Atbildes uz deputātu jautājumiem
2013.gada 31.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labdien, augsti godātie deputāti! Ministru kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.
Pirmais ir deputātu Elksniņa, Agešina, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem”. Es saprotu, ka saskaņā ar rezolūciju šis jautājums bija nodots četriem ministriem. Šodien satiksmes ministrs mums jau iesniedza papildu informāciju, un iesniedzēji ar šo informāciju ir apmierināti, cik es saprotu. Pareizi?
Bija arī zemkopības ministre. Jautājumu nav.
Saņemta informācija, ka veselības ministre šodienas sēdē nevar piedalīties.
Es saprotu, ka mums šodien ir viens ministrs? Pavļuta kungs, jūs esat gatavs atbildēt uz šo jautājumu? Lūdzu! Jums ir kāda papildu informācija, kuru vēlaties sniegt? Lūdzu, uz tribīni! Jums ir divas minūtes atbildei un deputātiem – viena minūte jautājumiem.
Lūdzu, uz tribīni! Jums būs vieglāk. Būs papildjautājumi.
Lūdzu, vārds Andrejam Elksniņam. Jūsu jautājums. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!
A.Elksniņš (SC).
Labdien, ministra kungs! Liels paldies, ka pēc mūsu lūguma esat ieradies. Atbildē, ko jūs mums esat rakstveidā sniedzis, savā parakstītajā atbildē, esat detalizēti norādījis, ka, piemēram, satiksmes ministrs ir akceptējis valdes locekļu algu palielināšanu. Arī zemkopības ministre ir devusi akceptu algu palielināšanai šīs ministrijas kapitālsabiedrībās. Bet attiecībā uz „Latvenergo”, uz kapitālsabiedrības valdes locekļu algu palielināšanu, jūs atbildē neesat norādījis, vai šāds palielinājums ir noticis ar jūsu ziņu vai nav. Valsts sekretārs Pūces kungs ir norādījis, ka palielinājums ar jums saskaņots. Savukārt jūs esat norādījis, ka tā nav. Jūs varbūt varētu beidzot izstāstīt, kā tas patiesībā ir bijis.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildiet! Jums divas minūtes.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Paldies! Godājamie deputāti! Cienījamie klātesošie! Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Man ir šāda atbilde uz jūsu jautājumu. Pirmkārt, man ir jāprecizē jūsu uzdotais jautājums tādā ziņā, ka, visticamāk, jūs atsaucaties uz manis sniegto atbildi, kurā ir tikusi iekļauta attiecīgi Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas sagatavotā informācija. Proti, tā kā Ministru prezidents bija uzdevis uz jūsu jautājumiem sagatavotās atbildes apkopot ekonomikas ministram, Ekonomikas ministrija, pildot šo uzdevumu, apkopoja informāciju no pārējām trijām ministrijām, kas šeit tika pieminētas, un šo informāciju negrozītu nosūtīja jums. Līdz ar to pēc būtības tā būtu drīzāk satiksmes ministra un zemkopības ministres, nevis mana atbilde.
Savukārt, kas attiecas uz veidu un secību, kādā tika pieņemts lēmums par šīm kapitālsabiedrības valdes algām, attiecīgi par akciju sabiedrību „Latvenergo”, tad, kā jau es, Elksniņa kungs, iepriekš daudzkārt esmu informējis sabiedrību un arī visas citas ieinteresētās puses, kas šo jautājumu ir uzdevušas, ir bijis principiāls saskaņojums par to, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par atalgojumu kapitālsabiedrību valžu vadītājiem. Jā, mums ir bijusi runa par to, ka šis atalgojuma līmenis ir nekonkurētspējīgs. Līdzīgu mandātu faktiski bija devis Ministru kabinets ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem. Tajā pašā laikā līdz lēmuma pieņemšanai es neesmu saskaņojis, es pasvītroju, valsts sekretārs – lēmuma pieņēmējs – ar mani nav saskaņojis konkrēto atalgojuma līmeni. To es esmu teicis iepriekš, un to es arī atkārtošu. Tātad par šo mana atvaļinājuma laikā pieņemto lēmumu es tiku informēts e-pasta formā post factum, līdz ar to, atgriezies no atvaļinājuma, es prasīju skaidrojumu par šo pieņemto lēmumu un pēc dažām dienām arī lūdzu šo lēmumu pārskatīt.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Vai būs papildjautājums? Jā, otrais papildjautājums. Iesniedzējiem atbilstoši Kārtības rullim ir tiesības uz to.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam. Jums –viena minūte.
A.Elksniņš (SC).
Pavļuta kungs, no tikko izskanējušās jūsu atbildes faktiski rodas pretruna starp to, ko sakāt jūs kā ministrs, un to, ko saka valsts sekretārs Pūces kungs. Vai šajā gadījumā šīs darbības tika veiktas bez jūsu saskaņojuma, ko patiesībā es lielā mērā apšaubu, jo attiecībā uz „Latvijas Valsts mežu” algu palielinājumu saskaņojums no Straujumas kundzes tika saņemts? Akcepts tika saņemts arī no Satiksmes ministrijas attiecībā uz „Latvijas Dzelzceļa” valdes locekļu algu palielinājumu.
Ja bez jūsu ziņas tiek veikts tik būtisks algas palielinājums, ja ir tik milzīga rezonanse sabiedrībā un ja valsts sekretārs apgalvo, ka jūs par to esat bijis informēts, vai šajā gadījumā jūs neuzskatāt par iespējamu izvērtēt konkrētās personas kompetenci un darbību jūsu padotībā esošajā ministrijā?
Sēdes vadītājs. Paldies. Divas minūtes ministram atbildes sniegšanai.
D.Pavļuts. Paldies par uzdoto jautājumu. Ja es pareizi saprotu, jūs mani aicināt izvērtēt valsts sekretāra atbildību un lemt par to. Jā, izvērtējums savā ziņā ir noticis. Šobrīd valsts sekretārs gan ir atvaļinājumā, bet pēc viņa atgriešanās no atvaļinājuma mēs šo jautājumu turpināsim risināt. Par to ir informēti arī plašsaziņas līdzekļi.
Bet es vēlos precizēt attiecībā uz jūsu apgalvojumu, ka šeit ir vērojama pretruna. Es vēlos norādīt, ka tie skaidrojumi, kuri vismaz man ir zināmi un kurus valsts sekretārs ir publiski sniedzis (viņš toreiz bija slims un šos skaidrojumus sniedza ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību)... Viņš ir apgalvojis, ka šis lēmums par atalgojuma faktisko apmēru ir pieņemts, viņš nenoliedz, ka šo lēmumu pieņēmis, bet neapgalvo, ka būtu saskaņojis ar mani šī atalgojuma apmēru. Tas ir tas, ko es uzsveru. Viņš saka, ka to ir darījis atbilstoši manis minētajiem kritērijiem.
Starp kritēriju piemērošanu un faktisko atalgojumu, kas ir pāri par astoņiem tūkstošiem latu, ir ļoti būtiska atšķirība, un tas arī ir tas, ko pēc atgriešanās no atvaļinājuma es valsts sekretāram norādīju. Jāsaka atkal – rakstveida formā, jo tad, kad es atnācu no atvaļinājuma, viņš bija slims.
Kas attiecas uz jūsu piesauktajiem citu ministru lēmumiem... No tā, kāda ir bijusi lēmumu pieņemšanas secība citās ministrijās, izdarīt kaut kādus secinājumus par to, kas ir noticis Ekonomikas ministrijā, nekādi nevar, jo pretējā gadījumā man būtu jums jāuzdod jautājums: ja, teiksim, kāds apgalvotu, ka, piemēram, premjerministrs ir zinājis par šo atalgojuma līmeni, un ja jums būtu jāizvēlas, kam ticēt – premjerministram, Ministru prezidentam, vai kādam citam –, kam jūs ticētu?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Vai vēl būs jautājumi?
Paldies... Ivars Zariņš... Ja jūs neesat uzdevis jautājumus, jums ir tiesības šo jautājumu uzdot. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Arī jums minūte jautājuma uzdošanai.
I.Zariņš (SC).
Jautājums bija sagatavots Dombrovska kungam, premjeram, bet es saprotu, ka Pavļuta kungs ir atsūtīts uz to atbildēt. Cerēsim, ka viņš to varēs izdarīt.
Jautājums ir par to, vai Ministru kabinets bija saņēmis deleģējumu no Saeimas izstrādāt šādu valdes locekļu atalgojuma palielināšanu, apejot likumā noteiktos koeficientus? Un uz kāda pamata tas tika veikts, ņemot vērā, ka izskatīšanai Saeimā jau ir iesniegts Finanšu ministrijas likumprojekts? Tātad – kā jūs vispār savā starpā visu šo procesu koordinējāt?
D.Pavļuts. Attiecībā uz šiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.311... tos valdībā rosināja Satiksmes ministrija. Šī priekšlikuma būtība bija atļaut lielajās valsts kapitālsabiedrībās, kuru apgrozījums ir lielāks par 40 miljoniem latu (tātad salīdzinoši nelielam skaitam), šo ļoti lielo valsts kapitālsabiedrību valžu locekļiem apvienot šo darbu ar citu amatu šajos uzņēmumos un saņemt par to papildu atalgojumu.
Kad Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma par to lēma pirmo reizi, nekādi atalgojuma griesti vai citi piesaistes punkti, vai citi būtiski papildnosacījumi netika iekļauti.
Kā jau publiski ir diskutēts, tad šis faktiskais atalgojuma lielums, kas visās trijās kapitālsabiedrībās ar kapitāldaļu turētāju lēmumu gala rezultātā tika noteikts, bija diezgan līdzīgs. Un, kā jau jūs, jautājumu uzdodot, norādījāt, neatbilda atalgojuma līmenim, ko paredzētu Ministru kabineta iepriekš Saeimā iesniegtais priekšlikums „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Līdz ar to tika uzskatīts, ka šis palielinājums ir pārmērīgs. Es šim viedoklim pievienojos, tāpēc arī lūdzu pārskatīt šo kapitāla daļu turētāju lēmumu, kas ir izdarīts. Un arī šis lēmums atbilst tam, ko Ministru kabinets, otrreiz skatot grozījumus šajos Ministru kabineta noteikumos Nr.311, janvārī lēma. Proti, ka šim atalgojuma līmenim jāatbilst tam, kas paredzēts iepriekš iesniegtajos likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” grozījumos, kuri pirmajā lasījumā Saeimā ir izskatīti. Tāpēc tika arī uzskatīts, ka tas kaut kādā mērā pauž likumdevēja gribu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es domāju, ka mēs šo jautājumu esam izskatījuši... Ivars Zariņš vēlas uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu!
I.Zariņš (SC).
Droši vien Pavļuta kungam nāksies atbildēt. Vai mikrofons ir ieslēgts? Lūdzu, izskaidrojiet, kā valdes loceklim, pildot savus amata pienākumus pilnu darba laiku, ir fiziski iespējams strādāt vēl citu darbu un saņemt papildu atalgojumu par citiem amata pienākumiem?
Sēdes vadītājs. Pirms atbildat, gribu brīdināt, ka jums ir tiesības atteikties atbildēt, ja uzskatāt, ka šis nav papildu jautājums.
Paldies, ministra kungs. Jums ir divas minūtes.
D.Pavļuts. Domāju, ka man ir jārespektē tautas priekšstāvja uzdotais jautājums, jo īpaši tāpēc, ka tas ir arī iepriekš uzdots un samērā loģisks.
Vēlos atzīmēt to, ka es šobrīd nevaru atbildēt par citiem uzņēmumiem. Es varu konkrēti runāt par uzņēmumu „Latvenergo”, kur es gan neesmu kapitāldaļu turētājs, bet kurš tomēr ir Ekonomikas ministrijas, varētu teikt, paspārnē un uzmanības lokā. Tātad šeit ir runa par to, ka uzņēmums – akciju sabiedrība „Latvenergo” – no uzņēmuma, kurš ir monopolists – pakalpojumu sniedzējs tikai vietējā tirgū, pēdējā laikā ir pārtapis par starptautiskajā vidē, Baltijas tirgū un nākotnē, iespējams, arī plašākā tirgū strādājošu uzņēmumu, kurš strādā faktiskas konkurences apstākļos. Tas ir prasījis pārskatīt arī uzņēmuma vadības metodes, darba organizāciju un pārvaldības struktūru. Līdz ar šiem palielinājumiem vienlaikus ir ticis arī ieviests tā dēvētais funkcionālās vadības modelis, taču katram valdes loceklim līdz šim faktiski nav bijis dokumentārā formā pietiekami skaidri un nepārprotami definēts funkcionālās atbildības loks. Ir bijusi valdes vienošanās par šīm funkcijām. Šobrīd tās tiek skaidri noteiktas ar šiem direktora papildu amata pienākumiem, kuri pēc būtības ietver arī veselu virkni papildu funkciju, kuras šajā gadījumā attaisno šo papildu atalgojuma saņemšanu.
Tajā pašā laikā, protams, šis sākotnēji noteiktais atalgojums, arī ņemot vērā, ka šīs būtu jaunas funkcijas, bija nesamērīgi liels. Līdz ar to šobrīd panāktais risinājums, manuprāt, daudz precīzāk pēc būtības atspoguļo arī šo ieviesto jauno pārvaldības modeli.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Paldies ekonomikas ministram.
Jautājums deputātiem. Sēdē piedalās vēl viens ministrs – veselības ministre. Šis jautājums bija adresēts arī veselības ministrei. Jums ir jautājumi? Mēs varam šodien ministri atlaist no šīs sesijas. Jā, šodien mēs jūs atbrīvojam... tāpēc ka jūsu jautājums ir izsmelts. Ja jūs gribat sniegt papildu informāciju sakarā ar savu atbildi, tad varat to darīt. Ja ne, tad paldies.
Veiksmi jums darbā.
Deputāti ir pilnīgi apmierināti ar atbildi, ko jūs sniedzāt.
Paldies.
Sākam tad otro jautājumu. Jūs pagaidiet ceturto jautājumu. Cik es saprotu, vēlāk jums būs vēl viens.
Tātad deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par euro valūtas kursa noteikšanu”.
Jā, mēs izskatām šo jautājumu. Jautājums Andrim Vilkam – vai ir papildinformācija pie tā, ko jūs jau rakstiski iesniedzāt? Tātad nav. Rakstiskā atbilde deputātus nav apmierinājusi. Deputāti var uzdot divus jautājumus.
A.Vilks (finanšu ministrs).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Cienījamie deputāti! Es esmu gatavs šiem jūsu jautājumiem.
Sēdes vadītājs. Jā. Pirmais jautājums – Ivars Zariņš, lūdzu! Viena minūte.
I.Zariņš (SC).
Atbildē jūs minat to, kā tiks noteikts kurss lata apmaiņai pret eiro... ka Eiropas Savienības Padome lēmumu par lata maiņas kursu pret eiro pieņems pēc oficiālas konsultēšanās ar Eiropas Centrālo banku un Latvijas Banku.
Bet tas, uz ko jūs neesat atbildējis... Mums bija jautājums par to, pēc kādiem konkrētiem kritērijiem un pēc kādiem parametriem tiks vērtēts, vai šis kurss – tas, kas tagad tiek piedāvāts, – ir vai nav pamatots. Mums bija ļoti svarīgi saprast šos parametrus un kritērijus, pēc kuriem tiks vērtēts, ka šis kurss ir pamatots, ka tas uz vienu vai otru pusi nav jāmaina.
A.Vilks. Jā, te tiek ņemts vērā Latvijas līdzšinējais ekonomikas attīstības ceļš, makroekonomisko un finansiālo rādītāju kopsumma pēdējo gadu laikā un tās saistība arī ar esošo valūtas kursu. Latvijas gadījumā kopš piesaistes brīža pilnīgi skaidri ir bijusi nemainīga monetārā politika... Kursa izmaiņas nav bijušas lielākas kā pieļautais plus – mīnus koridors, tāpēc nav pamata domāt, ka Eiropas Centrālajai bankai vai Eiropas Komisijai būtu citādāks skatījums uz to, ka Latvijas valūtas kursu vajadzētu vienā vai otrā virzienā koriģēt. Līdz ar to, ņemot vērā arī pieredzi no līdzīgas situācijas, kāda bija Igaunijā, ir pamats domāt, ka Latvijai netiks ieteikts no Eiropas Padomes puses kaut kādā veidā šo kursu mainīt uz vienu vai uz otru pusi, jo tas ir pietiekami stabili un prognozējami kalpojis Latvijas tautsaimniecībai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es saprotu, būs vēl papildjautājums no deputāta Ivara Zariņa. Lūdzu, otrais jautājums.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!
I.Zariņš (SC).
Jā, es tomēr vēlētos precizēt. Es īsti neesmu saņēmis atbildi uz savu jautājumu, jo mana jautājuma doma bija: vai tiešām netiks vērtēts, teiksim, tas, kādā stāvoklī atrodas mūsu tautsaimniecība, kāda ir tās konkurētspēja, cik ilgtspējīga tā ir? Un šinī kontekstā es jautāju, kādi parametri tiks vērtēti.
A.Vilks. Mūsu konkurētspēja un tautsaimniecības stāvoklis jau izriet no situācijas pēdējos gados. Un šeit nav bijusi kaut kāda dinamika: mūsu valūtas kurss ir bijis stabils, ar ļoti minimālām korekcijām esošā koridora ietvaros.
Līdz ar to diezin vai šeit vajadzētu būt domām par to, ka kursam būtu kaut kādā veidā jākoriģējas. Šeit nav bijušas kaut kādas norādes, ka, pieņemsim, kurss ir 75 santīmi par eiro vai, pieņemsim, viens pret vienu... jo tas varētu kaut kādā veidā palīdzēt Latvijas ekonomikas ilgtspējai. Es domāju, ka ne. Šeit ir jāvelk paralēles ar Igauniju. Tur arī nebija nekādu aizrādījumu, ka esošais kurss neatbilst situācijai.
Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.
Nākošais jautājumus uzdos Andrejs Elksniņš, deputāts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!
A.Elksniņš (SC).
Labdien, Vilka kungs! Paldies, ka atnācāt! Man vienkāršs jautājums. Sabiedrība ir pieradusi redzēt, ka politiķi daudz ko sola, un beigās sanāk, ka mēs visi dzīvojam tādā ilūziju pasaulē.
Vai varat vienkārši atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai jūs kaut vai teorētiskā līmenī varat runāt par to, ka iespējamas Eiropas Savienības Padomes koriģējošas norādes par citāda lata kursa noteikšanu? Vai arī tas jau ir tik cieši kā akmenī iecirsts, ka nekādu izmaiņu nevarētu būt – pat teorētiskā līmenī?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!
A.Vilks. Es domāju, diez vai kāda valsts var konkrēti pateikt, vai teorētiskā līmenī Eiropas Padomei ir bijusi vai nav bijusi iespēja koriģēt. Bet, ņemot vērā situāciju, kāda ir Latvijā un arī Igaunijā ir bijusi, es tomēr vairāk vai mazāk gribētu vērst uzmanību uz to, ka nevienu brīdi ne no Eiropas Centrālās bankas, ne Eiropas Padomes nav bijis nekāds signāls, ka Latvijas valūtas kurss varētu tikt kaut kādā veidā koriģēts, kam būtu pozitīva ietekme, pieņemsim, uz Latvijas konkurētspēju. Nevienu brīdi neesmu dzirdējis nevienu tādu mājienu. Arī tad, kad sākās krīze, netika nekādi mājieni par kursa izmaiņām doti.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai būs vēl jautājumi? Paldies.
Deputāts Andrejs Elksniņš uzdod otro jautājumu.
A.Elksniņš (SC).
Es tomēr turpināšu iesākto tēmu. Jūs ļoti lakoniski atbildējāt uz iepriekšējo jautājumu. Bet tomēr – vai varat pateikt, ka ir iespējams kursu koriģēt... ka kurss tiks koriģēts, vai arī tas nav iespējams? Raugoties nevis no prakses, bet no teorētiskiem likumiem, pamatnostādnēm un iespējām. Manu vēlētāju interesē parasts jautājums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, atbildiet!
A.Vilks. Ja mēs paskatāmies, kādam būtu jābūt teorētiskam iemeslam, lai Eiropas Padome tagad pēkšņi bez jebkādiem signāliem, pēkšņi kaut kādā veidā, nezinu... vai būtu teorētiska iespēja šo kursu kaut kādā veidā koriģēt. Jo neviens signāls līdz šim par to nav liecinājis.
Sēdes vadītājs. Jūs... Ļoti atvainojos. Jūs nesaņēmāt atbildi uz jautājumu? Trešais? Nu, vispār... Jūs neesat iesniedzēju puse. Jā, paldies, ka atgādinājāt.
Lūdzu, uzdodiet trešo jautājumu!
A.Elksniņš. Man tiešām žēl, ka es nesadzirdēju atbildi ne uz pirmo, ne uz otro jautājumu. Es trešo jautājumu negribētu izlietot kā vēl vienu iespēju vaicāt to pašu. Jautājums būs vēl vienkāršāks. Šis, trešais. Mēs iesniedzām deputātu jautājumus. Tie tika adresēti vienlaicīgi Latvijas Bankas vadītājam un jums kā finanšu ministram. Un mēs no divām dažādām vietām esam saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes. Mums ir jautājums: kurš no kura norakstījis?
Sēdes vadītājs. Es atvainojos deputātam, bet jautājumam jābūt korektam. Ja ministrs negribēs atbildēt uz šo jautājumu, viņam ir tādas tiesības.
Lūdzu, ministra kungs! Jūs varat atbildēt deputātam uz šo jautājumu, varat neatbildēt. Divas minūtes.
A.Vilks. Mūsu – gan Finanšu ministrijas, gan Latvijas Bankas – uzskati un pozīcijas ir principā identiskas. Tāpēc mani arī nepārsteigtu, ka šeit kaut kāds teksts ir, teiksim, identisks vai gandrīz identisks, jo pozīcijas ir vienādas. Tā ka tas mani galīgi neizbrīna. Mēs principā šeit esam vienādā stāvoklī.
Sēdes vadītājs. Paldies par labo atbildi. Paldies par korektiem jautājumiem.
Mēs vairs nevaram uzdot jautājumus. Jūs varat iet.
A.Vilks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākošais – trešais – deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par euro valūtas kursa noteikšanu”. Lūdzu, vai ir papildu informācija, kuru Latvijas Bankas prezidents gribētu sniegt deputātiem? Es saprotu, ka ne. Deputāti gatavi uzdot jautājumus Latvijas Bankas prezidentam? Lūdzu, uz tribīni! Nē, nē, Latvijas Bankas prezidentam.
Pirmais jautājums – no iesniedzējiem. Ivars Zariņš. Lūdzu, jautājumu!
I.Zariņš (SC).
Kā izriet no jūsu atbildes par apmaiņas kursa noteikšanu, tad Eiropas Padome lēmumu par lata maiņas kursu uz eiro pieņems pēc oficiālas konsultēšanās ar Eiropas Centrālo banku un Latvijas Banku. Mūsu jautājums: kāds būs šo konsultāciju saturs? Par ko notiks šīs konsultācijas? Kādi parametri un kritēriji tiks izmantoti, lai noteiktu, vai pašreizējais kurss ir pamatots vai nav pamatots, un kāds būtu tas pareizais kurss?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, divas minūtes atbildei.
I.Rimšēvičs (Latvijas Bankas prezidents).
Šobrīd ir paredzēta tāda iespēja, ka Eiropas Padome, ja tai būtu vēlēšanās kaut ko mainīt, var konsultēties ar Eiropas Centrālo banku un Latvijas Banku. Bet, kā tur tālāk ir rakstīts, ja nav saņemts dalībvalstu... jo konsultēties var ļoti daudz un dažādās pakāpēs. Bet gala beigās, lai ierosinātu šo kursu mainīt, pirmām kārtām ir jāsaņem pašas dalībvalsts vēstule, ka tā vēlas šo kursu mainīt. Un, kā es paskaidroju savā vēstulē, ja nav saņemta vēstule no dalībvalsts par to, ka tā vēlas kursu mainīt, tiek uzskatīts, ka esošais kurss ņemams par pamatu paritātes kursa noteikšanai jau faktiski kā neatgriezenisks.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Otrais jautājums – Ivars Zariņš. Lūdzu!
I.Zariņš (SC).
Prezidenta kungs, vai es pareizi sapratu, ka šis apmaiņas kurss netiks mainīts un paliks tāds pats, kāds ir, neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī būs Latvijas Bankas rezerves? Ja mēs paši neaicināsim šo kursu mainīt, vienalga, pat ja mums nebūs nekādu rezervju, tik un tā Eiropas Padome pateiks: labi, ir tāds kurss latam pret eiro, kāds tas tagad ir.
Sēdes vadītājs. Paldies Ivaram par jautājumu. Lūdzu – divas minūtes atbildei.
I.Rimšēvičs. Paldies par jautājumu. Kas attiecas uz Latvijas Bankas rezervēm, tās vienmēr ir bijušas un arī turpmāk būs. Šobrīd Latvijas Bankas rezervēm nekas nekaiš. Tāpēc es vēlētos pateikt, ka šis kurss tik tiešām tieši tāpēc, ka viss ir vislabākajā kārtībā, kalpojis Latvijas tautsaimniecībai aizvadītos septiņus gadus attiecībā pret eiro un vēl 13 gadus pirms tam – Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienības groza ietvaros.
Tāpēc mēs uzskatām – šis kurss kalpojis arī par pamatakmeni tam, ka Latvijā ir nodrošināta cenu stabilitāte jeb cenu stabilitātes mērķis, un Latvijas tautsaimniecība šim kursam ir pielāgojusies, tāpēc nav pamata atklāt diskusiju par to, vai šis kurss ir piemērots vai nav piemērots Latvijas ekonomikai, – to jau ir apliecinājusi pati tautsaimniecība. Tāpēc mēs šādu diskusiju neplānojam atklāt un arī negrasāmies neko mainīt.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumiem. Paldies par atbildēm. Mēs jautājumu izskatījām. Paldies prezidentam, gaidīsim ciemos nākošreiz.
I.Rimšēvičs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ceturtais, šodien pēdējais, jautājums no deputātiem Zariņa, Agešina, Ivanovas-Jevsejevas, Ribakova, Elksniņa ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku”.
Lūdzu, jums ir papildinformācija? Nē? Deputātus neapmierināja rakstiskā atbilde, un tāpēc viņi grib uzdot jums vēl dažus jautājumus.
Lūdzu, uz tribīni. Pirmais pieteicās deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu, jautājumu.
I.Zariņš (SC).
Jautājums ir par iztikas minimumu. Jūs savā atbildē atzīmējāt, ka iztikas minimuma nomenklatūra atspoguļo 20.gadsimta 80.gadu beigās izstrādāto struktūru, arī to, ka normatīvie akti ir novecojuši. Un jautājuma būtība ir šāda: mēs vēlējāmies saprast, kas tad par to ir atbildīgs un kam tad būtu jāpieņem lēmumi, lai iztikas minimums tiktu noteikts atbilstoši esošajai situācijai un pēc tādas metodikas, kuru nodrošinātu jauni normatīvie akti?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu, atbildi.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Paldies par jautājumu. Lai izprastu šā jautājuma būtību, man droši vien būtu labāk jāsaprot godātā deputāta Zariņa vērtējums par to, kāda loma būtu jāspēlē šim iztikas minimuma aprēķinam attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu, uz likumdošanu un droši vien arī lēmumiem par resursu sadalīšanu. Kopš 90.gadu sākuma, kad Augstākā padome lēma par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku, tātad par patēriņa grozu, ļoti daudz kas ir mainījies. 90.gadu sākumā iztikas minimuma aprēķins kalpoja par atskaites punktu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz to, vai nodrošinātās sociālās garantijas ir vai nav pietiekamas. Divdesmit gadu laikā šī situācija ir būtiski mainījusies, un tagad iztikas minimuma aprēķins lielākoties kalpo par informatīvu materiālu. Tā ir informācija, kura drīzāk pilda komunikatīva rakstura funkcijas, nekā nes slodzi attiecībā uz lēmumiem par sociālā nodrošinājuma pietiekamību vai kādiem citiem lēmumiem. Līdz ar to mums pirmām kārtām būtu jāvienojas un jāsaprot, kāpēc tas ir būtiski, jo šobrīd nedz pabalstu sistēma, nedz citi būtiskie lēmumi vairs nebalstās uz šo iztikas minimuma aprēķinu, un jau vairākus gadus tiek diskutēts par to, ka būtu nepieciešams pārskatīt iztikas minimuma lomu.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Būs papildu jautājums? Jā, paldies, otrais jautājums. Ivars Zariņš. Lūdzu, jautājiet.
I.Zariņš (SC).
Vajadzētu precizēt. Tātad iztikas minimumu aprēķina Centrālā statistikas pārvalde un dara to jau kopš 1991.gada. Centrālā statistikas pārvalde atrodas zem Ekonomikas ministrijas. Jebkura valsts iestāde strādā saskaņā ar kaut kādiem normatīvajiem aktiem. Tātad būtu jābūt kaut kādiem Ministru kabineta noteikumiem vai kaut kādiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiek aprēķināts šis iztikas minimums, kuru atzīst par atbilstošu esošajai situācijai. Savā atbildē jūs minat, ka tā nav Ekonomikas ministrija, kas par to ir atbildīga, bet gan Labklājības ministrija, un tas tad arī bija jautājuma sāls. Mēs mēģinām noskaidrot, kurš tad ir atbildīgs par to, ka mums nav normatīvo aktu, kuri nodrošinātu iztikas minimuma aprēķināšanu atbilstoši esošajai situācijai, aktuālajai situācijai. Tad no kā mums to prasīt, jūsuprāt?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs.
D.Pavļuts. Paldies. Nu, jāsaka, ka normatīvais akts ir. Normatīvais akts ir tas pats vēsturiskais – Augstākās padomes 1991.gada lēmums, kas šo metodiku apstiprina, kamēr citas nav. Faktiski šo metodiku arī izmanto Centrālā statistikas pārvalde, kas viennozīmīgi ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Tomēr Centrālā statistikas pārvalde vāc datus, vāc informāciju visdažādāko politikas un tautsaimniecības nozaru vajadzībām un atbilstoši attiecīgās nozares pārvaldošo institūciju definētajām prasībām. Līdz ar to šajā gadījumā ir skaidrs, ka labklājības jautājumi ir attiecīgi Labklājības ministrijas kompetencē.
Labklājības ministrija jau 2007.gadā ir Ministru kabinetā virzījusi koncepciju par nepieciešamību pārskatīt iztikas minimuma pielietojumu un aprēķināšanas metodiku, jo tā neapšaubāmi ir novecojusi – droši vien dažādu iemeslu dēļ, kurus es šobrīd nespēšu precīzi uzskaitīt. Lēmums par metodikas izstrādi tomēr nav īstenots, un Labklājības ministrija jau 2010.gadā, sniedzot atbildi uz Ministru prezidenta rezolūciju, informējusi, ka nav bijis iespējams to izstrādāt, un pēc būtības norādījusi, ka, lai šo metodiku pārskatītu, ir jāveic pētījumi, bet zinātnieku un ekspertu darbam nepieciešami papildu līdzekļi un, tā kā lēmums par šādu līdzekļu piešķiršanu nav sekojis, attiecīgi arī metodika nav tapusi.
Bet es vēlreiz gribētu aicināt saprast to, ko es mēģinu paskaidrot, – mums nevajadzētu šim jautājumam pieiet formāli un, ja jau pēc būtības uz iztikas minimumu šobrīd netiek balstīti pieņemamie lēmumi, tad attiecīgi nevajadzētu arī valsts pārvaldi vedināt formāli pildīt uzdevumus, kuri jau zaudējuši savu jēgu un slodzi. Drīzāk es aicinātu vērst uzmanību uz to, kā pilnveidot pabalstu pamatojumu, un uz citiem jautājumiem. Arī labklājības ministre norādījusi, ka šobrīd ieviestā pabalstu sistēma un līdz ar to arī Saeimas lēmumi, tostarp lēmumi par budžetu, daudzējādā ziņā nebalstās uz zinātniski pielietojamu aprēķinu vai, teiksim, pamatojumu. Tāpēc es aicinātu kārtot šos jautājumus, nevis mēģināt atdzīvināt iztikas minimumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Paldies par atbildēm. Paldies aktīvajiem deputātiem – Zariņam un Elksniņam.
Ar to mēs šodien visu darba kārtību esam izsmēluši. Mēs esam izskatījuši visus jautājumus.
Un ar to atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
D.Pavļuts. Paldies!
Sēdes vadītājs. Laimīgi! Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 31. janvārī
| Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu„Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem” (Nr. 27/J11) (Atbildes dok. Nr. 1769) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par euro valūtas kursa noteikšanu” (Nr. 28/J11) (Atbildes dok. Nr. 1791) |
|
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - finanšu ministrs A.Vilks |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - finanšu ministrs A.Vilks |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - finanšu ministrs A.Vilks |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - finanšu ministrs A.Vilks |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - finanšu ministrs A.Vilks |
| Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbilde uz deputātu jautājumu „Par euro valūtas kursa noteikšanu” (Nr. 29/J11) (Atbildes dok. Nr. 1790) |
|
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs |
| Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku” (Nr.30/J11) (Atbildes dok. Nr. 1820) |
|
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |