi ir vairākkārt uz to norādījis Ekonomikas ministrijai, ka tādi ir nepieciešami. Jautājums ir – kādēļ Ekonomikas ministrija joprojām nav spējīga izpildīt Enerģētikas likumā noteiktās prasības un cik ilgs laiks vēl nepieciešams, lai tas beidzot tiktu izdarīts un nozarei nebūtu jāstrādā bez apstiprinātiem kvalitātes standartiem, pakļaujot cilvēku drošību riskam?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Paldies.
Principā, Zariņa kungs, jūs tikko atkārtojāt vairākus no rakstveidā iesniegtajiem jautājumiem. Es mēģināšu īsi izklāstīt šīs atbildes uz vairākiem jautājumiem.
Tātad par energostandartiem.
Pirmkārt. Vēsturiski spēkā bijušie energostandarti, pēc speciālistu domām un izvērtējuma, nav viennozīmīgi pārceļami un apstiprināmi šobrīd jau atbilstoši Enerģētikas likuma dotajam deleģējumam. Tur ir vairākas problēmas. Problēmu uzskaitījums jāsāk ar to, ka šie vēsturiskie standarti diezgan lielā mērā kopē un veido saturu no Krievijas standartiem, kuri nav pilnā mērā Latvijā izmantojami. Vienkārši neatbilst mūsu aktualitātēm, neatbilst Eiropas standartiem un praksēm.
Otrkārt. Saīsinātā formā arī tur ir iekļauti posmi no Eiropas standartiem, un tas savukārt rada autortiesību pārkāpumu problēmas. Tā kā ir bijis nepieciešams rūpīgi izvērtēt šo standartu kvalitāti un atbilstību Eiropas praksei, šim nolūkam elektroenerģētikas jomā ir izveidota speciāla ekspertu vienība jeb tā dēvētā Standartizācijas tehniskā komiteja (pie Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra), kurā ir pieaicināti un strādā 14 institūciju eksperti (tostarp nevalstisko organizāciju pārstāvji), tātad labākie eksperti elektroenerģijas tirgus jomā, kuri savukārt strādā pie šo standartu projekta izstrādes. Šī grupa ir saskārusies ar dažādiem principiāliem, būtiskiem jautājumiem, kas ir izšķirami, izlemjami, tostarp ar jautājumiem par terminoloģiju. Katrā ziņā šobrīd... ir paredzēta jau nākammēnes sēde, kurā, kā mēs uzskatām, projektu varētu apstiprināt un tuvāko mēnešu laikā virzīt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Vai vēlaties tās izmantot?
Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.
I.Zariņš. Paldies.
Pavļuta kungs, jūs pareizi aprakstījāt situāciju. Man tā ļoti labi zināma, jo es desmit gadus esmu nodarbojies ar šiem jautājumiem, un es jums piekrītu... tai problemātikai. Tomēr skaidru atbildi uz jautājumu... skaidru atbildi par to, kad beidzot tas būs izdarīts, es nesaņēmu.
Kāpēc tas ir tik aktuāli? Es pielikšu klāt vēl vienu faktoru. Ekonomikas ministrijas stratēģija paredz palielināt zaļās enerģijas izmantošanas īpatsvaru valstī un stimulēt, ka ar elektroenerģijas ražošanu varēs nodarboties arī mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka tirgū ienāks ļoti daudz personu ar visdažādāko kvalifikāciju un izpratni par enerģētiku. Un tāpēc tas ir ļoti nozīmīgi – pēc iespējas ātrākā laikā izstrādāt šos standartus, neskatoties uz šīm problēmām. Protams, problēmas ir jārisina, jo... Un šie standarti nevar būt vispārīgi, tie nevar būt vienkārši kā... ar rekomendējošu raksturu. Tiem noteikti ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Un jautājums ir: kad mums būs tādi standarti, kuri nebūs vis vienkārši rekomendējoši, bet būs stingras, konkrētas, imperatīvas normas?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Es varu jums tikai piekrist, ka šie standarti ir ļoti būtiski. Taču vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka attiecīgais Enerģētikas likuma pants, uz kuru balstās šis deleģējums standartus izstrādāt, apstiprināt un ieviest, – ka šis pants nesatur varbūt tādu tiešu termiņu, kuru mēs kaut kādā veidā būtu pārkāpuši. Es domāju, ka speciālisti ir izdarījuši visu labāko un iespējamo, lai kompetenti šos standartus sagatavotu. Kā jau minēju un kā jūs noteikti ļoti labi zināt, šādu standartu sagatavošana saduras ar speciālistu savstarpējām domstarpībām. Šie ir sarežģīti tehniski jautājumi. Vecā, padomju laika izpratne par šo nozari saduras ar moderno, Eiropā pieņemto praksi, un šīs diskusijas ir bijušas garas. Es uzskatu, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai šis projekts virzītos uz priekšu. Un, kā jau minēju, lai vistuvākajā laikā – tātad, es domāju, dažu tuvāko mēnešu laikā – šis projekts būtu tāds, par ko eksperti no 14 organizācijām varētu būt vienojušies. Šeit svarīgi ir panākt vienprātību jeb konsensu (un tas vienmēr ir laikietilpīgs pasākums, kā jūs noteikti zināt no parlamenta prakses), un tad šo dokumentu būtu iespējams tālāk virzīt apstiprināšanai valdībā.
Neviena būtiska iemesla, lai kavētos ar šī dokumenta virzību, manuprāt, nav. Es tādus nesaskatu.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Deputāts Andrejs Elksniņš arī ir pieteicies uzdot papildu jautājumu. Viņš nav jautājuma iesniedzējs, bet viņam arī ir šādas tiesības. Lūdzu!
A.Elksniņš (SC).
Jā, paldies.
Pavļuta kungs, jūs tiešām esat uzņēmies vadīt ļoti nozīmīgu un problemātisku jomu. Un, cik ir redzams arī no jūsu atbildes, Latvijas standartu sistēmā darbojas Krievijas akciju sabiedrības „РАО ЕСЭ РОССИИ” (RAO EES Rossii) 1995.gada noteikumi.
Bet man ir jautājums. Jūs minējāt tās darba grupas sanāksmes. Vai jūs varētu norādīt, kopš kura laika un cik bieži minētā darba grupa sanāk un notiek darbs pie jaunu energostandartu apstiprināšanas?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Šobrīd es jums šādu detalizētu informāciju sniegt nevarēšu, jo, būdams ministrs, es nepiedalos visu darba grupu darbā, un detalizēti kontrolēt šo informāciju – tas vienkārši ir fiziski neiespējami.
Šajā gadījumā ar šo jautājumu nodarbojas nepastarpināti Ekonomikas ministrijas padotībā esošā SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”. Tā ka es šajā gadījumā paļaujos uz šīs organizācijas speciālistiem, ka novedīs uzdoto darbu līdz galam. Un es nezinu, cik būtiska šobrīd ir šī informācija par to, cik bieži darba grupa ir tikusies. Kā jau es iepriekš jums minēju, tātad šībrīža apņemšanās, kas ir mums, – nodot informāciju par apņemšanos, ka varētu oktobrī sanāksmē, kas ir bijusi... tas norāda uz to, ka diskusijas rezultātā varētu saņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas būtu apstiprināms.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Deputāts Andrejs Elksniņš ir pieteicies vēl vienam papildu jautājumam. Lūdzu!
A.Elksniņš. Es gribētu minēt to, ka parlamentārās uzraudzības ietvaros, parlamentārās kontroles ietvaros, mums tiešām ir svarīgi izdibināt visus tos jautājumus, it īpaši tik būtisku jautājumu par energostandartu apstiprināšanu. Un jautājums par darba grupas dibināšanu un tās sanākšanu ir tiešām šajā gadījumā nozīmīgs arī parlamentam. Kāpēc? Tāpēc, ka, kā minēts jūsu atbildē, mēs darbojamies un par pamatu izmantojam 1995.gada noteikumus. Tāpēc man ir jautājums saistībā ar to. Kas ir atbildīgs par to, ka Enerģētikas likumā noteiktā prasība par energostandartu izstrādi un to apstiprināšanu joprojām nav izpildīta? (Laiks kopš vecajiem noteikumiem un apstākļiem... Laiks, kādā bija jāpieņem jauni... jāapstiprina jauni energostandarti, ir bijis pietiekami liels.) Un vai tā ir jūsu atbildība vai iepriekšējā ministra?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Nu, es cienu deputātu vēlmi zināt, kad kāda darba grupa ir sākusi strādāt un cik bieži tā ir tikusies. Var būt, ka tā var interpretēt parlamentāro uzraudzību. Es domāju, ka būtiskāk, protams, būtu vērtēt sasniegtos rezultātus, un tieši tāpēc ir būtiski atbildēt uz jautājumu, kuru jūs iepriekš uzdevāt, proti, – kad būs?
Par to, kas ir atbildīgs. Šobrīd – nu viennozīmīgi! – atbild ministrija un ministrs, un valsts sekretārs, teiksim, organizē darbu un pārrauga kapitālsabiedrību darbību. Tā ka šeit šī valsts pārvaldē iedibinātā atbildības hierarhija ir visnotaļ skaidra, un tā darbojas arī šajā gadījumā. Tātad ministrs pārrauga administratīvā aparāta darbību, un administratīvais aparāts savukārt tiešākā veidā pārrauga kapitālsabiedrības. Es domāju, ka šajā gadījumā, kā es jau pasvītroju, ir būtiski panākt vienprātību jeb saskaņu par to, lai šis dokuments tiešām būtu tāds, kam piekrīt visas puses, un, ņemot vērā standartu nozīmību, tiem jābūt tādiem, ar ko tiešām spēj strādāt un ko spēj pieņemt arī nozares speciālisti. Tāpēc, kā jau es minēju, ir iesaistīts plašs speciālistu loks un 14 organizācijas un puses, un, protams, šāds saskaņošanas process prasa laiku. Līdzīgi varētu jautāt, kāpēc, teiksim, kādi likumprojekti Saeimā iestrēgst gadiem un kurš par to ir atbildīgs.
Es domāju, ka vienprātības panākšana par jebkuriem jautājumiem ir sarežģīts process, bet nu tomēr, kā jau minēju, manuprāt, progress vistuvākajā laikā būtu iespējams, un mēs ceram, ka šie standarti varētu tikt no speciālistu puses apstiprināti un virzīti tālāk apstiprināšanai valdībā jau tuvākajos mēnešos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Andrejs Elksniņš vēlas uzdot vēl trešo, pēdējo, papildu jautājumu. Lūdzu, jums vārds!
A.Elksniņš. Jā, paldies.
Turpinot diskusiju, es gluži negribētu piekrist, ka ir tā: lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Tā mums neviens ekonomiskais „uzrāviens” neizdosies!
Bet tagad es būšu konkrēts. Kad konkrēti jūs iesniegsiet Ministru kabinetā standartus?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Viskonkrētākā atbilde, ko es šobrīd esmu gatavs jums sniegt neatkārtojoties, ir šāda: tiklīdz Standartizācijas tehniskā komisija būs vienojusies par šo redakciju, kuru tā ir gatava virzīt ministrijai virzīšanai valdībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ministra kungs ir atbildējis uz visiem uzdotajiem papildu jautājumiem. Līdz ar to mēs uzsākam trešā šodienas darba kārtības jautājuma izskatīšanu. Tas ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministra kunga atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Vai jūs, ministra kungs, vēlaties vēl sniegt kādu papildu informāciju pirms papildu jautājumu saņemšanas? Nē.
Deputāts Ivars Zariņš ir pieteicies uzdot pirmo papildu jautājumu.
Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.
I.Zariņš (SC).
Jā, paldies.
Esmu iepazinies ar ministra sniegto atbildi, no kuras es redzu, ka arī ministrija atzīst, ka enerģētikas pamatnostādnes ir novecojušas, nav derīgas aktuālu izaicinājumu risinājumiem, bet apstiprinātas enerģētikas stratēģijas vēl nav. Arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes jau ir novecojušas un nesniedz atbildes uz aktuāliem izaicinājumiem.
Jautājums: kā Ekonomikas ministrija var pieņemt atbildīgus un izsvērtus lēmumus, kas skar enerģētikas nozari, valsts energoneatkarību, tā, lai tie atbilstu valsts un nozares ilgtermiņa interesēm, ja šādas ilgtermiņa stratēģijas nemaz... vēl joprojām nav un nav zināms, kāda tā īsti būs, jo tā nav apstiprināta?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs, jums vārds.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Paldies par uzdoto jautājumu. Tā ir lieliska iespēja... Kaut arī man ir sajūta, ka jūs atbildes uz šiem jautājumiem zināt, tā, protams, ir iespēja vēlreiz skaidrot gan jums, gan sabiedrībai to, kādēļ šobrīd ir būtiski izstrādāt šo ilgtermiņa stratēģiju par Latvijas enerģētikas jomas attīstību līdz 2030.gadam.
Vispirms vēlos pasvītrot, ka ir vismaz viens Latvijas attīstības plānošanas dokuments, kurā ir definēti arī galvenie, kaut arī vispārīgi formulēti, Latvijas enerģētikas attīstības mērķi un uzdevumi, un tā ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas ir apstiprināta Saeimā 2010.gadā. Tas ir galvenais un hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kurā, protams, enerģētikas jautājumi ir aplūkoti vispārīgi.
Tālāk. Paralēli jeb vienlaikus spēkā, protams, ir arī Latvijas Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam, bet man jāpiekrīt jūsu konstatācijai, ka šis dokuments ir savā ziņā novecojis, turklāt tas ir salīdzinoši īsākam laika posmam – līdz 2016.gadam.
Un te jāpiebilst, ka Latvijā vēsturiski nekad nav bijuši ilgtermiņa plānošanas dokumenti enerģētikas jomā. Tātad faktiski līdz šim lēmumus – būtiskos lēmumus! – enerģētikas jomā ir pieņēmuši komersanti, tādi kā „Latvenergo”, „Latvijas Gāze” un citi tirgus spēlētāji, kas veic būtiskas investīcijas enerģētikā, kur laika nogrieznis ir 20–30 gadi. Šī stratēģija ir nepieciešama, lai valsts pārņemtu vadošo lomu šīs politikas veidošanā.
Un par to, kā ir bijis iespējams līdz šim pieņemt lēmumus. Nu, man grūti spriest par citiem ministriem. Katrā ziņā tie principi, kuri ir stratēģijas pamatā, kura gan vēl līdz šim brīdim galīgi nav apstiprināta... no tiem mēs arī vadāmies, balstoties uz Eiropas Savienības enerģētikas politikas dokumentiem, vadoties no ministrijā uzkrātās pieredzes un, protams, arī no tiem politiskajiem uzstādījumiem, kas ir minēti gan valdības deklarācijā, gan arī Reformu partijas programmā un citos programmatiskos dokumentos.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Jautājuma iesniedzējs Ivars Zariņš vēlas uzdot vēl vienu, pēdējo, papildu jautājumu. Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.
I.Zariņš. Jā, paldies!
Es tomēr gribētu saprast. Ja jūs uzskatāt, ka ir tādi dokumenti, ar kuru palīdzību mēs varam šos stratēģiskos lēmumus pieņemt, tad es lūdzu jūs pateikt, kādi tad ir tie risinājumi Latvijas nodrošināšanai ar nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām, teiksim, vidējā termiņā. Nu, tad prioritārā kārtībā, vadoties no mūsu stratēģijas – tādas, kāda tad tā būtu –, jūs varētu uzskaitīt. Un varbūt arī pamatojiet šo kārtību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Ja es pareizi saprotu, jūs jautājat par enerģijas jaudām vispār, nevis elektroenerģiju specifiski? Par elektroenerģiju?
Tādā gadījumā mums jānonāk jau pie jautājuma, kas bija ceturtais no jūsu uzdotajiem jautājumiem un kas saistīts ar Visaginas atomelektrostaciju, jo arī šī jautājuma ietvaros bija uzdots jautājums par to, kādi ir citi, alternatīvi, projekti. Tad es būšu spiests atkārtoties, iespējams.
Runājot par šo, jāteic, ka ir jautājumi, pie kuriem Latvijas enerģētikas politikā ir strādāts pietiekami ilgu laiku. Šeit ir ļoti liela pēctecība, ir uzkrāta tomēr liela... gan inženierkompetence, gan politikas plānošanas kompetence šajā sistēmā. Un jāsaka, ka valsts loma enerģētikas projektu īstenošanā ir būtiska, bet ne neierobežota, un ka gan citviet pasaulē, gan arī Latvijā nākotnē vajadzētu orientēties uz to, ka lēmumus par lielu enerģētikas investīciju veikšanu pieņem ne tik daudz valsts, cik komersanti, kuriem šie projekti būs jāīsteno valsts politikas ietvaros, bet tādā veidā, lai šie projekti būtu komerciāli pamatoti, jo nākotnē tomēr nebūtu pieļaujams, ka tiek īstenoti projekti ar valsts atbalstu tādā veidā, ka sadārdzina enerģijas galacenu lietotājiem vai kādā citādā veidā apdraud enerģētikas nozares un visas ekonomikas – jo īpaši visas ekonomikas kopumā! – ilgtspēju.
Runājot par citiem projektiem, kas varētu būt būtiski energostratēģijas kontekstā, jāteic, ka pats pirmais un pats galvenais projekts šobrīd ir Visaginas atomelektrostacijas projekts, kas ir visgatavākais, vislielākais un ar komerciāli vislielāko potenciālu; paralēli tiek strādāts pie starpsavienojuma izveides ar Skandināvijas valstu tirgiem, lai nodrošinātu lētākas Skandināvijas enerģijas piekļuvi. Potenciāli varētu tikt apsvērta jaunu jaudu projektu īstenošana... būvniecība Lietuvā. Te gan jāskata tas: no komerciāliem viedokļiem, tās varētu būt arī mūsu kompānijas, kas šādus projektus īsteno. Un paralēli ir apsverama, protams, un tiks īstenota arī jaunu atjaunojamās enerģijas jaudu projektu īstenošana Latvijā.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Klātesošais deputāts Andrejs Elksniņš arī vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu!
A.Elksniņš (SC).
Jūs norādījāt enerģētikas nozares attīstību noteicošo politikas plānošanas dokumentu. Šādus dokumentus varētu saražot dažnedažādākos, arī dažādas koncepcijas, bet, kamēr notiek tā apspriešana un pieņemšana Saeimā, faktiskie apstākļi bieži vien mainās.
Jautājums ir šāds: cik lielas, teiksim tā, elektrības papildu jaudas un kādā termiņā būs nepieciešams operatīvi nodrošināt, lai varētu nodrošināt valdības paredzēto ekonomikas „uzrāvienu” un palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20 procentiem?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Paldies par jautājumu. Šis ir tiešām būtisks jautājums, kuru ir nepieciešams skaidrot atkārtoti un atkārtoti.
Pirmām kārtām vēlos precizēt, ka tas nav šobrīd būtiski – runāt par jaunu jaudu radīšanu. Principiāli. Jo Baltijā nav elektroenerģijas jaudu trūkuma. (Mēs par to esam jau runājuši arī iepriekš Pieprasījumu komisijā, manuprāt, ne vienu reizi vien, turklāt arī jūsu klātbūtnē.) Taču ir jārunā par to, ka Baltijā, tātad arī Latvijā, pietrūkst elektroenerģijas jaudu, kas spētu saražot lētāku enerģiju. Tātad problēma ir nevis jaudu trūkums, bet izmaksas. Tieši izmaksas ir galvenais faktors, kurš var traucēt Latvijas ekonomikas „uzrāvienu”, var samazināt Latvijas industrijas konkurētspēju turpmākajos gados! Un šis ir tas iemesls, kāpēc es esmu personīgi sagatavojis valdībai priekšlikumus, kas ir tikuši apstiprināti Ministru kabineta 28.augusta sēdē, kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts atbalsta mehānismiem atjaunojamai enerģijai.
Mums ir doti papildu uzdevumi – vērtēt arī atbalsta mehānismus elektroenerģijas ražošanai no gāzes, dabasgāzes... un vēl virkne uzdevumu. Mēs risinām problēmas, kas ir saistītas ar to, ka iepriekšējo valdību laikā pieņemtie lēmumi par valsts atbalstu gāzes un atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijā būtiski nākotnē sadārdzinās... Tātad iepriekš pieņemtie lēmumi sadārdzinās elektroenerģijas cenas nākotnē. Mums, šai valdībai, šobrīd ir jārīkojas, lai šīs iepriekš pieņemto lēmumu sekas mazinātu un pēc iespējas neitralizētu. Tāpēc es arī runāju par šo zaļās enerģijas reformu, un drīzumā mēs runāsim arī par gāzes atbalsta pārskatīšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Andrejs Elksniņš. Otrs papildu jautājums. Lūdzu!
A.Elksniņš. Jā, paldies.
Ekonomikas ministrijas sagatavotajā enerģētikas stratēģijas projektā primārais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu ekonomiku, nozīmīgi palielinot tajā rūpniecības īpatsvaru. Tas nav iespējams, nenodrošinot energoefektivitāti. Pašlaik Latvijai ir viens no zemākajiem energoefektivitātes rādītājiem Eiropā, un saskaņā ar starptautiskas auditorfirmas veikto pētījumu Latvijā ir viszemākā energoefektivitāte arī starp Baltijas valstīm.
Cik lielu elektroenerģijas ietaupījumu ir paredzēts iegūt, veicot energoefektivitātes pasākumus?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Šis skaitlis ir, manuprāt, minēts stratēģijas tekstā, kura man šobrīd nav pa rokai, tāpēc es no galvas jums to nenosaukšu. Tas, ko es jums varu nosaukt kā vienu no būtiskākajiem rādītājiem tieši stratēģijas kontekstā vai kā piemēru: ņemot vērā to, ka mājokļi ir viena no tām patēriņa grupām, kur ir vislielākais energoefektivitātes potenciāls, mērķis ir laika posmā līdz 2030.gadam panākt, lai mājokļu energoefektivitāte būtībā uzlabotos divkārt. Proti, šobrīd Latvijā mājokļu vidējais energopatēriņš ir apmēram 200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, taču mūsu uzstādītais mērķis ir – ar dažādu investīciju palīdzību, gan publiskā sektora, gan privātā sektora investīciju palīdzību, samazināt šo rādītāju, līdz vidējais skaitlis būtu aptuveni 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā; tas jau ir diezgan atbilstīgi modernai būvei. Tas nozīmē, ka būtu gan renovācija, gan, protams, jaunu būvniecības standartu ieviešana attiecībā uz jaunām ēkām.
Runājot par energoefektivitāti, man ir jāpiekrīt jums, ka tas ir viens no būtiskākajiem elementiem un investīciju objektiem, kas ir minēti stratēģijā.
Jūs jautājat, kā mēs varam rīkoties, ja vēl nav stratēģijas. Tas mums, protams, neliedz jau iestrādāt galvenos principus nākotnes plānošanas dokumentos Nacionālajā attīstības plānā, kurš šobrīd ir Saeimā un ar kuru jums ir visas iespējas iepazīties un par to diskutēt. Tajā ir iestrādāti būtiski pasākumi tieši energoefektivitātes veicināšanai, un tie pilnībā atbilst tiem mērķiem un tām saistībām, ko Latvija uzņemas kontekstā ar jauno energoefektivitātes direktīvu, kas ir Eiropas Savienības līmenī šobrīd... stāsies spēkā. Un līdz ar to arī Latvijā paredzētas vērienīgas investīcijas energoefektivitātē.
Vēlreiz atkārtoju: ar to, ar šiem plāniem tiešām var iepazīties Nacionālā attīstības plāna projektā.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Deputāts Andrejs Elksniņš, trešo reizi.
A.Elksniņš. Mans jautājums bija attiecībā uz ražošanas energoefektivitāti, bet jūs savā atbildē pieminējāt mājokļu energoefektivitāti. Kāda mājokļu energoefektivitātei ir saistība ar jums iepriekš uzdoto jautājumu?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Nu, saistība ir tāda, ka energoefektivitātes rādītājus parasti aplūko trijās nozarēs, jo... Kuras ir lielākās enerģijas patērētāju grupas? Tās ir – transports, rūpniecības sektors un mājokļu sektors. Kā jau es jums minēju, šobrīd es jums no galvas šo rādītāju par Latvijas rūpniecību nenosaukšu. Es to varu izdarīt papildus, ja tas ir nepieciešams kompetences demonstrēšanai, vēlāk. Katrā ziņā es domāju, ka būtiski ir iezīmēt pašu faktu, ka man ir jums absolūti jāpiekrīt, ka energoefektivitātes potenciāls Latvijā ļoti liels, esošais industriālās energoefektivitātes līmenis ir absolūti neapmierinošs kopumā jeb vidēji, lai arī mums ir, protams, atsevišķi izcili piemēri. Šobrīd jau tiek veikti projekti industriālās energoefektivitātes uzlabošanai gan no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, gan no citiem resursiem jau esošajā plānošanas periodā, bet katrā ziņā attiecībā uz nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu industriālās energoefektivitātes pasākumi tiek plānoti pirmām kārtām caur attīstības finanšu institūcijas ietvaros veidojamām energoefektivitātes programmām.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Paldies deputātu kungiem par papildu jautājumiem un ministra kungam par atbildēm uz papildu jautājumiem!
Nākamais ir deputātu Zariņa, Ivanovas-Jevsejevas, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Visaginas atomelektrostaciju”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Vai, ministra kungs, jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju? Ja ne, tad dodu vārdu deputātam Ivaram Zariņam pirmajam papildu jautājumam. Lūdzu!
I.Zariņš (SC).
Paldies.
Ministra kungs, jūs daudzkārt esat uzsvēris, ka Latvija piedalīsies Visaginas atomelektrostacijas projektā tikai tad, ja tas būs ekonomiski un komerciāli izdevīgs. Līdz ar to ir ļoti konkrēts jautājums, uz ko mēs gribam konkrētu atbildi: pie kāda īpatnējo investīciju līmeņa, ja mēs skaitām latus uz megavatu, būs tā robeža, kuru sasniedzot mēs pateiksim, ka tas mums ir komerciāli izdevīgi vai vairs nav komerciāli izdevīgi? Pie kāda līmeņa tas būs?
Un otrs arī ir par to pašu – par elektroenerģijas pašizmaksu vai – droši vien Latvijas gadījumā – par cenu. Kāds būs tas līmenis, pie kura mēs teiksim, ka mums tas ir komerciāli izdevīgi vai nav izdevīgi?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Jā, jāpiekrīt, ka tiešām mēs esam regulāri pauduši viedokli par to, ka iesaistīšanās projektā ir iespējama tikai tad, ja būs skaidras prognozes un analīze liecinās, ka tas būs ekonomiski un komerciāli izdevīgs. Jāsaka, ka galvenais rādītājs ir varbūt ne tik daudz investīcijas uz megavatu, ko jūs pieminējāt kā pirmo, bet... pamatjautājums ir, kādā veidā mēs paredzam, kā attīstīsies elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā. Ir jāņem vērā tas apstāklis, ka ir paredzēts jau drīzā laikā pabeigt starpsavienojumu izbūvi starp Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm. Ir paredzēti divi šādi starpsavienojumi, kas ļautu potenciāli samazināt elektroenerģijas cenu līmeni gan Lietuvā, gan Latvijā. Igaunijā šobrīd šo cenu līmenis jau ir zemāks. Tas, vai mums būs izdevīgi iesaistīties Visaginas AES projektā, tiek analizēts un vērtēts saskaņā ar pastāvošajiem cenu izmaiņas scenārijiem. Visaginas atomelektrostacijas saražotajai elektroenerģijai būtu jābūt spējīgai cenas ziņā konkurēt ar to cenu līmeni, kas veidosies pēc Latvijas iekļaušanās Nord Pool un visas Baltijas iekļaušanās – iekļaušanās pilnā mērā! – Nord Pool biržas cenu zonā, šajā biržas sistēmā.
Šobrīd, protams, pastāv dažādi scenāriji par to, kādi varētu būt šie cenu līmeņi, un tas sarežģī šos aprēķinus par to, kādai, santīmos izteiktai, būtu jābūt Visaginas elektroenerģijas cenai. Nav iespējams nosaukt vienu atsevišķu skaitli, kuru šobrīd varētu nospraust kā robežvērtību. Šie ir sarežģīti aprēķini, ar ko nodarbojas tiešām pieredzējuši konsultanti un arī investors, kas ir Hitachi GE Nuclear Energy, kas ir kompānija ar globālu pieredzi. Katrā ziņā šai cenai būtu jābūt konkurētspējīgai kaut vai šodienas elektroenerģijas cenu kontekstā, kuras, kā zinām, sastāda, nu, teiksim, no lietotāju viedokļa raugoties, santīmos; tad būtu jābūt mazāk par pieciem santīmiem; tāda ir šobrīd tirgus cena – četri, četri ar pusi... Kā kurā brīdī. Tātad šis ir tas cenu līmenis, uz kuru mēs raugāmies šodien...
Sēdes vadītāja. Ministra kungs, laiks!...
D.Pavļuts. Paldies.
Sēdes vadītāja. (Starpsauciens no zāles.) Mums ir noteikta kārtība, tā attiecas gan uz jautājumu uzdošanas laiku, gan arī uz atbilžu sniegšanas laiku.
D.Pavļuts. Es atvainojos.
Sēdes vadītāja. Viss kārtībā, ministra kungs.!
Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds otram papildu jautājumam!
I.Zariņš. Uzdošu arī jautājumu par to, kā tiks... Kā Latvijas puse piedalīsies ar finansējumu šajā projektā?
Lai gan ministra kungs savā atbildē ir teicis, ka šis finansējums tiks veikts, piesaistot kredītinstitūciju aizdevumu, ir skaidrs, ka simtprocentīgi to nevarēs izdarīt tikai ar šo aizdevumu. Tāpat arī šī aizdevuma sakarā noteikti vajadzēs Latvijai kaut kādas... vajadzēs Latvijas pusei uzņemties kaut kādas saistības. Jo, ja to varētu darīt pilnīgi uz projektu bāzes, tad Latvijas puse vispār šeit nebūtu vajadzīga. Un tāpēc tiek vēlreiz uzdots konkrētais jautājums: kādas saistības Latvijas pusei būs jāuzņemas piesaistītā finansējuma nodrošināšanai, ar ko Latvija to nodrošinās un cik tas maksās?
Tas, ka šobrīd nav iespējams sniegt atbildi tāpēc, ka nav zināmas kopējās izmaksas un to sadalījums starp iesaistītajām pusēm, nav uzskatāms par pietiekošu pamatojumu, lai uz to jautājumu neatbildētu, jo neatkarīgi no tā jau ir zināmi aptuvenie finansējuma apjomi: tas sastādīs apmēram miljardu eiro. Tāpēc situācijā, kad ir paziņots, ka Latvijas valsts šajā projektā neuzņemsies nekādas saistības, vienīgais, kam atliek uzņemties šīs saistības, paliek pats projekta dalībnieks „Latvenergo”. Un tāpēc – neatkarīgi no tā, kādi būs tie apjomi, – jautājums ir – ar ko...
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai!
I.Zariņš. Jā.
Man ir jautājums: ar ko tad ir domāts nodrošināt šīs savas saistības un vai šāda jautājuma risināšana nevar novest pie nopietna riska zaudēt būtiskus „Latvenergo” aktīvus, ja mēs to neizvērtēsim pienācīgi?
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jūs lūdzu izmantot minūti jautājuma uzdošanai, nevis jautājumu uzdot pēc minūtes notecēšanas.
Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Uz šo jautājumu mēs esam snieguši atbildi jau rakstveidā, un esam arī daudzkārt to apsprieduši dažādos formātos.
Es, protams, atkārtošos, bet, atbildot uz šo jautājumu, varu teikt sekojošo. Pirmais un galvenais, ko ir nepieciešams pasvītrot, ir tas, ka, Latvijai (jeb, precīzāk sakot, „Latvenergo”) potenciāli iesaistoties Visaginas atomelektrostacijas projektā, tam netiek plānots novirzīt valsts budžeta līdzekļus. Tas ir pats svarīgākais.
Otra būtiska lieta ir tā, ka šie līdzekļi, kas ir nepieciešami projekta īstenošanai, lielā mērā būs pieejami, pateicoties Hitachi GE Nuclear Energy, kas ir Japānas un ASV uzņēmumu koncerns, kuri līdz ar savu piedāvājumu, kļūstot par projekta... ne tikai par tehnoloģiju piegādātāju, bet arī par investoru un daļu īpašnieku, arī piedāvāja nodrošināt finansējumu no ASV un Japānas eksporta kredītinstitūciju resursiem. Tas varētu ļaut finansēt būtisku daļu no šī projekta. Cik lielā mērā – šobrīd es nevaru jums atbildēt, jo šādas informācijas vienkārši nav.
Savukārt atlikušie līdzekļi primāri tiktu ieguldīti no projektā iesaistīto kompāniju pašu resursiem, tātad šādi resursi ir arī „Latvenergo” rīcībā.
Tā ir standartprakse, ka uzņēmumi uzņemas kredītsaistības šādu projektu īstenošanai un šādam mērķim, protams, ņem aizņēmumus dažādās starptautiskās vai vietējās institūcijās. „Latvenergo” ir šāda prakse, un tā tiek plānota biznesa plāna ietvaros. Un tātad šīs saistības tiek plānotas iepriekš, sabalansētas ar citām saistībām, ar attīstības plāniem, un tāpēc es domāju, ka šobrīd nav pamata diskutēt par kaut kādiem izdevumiem no valsts budžeta.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam papildu jautājumam.
A.Elksniņš (SC).
Jā, paldies.
Pavļuta kungs, jums tika uzdots jautājums par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajām alternatīvajām iespējām un izvērtējumu dalībai Visaginas AES projektā. Savā atbildē jūs norādījāt, ka alternatīvi projekti varētu būt kondensācijas elektrostacija Lietuvā, AER stacija Igaunijā, AER stacija Lietuvā, jebkāda stacija Latvijā... Taču jūs norādījāt arī to, ka, ņemot vērā aktīvo iesaisti Visaginas AES projekta attīstībā, šobrīd nav ticis veikts alternatīvu projektu izmaksu aprēķins. Tad ir jautājums: kādā veidā jums bez šiem aprēķiniem ir iespējams paredzēt un noteikt, ka dalība tieši šajā projektā, Visaginas AES projektā, Latvijai ir visizdevīgākā?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Es mazliet nesapratu jautājumu, jo... Manuprāt, ka mēs iepriekš jau esam skaidri norādījuši, ka „Latvenergo” pastāvīgi veic šādas izmaksu analīzes. „Latvenergo”, kas ir mūsu nacionālā energokompānija, gadu gaitā – ne viena, ne divu, bet nu droši vien desmit, divdesmit gadu laikā! – pastāvīgi analizē iespējamos pieejamos projektus. Šī analīze faktiski tiek veikta pastāvīgi! Šī analīze ir balstīta uz novērtējumu par vides ietekmi, par potenciāli iegūstamo jaudu, par elektroenerģijas pašizmaksu, par ieguldāmām investīcijām, to mērogu, par iegūstamās elektroenerģijas jaudas raksturu (vai tā ir pastāvīga vai, teiksim, nepastāvīga jauda) un tā tālāk. Vadoties no visiem šiem apsvērumiem, ir veikta analīze, un šobrīd Visaginas AES projekts, no komerciālās... varbūtējās komerciālās pievilcības un no tehnisko un citu parametru viedokļa, ir labākais, kas Baltijas valstīs ir zināmā gatavības stadijā.
Tīri teorētiskā līmenī ir apsvērti arī citi projekti – visdažādākie, sākot no projektiem, kas ir tikai Baltijas līmenī, un beidzot ar, teiksim, vērienīgiem projektiem atjaunojamo energoresursu jomā. Taču šie projekti caurmērā vai nu nenodrošina pietiekamu elektroenerģijas jaudu, lai tajos būtu vērts iesaistīties, vai arī nespēj nodrošināt veiktajām investīcijām atbilstošu elektroenerģijas pašizmaksu. Šeit ir aplūkoti varianti gan attiecībā uz jauniem HES risinājumiem, kas šad un tad tiek pieminēti Latvijas publiskajā telpā, gan uz dažādām citām tehnoloģijām.
Visbūtiskākais ir tas, ka enerģētikas stratēģijā ir definēts princips, ka valstij nevajadzētu turpmāk bāzes jaudu radīšanā tieši iejaukties, jo tā ir komersantu atbildība, kas balstīta uz komerciāliem principiem. Tā ka tirgum būs šī funkcija jānodrošina.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pirms es dodu vārdu deputātam Andrejam Elksniņam, es vēlos informēt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 120.panta pirmo daļu atbilžu sniegšanas laiks, kopējais laiks, nevar būt ilgāks par vienu stundu, un, ja deputātu kungi vēlēsies izmantot visu maksimālo papildu jautājumu skaitu, tad ministram tie būs pilnā laikā jāatbild.
Tad mēs, visticamāk, šo laiku pārsniegsim un mums būs jāpārceļ atbildes sniegšana uz kādu citu laiku pēc Saeimas kārtējās sēdes. Tā ka, lūdzu, deputātu kungi, jūs varat izvēlēties papildu jautājumu skaitu vēl atlikušajās deviņās minūtēs.
Lūdzu! Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš. Jā, paldies! Domāju, mēs uzdosim vēl ilgi jautājumus.
Nākamais jautājums. Jūs apgalvojat, ka valsts Visaginas AES projektā neuzņemsies nekādas saistības uz sevi. Jautājums: vai tās būs jāuzņemas „Latvenergo”?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Jūs ne visai precīzi iztulkojāt manis teikto. Tas, ko es teicu, ir, ka primāri šīs saistības, kas varētu izrietēt no iesaistīšanās projektā, tiktu īstenotas ar visiem citiem iespējamiem līdzekļiem.
Šobrīd, nezinot projekta kopējo finanšu apmēru un „Latvenergo” bilanci un aizņemšanās iespējas uz projekta realizācijas uzsākšanas brīdi, kad tiktu pieņemts attiecībā uz investīcijām galīgais lēmums, kas projekta veiksmīgas īstenošanas gadījumā varētu prasīt droši vien kādus pāris gadus... Tātad, pastāvot šādiem nosacījumiem, šobrīd grūti pateikt, vai „Latvenergo” kopumā varēs uzņemties – pēc savas bilances apmēriem – visu šo, teiksim, projekta apjomu. Risinājumi ir pasaules praksē pietiekami aprobēti. Šādos gadījumos tiek meklēts droši vien galvotājs; tas varētu būt garantiju formā, bet, teiksim, šobrīd par šiem mērogiem ir ļoti grūti spriest. Ir skaidrs, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai nekādas būtiskas saistības valsts budžetam šajā sakarā neveidotos.
Kas attiecas uz „Latvenergo” spēju uzņemties saistības, par to es jau runāju. Es tagad atkārtošos, sakot, ka tā ir standartprakse – uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības. Liela komercsabiedrība, kāda ir „Latvenergo”, šādas kredītsaistības uzņemas pret tās bilancē esošajiem aktīviem, vērtībām, nākotnes naudas plūsmu un tā tālāk. Tā ka šī ir absolūti standartprakse, kas tiek īstenota arī Visaginas AES projekta gadījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš. Turpinu šo jautājumu sēriju.
Jūs norādījāt, ka, ņemot vērā aktīvo „Latvenergo” iesaisti Visaginas AES projekta attīstībā, šobrīd nav ticis veikts alternatīvo projektu izmaksu aprēķins. Cik es saprotu no jūsu teiktā, tad arī attiecībā uz Visaginas AES projektu nav skaidra, pilnīga izdevumu aprēķina. Vēl vairāk! Nav tiešām skaidrs, kāds būs prasījums attiecībā uz iespējamo nodrošinājumu, ko varēs prasīt no „Latvenergo”.
Vai tiešām šajā situācijā, neizvērtējot šī atsevišķā projekta izmaksas, iespējamo „Latvenergo” kredītreitingu, nosacījumus, uz kādiem varēs piesaistīt investīcijas, ieķīlājot valstij piederošās akcijas, aktīvus... Vai tiešām šis projekts, pat neizvērtējot citus, ir tas atbilstošākais, uz kuru būtu mūsu valsts jāvirza?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Es pieņemu, ka jūs saprotat uzņēmējdarbības un, teiksim, finanšu principu pamatus un šajā gadījumā noteikti saprotat, ka daudzmaz vērienīgs jebkurš projekts, kuru komercsabiedrība nevar pilnībā veikt par saviem līdzekļiem, liek uzņemties saistības kaut kādā veidā... teiksim, uzņemties saistības attiecībā uz tiem aktīviem, kas ir uzņēmuma bilancē, un tādējādi šo projektu īstenot. Jebkurš vērienīgs projekts to prasītu, un tas nav nekas unikāls: jebkura infrastruktūras investīciju objekta gadījumā šī prakse būtu līdzīga. Tā arī līdz šim „Latvenergo” ir rīkojies, iepriekšējo valdību laikā īstenojot tādus projektus kā, teiksim, TEC modernizācija. Es domāju, ka Zariņa kungam, kas ir jautājuma līdzautors, SPRK ir nācies skatīt daudzus šādus pieteikumus. Es domāju, šeit nav nekā ārkārtēja, un šis mehānisms tiešām ir aprobēts.
Jūs jautājāt, vai var pieņemt lēmumu, pastāvot tik daudziem neskaidriem jautājumiem. Attiecībā uz to jāteic, ka ne jau velti es esmu daudzkārt minējis, ka Latvijas puse (jeb „Latvenergo”) galīgo lēmumu par iesaistīšanos projektā nav pieņēmusi un nepieņems līdz tam brīdim, kamēr nebūs pietiekami skaidri būtiskākie no šeit atzīmētajiem jautājumiem. Jo nevar noteikt projekta rentabilitāti, kamēr nevar atbildēt uz jautājumu par investīciju kopapjomu, par to, cik izmaksā resursu sagāde, un tā tālāk. Neatbildot uz šiem jautājumiem, protams, nevar pieņemt lēmumu par piedalīšanos projektā.
Vēlreiz atkārtošu – lēmums par iesaistīšanos Visaginas AES projektā nav pieņemts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citi papildu jautājumi nav pieteikti par šo jautājumu.
Pārejam pie piektā darba kārtības jautājuma, kas ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par atjaunojamajiem energoresursiem”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus.
Vai, ministra kungs, jūs vēlaties ko papildus paskaidrot?
Ja ne, tad es dodu vārdu iesniedzējam Zariņa kungam papildu jautājumam. Lūdzu!
I.Zariņš (SC).
Mums patiesībā ir vairāki jautājumi, bet es saprotu, ka laika nav, un tāpēc uzdošu tikai vienu.
Savā atbildē jūs informējāt, ka Ekonomikas ministrijai līdz 1.novembrim bija jāiesniedz Ministru kabinetam priekšlikums par atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalsta mehānismu un ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti. Šodien ir 1.novembris. Lūdzu, informējiet deputātus, kāds ir šis piedāvātais mehānisms un ekonomiski pamatotais atbalsta periods, un ilgums un intensitāte šim mehānismam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Uzdevums izstrādāt šādu jaunu atbalsta mehānismu ticis dots 28.augustā, tātad šeit nav runa par kādiem gadiem vai ko tamlīdzīgu. Burtiski pāris mēnešu mums ir bijusi iespēja strādāt pie šī jautājuma.
Sagatavojot priekšlikumus jaunajam atbalsta mehānismam, ar kuru varētu turpmāk īstenot atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstīšanu, mēs esam saskārušies ar ļoti lielu interesi no iesaistītajām, teiksim, nozares organizācijām un, jāsaka, arī ar ļoti lielu kritiku, kas ir aizkavējusi šī jautājuma strauju virzību, un droši vien tas nav nekas ārkārtējs.
Katrā ziņā šobrīd mums ir gatavs projekts grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kurā tiek iezīmēts šis jaunais atbalsta mehānisms, tie pamatprincipi. Un šo mēs virzīsim... mēs būtībā būtu gatavi virzīt, bet, ņemot vērā, ka esam saskārušies ar industrijas iebildumiem, vispirmām kārtām mēs gribētu novērst šīs pamatiebildes, lai neizveidotos situācija, ka diskusija Ministru kabinetā izvēršas pārlieku gara un nekonstruktīva. Tātad mēs mēģināsim vispirms novērst šīs domstarpības un uzreiz pēc tam virzīt šo sagatavoto priekšlikumu. Es domāju, tas varētu prasīt kādas nedēļas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Mums vēl ir atlicis laiks vienam papildu jautājumam, jo mēs sākām nedaudz pēc pulksten 17.00.
Lūdzu, Zariņa kungs!
I.Zariņš. Mēs bijām uzdevuši jautājumu: ar kādu normatīvo aktu palīdzību ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo tiesisko vidi atjaunojamo energoresursu jomā, lai īstenotu šos plānus? Savā atbildē jūs uzskaitāt Eiropas normatīvos aktus, kuri Latvijai būtu jāsasniedz, – tie ir ļoti ambiciozi –, esat norādījuši šeit tos, bet neesat norādījuši normatīvo aktu, ar kuru Latvija nodrošinās nepieciešamo ietvaru – šo Eiropas direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu.
Kā zināms, tam paredzētais Atjaunojamās enerģijas likums iestrēdza 10.Saeimā, un arī 11.Saeimā tas tika iestrēdzis un vairs nav virzīts Kāds tad būs šis normatīvais akts, ar kuru mēs panāksim šo nepieciešamo ietvaru? Vai tas vispār mums būs? Vai ir paredzēts? Joprojām nekas netiek virzīts, lai gan ir pagājis vairāk nekā gads.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
D.Pavļuts. Nu, es baidos, Zariņa kungs, ka atkal man būs jāsaka kaut kas, ko jūs jau zināt, un es katrā ziņā novēlu, lai mūsu turpmākajā sadarbībā mēs neaizņemtu pārāk daudz citu kolēģu laika, runājot par jautājumiem, uz kuriem atbildi zināt gan jūs, gan es.
Šobrīd man jāsaka, ka šīs saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies atjaunojamo energoresursu jomā, Latvija ir pilnībā pārņēmusi savā likumdošanā. Šeit ir arī atsevišķi specifiski normatīvie akti, kas aplūko atjaunojamo energoresursu tēmu atsevišķās nozarēs, piemēram, transportā. Un, kā jau es minēju, jaunais atbalsta mehānisms, kas ir Latvijas specifiskais atbalsta mehānisms, ir pretējs vēsturiskajam. Tātad Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu grozīt... mainīt vēsturisko atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Šis ietvars tiktu noteikts ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Ministrija uzskata, ka šis mehānisms ir jānostiprina esošajā likumā, un, kā jau iepriekš tas ir pausts, neuzskata par nepieciešamu veidot atsevišķu likumu un atjaunot diskusijas par Atjaunojamās elektroenerģijas likumu kā tādu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem un ministram – par sniegtajām atbildēm. Saeimas kārtības ruļļa 122.panta noteiktajā maksimālajā laika ietvarā deputātu kungi varēja uzdot šos jautājumus un ministra kungs varēja sniegt atbildes.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.
Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2012. gada 1. novembrī
| Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju”(Nr. 13/J11) (Atbildes dok. Nr. 1361). |
|
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par energostandartu apstiprināšanu” (Nr. 14/J11) (Atbildes dok. Nr. 1361) |
|
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par enerģētikas stratēģiju” (Nr. 15/J11) (Atbildes dok. Nr. 1361) |
|
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par Visaginas atomelektrostaciju” (Nr. 16/J11) (Atbildes dok. Nr. 1361). |
|
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par atjaunojamajiem energoresursiem” (Nr. 17/J11) (Atbildes dok. Nr. 1361). |
|
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - Dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |