Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2019. gada 5. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas 2019. gada 5. decembra darba kārtību.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 8. punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 7. punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Deputāti Pavļuts, Dombrava, Latkovskis, Strīķe un Pucens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””.

Gobzema kungs, runāsiet... “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šorīt, kāpjot tribīnē, es sabiedrību informēju, ka 29. februārī notiks... un ir plānotas faktiski aizkulisēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Un, lai šīs vēlēšanas notiktu, valdībai, koalīcijai ir jāizmaina virkne likumu. Viens no šiem likumiem ir likums “Par pašvaldībām”. Un ne velti šī likuma grozījumu parakstītājs Nr. 1 ir Daniels Pavļuts. Lai sabiedrība zinātu, lai nebūtu nekādas kuluāru spēles. Daniels Pavļuts būs Rīgas mēra amata kandidāts, VIENOTĪBA startēs kopā ar JKP, kaut kādas “Kapi LV” paliekas arī laikam ies pie VIENOTĪBAS. (No JKP: “Tev skauž?”) Lai to visu izdarītu, ir jāizgroza šie likumi.

Tas, uz ko es aicinātu koalīciju, - varbūt negroziet tos likumus! Netērējiet laiku un papīru! Tie jāizsludina... Birokrātija, atkal izdevumi. Nobalsojiet uzreiz! Ieceliet Danielu Pavļutu uzreiz par Rīgas mēru! Jūs taču to varat! Tāpat kā jebkuru citu likumu jūs varat pieņemt. Sev palielinājāt finanses septiņkārt. Nu kāpēc uzreiz Danielu Pavļutu neiecelt par Rīgas mēru? Kāpēc taisīt šādu teātri?

Es esmu pret tāpēc, ka es esmu pret teātri. Es esmu pret nedemokrātisku procesu tādā izpratnē, ka tas plāns ir faktiski nevis tā kā demokrātijā... tad, kad ir ārkārtas vēlēšanas... un tās arī varētu būt, nav nekādas problēmas. Varbūt arī Rīgā vajag ārkārtas vēlēšanas. Bet problēma ir tajā, ka tagad izveidot, ka Rīgas dome tiks ievēlēta uz piecarpus gadiem... Es domāju, ka pie reizes mēs arī Saeimas vēlēšanas varētu atcelt. Priekš kam turpmākas vēlēšanas? Nauda jums ir. Priekš kam vēlēšanas? Nu ko ies te...? Katras vēlēšanas kaut ko maksā - tas ir no nodokļu maksātāju naudas. Amati jums ir. Nobalsojiet, lai turpmāk Latvijā vēlēšanu nav! Jums būs mazāki tēriņi, mazāka arī būs tā atkarība no ģenerālsponsoriem un visa pārējā. Nevajadzēs tik daudz tērēties uz reklāmām. Vienkārši nobalsojiet šādā formātā un netērējiet arī, kā saka, mūsu, opozīcijas, laiku! Mēs tagad sēdēsim, kamēr jūs 12 vai 20 likumus izmainīsiet, lai Daniels Pavļuts kļūtu par Rīgas mēru? (Dep. S. Riekstiņš: “Ej prom!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātās, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es atšķirībā no deputāta Alda Gobzema, kurš, man likās, ir jurists, bet mēģina sevi... izmēģina arī politologa vai procesu prognozētāja laukā, runāšu par priekšlikumu būtību.

Tātad mēs esam sagatavojuši grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, tāpat arī saistītus grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā saistībā ar domes darbības termiņiem... Kas attiecas un attiektos uz visām pašvaldībām Latvijā... jo pašreizējais regulējums nosaka - ja dome tiek atlaista un līdz kārtējām domes vēlēšanām paliek mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un strādā pagaidu administrācija. 

Mūsu skatījumā tas ir nesamērīgi ilgi. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. Tātad faktiski daži tehniski ierēdņi, speciālisti darbojas ievēlētas domes vietā. 15 mēneši.

“Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valstī ir liela izvēles brīvība vēlēšanu tiesību īstenošanā. [..] Tas nozīmē, ka likumdevējam, garantējot Satversmes 101. pantā nostiprināto tiesību īstenošanu, ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldību ievēlēšanas kārtību.”

Jaunie grozījumi paredz, ka, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, vairāk nekā puse no domes darbības... puse termiņa, tad tas ir pietiekami garš laika periods, lai varētu finansēt jaunu vēlēšanu organizēšanu un jaunā dome varētu nostrādāt līdz jaunām kārtējām vēlēšanām.

Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, tad jaunās vēlēšanās domi mēs piedāvātu ievēlēt uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl nākamajiem četriem gadiem, tādējādi lietderīgi izmantojot finanšu līdzekļus no nodokļu maksātāju naudas.

Savukārt, ja dome normatīvajos aktos... atlaistā... kārtībā ir atlaista un līdz vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, nevis 15, kā šobrīd, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas, jo nav lietderīgi izlietot finanšu līdzekļus tik īsā laikā, pirms vēlēšanām organizējot jaunas vēlēšanas. Un tad tiešām varētu strādāt šie ieceltie administratori - deviņus, nevis 15 mēnešus.

Mēs uzskatām, ka šie likumprojekti stiprinās demokrātijas institūtu, jo likumā “Par pašvaldībām” minētā pagaidu administrācija nav vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēlēta institūcija. Tās darbības termiņš, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir nesamērīgi ilgs. Jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns, nevis tikai tehniska administrēšanas institūcija.

No demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai - tautai - ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī, tai skaitā savā pašvaldībā.

Aicinu atbalstīt šo, kā arī nākamo iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir jābalso par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Pavļuts, Dombrava, Latkovskis, Strīķe un Pucens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

Gobzema kungs runās “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Dārgā koalīcija! Mans aicinājums - nevis grozīt šos likumus, kārtējo reizi kaut ko tur sarežģījot un runājot par virsprincipiem un apakšprincipiem... Šodien jūs varat, koalīcija, paspēt savākt parakstus. Ievēlējam Rīgas domi tagad, uzreiz! (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.) Ievēlējam arī Rīgas mēru Danielu Pavļutu... uzreiz! Ja godīgi, Danielam Pavļutam vajadzētu vienkārši nevis runāt par to, kā tagad demokrātijas process... godīgi kāpt tribīnē un pateikt: “Es startēšu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un būšu mēra kandidāts!” Ja? Tas ir Nr. 1.

Nr. 2. Pirms runāt par demokrātijas virsprincipiem, ir godīgi no tribīnes jāpasaka: “Mēs šo grozām, jo mēs tūlīt laidīsim vaļā domi. Mēs tā esam izplānojuši.” Un es negribu te būt advokāts domei, es piekrītu, ka ļoti iespējams... ļoti iespējams, Rīgas dome ir jāatlaiž (Starpsaucieni.), ļoti, ļoti iespējams, Rīgas dome ir jāatlaiž. Ļoti, ļoti iespējams, ir jāatlaiž. Bet jautājums par to - kāpēc domei noteikt garāku darbības termiņu? Nevis - uz šo pusotru gadu, kas ir atlicis līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām, bet faktiski pagarināt termiņu? Tas būtu tieši tāpat kā... ja mēs tagad izgrozītu un teiktu: “Nu ir kaut kā nedemokrātiski, ka mums tagad būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Turpmāk būs tagad vienas vēlēšanas... nākamās Saeimas - ārkārtas. Un tad vairs nekad dzīvē nebūs vēlēšanu. Tad mums būs demokrātija, ja. Vai vismaz uz 10 gadiem Saeimu ievēlēsim, lai var palikt.” Tas pats stāsts arī par domi.

Jautājums tikai par... vienīgi par demokrātiju. Un kas parasti visvairāk runā par demokrātiju? Par demokrātiju visvairāk runā tie, kas ir oligarhu apkarotāji. Tie - no JKP, kas Latvijas Bankas vadītājam virzīja oligarhu izaudzinātu cilvēku. Tie ir tie, kas visvairāk runā par demokrātiju un par oligarhu apkarošanu. Tādēļ esiet uzmanīgi ar šiem terminiem.

Starp citu, pēdējais, ko es gribu pateikt. Demokrātiskā valstī ir nepieklājīgi runāt par demokrātiju, jo tā ir pašsaprotama lieta. Un pamatot savus, koalīcijas, prettiesiskos lēmumus ar demokrātiju - tas neder nevienā augsti attīstītā valstī. Paklausieties Franciju, Ameriku, Japānu, Vāciju... vienalga, kuru! Neviens no šo valstu vadītājiem nekāpj katrā otrajā uzstāšanās reizē tribīnē un nesaka: “Mums tagad būs vislielākā demokrātija.” Kurās valstīs visvairāk runā par to, ka “mums ir tiesiska valsts”? Tajās, kur ir vislielākais beztiesiskums! (Dep. K. Feldmans: “Kuras ir tās?”) Un tā tas ir arī šeit. Tā tas ir arī šeit, Feldmana kungs! (Starpsauciens.) Un jums to vajadzētu zināt ļoti labi, ņemot vērā attiecīgos jautājumus, kurus... jūs esat balsojuši pret “3 × 500”... kurus jūs pats, Feldmana kungs, izstrādājāt! Pats izstrādājāt un tagad ņirdzat! (Starpsauciens.) Un tagad ņirdzat, ka neesat ieviesuši. 

Vēl viena lieta. Kāpēc Danielam Pavļutam jākļūst par Rīgas mēru? Tāpēc, ka pastāv ļoti liels risks - ļoti liels risks pastāv! -, ka Rīgā varētu aizliegt azartspēles. Viens no Attīstībai/Par! sponsoriem ir azartspēļu biznesmenis, kurš, cik ir zināms, kā runā galvaspilsētā Rīgā, ir apsolījis vairāk partiju nesponsorēt, ja azartspēles tiks aizliegtas. Tā, sabiedrība, lai jūs saprastu arī mazliet no citas puses, kāda ir tā politiskā virtuve, par ko ne tikai runā gaiteņos, bet... kā tas tiek plānots un kā tas tiks īstenots dzīvē ar vārdiem “tiesiskums” un “demokrātija”. Es tikai par tiesiskumu un demokrātiju. Taisiet Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet taisiet uz pusotru gadu un pēc tam - kārtējās vēlēšanas! Tas būs demokrātiski, atbilstoši likumam, un jums nevajadzēs visu šo teātri te taisīt, ko šodien jūs te taisāt. (Dep. S. Riekstiņš: “Aldi, tev viss labi?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Lai vai kā liktos, es tik tiešām runāšu “par” šo likumprojektu. Un paskaidrošu - kāpēc.

Man pēdējās dienās ir bijusi lieliska iespēja tikties ar Eiropas vietējo pašvaldību kongresa delegātiem un uzklausīt viņu viedokli par pašvaldību demokrātiju, par valsts demokrātiju. Es klausījos tos šausmu stāstus, kā notiek... nu tiešām tādi piemēri... kur šī demokrātija netiek ievērota. Tas ir Turcijā, un uz Turciju mēs varam braukt un paskatīties, kāda tur ir attieksme pret pašvaldībām. Un šis kongress vairākkārt ir norādījis... Šis likumprojekts ir, es domāju, izcila iespēja... mums komisijā būs tiešām pirmo reizi iespēja runāt par tiem uzrakstiem, kas ir šeit uz sienām... ko tie nozīmē, kāda ir valsts pārvalde, kāda ir pašvaldību loma valsts pārvaldē.

Un attiecībā uz šā likumprojekta anotāciju vēl vairāk... Man ir liels prieks, ka jūs atsaucaties uz tik izciliem ekspertiem un mums būs iespēja ar šiem ekspertiem klātienē izrunāties. Viņi visi ir vēl joprojām... daļa no viņiem vēl joprojām ir nosaucama par pašvaldību lietu ekspertiem, daļa ir... ieņem pilnīgi... ļoti augstus amatus, kā, piemēram, Valsts prezidents. Un es būšu ļoti priecīgs, ja jūs atbalstīsiet šo likumprojektu... ja komisijā mēs varēsim aicināt šos cilvēkus, varēsim runāt par demokrātiju un varēsim iedziļināties tajā, kāda situācija ir Turcijā, kur demokrātijas principi tiek apspiesti attiecībā uz pašvaldībām. Un, kolēģi, es ļoti ceru, ka jūs tiešām saprotat, ko jūs šobrīd darāt, atbalstot šādu likumprojektu. Visnotaļ labs... un raisīs Saeimā ļoti daudz... plašas debates. Un atcerēsimies, kas šeit ir ierakstīts. Iedzīvotājiem būs iespējas “īstenot tiesības uz vēlēšanām”. Un par šo terminu mums arī būs izcila iespēja padebatēt, ko šis termins ietver, ko jūs paši esat ielikuši savā likumprojekta anotācijā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubevas, Ločmeles-Luņovas, Lībiņas-Egneres, Bergmaņa, Zālītes-Grosas, Rukšānes-Ščipčinskas un Muižnieces iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Esam sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirms es īsi izklāstīšu grozījumu būtību, vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi ir labs starpfrakciju sadarbības piemērs, pozīcijas un opozīcijas deputātiem sadarbojoties kopā pie likuma izmaiņām.

Likuma grozījumi tapa, reaģējot uz pašreizējo situāciju, kad joprojām nav čipēti un reģistrēti visi valstī esošie dzīvnieki. Līdz ar to nav nosakāma dzīvnieka piederības un... atbildības ķēde. Tāpat mums pastāv nelegālās dzīvnieku audzētavas, kas ir ne tikai ekonomisks, bet arī morāls slogs sabiedrībai. Tāpat aizvien ir novērojama vardarbība pret dzīvniekiem... kas paliek nesodīti vai tiek sodīti ļoti maigi. Šī likumprojekta mērķis ir veicināt dzīvnieku labturību.

Tātad mēs ar kolēģiem ierosinām veikt vairākas izmaiņas likumā, paredzot - nodalīt lolojumdzīvniekus no dzīvniekiem, kuri tiek turēti sugas pavairošanai; skaidri noteikt pašvaldības un Valsts policijas darbības sfēras; nepārprotami noteikt atbildību un konsekvenci par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem; stiprināt arī sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā; izstrādāt jaunus un papildināt esošos Ministru kabineta noteikumus, vienkāršojot dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas procesu, un arī pagarināt atļauto eitanāzijas termiņu dzīvnieku patversmē nonākušam klaiņojošam dzīvniekam līdz 30 dienām, lai dotu iespēju to pilnvērtīgi sagatavot un piedāvāt adopcijai un pēc iespējas samazinātu veselo un dzīvotspējīgo dzīvnieku eitanāziju.

Visas izmaiņas ir vērstas, lai veicinātu istabas dzīvnieku labturību, vienkāršotu un vienlaikus stiprinātu uzraudzību un atslogotu Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī stiprinātu sabiedrisko kontroli un lomu dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.

Esam pieskārušies šiem jautājumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jau pavasarī, taču dekodifikācijas process nav piemērots konceptuālām diskusijām, tāpēc ar kolēģiem turpinājām darbu un tagad atkārtoti iesniedzam mūsu priekšlikumus.

Aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai varētu sākt diskusiju pēc būtības. Mēs varam diskutēt par niansēm, lai, iespējams, rastu arī citus risinājumus. Bet ir jāsāk darbs pie šī likuma uzlabošanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir trīs dzīvnieki. Es viņus ļoti mīlu, un viņi sagādā prieku ne tikai man, bet visai manai ģimenei. Un es esmu par dzīvnieku aizsardzību. Ja man būtu septiņkārtējs finansējums kā koalīcijai, es droši vien arī degunradzi turētu pie sevis mājās. Bet tribīnē es kāpu tā iemesla dēļ... un par ko man ir skumji, ka vienīgais jautājums, par ko koalīcija ir gatava vienoties ar opozīciju, ir par suņiem un kaķiem. Par cilvēkiem - ne, tikai par suņiem un kaķiem. Tad var atrast kompromisu. Bet, ja ir runa par cilvēkiem, tad pozīcija balso “par” cilvēkiem... tas ir, opozīcija balso “par” cilvēkiem, bet koalīcija balso “pret” cilvēkiem. Un tas ir absurds.

Šis likumprojekts, kas ir balstīts faktā, ka ir nepieciešams aizsargāt dzīvniekus, ir pierādījums - ja ir gribēšana, tad, protams, var sadarboties. Bet tā problēma ir, ka koalīcijai šīs gribēšanas nav faktiski nevienā būtiskā jautājumā.

Un, lai cik ļoti es personīgi mīlētu savus vai citus dzīvniekus un lai kā man patiktu savi vai citi dzīvnieki, tomēr prioritārākas - prioritārākas! - ir rūpes par cilvēku Latvijā.

Es pats balsošu “par”, bet es aicinu balsot “pret” visus tos, kas uzskata, ka šāda situācija, ka koalīcija ir spējīga ņemt vērā opozīcijas priekšlikumus tikai par suņiem un kaķiem, ir nepieņemama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pavļuta, Dombravas, Latkovska, Strīķes un Pucena iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Gobzema kungs atkal runās “pret”, ja?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Daniel Pavļut, es zinu, ka tu vēlies vadīt Rīgu. Nu esi tik drosmīgs, esi vīrs, kāp tribīnē un pasaki: “Es kandidēšu Rīgas domes vēlēšanās, būšu Rīgas mēra amata kandidāts.” Tas būtu drosmīgi, tas būtu atbildīgi, tas nebūtu teātris. Nekaunies no tā! Vai arī tas ir tikai amats, ko tev piespiež uzņemties sponsori? Nav īsti saprotams. Jo, ja sponsori nav tie, kas spiež, tad cilvēkam, protams, nebūtu kauns to pateikt no tribīnes, ka tāds ir tas dienaskārtības... plāns.

Es aicinu, Daniel, tevi kāpt tribīnē un pateikt sabiedrībai to, ko mēs šeit, kuluāros, jau visi sen zinām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Daniels Pavļuts jau lieliski ieskicēja to virzienu, kurā ar šiem abiem diviem grozījumiem paredzēts strādāt. Mēs tiešām esam redzējuši tās nepilnības, kas ir kontekstā ar vēlēšanu sistēmu, un lietas, kas ir jāuzlabo, lai pēc iespējas mazāk tērētu pašvaldību līdzekļus un valsts līdzekļus, ja rodas tāda nepieciešamība, un vienlaicīgi uzlabotu šos pārstāvniecības principus pašvaldībās kopumā Latvijā.

Tā ka es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo un arī nākamo likumprojektu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pavļuta, Dombravas, Latkovska, Strīķes un Pucena iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Gobzema kungs atkal runās “pret”.

“Pret” tātad pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Daniel! Es pat būtu... Daniel Pavļut! Es pat būtu gatavs par tevi nobalsot kā par Rīgas mēru. (Starpsaucieni. Aplausi.) Bet! Bet tev ir jākāpj tribīnē un jāpasaka: “Es startēšu Rīgas domes vēlēšanās un būšu Rīgas mērs, jo mēs, koalīcija, tā esam nolēmuši.” Nr. 1. Un Nr. 2: “Es kā Rīgas mērs aizliegšu Rīgā azartspēles!” (Dep. J. Stepaņenko: “Jā!”)

Ja tu šos divus punktus pasaki, es eju uz vēlēšanām un balsoju par tevi kā Rīgas mēru. Tad es saku, ka tu neesi atkarīgs no sponsoriem. (Starpsaucieni.) Pagaidām es saku, ka tu esi kopā ar savu partiju atkarīgs no azartspēļu sponsoriem, jo tu baidies sabiedrībai pateikt. Un šeit man koalīcijai jāsaka: es saprotu, ka jūs gribat spēlēt viltīgi - nu tā, ka sabiedrība nesaprot... Bet jūs spēlējat kaut kā ļoti... neviltīgi. Ļoti atklātām kārtīm - nu tā, ka pat augstāko izglītību nevajag, lai saprastu, kā tas viss tiek tagad virzīts uz priekšu.

Daniel! Es atkārtoju vēlreiz. Ja tu gribi būt Rīgas mērs, tev būs vajadzīgs arī mans atbalsts. (Smiekli. Aplausi.) Es esmu viens... ja ne pats populārākais politiķis šobrīd Latvijā (Starpsaucieni.) un... un bez mana atbalsta par Rīgas mēru tev būs grūti kļūt. Tādēļ kāp tribīnē un pasaki Latvijas tautai, neesi tik kautrīgs, pasaki, ko tu vēlies! (Dep. A. Čakša: “Aldi, es būšu Rīgas mērs!” Smiekli.)

Savukārt, ja tu gribi izvairīties, tāpat kā visi pārējie grib izvairīties no sponsoru ietekmes, tad visai tai koalīcijai, kas grib izvairīties no sponsoru ietekmes, es ieteiktu nestartēt nevienās vēlēšanās. Tad jūs simtprocentīgi tiktu vaļā no jebkādas sponsoru ietekmes. Tad jūs nevienam sponsoram nebūtu vajadzīgi. (Aplausi.) Izvēlieties!

Un, Daniel, ieklausies, ko es tev saku! Klausies gudros cilvēkos!

Paldies. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem pieprasījumiem.

Tātad esam saņēmuši deputātu Jūlijas Stepaņenko, Didža Šmita, Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Danas Reiznieces-Ozolas, Viktora Valaiņa un Ulda Auguļa iesniegto pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra rīcību, novilcinot administratīvās atbildības iekļaušanu likumos par vides aizsardzību un radioaktīvo drošību”.

Tātad pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Starpsaucieni.)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien arī šajā Saeimas sēdē mēs visi skatīsim likumprojektu par to, lai pagarinātu... termiņu Administratīvās atbildības likumam un līdz ar to arī visiem pārējiem likumiem, kuri vairāk... apmēram 124 likumiem, kas ir... kuros būs izkaisīti šie administratīvie sodi, tādējādi izbeidzot LPSR Administratīvo pārkāpumu kodeksa darbības laiku.

Kopš 2014. gada valdība kopā ar Saeimu strādā pie dekodifikācijas jautājuma, un, protams, ka jau vairākas reizes valdības sēdēs ministrijām tika doti uzdevumi sagatavot likumprojektus attiecīgās dekodifikācijas atrisinājumam, un mēs Juridiskajā komisijā pārliecinājāmies par to, ka ir vairākas ministrijas - un VARAM ir viena no vadošajām ministrijām šajā jautājumā -, kuras joprojām nav sagatavojušas, vispār pat nav sākušas virzīt uz Ministru kabineta sēdi likumprojektus, kuros būtu iekļauta administratīvā atbildība.

Šāda rīcība varēja novest pie tā, ka ar nākamā gada 1. janvāri atsevišķi pārkāpumi paliktu nesodīti. Un īpaši svarīgi ir tas, ka divi ļoti būtiski likumprojekti - likumprojekts par radioaktīvo drošību, kas paredz arī atbildību par radioaktīvo atkritumu transportēšanu un apglabāšanu, kā arī Vides aizsardzības likums - palika neskarti, līdz 24. novembrī notika raidījums “De Facto”, kurš atklāja, kuri tad ir tie, kas ir nogulējuši... tos likumprojektus. Un tāpēc šī situācija mums šķiet ļoti aizdomīga un nesaprotama. Vai nu ministrija ir tik ļoti nolaidīgi rīkojusies, ka aizmirsusi par šiem diviem likumprojektiem, vai (mēs negribam tam ticēt) tur varētu būt arī kaut kāda ļaunprātība saskatāma.

Tāpēc mēs gribam aicināt arī ministru uz Pieprasījumu komisijas sēdi, lai noskaidrotu šo jautājumu - kādi bija konkrētie iemesli šādai nolaidīgai rīcībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Esam nonākuši pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts paredz pārnest administratīvās atbildības regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz nozares likumu.

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

Sākam skatīt priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Saņemti kopumā trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura priekšlikums par nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. ir pašas komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehnisks, izslēdz liekvārdību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. priekšlikums arī ir komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. martam izdot noteikumus par prokuratūras informatīvās sistēmas izveidi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 2. - deputāta Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 3. - arī deputāta Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Pēdējais - 5. priekšlikums - arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts saistīts ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju.

Juridiskajā komisijā uz trešo lasījumu tika saņemts viens tehniska rakstura Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Šo likumprojektu sākotnēji sagatavoja Aizsardzības ministrija, un tā mērķis ir veikt grozījumus attiecībā uz rīcību uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja darbības izbeigšanas maksātnespējas un darbības apstiprināšanas atsaukšanas gadījumā.

Trešajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls pēc dabas, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Tāpat komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Atgādināšu, ka likumprojekts saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabošanu, VID vairāku tiesību nostiprināšanu un nevainojamas reputācijas noteikšanu Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajiem.

Saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 4. panta otrās daļas 18. punktu. Šis punkts nav vajadzīgs, jo minētais pilnvarojums Valsts ieņēmumu dienestam jau ir noteikts citā likuma pantā. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - arī komisijas priekšlikums. Tehnisks, redakcionāls un arī saturisks precizējums likuma normā. Ietvertas atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem. Korekti norādīts. Šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir saistīts ar to, ka jaunais likums - Administratīvās atbildības likums - neparedz protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, tāpēc šī norma tiek izslēgta. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas precizē likuma normas redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas balstās uz izmaiņām Administratīvās atbildības likumā, kuru dēļ tiek veikts normas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. - komisijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo skaidrojumu. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. - deputātu Dombrovska un Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt normas, kas jau minētas citos likumos. Rezultātā norma šobrīd skan: “Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. - komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt normu par pārejas noteikumu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Un 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek precizēta likuma norma par pārejas noteikumu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Kopumā trešajam lasījumam tika iesniegti seši priekšlikumi.

1. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 2. - deputātu Pucena, Bondara un Dombrovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 3. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

4. priekšlikums ir atsaukts.

R. Ločmele-Luņova. Jā, es tikai gribēju piebilst, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts un šis priekšlikums... šis iesniegums par atsaukšanu tika saņemts šorīt pulksten 9.14.

5. ...

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R. Ločmele-Luņova. Jā, nav balsojams.

5. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums, kas skar šī likuma spēkā stāšanās... termiņu. Proti, sakarā ar to, ka Administratīvo pārkāpumu likums stāsies spēkā vēlāk, arī šis likums stāsies spēkā vienlaicīgi ar šo likumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 6. - deputātu Pucena, Bondara un Dombrovska priekšlikums. Līdzīga rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R. Ločmele-Luņova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un lūdz Saeimu atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, kurā tiks iekļauta norma sakarā ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju.

Kopumā trešajam lasījumam tika iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš maina 29. panta nosaukumu un precizē administratīvo pārkāpumu būtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā. Tāpēc nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tas būtu balsojams, bet deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Starpsaucieni.) Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Ločmele-Luņova. Jā, paldies.

Tātad 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šī norma precizē konkrētus pārkāpumus dzīvojamo māju apsaimniekošanā, par ko turpmāk būs paredzēts administratīvais sods. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Ločmele-Luņova. Tātad 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par to, ka... kas veic... procedūras jautājumus, kas nodarbojas ar procedūras jautājumiem... par administratīvo pārkāpumu izskatīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova.  6. - Juridiskā biroja priekšlikums par šī likuma stāšanos spēkā... termiņa sasaisti ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Un pēdējais. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Sasaistīts ar 6. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tā. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija. Tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu publisko iepirkumu jomā.

Likumprojektā uz trešo lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo - 3. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.

Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos... Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā.

Kopumā likumprojektā uz trešo lasījumu iesniegti četri priekšlikumi.

1. priekšlikums ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegts priekšlikums. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 2. priekšlikums ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegts priekšlikums. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 3. priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, kas redakcionāli precizē pārejas noteikumus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo - 3. priekšlikumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1779 - “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”.

Kopumā komisija izskatījusi 19 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 11. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 14. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 16. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 18. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Strādājam ar dokumentu Nr. 1780 - “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”.

Atbildīgā komisija kopumā izskatīja 20 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. Finanšu ministra Jāņa Reira 4. priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 11. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 12. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 15. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 17. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 19. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” šā gada 26. novembra sēdē un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Likumprojekts precizē neskaidras un strīdīgas likuma normas, kā arī nodrošina likuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Likumprojektā ietverta samērīga un preventīva atbildība par likumā paredzēto prasību neievērošanu. Virzītie grozījumi kopumā veicinās tādu pasākumu ieviešanu kā nepieciešamība izpildīt valsts saistības par obligāto energoefektivitātes mērķi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Rubiks. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 19. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. decembris.

Likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tātad likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”. Atgādināšu, ka likumprojektu ar šādu pašu nosaukumu 13. Saeima pārņēma izskatīšanai no iepriekšējās Saeimas, bet likumprojekta izskatīšanas gaitā tika konstatēta nepieciešamība iestrādāt regulējumu, kas novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju caur nekustamā īpašuma darījumiem. Šo uzdevumu paveikt uzņēmās Finanšu ministrija, kura ir izstrādājusi (un valdība apstiprinājusi) alternatīvu likumprojektu, ko mēs skatām šodien... kas ir šis likumprojekts. Alternatīvais likumprojekts tāpat regulē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību ar mērķi sekmēt drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu starpnieku darbībā.

Likumprojekts paredz reģistrācijas... pieejamu aktu ar... darbības uzsākšanai. Lai reģistrētu komercdarbību, būs jāatbilst noteiktām prasībām, tostarp darbības riski būs civiltiesiski jāapdrošina. Savukārt prasība iegūt speciālo izglītību nekustamā īpašuma aģentiem šajā redakcijā nav paredzēta. Likumprojekts paredz pilnvaras nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku uzraudzībai Ekonomikas ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Likumprojekts neliedz fiziskajām un juridiskajām personām pašām veikt darījumus ar tām piederošajiem īpašumiem.

Komisija konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! (Smiekli.) Situācija ar šo likumprojektu ir... nav... nu, manā uztverē, nav viennozīmīga. Jūs jau atceraties, ka iepriekšējais šāda paša nosaukuma likumprojekts izraisīja plašas debates... nu, pārsvarā... es atceros, ka es nācu debatēt.

Un arī šajā likumprojektā... kaut gan tikko es birokrātiskā veidā nolasīju faktiski ziņojumu par šo likumprojektu... jūs pamanījāt, ka tas paredz citstarp arī civiltiesisko apdrošināšanu šiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Personīgi es komisijas sēdē, arī izskatot konceptuāli šo likumprojektu, nesaskatīju nekādu tādu loģisku pamatojumu, kāpēc šādu civiltiesisko apdrošināšanu šiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem būtu nepieciešams iegādāties. Es zinu, ka līdzīga sistēma pastāv, piemēram, apsardzes darbībā, bet tur atšķirībā no šīs darbības jomas tiešām... ja apsardzes komersants neizpilda kādu noteiktu līguma punktu, piemēram, neierodas tehniskās apsardzes gadījumā uz trauksmi līgumā noteiktajā laikā un tā rezultātā ir radušies kaut kādi zaudējumi, tad, protams, faktiski klients var vērsties civiltiesiskā kārtībā pret apsardzes komersantu un piedzīt faktiski šā nokavējuma rezultātā radītos zaudējumus.

Savukārt, ja runājam par nekustamā īpašuma darījumiem, tad man nav īsti saprotams... un arī pārstāvji... nu, ierēdņi, kas ziņoja par šo likumprojektu... kādas civiltiesiska rakstura prasības šobrīd ir izskatītas, cik daudz, kādi spriedumi un lēmumi pieņemti par to un kādas summas piedzītas no šiem, nu, tautā tā sauktajiem mākleriem līdz šim... Man tas izskatās vairāk pēc apdrošināšanas lobija, bet es... protams, turpināsim skaidrot šo jautājumu, izskatot attiecīgos priekšlikumus jau uz otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates jau tika slēgtas. Bija iespēja pieteikties arī laicīgāk.

Tātad - komisijas vārdā?

K. Feldmans. Nu, komisijas vārdā, protams, lūdzu atbalstīt (Smiekli.) pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Ir... Situācija ir tāda, ka Saeimas lietvedības sistēma... Kā plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš, cik man zināms, ir norādīts 6. janvāris, bet komisijas konsultantu sniegtā informācija liecina, ka ir priekšlikumu iesniegšanas termiņam jābūt 16. janvārim, nevis 6. janvārim. Šajā gadījumā es kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks, nu, faktiski ierosinu, ka (Starpsauciens.) mēs pieturamies pie 16. janvāra, ja jau reiz šādu informāciju komisijas darbinieki ir snieguši. Varam vajadzības gadījumā, ja kāds uzskata 6. ...

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16. janvāris.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, pirmais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Sveiki, kolēģi! Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 14. panta otro daļu... 1. punktu: “Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums [..] izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.”

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmajai un trešajai daļai plānošanas dokumentu izstrāde, apstiprināšana un īstenošanas uzraudzība ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz vietējo pašvaldību vēlēšanām palicis mazāk par diviem gadiem, šobrīd nebūtu racionāli uzsākt jaunu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānošanas izstrādi.

Likumprojekts paredz, ka tiks noteikts ierobežojums attiecībā uz noteiktu teritoriju, teritorijas attīstības plānošanu... plānošanas dokumentu - ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma - izstrādi un apstiprināšanu. 

Komisijā atbalstīts.

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Pilnīgi varu piekrist, ka šobrīd nebūtu racionāli uzsākt pašvaldībām ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādi, kas ir ilgtermiņa dokuments... Un jaunus ilgtermiņa mērķus šobrīd nospraust katram individuāli vairs nebūtu pareizi - vismaz tām pašvaldībām, kuras ir plānots mainīt robežu un arī pakalpojumu sniegšanas ziņā... un funkcijās.

Tajā pašā laikā gribu vērst jūsu uzmanību un iedziļināties šajā likumprojektā, kas sastāv no ļoti maza, kā saka, formulējuma, kas ietver principā tikai pārejas noteikumus, - ka tas skar ikvienu pašvaldību un lielā mērā arī iedzīvotāju un uzņēmēju intereses. Šobrīd aktīvajā plānošanas procesā ir 35 attīstības programmas un 25 teritorijas plānojumi. Kā piemēru varu nosaukt: Ropažos - 132 priekšlikumi, Daugavpilī - 160. Kopumā tie ir vairāk nekā 1000 priekšlikumi, kuru lielākā daļa ir iesniegti no dažādu zemju un īpašumu īpašniekiem vai ieceru īstenotājiem. Šis likumprojekts paredz aizliegt pašvaldībām apstiprināt plānojumus.

It kā varētu teikt, ka procesu var turpināt, bet liela daļa pašvaldību, sadzirdot šo ziņu no ministrijas, jau aprīlī šo reālo darbību ir iesaldējušas, pārtraukušas vai pat atcēlušas jau līgumus par darbiem, kas ir uzsākti, neskatoties uz to, ka likumprojekts vēl nebija nonācis Saeimā.

Un šis likumprojekts... ja tas tiks apstiprināts tieši tādā redakcijā, kā šobrīd sagatavots, tas varētu ietekmēt arī dažu valsts nozīmes projektu īstenošanu, jo ir plānojumi, kur paredzēta Rail Baltica trases precizēšana Bauskas novadā, Ropažu novadā. Vairākos... ir Aizsardzības ministrijas lūgumi mainīt izmantošanas... plānoto atļauto izmantošanu... Skaidrojums, ka visu varēs atrisināt ar detālplānojumu un lokālplānojumu, manuprāt, nav samērīgs, jo tas uzliks nesamērīgu finansiālu slogu un arī laika patēriņu īpašniekiem. Pašvaldības par savu naudu parasti īpašnieku intereses neplāno, tātad viss finansējums nāks no uzņēmējiem vai citiem investoriem, kas gribēs šīs ieceres īstenot teritorijas plānošanas procesā.

Tā ka novēlu izturību komisijai un arī domāju, ka vajadzētu iesaistīties aktīvi visām frakcijām un apzināt situāciju, un mainīt šos pārejas noteikumos plānotos formulējumus. 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts, kas neapšaubāmi atstās ietekmi uz visu Latvijas reģionu attīstību. Paskaidrošu, kāpēc.

Man... manuprāt, tā tehniski un ļoti pareizi situāciju noraksturoja Indriksones kundze, kas arī ļoti plaši visiem Saeimas deputātiem, kolēģiem, e‑pastā bija izsūtījusi savu argumentāciju, viedokli par šo likumprojektu. Man gribētos teikt, ka likumprojekta gaitā pretēji tam, ko jaunās komisijas vadītājs bija teicis - izskatīt un iedziļināties tajā jautājumā... Es nevarētu teikt, ka šeit tika izskatīts un bija iedziļināšanās. Bija virkne ekspertu, kas piedalījās komisijas sēdē, un norādīja uz tām... uz tiem draudiem, kas būs, pieņemot šo likumu. Tai pašā laikā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bija ministra padomnieks, kompetents cilvēks, bet arī ierēdniecība diemžēl pārstāvēja pilnīgi citu - Reģionālās politikas departamentu -, nevis šo departamentu, un es... visu cieņu Bremšmita kungam, bet viņam diemžēl nav tās kompetences, lai spriestu un runātu ministrijas vārdā par attīstības plānošanas dokumentiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir vesela ļoti nopietna un spēcīga nodaļa, kas ar šiem dokumentiem ikdienā strādā un zina, ko tas nozīmē, un būtu bijis ļoti interesanti, ja komisijā mēs varētu arī viņu viedokli uzklausīt... kas diemžēl nenotika.

Ko šis likumprojekts ietekmēs? Tas jau šobrīd ir ietekmējis veselu virkni pašvaldību. Kā jau minēju, tās ir apturējušas savas darbības stratēģijas izstrādi, plānošanas dokumentu izstrādi. Bet jāsaprot, ka šie plānošanas dokumenti būs neapšaubāmi vienīgais pamats jebkādām teritoriālām investīcijām Latvijas reģionos. Cita pamata nebūs. Un, ja nebūs šie dokumenti izstrādāti, nebūs arī nekādu investīciju.

Kā notiek šo dokumentu izstrāde? Tā ir iepriekšējo attīstības programmu izvērtēšana, sabiedriskās apspriešanas... ļoti daudzi posmi, kurus nevar... Ja kādu no šiem posmiem neievēro... Nu, slikts piemērs diemžēl ir Jelgavas novada pašvaldība. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apturējusi viņu attīstības programmas apstiprināšanu. Pamatojums - tieši tāpēc, ka nav ievērota viena no šīm procedurālajām sadaļām. Un kas notiek tādos gadījumos? Pašvaldībai ir jāatgriežas tajā vietā, kur bija pieļauta šī kļūda, un jāiet atkal viss process no sākuma. Pieredze rāda, ka šā... un es pieļauju, ka... Jelgavas novada domei nebūs citu iespēju, kā atgriezties un veikt šo labojumu un izstrādāt stratēģiju atbilstoši likumam. Tāda ir kārtība, un tāda tā ir attiecībā uz jebkuru pašvaldību.

Bet šajā gadījumā šo dokumentu izstrāde var būt... nu, ātrāk par gadu tur nekas nenotiek, pārsvarā tie ir divi trīs gadi. Ir gadījumi, kad šo dokumentu izstrāde ir astoņi gadi. Ja mēs šobrīd jau sajaucam galvu pašvaldībām un paredzam to, ka viņi ar šiem dokumentiem strādāt vairs nevarēs, tas gluži vienkārši... ko tas nozīmē? Mēs šodien te ar kolēģiem apspriedāmies. E-muita Finanšu ministrijas pakļautībā plāno no 2021. gada veikt investīcijas savā attīstībā, ko viņi paredz no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Vai kāda Latvijas pašvaldība, vienalga, cik tā būs liela, varēs plānot investīcijas no 2021. gada? Mana atbilde, ja mēs atbalstām šo likumprojektu, - neviena! Neviena pašvaldība Latvijā nevarēs nekādas investīcijas... pat ne sapņot no struktūrfondiem... investēšanu no 2021. gada, ja mēs atbalstām šo likumprojektu. Jo gluži vienkārši viņiem nebūs pamata veikt šādas investīcijas.

Bet atgriežos pie vēstures. Kā tad...? Latvija nav pirmo reizi šādā situācijā attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. 2009. gadā arī bija administratīvi teritoriālā reforma. Un bija šāda pati situācija. Veica pārmaiņas... attīstības stratēģijas - kur, ko, kā... kā salāgot šos dokumentus. Un kāds bija lēmums? Lēmuma nebija nekāda. Vienkārši izveidojās jaunās pašvaldības, un gluži vienkārši saintegrēja šīs programmas kopā. Un bija attiecīgā likuma pārejas noteikumos... tas ir likums jau par... Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums... tas ir šajā pašā komisijā... tur pārejas noteikumos bija atrunāta kārtība - kas notiek ar šīm stratēģijām. Nebija nekādu kavējumu. Visi varēja mierīgi turpināt darbu pie savām attīstības stratēģijām.

Šobrīd tikai tas fakts vien, ka likums ir parādījies, jau ir apturējis veselu virkni... šo dokumentu izstrādi. Ja mēs šo likumprojektu atbalstīsim tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd, un ja mēs to atbalstīsim pirmajā lasījumā... es domāju, tas likums tikai to pašvaldību skaitu vairos, tajā skaitā arī tās pašvaldības, uz kurām šis likums absolūti... administratīvi teritoriālā reforma vispār neattiecas. Piemēram, Gulbene, piemēram, Liepāja, piemēram, Jūrmala, Rīga. Kāpēc arī šīm pašvaldībām tiek paredzēti šādi ierobežojumi? Kāpēc tās nevar strādāt pie saviem attīstības stratēģijas dokumentiem?

Manuprāt, kolēģi, šodien šis ir tāds... atbildīgākais lēmums, kas Saeimas šīsdienas sēdē jāpieņem, jo tas viennozīmīgi... tas ir tehnisks jautājums. Komisijā to 50 minūtēs izdebatēja, uzklausot virkni ekspertu, kas visi norādīja uz šīm lietām. Arī kolēģi no Saeimas koalīcijas jums e-pastā izklāstīja... Arī tādus nacionālus projektus kā Rail Baltica... varētu šis likums ietekmēt to projektu attīstības scenāriju. Nu nevar... Ja nevar izstrādāt attīstības stratēģiju, kā tad jūs tās sliedes ieplānosiet? Nu varbūt Rail Baltica nevienam šeit vairs nav vajadzīgs, bet acīmredzot, šo likumu apstiprinot, tas ietekmēs to.

Es, kolēģi, uzskatu, ka šis likumprojekts būtībā būtu jānoraida un tas uz lielajiem plāniem par robežu grozīšanu neatstās nekādu ietekmi. Nekādu ietekmi. Šis ir sasteigts, nepārdomāts, emocijās balstīts likumprojekts, un, kolēģi, es aicinātu to neatbalstīt. Aicinu kolēģus (es redzu, pieteicies ir Artūrs Toms Plešs) ļoti skaidri pateikt no šīs tribīnes, ko komisijas sēdē, kad es vaicāju jau pēc balsojuma, tā arī neviens nepateica, kā tad pašvaldībām šobrīd rīkoties attiecībā uz savām stratēģijām - iesāktajām, neiesāktajām. Likums nav pieņemts, bet kā rīkoties? Tā ir pašvaldību autonomā, ekskluzīvā, funkcija. Kā rīkoties? Neviens to nevar atbildēt. Valda milzīgs bardaks, kuru jūs paši esat radījuši, iesniedzot šo likumprojektu, kas neapšaubāmi atliks reģionālās investīcijas par trijiem četriem gadiem... viennozīmīgi. Un jums par to būs jāuzņemas atbildība, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad debatēm atvēlētais laiks ir 15 minūtes. Goldbergas kundze, jums pietiktu ar laiku līdz pārtraukumam?

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko gribas pajautāt šī likumprojekta sagatavotājiem, vai viņi paši ir izlasījuši anotāciju? Un, ja jūs, kolēģi, pamēģināsiet to izdarīt, tad sapratīsiet, kāpēc ir tāda neizpratne no speciālistu puses par šo dokumentu. Argumentu savārstījums, pretrunas un puspatiesības. Analizēti un izcelti ir tikai tie aspekti, kas ir izdevīgi sagatavotājam.

Un es atļaujos par to runāt. Līdzīgi kā Ilzei ir pieredze, arī man ir pieredze, gatavojot visu līmeņu plānošanas dokumentus un vadot arī teritoriju plānojuma izstrādi. Ciniski, bet es priecājos, ka man nebūs jāizpilda šis likuma grozījums, un atvainojos tiem, kam tas būs jādara, ja dokuments tiks apstiprināts.

Lai arī mērķis ir saprotams un, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, ir jāparedz kārtība, kā tiks sakārtoti plānošanas dokumenti, mainoties pašvaldību robežām, veids, kā plānoto sasniegt, manuprāt, ir aplams, nesamērīgs un sasteigts. Atļaušos izteikt dažus secinājumus.

Pirmais no tiem - mums piedāvātais likumprojekts ir nekvalitatīvs, un, pieņemot to, tas nenesīs uzlabojumus, bet gluži pretēji - radīs sajukumu šobrīd sakārtotajā sistēmā. Pamatošu ar dažiem piemēriem. Kārtība, kā tiek izstrādāti plānošanas dokumenti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, jāparedz citā likumā - Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tā pārejas noteikumos. Šodien skatāmais likuma grozījums neparedz mainīt plānošanas procesu, līdz ar to grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā nav loģisks. Likumprojekts ir ar atpakaļejošu spēku, tas attiecas uz jau izstrādes stadijā esošiem plānošanas dokumentiem, par kuriem ir pieņemti domju lēmumi, noslēgti līgumi, notikušas sabiedriskās apspriešanas, un tas ir klajā pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas un labas pārvaldības principiem.

Likumprojektam nav pamata attiekties uz tām pašvaldībām, kuras administratīvi teritoriālā reforma neskar, un tādas šobrīd ir 10 pašvaldības.

Otrais secinājums - šī likuma grozījums nesīs zaudējumus pašvaldībām, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī valsts institūcijām. Jau tika pieminēts, ka tiks apturēti 25 izstrādes stadijā esošie teritorijas plānojumi, tai skaitā privātpersonu un uzņēmēju rosinātie... Varbūt tomēr vajadzēja pārtraukumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tie vairumā gadījumu nekādā veidā neietekmēs reformas mērķu īstenošanu, bet ir būtiski ierosinātājam. Un šādu iesniegumu ir ļoti daudz... par kuriem jau tika minēts.

VARAM apgalvo, ka visiem būs iespēja savas intereses realizēt, izstrādājot lokālplānojumus. Tomēr jāņem vērā, ka to izstrādes izmaksas jāsedz ierosinātājam. Rezultātā tiks atlikta jau saskaņotu, sabiedriskās apspriešanas procesu izgājušu ieceru realizācija uz nenoteiktu laiku jeb iesāksies stagnācija, kā konstatēja procesu pārzinātāji. Šobrīd izstrādes stadijā ir 35 attīstības programmas, kas tieši saistītas arī ar Eiropas Savienības fondu efektīvu izmantošanu. Ja šīs programmas netiks izstrādātas, tad, visticamāk, šīs pašvaldības nevarēs cerēt uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanu savu projektu realizācijai, un vismaz līdz šim tas bija stingrs uzstādījums no atbildīgajām institūcijām. Un... ka tikai nesanāk, ka Saeima, nevis ministrija būs radījusi apstākļus, ka pašvaldības nevarēs sagatavoties Eiropas Savienības fondu apguvei, un pēc tam valdība tās sodīs, liedzot finansējumu attīstības projektiem!

Un nobeigumā. Trešais secinājums, par kuru šodien diezgan daudz jau tika diskutēts. Bet gatavojoties... man... es nedomāju, ka tas būs šodien tik populārs jautājums. Divās lielākajās pilsētās - Rīgā un Daugavpilī - norit teritorijas plānojuma izstrāde, un tā izstrāde ir pēdējā stadijā. Abās pilsētās... Šajā dokumentā, kura izstrādi plānojam apturēt, tiek paredzēts būtiski ierobežot spēļu zāļu izvietojumu pilsētās. Tas ir vienīgais dokuments, kur pašvaldības likumīgi var ierobežot spēļu zāļu izvietojumu pilsētās. Pēc šī (Starpsauciens.)... pēc šo ierobežojumu spēkā stāšanās tās nevarēs atvērt 12 gadus. Pieņemot šos konkrētos likuma grozījumus, netiks apstiprināti šie konkrētie teritorijas plānojumi, nestāsies spēkā pieņemtie lēmumi par spēļu zāļu izvietošanas ierobežojumiem.

Kolēģi, pirms balsojat, izlasiet piedāvāto likumprojektu un tam pievienoto anotāciju! Un aicinu apzināties, ka kopš tā pieņemšanas tieši jūs uzņematies atbildību par tā ieviešanas sekām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Goldbergas kundze, es jums piekrītu - izskatās, ka pārtraukums jau nu ir vairāk nekā nepieciešams.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Gatis Eglītis, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Didzis Šmits... ir (Starpsauciens: “Ir!”), Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Ir skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma mūsu valstī ienesīs kopumā nozīmīgas pārmaiņas un šīs pārmaiņas ir uz labu. Šajā kontekstā ir skaidrs, ka gan konkrētais likums par administratīvi teritoriālo reformu, gan arī šis, kas ir tiešā veidā, tiešā mērā saistīts ar administratīvi teritoriālās reformas veikšanu, izraisa plašas un asas diskusijas par to, kādā veidā šos procesus labāk menedžēt un labāk virzīt.

Ja runājam konkrēti par šo grozījumu Teritorijas attīstības plānošanas likumā, komisijā mums bija ļoti konstruktīva diskusija. Paldies visiem, kuri bija komisijā klāt, izteica savu viedokli par konkrēto grozījumu. Skaidrs, ka atsevišķas nianses, iespējams, būtu jāprecizē uz priekšu.

Taču vienlaikus vēlos norādīt, ka šī likumprojekta galvenā jēga nav tas, ko atsevišķi debatētāji minēja - ka ir kaut kāds mērķis ierobežot pašvaldību finansēšanās spējas, lai nodrošinātu investīcijas reģionos. Es domāju, ka piekritīsiet - tas būtu absolūti nesaprātīgi no atbildīgās ministrijas par pašvaldībām kaut ko tādu vispār virzīt.

Šī likumprojekta galvenais mērķis ir nodrošināt saskaņotu plānošanas dokumentu attīstību un izveidi šajā pārejas periodā, kamēr reforma tiek veikta, jo, kā arī norādīts ir ATR likumprojektā, paredzams, ka šo likumu pieņemsim nākamā gada vidū - 1. jūnijā. Līdz ar to 1. jūnijā sāksies tas pārejas periods līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kad pašvaldībām jau būs jāstrādā kopā, būs jākooperējas, jādomā, kādā veidā mēs dzīvosim un strādāsim uz priekšu. Un šis ir viens no aspektiem, kādā veidā to var nodrošināt... to, kādā veidā tas būtu nepieciešams, raugoties uz attīstību... plānot un veikt. Respektīvi, ir skaidrs, ka viens no pašvaldības attīstības stūrakmeņiem, lai pašvaldība sekmīgi attīstītos, ir šie plānošanas dokumenti. Tie ir dažāda spektra... kā mēs šodien arī dzirdējām. Lai nodrošinātu sabalansētu teritorijas attīstību, lai zinātu, kurā vietā investīcijas plānot... Šajā jaunajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī būs pašvaldības, kas būs lielākas, - tās būs ar lielāku kapacitāti veikt un īstenot dažādus projektus, un pašvaldībās mainīsies arī iedzīvotāju skaits. Tas būs lielāks, apvienojot šīs teritorijas, un ir skaidrs, ka iedzīvotājiem, no vienas puses, arī ir teikšana... Kā te arī izskanēja, šādi dokumenti tiek apspriesti sabiedriskajās apspriešanās, un arī iedzīvotājiem jaunajās teritorijās būtu jādod iespēja par tiem izteikties. Vienlaikus pašvaldībām, tām, kuras ir uzsākušas darbu, - viņiem nav jāaptur šie teritorijas plānošanas dokumenti, pie kuriem viņi strādā. Jautājums ir par to, kādā veidā notiks darbs pie jauniem plānošanas dokumentiem pārejas periodā. Un par to ir stāsts, kādā veidā mēs varam sabalansēt teritoriju attīstības intereses ar to, cik lietderīgi tiek izmantoti pašvaldības resursi, jo šeit būtiski atzīmēt, ka arī no valsts budžeta jauniem plānošanas dokumentiem tiks piešķirts valsts finansējums, lai pašvaldības reformas pārejas procesā šos nepieciešamos darbus varētu veikt.

Tā ka es sagaidu... un paldies Indriksones kundzei, kas norādīja uz dažādu veidu jautājumiem, pie kuriem būtu jāstrādā. Ir skaidrs, ka, ja atbalstīsiet, kolēģi, likumprojektu pirmajā lasījumā, priekšlikumi būs un atbildīgajā komisijā pie šī mēs rūpīgi turpināsim strādāt un diskutēt par tiem problēmjautājumiem, lai noņemtu kaut kādas bažas un neskaidrības no galda.

Tā ka es, kolēģi, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Strādāsim uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Plānošana - tas ir gana nopietns jautājums. Sākotnēji valsts bija sakārtojusi šo plānošanu visā administratīvajā griezumā. Bija tā, ka savulaik pagasti veica savu plānojumu, tālāk - rajoni, tālāk - reģioni un tas viss summējās. Un kopā valsts vairāk vai mazāk teorētiski zināja, kas notiek, kam ir jānotiek valstī.

Bet dzīvē tā nenotika. Kāpēc? Tāpēc, ka plāni ne vienmēr sakrita ar reālajām iespējām. Protams, vienmēr pamatā ir šie līdzekļi, nauda, kāda tai vai citai teritorijai ir pieejama.

Arī tas, ka lielākā daļa problēmu līdz šim ir radušās saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apgūšanu. Kāpēc? Ļoti vienkāršs iemesls. Ne tikai tie, kas strādājuši pašvaldībās, bet arī pārējie zina, ka struktūrfondu līdzekļi tiek apgūti tādā veidā, ka ministrijas izstrādā mērķprogrammas, šīs mērķprogrammas tiek publiskotas un šajās mērķprogrammās ir noteikti konkrēti termiņi, un tad piesakās pašvaldības konkursa kārtībā uz kaut kādu konkrēto finansējumu, konkurējot ar citām pašvaldībām. Tāda kārtība ir bijusi līdz šim, kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā. Faktiski tas ir radījis šo disproporciju, disbalansu, nevienādo attīstību mūsu valsts teritorijā. Nu nevar Auces vai Dobeles, vai Dagdas pašvaldība konkurēt ar, teiksim, Rīgas, Ventspils vai Jelgavas pašvaldību. Skaidrs jau sākotnēji, ka šīs lielās pašvaldības, kurām ir, teiksim, pieejami labāki resursi, konkursos vienmēr uzvarēs. Un tāpēc jau... būtībā ar to arī ir izskaidrojama šī nevienmērīgā attīstība mūsu valstī.

Es uzskatu - tas nav pareizi. Ir jāmaina kārtība. Ja mēs negribam turpmāku cilvēku aizplūšanu no reģioniem, laukiem ne tikai uz galvaspilsētu un mūsu lielākajām pilsētām, bet arī uz ārvalstīm, šī kārtība ir jāmaina.

Kā tas varētu notikt? Tāpēc ne velti mans uzskats jau ir tādu ilgāku laiku, ka mēs neesam Latvijā pielietojuši šo... reģionālo attīstību, izmantojot administratīvos reģionus. Pasaulē ir daudz dažādu iespēju. Un Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vēlēti un iecelti vadītāji šajos reģionos. Šobrīd mēs esam palikuši pie tā (un tā ir jau faktiski koalīcijas zināma vienošanās), ka konceptuāli būs šie pieci administratīvie reģioni uz plānošanas reģionu bāzes. Tad, izejot no šī, vajadzētu skatīties arī turpmāko. Un kā galvenais ir šis plānošanas dokuments, kas varētu būt katrā no šiem reģioniem.

Plānošanas reģioni savulaik jau ir izstrādājuši savas attīstības programmas. Tas nozīmē, ka šīs attīstības programmas vajadzētu aktualizēt katram no plānošanas reģioniem. Tad, kad būs izveidoti šie administratīvie reģioni, šīm programmām jābūt gatavām. Tāpat kā šobrīd ministrijas strādā pie konkrētiem, teiksim, jautājumiem, lai varētu attīstīt ministrijas nozaru griezumā, veikt attīstību, izmantojot valsts un arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus, līdzīgi arī reģioniem ir jāstrādā pie šiem plāniem jau šodien.

Tālāk. Mums ir vairāki dokumenti, kas jau faktiski ir izgājuši zināmu ceļu, bet tie ir neprecīzi. Kā vienu piemēru es varu minēt šo: vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes laikā tika minēts no VARAM puses par reģionu attīstības koncepciju... pamatnostādnēm, es atvainojos. Es paskatījos to dokumentu. Tur viss ir faktiski bāzēts uz plānošanas reģionu pamata. Nu, draugi mīļie, jau ir par vēlu! Jau tagad būtu jāskatās citā griezumā, kā es teicu, - administratīvo reģionu griezumā. Pie tam šīs pamatnostādnes ir akceptējis Ministru kabinets. (Starpsauciens.)

Bet, ja mēs skatāmies pavisam nopietni un šo prioritāti liekam kā vienu no galvenajām Nacionālajā attīstības plānā... par ko mēs esam arī nobalsojuši... reģionālā attīstība. Tad, manā skatījumā, šīs reģionālās attīstības pamatnostādnes būtu jāskata Saeimā. Tātad tās būtu jāpārskata, jāprecizē, jāpilnveido un jāskata Saeimā.

Es domāju, ka tas varētu būt viens no mūsu tuvākajiem uzdevumiem. Es praktiski laikam atbalstīšu arī šo dokumenta aktualizāciju cerībā, ka manis teiktās pārmaiņas un priekšlikumi tiks ņemti vērā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pleša kungam konstruktīva diskusija, kā jau minēju... bija mēģinājums konstruktīvi diskutēt gan no deputātiem, gan no ekspertiem, kas bija ieradušies komisijas sēdē, bet tas viss tika vienkārši... tam pārbraukts pāri, un tur no konstruktīvās diskusijas nekas nesanāca. Šodien, godīgi sakot, no Saeimas tribīnes ir daudz konstruktīvākas debates nekā bija komisijā par šo konkrēto priekšlikumu, par šo likumprojektu. Es vēršu uzmanību uz to, ka jau šobrīd, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, stratēģijas, ir jāņem vērā gan blakus teritoriju attīstības stratēģijas, reģionālais plānošanas dokuments, Nacionālais attīstības plāns... Šie visi valsts attīstības dokumenti ir jāņem vērā jau šobrīd.

Tas, ko jūs teicāt, ka jūs ar šo likumprojektu neapturat dokumentu izstrādi, neiet kopā ar to, ko dara VARAM. Ministrija ir izsūtījusi visām pašvaldībām vēstuli, aicinot neizstrādāt attīstības plānošanas dokumentus. Arī atbildīgajā komisijā jau pēc tam, kad tika nobalsots par likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā, VARAM vēlreiz apliecināja to, ka, viņu ieskatā, attīstības plānošanas dokumentu izstrāde būtu jāaptur. Un tas bija komisijā - varat noklausīties audioierakstus un pārliecināties par to. Manuprāt, vienīgais pareizais lēmums būtu šo likumprojektu noraidīt un attiecībā uz plānošanas dokumentiem, stratēģijām, iestrādāt to otrā likumā, kas ir šajā pašā komisijā, pārejas noteikumos, un tur arī atrunāt šo jauno kārtību, kā darbosies pārejas periods.

Es saprotu, ka daudziem kolēģiem šī tēma liekas garlaicīga un varbūt savā ziņā nesaprotama. Bet vēlreiz atkārtošu: viennozīmīgi - šī likumprojekta atbalstīšana ietekmēs Latvijas reģionu attīstību, atmetīs atpakaļ par diviem trijiem gadiem... vismaz. Es domāju, ka mēs jebkādas teritoriālās investīcijas ieraudzīsim, ātrākais, 2024. gadā, ja mēs atbalstīsim šādu pieeju. Šī pieeja nav balstīta... ekspertos. Šī pieeja nav balstīta nekādā rūpīgā analīzē. Šī pieeja vienkārši... man pat grūti izskaidrot, kamā tā ir balstīta - kaut kādās emocionālās darbībās... Emocionāls likumprojekts, nesaprotot to, kam šobrīd kalpo attīstības stratēģijas. Ja, protams, visi šie pamatojumi un vecā kārtība, ka tika ieviestas attīstības stratēģijas, nav noslēpums. Es domāju - vairāk nekā pusei pašvaldību attīstības stratēģijas ir copy-paste, pilnīgi vienādas gan vienai, gan otrai teritorijai. Tas ir izveidojies tikai tāpēc, ka bija konkurss, ko finansēja VARAM, un šajos konkursos... uzvarēja viena un tā pati kompānija, kura vienkārši copy-paste kopēja vienai, otrai pašvaldībai vienādus dokumentus un gāja pēc tādām klišejām... vienkārši pārbrauca pāri. Bet tas nav attiecināms uz visām pašvaldībām. Šobrīd tā situācija ir būtiski izmainījusies. Un šis likumprojekts... tieši otrādāk... visu izdarīto gluži vienkārši atmet atpakaļ. Aicinu, kolēģi, ieklausīties tajā... Pārbaudiet paši šo informāciju, tiecieties ar pašvaldību vadītājiem, ja ne ar vadītājiem, tad - ar plānotājiem. Nevienas investīcijas... reģionālās investīcijas Latvijā netiks īstenotas, ja nebūs šo dokumentu. Ja mēs gribam ieraudzīt kaut vienas investīcijas 2021. gadā jaunajās teritorijās, tad bez šiem dokumentiem neiztikt. Ja mēs 2021. gadā tikai sāksim kaut ko pēc būtības izstrādāt, nu tad, kolēģi, jūs paši saprotat, ka visdrīzāk tikai 2023. gadā mēs kaut ko ieraudzīsim.

Šis likumprojekts šobrīd vistiešāk atmet Latviju atpakaļ attīstības... attīstībā... reģionus - par vairākiem gadiem.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas sēdē tiešām par likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” notiek konstruktīva saruna. Un paldies Ilzei Indriksonei par sniegto... jo viņa tomēr ir... pašvaldībā bija praktiķe attīstības... teritoriālās attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

Un mēs ļoti labi saprotam - tie, kas ir strādājuši pašvaldībās, kas ir bijuši deputāti -, ka plānošanas dokumenti katrā pašvaldībā ir paši galvenie ne tikai Eiropas struktūrfondu naudas saņemšanai, bet arī, ja Valsts kontrole atbrauc un pārbauda, paskatās, vai, teiksim, skolēnu autobuss ir iegādāts atbilstoši plānošanas dokumentiem. Ja būvē arī par saviem līdzekļiem pašvaldības kaut ko, - vai ir plānošanas dokumentos šī būve? Ja mēs aizņemamies no valsts līdzekļus Valsts kasē, tur arī skatās, vai plānošanas dokumentos tas viss ir.

Kā pieminēja jau kolēģi, vidēji plānošanas dokumentu izstrāde ilgst no viena līdz trīs gadiem. Es pievienojos kolēģiem, ka, ja tikai 2021. gadā... ja pēc administratīvi teritoriālās reformas sāksies šo dokumentu apspriešana, tad, protams, būs arī apgrūtināta Eiropas struktūrfondu apguve... ne tikai apguve, bet arī... iesniegšana un tā tālāk. Tie ir ļoti svarīgi dokumenti.

Šeit klātesoši deputāti... Šeit ir ļoti daudzi bijušie pašvaldību deputāti... Tie, kuri varbūt nav bijuši pašvaldībās saistīti ar šiem dokumentiem, lūdzu, ieklausieties! Lūdzu, ieklausieties Ilzē Indriksonē, lūdzu, ieklausieties Andrī Kazinovskī, Ingā Goldbergā... Starp citu, viņa šodien pieminēja arī Daugavpili, kur notiek faktiski attīstības dokumentu izstrāde... un tiek apturēta dokumentu izstrāde... ja tas tiešām tā ir noticis... ar VARAM vēstuli. Kaut gan ministrijas parlamentārais sekretārs mums šodien apliecināja, ka nekāda plānošanas dokumentu... plānošanas dokumenti... notiks, nekas nav apstādināts... Tātad notiek kaut kāda pret... ir kaut kāda pretruna... ir pretruna.

Tā ka es vēlreiz aicinu, cienījamie kolēģi, no sirds - lūdzu, padomājiet tieši par šo likumprojektu, vai to atbalstīt. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ē. Pucens. Komisijas vārdā varu piebilst, ka komisija ir atbalstījusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Ē. Pucens. Nākamā gada 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. 30. ...? Pucena kungs, 30. ...?

Ē. Pucens. 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 13. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. (Starpsauciens: “30.!”)

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo jautājumu, Pucena kungs precizēja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 30. janvāris.

Paldies.

I. Lībiņa-Egnere. ... kolēģi! Par nākamo darba kārtības jautājumu -likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, un, pirms tas tika izskatīts Juridiskajā komisijā, tas tika konceptuāli vētīts divās Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs. Juridiskā komisija ir nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šajā likumprojektā ir paredzēts jauns regulējums, ar kuru tiek ieviesta ekonomisko lietu tiesa, un mērķis ir nodrošināt tiesvedības procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Paredzēts izveidot specializētu rajona (pilsētas) tiesu kā pirmās instances tiesu un apelācijas kārtību vispārējās jurisdikcijas ietvaros ar specializētu kolēģiju Rīgas apgabaltiesas sastāvam.

To, ka specializācija ir nepieciešama tiesvedības procesa kvalitātes celšanai, ir pauduši gan paši tiesu varas pārstāvji, gan Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan citas nevalstiskās organizācijas, gan ministrijas un arī starptautiskās institūcijas. Tā, piemēram, Eiropas Padome ir norādījusi, ka ir jānodrošina efektīva naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmas uzraudzība un prasību izpilde, tostarp palielinot arī tiesību aizsardzības un tiesu iestāžu kapacitāti. Savukārt Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz pārāk ilgo naudas atmazgāšanas lietu izskatīšanu pirmās instances tiesās.

Lai būtu iespējams nodrošināt noteiktu lietu kategoriju efektīvāku izskatīšanas procesu, lietas, zināšanas un resursi ir jākoncentrē vienuviet. Ar šo likumprojektu tiek piedāvāts, ka līdzšinējā sadrumstalotajā tiesu kompetenču sistēmā būtu risinājums... ar ierobežotām... līdz šim ar ierobežotām attīstības iespējām, taču šī specializētā ekonomisko lietu tiesa būtu risinājums jau ar lielāku attīstības potenciālu ilgtermiņā. Proti, tās priekšrocības būtu, pirmkārt, jau esošo specializāciju koncentrēšana vienuviet un to paplašināšana, piemēram, tā saucamās reiderisma lietas varētu tikt paplašinātas uz visiem kapitālsabiedrību dalībnieku strīdiem, otrkārt, citu strīdu, piemēram, tiesiskās aizsardzības procesu specializāciju nodrošināšana, un, treškārt, ļoti svarīgi - tas nodrošinātu uzņēmējdarbības vides izaugsmes kompleksu veicināšanu, īstenojot cīņu pret amatpersonu korupciju, naudas atmazgāšanu un citiem pārkāpumiem, kas veicina ēnu ekonomiku.

Turklāt ekonomisko lietu tiesas izveides rezultātā būtu tādi ieguvumi kā lietu izskatīšanas ātrums, pārējo tiesu atslogošana, profesionalitāte un kvalitāte, tiesu prakses vienveidība un vienota sodu politika, kā arī efektīva un mērķtiecīga resursu apguve.

Tā kā šodien mums konceptuāli ir jāatbalsta likumprojekts šajā ļoti svarīgajā pirmajā lasījumā, es arī vēlos jums iedot pēc iespējas vairāk informācijas par likumprojektu. Līdz ar to ir svarīgi, kādi tad ir šie civiltiesību jomā paredzētie strīdi, kurus varētu uzticēt ekonomisko lietu tiesai, un kuri būtu krimināltiesību jomā izskatāmie noziedzīgie nodarījumi ekonomisko lietu tiesā.

Proti, civiltiesību jomā tie būtu... tās būtu prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, prasības, kas izriet no līgumiem par ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību, prasības, kas izriet no koncernu dalībnieku akcionāru tiesiskajām attiecībām, prasības, kas izriet no darījumiem ar finanšu instrumentiem, tostarp atvasinātajiem finanšu instrumentiem, prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītām personām, prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasības, prasības par būvniecības procesu dalībnieku atbildību, prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku akcionāru lēmumiem, prasības pret valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju personisko atbildību, sabiedrības prasības pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu, kā arī pieteikums par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Savukārt krimināltiesību jomā izskatāmi šādi noziedzīgi nodarījumi: pirmkārt, krāpšana, piesavināšanās, ja tā veikta lielā apmērā organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās, otrkārt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, tostarp terorisma, proliferācijas finansēšana, treškārt, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un, ceturtkārt, koruptīvie noziedzīgie nodarījumi, ko izdarījusi valsts amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli... vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.

Kolēģi, tātad ir paredzēta ekonomisko lietu tiesa kā specializēta rajona (pilsētas) tiesa, kā pirmās instances tiesa. Un apelācijas kārtībā... kā jau es minēju, vispārējās jurisdikcijas ietvaros... specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā. Tātad atrašanās vieta Rīgā, bet darbības teritorija - visa Latvija. Paredzētā noslodze pirmajā instancē - vidēji 134 krimināllietas un 233 civillietas gadā. Attiecīgi apelācijas instancē - vidēji ap 100 krimināllietām un arīdzan apmēram tikpat civillietu gadā. Pirmajā instancē būtu līdz 10 tiesnešiem, otrajā instancē būtu četri tiesneši, taču svarīgi piemetināt, ka netiek veidotas jaunas tiesneša amata vietas, bet tiek izmantotas esošās amata vakances, kas ilgstoši nav aizpildītas.

Tāpat ļoti svarīgi, ka, lai sagatavotu tiesnešus un tiesu darbiniekus šajā tiesā, ir paredzētas profesionālās apmācības Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros.

Tāpat jau 2020. gada pavasarī tiks uzsākta sadarbība ar OECD, un plānotās aktivitātes būs arīdzan tiesnešiem un tiesu darbiniekiem par tēmām, kas saistītas ar ekonomiskajām interesēm, - inovāciju, talantu pieejas ieviešanu, ekonomisko lietu tiesu izveides ietekmes detalizētu novērtējumu. Un prognozētais specializētās tiesas darbības uzsākšanas laiks šajā likumprojektā ir 2021. gada janvāris.

Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šī ir kārtējā fake reformatoru jeb Jaunās konservatīvās partijas kārtējā fake reforma. Proti, šoreiz tiek reformēta tiesu sistēma, veidojot ekonomisko lietu tiesu. Fake - tulkojumā tas ir “nepatiess, falšs, neīsts”.

Jaunā konservatīvā partija un tās līderi izceļas ar skaļiem paziņojumiem, kuri reālajā dzīvē rezultējas ar izgāšanos. Jo tā vietā, lai sniegtu likumdošanas pilnveidošanai konstruktīvus un sistēmiskus priekšlikumus, Jaunā konservatīvā partija iniciē fiktīvus - fake - piedāvājumus, cīnoties ar sekām, nevis pievēršoties cēloņiem.

Un, proti, sabiedrība no nākamā gada jau izbaudīs “2 × 500” izgāšanos. Algas diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana Jaunās konservatīvās partijas izpildījumā rezultējās ar invalīdu asistentu, audžuģimeņu uzturlīdzekļu atsaistīšanu... un nākotnē - mazāku ienākumu saņemšanu šo grupu iedzīvotājiem. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Kādas tad patiesas problēmas OECD eksperti Latvijā identificēja komercdarbības vides pilnveidošanai? Viņu rekomendācijas ir sekojošas.

Pirmā. Definēja, ka tiesas un valsts pārvaldes iestādes varētu labāk nodrošināt atbalstošu vidi, ja ar lielāku izpratni piemērotu Komerclikuma normas. Šādu attieksmes maiņu būtu iespējams veicināt ar atsevišķiem likumdošanas aktu grozījumiem, kas precizētu un veicinātu Komerclikuma normu interpretāciju gadījumos, kad tiesas un valsts pārvaldes iestādes nespēj sniegt nepieciešamos risinājumus.

Otrā rekomendācija. OECD paredzēja Latvijas likuma, Komerclikuma, tvērumu paplašināt, aptverot arī mūsdienu komercdarbības organizācijas un finansēšanas formas. Tas nenozīmē, ka būtu jāievieš jauni specifiski likumi, tomēr vajadzētu nodrošināt sistēmisku pieeju, izmantojot visu veidu regulējumu, sākot ar ieteikumu attiecībā uz tiesību un pašregulācijas instrumentiem un beidzot ar obligāti saistošiem likumiem.

Būtiski ir saprast, ka ekonomisko izaugsmi un sociālo vidi veicinošie faktori ir pārdomāts juridiskais ietvars un labi funkcionējoša pārvalde, nevis “kabatas tiesas” izveidošana.

Noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi paudis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes loceklis Juris Stukāns, kurš uzsvēra, ka idejas un likumprojekta izstrādes autori ir identificējuši kļūdainas problēmas. Idejas autori faktiski uzskata, ka šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesās strādā samērā mazkvalificēti tiesneši ar, iespējams, apšaubāmu reputāciju, kuri nespēj nošķirt noziegumus no civiltiesiska rakstura strīdiem, nespēj pareizi piemērot spēkā esošās Kriminālprocesa likuma normas un tādējādi pieļauj lietu novilcināšanu. Taču jebkurš tiesnesis jau šobrīd ir ar nevainojamu reputāciju. Tiesneši jau šobrīd spēj nošķirt noziegumus no civiltiesiskiem strīdiem un atbilstoši likumam izskatīt lietas. Līdz ar to idejas autori ir kļūdaini identificētajām problēmām izvirzījuši kļūdainus secinājumus un secīgi arī piedāvājuši kļūdainu risinājumu.

Augstākās tiesas Tieslietu padome vēstulē Kariņa kungam arī pauda kritisku redzējumu par ieceri veidot specializētu tiesu - ekonomisko lietu tiesu. Proti, koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņu, ne seku adekvāta analīze. (Zālē troksnis.)

A var palūgt drusciņ... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Runātāja lūdz klusumu... Uzmanību runātājam tribīnē!

Ļ. Švecova. Pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Tieslietu padome uzskata, ka jauna specializētas tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību.

Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju atturēties no turpmākām radikālām un pretrunīgām reformām.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! It īpaši jaunās “KPV LV” partijas deputāti! Jūsu iekšlietu ministrs, publiski uzstājoties, pauda bažas par korupcijas riskiem, kas nav sabiedrības interesēs, ieviešot specializētas tiesas. Lūdzu jūs neatbalstīt ar Napoleona sindromu sirgstoša ministra diktātu, noraidīt fake reformu grozīt likumu “Par tiesu varu”. (Dep. K. Feldmans: “Ar kādu sindromu?”) Paldies.

Sēdes vadītāja. Grūti saprotami.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Sabiedrībā jau pietiekami daudz ir izskanējuši pretrunīgi viedokļi par specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi.

Lai gan, lasot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” anotāciju, Bordāna kunga ideja un mērķis var likties cēls un skaists, proti, panākt gan ātrākus, gan kvalitatīvākus tiesas procesus ekonomiskajās lietās, tomēr praktiski tas sevī ietver daudzus riskus un neskaidrības. Un, kā jau ierasti, koalīcijas stilā, likumprojekts tiek virzīts, neatbildot ne uz vienu jautājumu, neuzklausot nekādu kritiku, neņemot vērā jomas profesionāļu konkrētus norādījumus un ignorējot pat Tieslietu padomes lēmumu, ar kuru šādas tiesas izveide Tieslietu ministrijas piedāvātajā risinājumā ar deviņām balsīm “pret” un divām balsīm “par” netika atbalstīta. Tā, piemēram, komerctiesību eksperts un Tieslietu padomes loceklis Aigars Strupišs publiskajā telpā ir paudis, ka ekonomisko lietu tiesas koncepcijā tiek piedāvāta abstrakta ideja bez to cēloņu analīzes, kuri rada koncepcijā norādītās problēmas, un... ir bez pienācīgas seku analīzes. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem nav atbildēts. Piemēram, kā atzīst praktiski visi krimināltiesību speciālisti, - problēmas sakne ilgajiem kriminālprocesiem ir Kriminālprocesa likumā. Tad kāds pamats ir apgalvot, ka šīs pašas problēmas neskars jaunu tiesu, kurai arī būs jāskata krimināllietas pēc šā likuma?

Tāpat nav skaidra ministrijas pozīcija jautājumā par specializāciju šīs specializētās tiesas iekšienē. Tradicionāli Latvijā tiesnešu specializācija jau sen notiek pirmām kārtām pēc dalījuma civillietās un krimināllietās. Krimināllietu tiesneši parasti neskata civillietas, un otrādi. Krimināllietu tiesneši parasti... vai šie 10 tiesneši būs universāli speciālisti krimināltiesībās un civiltiesībās? Vai puse no viņiem specializēsies vienā nozarē, bet pārējie - otrā? Ja pirmais variants, vai tad mēs varēsim runāt par jēgpilnu specializāciju? Tur turklāt ir pretruna ar pašlaik pastāvošo tiesnešu specializācijas koncepciju. Nav pilnīgi nekādas garantijas, ka Senāts vienmēr uzturēs specializētas tiesas praksi tikai tāpēc, ka tā kā specializēta tiesa ir labāka vai pārāka. Jācer, ka tas nekalpos par pamatu nākamai iniciatīvai - dibināt specializētu, labāku, augstāku tiesu. Tāpat acīmredzami ir korupcijas risks un pazīšanās, sarunāšanās savējo... risks, it sevišķi ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un zinot to, ka trešajā draugu pakāpē visi ir pazīstami. Šobrīd, lietu pēc piekritības iesniedzot pilsētas, rajona tiesās, nav iespējas paredzēt, pie kāda tiesneša lieta nokļūs, turpretim šeit šaura, zināma tiesnešu komanda būs tā, kas būs atbildīga par ekonomiskiem strīdiem visā Latvijā. Vēl nesen nereti gadījās, ka starp 300 maksātnespējas procesa administratoriem... “vajadzīgās” lietas nonāca pie “pareizajiem” maksātnespējas procesa administratoriem. Tad nu aicinu izdarīt secinājumus. Būs atkal sakritības, skandāli, daži tiesneši kļūs strauji par miljonāriem, varbūt arī par ministriem.

Neiztur kritiku arī atsauce, ka vairāk nekā simt valstīs ir ekonomisko lietu tiesa un tāpēc tādu vajag arī mums. Ekonomisko lietu tiesu vēsture ir... pirmsākumi sniedzas... meklējami jau 13. gadsimtā tagadējā Novgorodā, Krievijā, taču vēstures grāmatās var atrast arī baznīcas tiesas, robežas tiesas, muitas tiesas, caurbraukšanas tiesas, nodokļu tiesas, ģimenes tiesas. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu kaut kas jākopē no vēstures vai jāatkārto tas, kas ir kaimiņiem. Tieši pretēji - uzskatu, ka mums ir jāizpēta it sevišķi Ziemeļvalstu, uz kurām mēs tik strauji virzāmies, prakse ar ekonomisko lietu tiesām. Kā zināms, atsevišķas Ziemeļvalstis ir vairākkārt uzkāpušas uz grābekļa, ja tā var izteikties. Zināšanas finanšu un saimnieciskajos jautājumos var apgūt arī kādos kursos, taču specializētas tiesas tiesneša amatā svarīgas ir ne vien teorētiskās zināšanas, bet arī profesionālā pieredze, kura neveidojas īsā laikā, bet gan ilgtermiņā. Juristi ar dziļām teorētiskām un praktiskām zināšanām finanšu sfērā, kuri būtu nepieciešami šādai specializētai tiesai, ir retums, un pārsvarā tie strādā nopietnos uzņēmumos, saņemot pieklājīgus, tirgus apstākļiem atbilstošus ienākumus, kas vairākkārt pārsniedz pirmās instances tiesneša atlīdzību. To, kuri no viņiem būs gatavi no labi apmaksāta darba privātajā sfērā pāriet pirmās instances tiesneša amatā, kur papildus zaudējumiem ienākumu jomā nāk klāt arī citi tiesneša kā amatpersonas ierobežojumi un pienākumi, būs ļoti maz.

Šī ir tikai daļa no fundamentāliem jautājumiem, kuriem bija jābūt izpētītiem un atbildētiem jau koncepcijas stadijā.

Mēs varam būt pārsteigti par to, ka gandrīz 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, kad esam daudzkārt kāpuši uz sasteigtu un pretrunīgu reformu un pasākumu grābekļa, sajūsmu joprojām izraisa un atbalstu gūst tik zemas izšķirtspējas vīzijas un idejas. Jomas eksperti norāda: pat ja šāda ideja nāk no interešu grupām, tad Tieslietu ministrijai, pirms to virzīt apspriešanai Tieslietu padomē, pilnīgi noteikti bija jāiegulda nopietnāks darbs, lai diskusija Tieslietu padomē būtu efektīva, lietišķa un profesionāla. Savukārt šādas zemas izšķirtspējas koncepcijas iesniegšana Tieslietu padomē trīs dienas pirms tās sēdes, vienlaikus deklarējot, ka šī tiesa sāks pilnvērtīgi darboties ar 2021. gada 1. janvāri, un jau pieprasot tam konkrētus budžeta līdzekļus... parādīja necieņu pret Tieslietu padomi, uzskatot šo prezentāciju par formalitāti... vismaz vieglprātīgu optimismu.

Var pieņemt, ka ārpus tiesu varas esošajiem vērotājiem viss var šķist pavisam vienkārši, taču atbildību uzliek nevis vērošana, bet pienākums pieņemt pamatotus, pienācīgi informācijā balstītus lēmumus, jo patiesība nekad nerodas uz dogmatiem, reliģiskiem pamatiem, bet balstās uz veselīgu skepsi un uz kritiskajā domāšanā balstīta, atvērta prāta darbu.

Ceru arī, ka šis dialogs būs nevis formāls, bet savstarpēji cieņpilns, profesionāls un pēc būtības, neraugoties uz ministra publiski pieteikto cīņu pret Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, un ģenerālprokuroru, kurš ir arī Tieslietu padomes loceklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, Riekstiņa kungs, šeit nav zoodārzs un nav jābļauj kā orangutanam, šī ir nopietna tēma. Šī ir nopietna tēma. Tēma ir par ekonomiskajām lietām, un tāpēc arī jums ar jūsu vidusskolas izglītību ieteiktu paklausīties. (Dep. J. Strīķe: “Par likumprojektu!”)  

Tātad... Es pēc būtības gribu ļoti nopietni parunāt par to, kāpēc ekonomisko lietu tiesa ir absurds jautājums, kas šobrīd tiek risināts, un aicinu jūs tiešām paklausīties tos argumentus, kāpēc to nevajadzētu.

Pirmais. Tas varbūt būtu mazākais, bet tomēr ļoti būtisks arguments. Ekonomisko lietu tiesa, it īpaši mazā valstī, - tas ir ļoti, ļoti, ļoti dārgs prieks.

Otrais, kas attiecas uz ekonomisko lietu tiesu. Nekādu efektivitāti mēs no tā nevaram panākt, jo ekonomisko lietu tiesa ir paredzēta vienā - pirmajā - instancē. Otrā un trešā - apelācijas un kasācijas - instance ir parastā tiesa. Tātad faktiski no šāda viedokļa - kāda jēga pirmajai instancei, ja tā doma ir visus sarežģītos tiesvedību strīdus skatīt ekonomisko lietu tiesā? Tas... vai nu ekonomisko noziegumu, vai komercstrīdu sarežģītos jautājumus skatīt šajā ekonomisko lietu tiesā... kurus pēc tam pārsūdz apelācijas un kasācijas kārtībā parastajā tiesā. Ir pilnīgi skaidrs, ka sarežģītās lietās... visās ir pārsūdzība. Līdz ar to - kāda jēga no ekonomisko lietu tiesas pirmajā instancē, ja tās nav visas trīs instances? (Starpsauciens.)

Otra... Trešā lieta, ko es gribu pateikt. Trešā lieta ir sekojoša. Visa nozare, visa tieslietu nozare, kas ir eksperti, speciālisti šajā lomā... jomā, faktiski pēc būtības... tajā skaitā Latvijas Republikas Augstākā tiesa... faktiski pēc būtības vairāk argumentus saka “pret” nekā “par” šādu tiesu, jo - kāpēc? Tāpēc, ka uz šo brīdi joprojām nav precīzu kritēriju, ko tad konkrēti šī ekonomisko lietu tiesa skatīs. Visu kopā? Tad... es atvainojos, kišmišs ar rozīnēm? Noziegumus, komercstrīdus un tā tālāk.

Runa ir par to, ka nepalielināšoties izdevumi, ka esot tās brīvās štata vietas tieslietu sistēmā un tamlīdzīgi... Es atvainojos, ja tas ir arguments, tad tas nevar būt arguments tā iemesla dēļ... Tad ir jautājums - kāpēc šīs brīvās štata vietas vienkārši šobrīd netiek izmantotas, lai paātrinātu visu procesu?

Vēl viena detaļa, kas ir būtiska. Mazā valstī ir ļoti šaurs cilvēku loks, kuri skatīs šādas lietas. Tie ir līdz 10 cilvēkiem. Patiesībā tas korupciju palielina, nevis samazina. Un palielina ļoti vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc ka sarežģītos procesos būs nepārtraukti vieni un tie paši tiesneši un nepārtraukti vieni un tie paši pārstāvji advokāti. Tur objektīvi veidojas ciešas korporatīvas saites starp šīm personām. Nevis tā, kā ir šodien, ka faktiski lietas ir iespējams nosūtīt uz dažādiem reģioniem un šīs korporatīvas saites neveidojas. Mērķis, lai samazinātu korupciju, ir - lai neveidotos korporatīvas saites. Būtībā tagad mums būs kaut kādi mistiski ekskluzīvie tiesneši, kam būs visas, tautas valodā runājot, “krējuma lietas”, kuras visas vienā instancē tiks skatītas.

Vēl viens arguments, kas ir “pret”, ir pasaules... Pasaulē ir dažāda pieredze, bet atsevišķa, specializēta tiesa ir efektīva valstīs, kur ir ļoti liels iedzīvotāju skaits. Valstīs ar mazu iedzīvotāju skaitu specializēta tiesa nav nepieciešama.

Starp citu, ja mēs salīdzinām, tad ekonomisko lietu tiesa pēc savas būtības ir gandrīz viens pret vienu kā saimniecisko lietu tiesa padomju laikā Latvijā. Tas ir - būtībā mēs ejam atpakaļ uz padomju laikiem.

Tas, ko mums vajadzētu darīt patiesībā... Kāpēc šāda doma tika virzīta? Pēc būtības tas, kas sabiedrībai ir vajadzīgs... kas ir vajadzīgs uzņēmējiem, sabiedrībai, - viņiem vajag divas lietas. Viena lieta ir procesa ātrums. Un otra lieta ir principā tas, lai tiesneši būtu izglītoti.

Ja mēs runājam par procesa ātrumu, - ekonomisko lietu tiesa pirmajā instancē (un pēc tam - otrā un trešā, kas ir tieši tādas pašas instances)... procesa ātrumu tas nekādā veidā nerisina. Vēsturiski, ja mēs salīdzinām, administratīvās tiesas pirmsākumos vispār tas galvenais arguments bija: kad administratīvās tiesas tiks izveidotas, būs ļoti ātrāks process. Rezultāts bija tāds, ka visās administratīvajās lietās process mežonīgi... vienkārši mežonīgi samazinājās pirmajā instancē...

Otrkārt. Procesa kvalitāte pirmajā instancē vismaz sākotnēji... šodien domas dalās, bet... sākotnēji arī ļoti nokritās. Rezultātā mēs neiegūsim efektīvāku tiesu varu.

Ja mēs runājam par tiesnešu izglītību, tad man rodas jautājums. Es atvainojos, kā šīs personas...? Ja mēs sakām, ka mums Latvijā ir neizglītoti tiesneši un tāpēc mums vajag ekonomisko lietu tiesu, tad ir jautājums. Es atvainojos, - kā tad Saeima šādus neizglītotus cilvēkus ir apstiprinājusi tiesneša amatā uz mūžu, ja viņi nav spējīgi izskatīt viņiem dotās lietas? Tiesnešu izglītības jautājumu nevar risināt ar speciālas dārgas tiesas izveidošanu. Tiesnešu izglītības jautājums ir semināru jautājums, iekšējas izglītošanas jautājums, nevis... ar jaunas tiesas izveidošanu.

Vēl viena lieta. Tātad mums būs 10 gudrajie, kas lems ekonomiskās lietas. Man uzreiz ir jautājums - kas tad būs šie supergudrie? Mums šie tiesneši ir jāņem no pašu tiesnešu vidus. Mums nevar būt situācija, ka mēs izveidojam tiesu un tad mums pēkšņi atnāks kaut kādi īpaši, gudrāki tiesneši no kaut kurienes... nezinu, no kurienes. Mums ir jāpaņem no jau esošās, kā saka, tiesnešu organizācijas jau esoši tiesneši. Tātad - kā tad mēs to kvalitāti tajā attiecīgajā mirklī iegūstam?

Vēl viena lieta, kas ir būtiska. Uz šo brīdi likuma virzītājiem nav pilnīgas skaidrības. Viņi nespēj īsi un precīzi noraksturot to, kādā veidā šīs lietas tiks dalītas. Kādi būs kritēriji, pēc kuriem...? Kādi būs tie nopietnie noziegumi vai tie nopietnie ekonomiskie strīdi? Vai tā būs tā summa... nu, nezinu, darījuma summa... vienkārši darījuma summa? Tātad, ja cilvēks grib iesniegt prasību virs miljona, tad tā automātiski aiziet uz ekonomisko lietu tiesu. Kādi būs vērtēšanas kritēriji, lai vispār iekļūtu šajā tiesā? Tie nav precīzi un skaidri. Un tas ir vēl viens arguments, kāpēc arī faktiski visu juristu ekspertu viedoklis, kas arī izskan publiskajā telpā, ir “pret”. Arī uzņēmēju organizācijas Juridiskajā komisijā norādīja, ka viņi pēc būtības ir tikai “par”, ja tiek sadalīts, ka krimināllietas ir vienā kategorijā, civillietas - citā kategorijā, nevis visu kopā... Tāds bija, cik es atceros, viņu viedoklis vienā no sēdēm.

Vēl viens jautājums par ekonomisko lietu tiesu. Principā, ja mēs izvēlamies šādu lietu, jāatceras, ka visi strīdi par naudu, pilnīgi visi, - mantas dalīšana ģimenes strīdos, tātad arī laulības šķiršana... Šķiras, piemēram, kāds Latvijā zināms miljonārs un dala mantu pa miljoniem. Tā būs ekonomiska lieta, vai tā būs parastā ģimenes... parastais strīds pie notāra? Nē, nu... Es vienkārši nosaucu piemēru. Atbildes uz šādu jautājumu nav. Ko es ar to gribu pateikt? Visas civillietas, pilnīgi visas civillietas, kas nonāk šobrīd tiesā civiltiesiskā kārtībā, ir ekonomiskas lietas. Un lietu sarežģītība nav atkarīga no summas apmēra. Ja mēs runājam no juridiskās teorijas un prakses, tad ir neskaitāmi piemēri, ka daudz nozīmīgāka ietekme uz justīciju ir lietām, kurās vispār nav naudas prasījumi, kur ir vienkārši kāds konkrēts risinājums, kur ir jāatzīst, piemēram, kāds konkrēts fakts, kur nav materiālas vērtības, bet kas ietekmē judikatūru un tiesu praksi tālāk. Piemēram, piedzīt miljons eiro parādu ir vienkārša, parasta ekonomiska lieta, bet radīt jaunus tiesību institūtus caur tiesu praksi, jaunus juridiskus, teiksim, terminus, instrumentus un tamlīdzīgi var būt ļoti sarežģīts process. Kas būs vērtēšanas kritērijs? Kura no šīm divām lietām ies uz ekonomisko lietu tiesu?

Vēl viens jautājums saistībā ar ekonomisko lietu tiesu. Tātad, ja mēs specializējam ekonomisko lietu tiesu, tad uzreiz ir... bet var būt, ka tad ir jāspecializē pa visām jomām, jāsadala. Specializēta ģimenes lietu tiesa, specializēta maksātnespējas lietu tiesa, specializēta mantojumu tiesa, specializēta no dzīvokļiem izlikšanas tiesa un tādā garā. Tas ir absurds, ko nevajag darīt.

Ko vajag darīt, un kas patiesībā dotu efektu mazā valstī, kur mēs justīciju varētu izmantot arī kā eksporta preci? Mums vajadzētu tiešām paskatīties Skandināvijas virzienā... kaut vai tā pati Zviedrija... un pāriet no trīs... sākt diskusijas. Es nesaku, vai tas ir pareizi vai nepareizi, bet - vismaz sākt diskusiju. Pāriet lielā daļā lietu no trīs līmeņu tiesu sistēmas uz divu līmeņu vai pat viena līmeņa tiesu sistēmu. Zviedrijas piemērs ir ļoti labs. Var aizbraukt, es domāju, labāk nekā uz Ķīnu... Tad, kad jūs braucat uz Ķīnu... Labāk nebrauciet uz Ķīnu, aizbrauciet uz Zviedriju, paskatieties, kā Zviedrijā tiesā tas notiek. Tā ir viena lieta. Tur būs ātrums.

Otra lieta. Ir atvērts Civilprocesa likums. Ja jūs gribat ātrāku lietu... Civilprocesa likumā... tostarp arī es esmu iesniedzis priekšlikumus, kā paātrināt procesuāli... kā var paātrināt procesu, lai procesi būtu ātri bez naudas iztērēšanas, neiztērējot nevienu santīmu Latvijas valsts budžetā.

Šis piemērs ir tieši tāds pats... kā savulaik bija ar argumentu, ka būs ātrāk, ja ieviesīs advokātu kalendārus. Patiesībā advokātu kalendāri noved pie pilnīgi pretējas situācijas. Šobrīd advokātu kalendāri nozīmē to, ka tiesām obligāti tie ir jāņem vērā un faktiski ir advokāti, kas pelna uz to, ka viņiem ir daudz lietu. Ja kāds klients grib, kā saka, noraut lietu, lai to neizskatītu, viņš iet... Viņš zina, ka, piemēram, advokātam A ir daudz lietu: “Es aiziešu pie viņa, sarunāšu, ka viņš būs mans advokāts.” Un advokāts raksta uz tiesu: “Man ir ļoti liels noslodzes grafiks, es varu pie jums atnākt tikai pēc pusgada... gada. Agrāk nevaru, man visas dienas aizņemtas.”

Tas ir jauns biznesa veids, kas tiek ieviests. Tieši tāpēc tas arī ir ar saukli - lai būtu ātrāks un efektīvāks līdzeklis. Tāpēc es jūs tiešām... es saprotu, tas varbūt to skaisti politiski pamato, bet ir citi (ja mēs gribam efektīvu, uzņēmējiem, cilvēkiem draudzīgu tieslietu sistēmu) risinājumi, kur nav jātērē līdzekļi, lai panāktu šādu efektīvu procesu.

Atcerēsimies vēl vienu lietu. Mūsu lielākā problēma ar tiesvedībām faktiski ir pirmajā instancē. Pirmajā instancē! Kāpēc mums pirmajā instancē ir tāda problēma? Tāpēc, ka faktiski šodienas apstākļos apelācijas instancē lietas... piemēram, Rīgā, lietas izskata jau trijos līdz četros mēnešos - ļoti ātri.

Otra lieta. Mums liela problēma ir Augstākajā tiesā, kas mums nemainīsies...

Apvienot debašu laikus vajadzētu, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens.) Iebildumu nav.

A. Gobzems. Otra lieta, kas ir vislielākā problēma. Lielākā problēma mums ir Augstākā tiesa. Tad, kad pēc apelācijas instances pārsūdz kasācijas kārtībā, līdz lietas ierosināšanai un pēc tam līdz lietas izskatīšanai paiet pusotrs, citreiz pat divi... Citreiz - pat nezināmi ilgu laiku... Milzīgs laika posms. Tur iesprūst tās lietas. Tur ir lielākais sastrēgums. Mums ir tā problēma jāatrisina. Ekonomisko lietu tiesa nerisinās šo problēmu nekādā veidā. Tā ekonomiskā lieta pirmajā instancē... tiks izskatīta tajā ekonomisko lietu tiesā, tiks ātri izskatīta apelācijas instancē un pēc tam uz diviem gadiem iesprūdīs Augstākajā tiesā. Un viss... un visa šī labā doma, kurai mēs iztērēsim atkal miljonus, - tā visa beigsies.

Es saprotu, es esmu opozīcijā, bet ieklausieties... ieklausieties cilvēkā, kurš ir tūkstošos procesu piedalījies, katru dienu uz tiesu gājis, katru dienu ir redzējis, kādas ir ikdienas problēmas.

Mums ir jāpamaina... procesuāli jautājumi. Kas mums ir lielākā procesuālā problēma? Uz tiesu nenāk vai nu prasītājs, vai atbildētājs, ja? Viens piemērs... Mums procesuāli būtu jāparedz vienkārša, elementāra lieta, ka juridiskā persona nekādā veidā nevar saslimt. Nu, ja juridiskajai personai saslimst advokāts, - juridiskās personas problēma. To var izmainīt civilprocesā. Elementāri! Ka juridiskajai personai vienmēr, simtprocentīgi visos gadījumos, jānodrošina pārstāvība tiesā. Ja juridiskās personas noalgo slimīgu advokātu, tā ir viņu pašu problēma.

Vai otrs piemērs. Prasītājs nenāk uz tiesu. Nu, ja prasītājs nenāk uz tiesu, tad lietu slēdz automātiski. Nu, tā ir viņa problēma! Viņš ir iesniedzis civiltiesisku prasību, viņš pats negrib nākt uz tiesu, problēma... Uzreiz, momentāli, aizslēdz ciet lietu, netērē valsts līdzekļus! Atbildētāja gadījumā, piemēram, fiziskajai personai arī... nu, faktiski noteikt plašākus ierobežojumus - kad drīkst, kad nedrīkst, teiksim, kavēt tiesas sēdes.

Tie ir lēti, vienkārši risinājumi.

Un, ja mēs gribam kvalitāti, mums ir nepieciešams, lai visas tieslietu sistēmā esošās personas apgūtu sarežģītas lietas, lai nebūtu tā, ka sarežģītās lietas koncentrējas dažos “neaizstājamos cilvēkos”. Piemēram, jūs pieci esat tie neaizstājamie, un viss. Un pārējie ir kaut kādi muļķīši, kas skata parastās lietas. “Neaizstājami cilvēki” veicina korupciju.

Vēl viens risinājums, kas būtu... kas vēl paātrinātu. Apspriežams, piemēram, jautājums par apgabaltiesu. Mums šobrīd ir vairākas apgabaltiesas - Rīgā, Kurzemē, Latgalē, Vidzemē. Bet varbūt mums jāuztaisa, lai lietu izskatīšana būtu ātrāka, viena apgabaltiesa ar tiesu namiem reģionos, proti, ar faktiski vienu administrāciju. Ātrāka, efektīvāka lietu pārsūtīšana, pārbīdīšana vēl paātrinātu procesu.

Es jūs tiešām ļoti, ļoti aicinu ieklausīties tieslietu sistēmas cilvēku teiktajā - mazā valstī... Protams, protams, jūs droši vien virzīsiet tālāk to visu un izveidosiet to tiesu, bet, kā šodien tas stāv, tas būs dārgi, un ilgākā laika posmā mēs nonāksim pie secinājuma, ka ekonomisko lietu tiesa nav efektīvs līdzeklis un korupciju tas nemazina, bet korupcijas bīstamību tikai vairo. Šis nav politisks jautājums, tas ietekmēs pilnīgi visu Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Un šis nav jautājums, kurā būtu jāskatās, ka tur kādu korumpantu ar “skaļu” uzvārdu tiesā ilgi vai neilgi. Man ir jāuzsver, ka visās “skaļajās” krimināllietās, kas tiek izmantotas, personas, kuras tiesā, - viņas nekavē tiesu procesus. Šīs personas tiesu procesus nekavē. Tas nozīmē, ka problēma ir procesuālajos jautājumos.

Par procesuālajiem jautājumiem kriminālprocesā arī var gari stāstīt. Piemēram, kāpēc mums ir neskaitāmas procesuālas darbības, kas mums pirmstiesas izmeklēšanā ir tādas pašas, kādas pēc tam tiesā jāatkārto no nulles vēlreiz. Pilnīgi identiskas darbības! Dubults process!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es atvainojos, ka es jūs vēl aizkavēšu, bet, tā kā es nedzirdēju debatēs, ka izskanētu patiesie apstākļi, kas vismaz ir domāts ar šādas tiesas izveidi, es uzskatu par pienākumu tos izstāstīt. Vismaz tā, kā es to redzu.

Es domāju, ka šie īsti nav grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Es domāju, ka šie ir grozījumi izpratnē par tiesu varu, ieviešot kaut ko no slavenā “bezkompromisu tiesiskuma” jēdziena. Proti, politiķu vēlme kontrolēt tiesu un ne tikai tiesu, represīvās iestādes kā tādas ir plaša un sena kā pasaule... nu ne gluži kā pasaule, bet kopš tiem laikiem, kad cilvēki centās un cenšas šo pasauli pārvaldīt.

Es atsaukšu atmiņā tādu... jums visiem tādu... “Jaunā laika” laiku, kad tika izveidots KNAB un iecelta vadītāja vai vietas izpildītāja, pareizāk sakot. Tajā laikā viņiem bija ļoti skaidrs uzdevums, un es nepiekrītu Aldim, kas saka, ka tas nav politiski, tas ir politiski. Uzdevums bija atrast visu, ko var atrast, savu politisko konkurentu pārkāpumos un piesegt visu, ko var piesegt partijai, kas tajā laikā bija pie varas.

Kaut vai divi piemēri, kas man ienāca prātā. Piemērs par partijas “Jaunais laiks” jauniešu... partijas biedru, jauniešu organizācijas biedru, ziedojumiem politiskajai partijai... kur, kad atklāja... arī ziedojot... atklāja arī biedru naudas... Pareizāk sakot, biedru naudas... Izrādījās, ka ļoti daudzi cilvēki ir noziedojuši visus savus gada ienākumus... mīnus pieci lati... partijai.

Nu, KNAB nācās ķerties klāt un konstatēt, ka nekas tur nav, pieņemot faktiski formālus iesniegumus no šiem cilvēkiem. Lai gan, ja viņi būtu pratināti, es domāju, ka sekas būtu tādas, ka vairs nebūtu partijas “Jaunais laiks”, attiecīgi arī VIENOTĪBAS un Jaunās VIENOTĪBAS šodien šeit.

Cinisms tam virsū vēl bija tas viss... Es atceros Solvitas Āboltiņas teikumu, atbildot uz jautājumu, kā tas tā sanācis, ka jaunieši noziedojuši visus savus gada ienākumus: “Es lepojos ar partijas jauniešiem, kas grūtā laikā partijai ir gatavi ziedot visus savus gada ienākumus.” (Starpsaucieni.)

Otra lieta... Otra lieta - toreiz par politiski angažēto KNAB. Kā tas varēja būt, ka, uzraugot politiskās partijas, ziedojumu saņēmējus, finanses un savādāk... netika pamanīta OIK afēra. Netika pamanīts tas, ka OIK afēras, kā lai saka, labumu saņēmēji precīzi sakrita ar lielākajiem ziedotājiem noteiktām politiskajām partijām, it īpaši “Jaunajam laikam”, VIENOTĪBAI, Jaunajai VIENOTĪBAI... un tad, kā tā sauksies rīt, - tas vēl ir jautājums...

Par to, kā lai saka... bija mēģinājums pieķerties KNAB arī šajā Saeimā. Taču, ņemot vērā, ka pēc Jēkaba Straumes stāšanās amatā lietas, kas tika noturētas plauktā KNAB gadiem, ieguva savu virzību, bija skaidrs, ka politiski iet pret Jēkabu Straumi un ņemt viņu nost ir... kā saka... lietussargu revolūcija liktos pastaiga pilsētas centrā... kas notika tajā gadījumā.

Tad bija mēģinājumi ķerties klāt prokuratūrai, Ģenerālprokuratūrai. Šeit daudzi deputāti iesniedz izvērtēšanas dokumentus. Arī šobrīd nesanāca. Tas nenozīmē, ka cīņa ir zaudēta. Vēl jau būs jāvēlē jaunais prokurors, vai ne? Varbūt tā būs kāda apmaiņa pret kādu citu amatpersonu, kas jāvēlē arī pavisam drīz. Redzēsim. Bet kas varētu būt fantastiskāks kā kontrolēt tiesu, ja? Manuprāt, šis nav nekas cits kā konkrēts mēģinājums izveidot tiesu, kurā mēs mēģināsim iecelt savus tiesnešus, lai tiesātu savus nosacītos politiskos oponentus. Un kāpēc es to saku? Es... ja mēs... Tas man liekas diezgan nožēlojami vai ļoti nožēlojami - piesegties šīs tiesas izveides pamatojumā ar uzņēmēju viedokli, uzņēmēju organizāciju viedokli par šādas tiesas nepieciešamību.

Tas, ko uzņēmēju vide patiešām vēlas un kas būtu pareizi un nepieciešams Latvijā, un kur mums ir problēma, ir komercstrīdu ātra izskatīšana. Proti, vajadzētu noteikt, ka tiesas lēmumam jābūt noteiktā termiņā, ideāli - pusgadā, varbūt gadā. Un tam nav nekāda sakara ar specializētu tiesu. Tam ir sakars ar ļoti daudzām procesuālajām un citām darbībām, kas būtu likumā jāmaina... Tam ir sakars, protams, ar tiesnešu kompetenci un spēju izvērtēt ekonomiskos noziegumus, bet arī šeit nevajag aizrauties. Ja mēs taisāmies katru tiesnesi... radīt specializētu... Tiesnešu galvenais uzdevums ir spēt pieņemt taisnīgu lēmumu. Mēs neradīsim arī šeit tiesnešus, ja pat ārpus tiesas... tiesnešus, kas būs gatavi eksperti izšķirt jebkuru sarežģītu ekonomisko strīdu vai noziegumu. Tāpat tiesnesis piesaistīs ekspertus, piesaistīs cilvēkus, kas saprot konkrēto nozari un lietu. No tā nekur neizmukt. Tiesnesim ir jāspēj abstrahēties no šī... un pieņemt taisnīgu lēmumu. Tas ir tiesneša, jebkura tiesneša, augstākais uzdevums.

Un visbeidzot. Kas man liekas arī interesanti šajā kontekstā? Ka, ja es nekļūdos, manuprāt, tika pieprasīti un budžetā paredzēti 500 tūkstoši eiro tiesu sistēmas auditam. Šis audits, cik es zinu, nav noticis. (Starpsauciens.) Jā... jā, interesanti, ka šī funkcija nodota Valsts kontrolei, bet nevis par 500 tūkstošiem, bet par 360 tūkstošiem laikam, 140 tūkstošus paredzot cietumam Liepājā. (Smiekli.) Nē, nu tālredzīgi, protams, - sākt būvēt cietumu pirms tiesas, ja. (Smiekli.) Un varbūt tālredzīgi - ka tik pašiem nesanāk sēdēt, ja.

Un tagad man viena ironiska... no Latvijas pagātnes. Kaut kā to Liepāju... Lai man Liepāja piedod, bet... es jau vienreiz pieminēju... 1934. gada nometne priekš deputātiem arī bija Liepājā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Sākumā atbildēšu uz opozīcijas skaļi izskanējušajiem jautājumiem un tad pievērsīšos faktiem.

Pirmais. Kādas lietas tiks nodotas? Attiecībā uz kuriem konkrētiem noziegumiem, pantiem tiks specializēta šī tiesa? Tiem, kas gatavojas runāt, vai tiem, kas lasa jau sagatavotas runas, iesaku ieklausīties referentes teiktajā. Tur bija precīza atbilde uz šo jautājumu. Protams, tās būs korupcijas lietas, smagi finanšu noziegumi un sarežģītas komerclietas. Ja jūs gribat dzirdēt precīzāk, pārklausieties referentes ziņoto. (Starpsauciens.)

Otrais. Esošo tiesnešu kvalifikācija. Šie oponenti, kas šeit runāja, sāka apšaubīt pašreiz strādājošo tiesnešu kvalifikāciju un mēģināja to pasniegt kā tieslietu ministra viedokli. Mēs neapšaubām esošo tiesnešu kvalifikāciju. Ikviens esošais tiesnesis ir tiesīgs.... būs tiesīgs pieteikties darbam šajā specializētajā tiesā. Mēs iedosim sistēmai papildu resursu un novirzīsim to tieši tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība, - ekonomiskās vides tiesiskuma nodrošināšanai.

Vēl te ir skanējis, ka it kā visa tiesu sistēma ir pret. Nē! Atbalstītāju arī starp tiesnešiem, arī starp prokuroriem ir krietni vairāk. Oponenti, protams, ir skaļāki un visādi mēģina maldināt sabiedrību.

Par korupcijas riskiem šādā specializētajā tiesā. Kāpēc tad jūs slavējat KNAB, kas ir specializētā izmeklēšanas iestāde, kura ir specializējusies atklāt un izmeklēt korupcijas lietas? Bez tam, koncentrējot šos resursus, tiesnešus uz specifisko un sarežģīto lietu iztiesāšanu, sabiedrībai būs daudz vieglāk izsekot lietas iztiesāšanas gaitai. Un arī izglītošana būs specializēta. Tas ir par korupcijas riskiem.

Runāšu tagad par faktiem. Eiropas Komisija ir analizējusi lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas ilgumu un savos ziņojumos par Latviju secinājusi, ka, neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, tieši pirmās instances tiesas lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu joprojām izskata pārāk ilgi. Latvija lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas ilguma ziņā ierindojas priekšpēdējā vietā starp 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas uzrādījušas datus par lietas izskatīšanas ilgumu. Vidējais ilgums šādu lietu izskatīšanai pirmās instances tiesā Latvijā pārsniedz divus gadus.

Vēl fakti. Par specializāciju civillietās. Pasaules Banka secinājusi, ka 101 no 190 pētītajām ekonomikām darbojas specializētās komerctiesas, kuras dažādu komercstrīdu izskatīšanas termiņu saīsina vidēji par 92 dienām salīdzinājumā ar parastajām tiesām.

Fakti par Latviju. Šī gada 1. janvārī tiesvedība... Šī gada janvāra sākumā tiesvedība nebija noslēgusies 58 KNAB izmeklētās krimināllietās, kurās apsūdzētas kopumā 165 personas. Dažās šajās lietās izmeklēšana ir pabeigta pirms vairākiem gadiem, dažas no tām ir uzsāktas pat pirms desmit gadiem. Starp tām - arī vairākas apjomīgas un sarežģītas pārrobežu korupcijas lietas. Arvien tiek gaidīts pirmās instances tiesas spriedums.

Un nobeigumā... A kāpēc tāds uztraukums par ekonomisko lietu tiesu? No kā īsti jūs esat nobijušies?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Ja jūs labi atceraties, tad... Jau 2019. gada janvārī, veidojot šo jauno valdību, mēs nobalsojām (man grūti pateikt, vai bija visi vai koalīcijas partneri) par to, ka mums būtu nepieciešams piešķirt 500 tūkstošus Tieslietu ministrijas auditam tieši par to, cik... kā veiksmīgāk un ātrāk šos tiesas procesus izbeigt.

Šajā sakarā es biju uzrakstījis uz Tieslietu ministriju vēstuli ar jautājumu - kad, kā un... kādā veidā tiks apgūti šie 500 tūkstoši eiro. Ja nemaldos, tad izskanēja informācija, ka šie 500 tūkstoši tiks atgriezti atpakaļ un Valsts kontrole veiks šo auditu. Tomēr es vēlētos nolasīt pāris teikumu no šīs atbildes, kas tika adresēta man.

Tātad: “Tieslietu ministrijai 2019. gadā piešķirtā finansējuma prioritārajiem pasākumiem “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t. sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” 360 tūkstoši eiro tiks pārdalīti Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammai “Dotācijas nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā””, bet asignējumi 140 tūkstošu eiro apmērā saskaņā ar Ministru kabineta... 2019. gada 16. jūlijam... netiks izmantoti un tiks slēgti saimnieciskā gada beigās.

Valsts kontrole bija aizrādījusi, ka mums valsts budžetā ir problēmas ar to, ka mēs paredzam finansējumu vienam mērķim, bet vēlāk izlietojam kaut kam pavisam citam. Un šis ir tāds ļoti spilgts piemērs tam. Un, es domāju, gaidīsim arī no Valsts kontroles noteiktus... ziņojumu par to, cik pareizi ir, ka tas ir tā: mēs, deputāti, nobalsojām, ka šie 500 tūkstoši ir jāizlieto auditam tieslietu sistēmā, bet tas viss tiek pārdalīts sportam un arī aiziet pēc tam uz... Liepājas cietumam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribētu sākumā atbildēt Strīķes kundzei kā Juridiskās komisijas vadītājai. Viņa šeit teica, ka ir ļoti slikti, ka kāds lasa iepriekš sagatavotas runas; viņasprāt, tas liecina par kaut kādām... nezinu, par ko tas liecina. Es nezinu, ko Strīķes kundze gribēja ar to pateikt. Bet, manuprāt, ir ļoti pareizi, ja cilvēks iepriekš sagatavojis juridiski sarežģītu runu, lai varētu to pasniegt attiecīgi arī stenogrammas kvalitātes uzlabošanai. Tas... šī situācija ir saprotama, bet nav saprotama tāda situācija, kāda pastāv JKP frakcijā, kur visas runas ir jāsaskaņo iepriekš ar Jutu Strīķi. (Starpsauciens.) Un par to... protams, par runu nesaskaņošanu arī tiek izslēgti cilvēki no frakcijām, tā mēdz būt.

Bet, ja mēs runājam par šo likumprojektu... manuprāt... es gribu oponēt Strīķes kundzei arī tajā ziņā, ka... viņa teica, ka mēs apšaubām tiesnešu darba kvalitāti... Nē, pats likumprojekts un tā anotācijā rakstītais apšauba tiesnešu darba kvalitāti! Jo, kā likumprojektā redzam, viens no galvenajiem mērķiem specializētās tiesas izveidei ir ne tikai procesa efektivitāte, bet arī tiesu nolēmumu kvalitāte. Un, kā mēs zinām, tiesu nolēmumu kvalitāte ir atkarīga no tiesnešu darba. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts tik tiešām visā savā būtībā apšauba šobrīd Latvijā darbojošos tiesnešu kvalitāti... darba kvalitāti un specializāciju. Tāpēc nevajag maldināt sabiedrību, Strīķes kundze!

Visbeidzot es nelielu ieskatu gribētu sniegt arī Juridiskās komisijas sēdes darba gaitā, jo te Strīķes kundze teica, ka kāds uztraucoties par šo likumprojektu. Uztraukums patiesībā vairāk bija tieši virzītājiem un Strīķes kundzei. Jo, pirmkārt, šis likumprojekts atnāca uz Juridisko komisiju ar atzīmi, ka tas izskatāms steidzamības kārtībā. Kad mēs lūdzām tieslietu ministru pamatot, kāpēc šī steidzamība tiek lūgta, tad nekāda motivācija netika sniegta šim... šai iecerei; tad vienkārši, nu, iesniedzēji atteicās no savas ieceres virzīt to steidzamības kārtībā, nekādā veidā nepaskaidrojot... Tātad - uztraukums.

Un, otrkārt, par uztraukumu liecina arī tas, ka Strīķes kundze nevēlējās uzklausīt... nevēlējās uzklausīt arī attiecīgos ekspertus, kas bija atnākuši uz Juridisko komisiju, un principā viņa aprāva pusvārdā arī Tieslietu padomes pārstāvi, neļaujot izteikties līdz galam tādā būtiskā lietā, kas skar... skars konkrētas jomas speciālistus. Bet viss, ko centās Strīķes kundze pateikt, - ir jau apakškomisijā skatīts, un steigsimies tālāk.

Tā ka, ja mēs runājam par uztraukumu, tad jāteic, ka tas uztraukums vairāk tomēr valda tieši Strīķes kundzes nometnē.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Ja ir iespējams kaut ko efektivizēt saistībā ar valsts pārvaldi, es esmu “par”, bet es tiešām neesmu dzirdējis šeit argumentus, pretargumentus tam, kas tika minēts par bažām, ka šis... šī ideja var nostrādāt tieši pretēji. Un tas, ko es vēlos saņemt, pirms būs šis balsojums, - vēlos saņemt argumentus.

Tātad mēs labi zinām, ka Latvijā juristu cunfte dalās - tie, kas strādā ar civillietām, un tie, kas strādā ar krimināllietām. Pat Augstākajā tiesā, ja mēs paskatīsimies... arī uz tiesnešiem attiecas tas pats (Dep. A. Gobzems: “Trijās! Un tie, kas pazīst tiesnešus!”)... Nu, jā. Tātad tas jau ir specifiski... kas jau to zina. Tātad pat Augstākajā tiesā tiesneši sadalās - tie, kas strādā ar civillietām, un tie, kas strādā ar krimināllietām, - un viņi viens uz otru skatās kā uz svešām pasaulēm. Tad man ir jautājums - kā būs ar šo ekonomisko tiesu? Pēc būtības tas, ko jūs stāstāt, nozīmē, ka šai tiesai, šiem tiesnešiem vajadzēs strādāt gan ar civillietām, gan ar krimināllietām. Tad jūs man pasakiet - kāda ir tā doma? Tātad tie tiesneši, kas strādāja ar civillietām, - viņiem tagad vajadzēs strādāt ar krimināllietām? Vai tie, kas strādāja ar krimināllietām, - viņiem vajadzēs strādāt ar civillietām? Jo, ja tas ir tā, tad pēc būtības sanāks viena milzīga putra, un rezultātā mēs sistēmu nepadarīsim efektīvāku.

Tagad tā, lūdzu, ziņotāj, atnāciet, pastāstiet, kā jūs esat domājuši, kā jūs šo risināsiet. Ja jums nav atbildes uz šo, tas nozīmē, ka tas ir vienkārši kārtējais nepārdomātais, iespējams, populistiskais mēģinājums taisīt kaut kādu šūmēšanos, bet reāli procesi... reāla rezultāta nebūs. Tas, kā jūs esat izdomājuši, ir apmēram tā... savulaik izdomāja tualetes papīru, lai tas noderētu, lai, kā saka, problēmas risinātu, bet tagad tas, ko jūs piedāvājat tualetes papīra vietā... Ir tāda sajūta, ka jūs mēģināt piedāvāt smilšpapīru un mēģināt iestāstīt, ka tas principā būs tas pats un viss būs vēl labāk.

Ja tas tā nav, atnāciet un izstāstiet, kā tad īsti būs ar šīm civillietām un ar krimināllietām. Vai tas būs viens un tas pats tiesnesis, kuram būs kompetence tikai vienā no šīm jomām, bet kuram būs jārisina šī otra joma? Es saprotu, ka jums pašiem nav atbildes un jūs paši lāga nesajēdzat, ko jūs tagad taisāties piedāvāt... par ko jūs piedāvājat balsot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I. Lībiņa-Egnere. Pavisam īsa replika komisijas vārdā. Pilsētas (rajona) tiesas tiesā, kas ir pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesa, atkarībā, protams, no tās lieluma var arī būt tiesneši, kuri izskata gan civillietas, gan krimināllietas, un tā ir Latvijas realitāte, ka arī šobrīd pavisam mazas pilsētas (rajona) tiesas kompetences izskatāmajās lietās var nonākt krimināllietas, kuras ir ļoti apjomīgas, ļoti sarežģītas... un tiesnešiem iepriekš nav bijušas šādas kompetences vai spējas sevi parādīt šādās lietās, bet šī lieta ir jāskata, jo pēc piekritības tā ir piekritīga konkrētajai tiesai, un pēc šīs sadales kritērijiem konkrētais tiesnesis arī šo lietu izskata. (Starpsauciens.)

Tieši pretēji - šis likumprojekts būs vērsts uz to, lai šādas lietas nonāktu pie tiesnešiem, kuri ir ieguvuši īpašu apmācību, specializētu apmācību, tieši šādu lietu iztiesāšanā. 

Otrs jautājums, kas arī šeit izskanēja. Vēlos atbildēt - šim likumprojektam steidzamība netiek prasīta. Juridiskā komisija nav atbalstījusi steidzamību. Un Juridiskā komisija šodien Saeimas sēdē arī neprasa balsojumu par steidzamību. Tas nozīmē, ka minētais likumprojekts tiks izskatīts trijos lasījumos, sagaidot visus priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam, tos izdebatējot Juridiskās komisijas sēdē un, ja būs nepieciešams, arī rīkojot Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. 

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2020. gada 6. janvāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.

Godātie deputāti! Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Pucens, Strīķe un Dombrava lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 17.30 vai visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru, es atvainojos!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Minētais iesniegums nav precīzi juridiski noformulēts, jo tajā ir savstarpēji izslēdzošs... formāts. Tur ir teikts: vai nu līdz 17.30, vai līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Tas nozīmē, ka var arī būt pulksten divpadsmitos naktī...

Līdz ar to es domāju, ka mēs nevaram balsot par šādu iesniegumu. Tas ir jāpārtaisa.

Sēdes vadītāja. Nē. Protams, mēs varam balsot par šo iesniegumu. Mēs prezumējam, ka strādājam līdz pulksten 17.30 vai arī, kamēr izskatām visus darba kārtības jautājumus, bet ne ilgāk par pulksten 17.30. (Dep. A. Gobzems: “Man ir jautājums! Man ir jautājums! Mūrnieces kundze, tad man ir jautājums!” Starpsaucieni.)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam, kurš vēlas atkal runāt par procedūru.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, Mūrnieces kundze, man nav saprotams, par ko tad mēs balsojam. Mēs balsojam par to, ka mēs strādājam līdz 17.30 vai līdz visu darba kārtības...

Sēdes vadītāja. Vai, ja ātrāk...

A. Gobzems. ... jautājumu izskatīšanai, ja? Ko tad... tas var būt ilgāk. Visu darba kārtības jautājumu izskatīšana var būt arī līdz naktij. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tātad... Kolēģi, visiem deputātiem ir saprotams, ka, ja mēs izskatām darba kārtību ātrāk, tad mēs beidzam sēdi ātrāk, bet, ja ne, tad pulksten 17.30 mēs rīkojam pārtraukumu līdz šā gada 12. decembrim. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo kārtību? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 17.30 vai visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Skatām grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Otrais lasījums.

Saņemti vairāki priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Juridiskais birojs arī 5. priekšlikumu sagatavojis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 6. ir pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Arī 7. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 9. ir deputāta Znotiņa priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Runāšu gan par 9., gan par 10. - par abiem saviem priekšlikumiem. Principā šo abu priekšlikumu mērķis ir novērst privāto uzņēmēju diskrimināciju - salīdzinājumā ar valsts sektorā strādājošajiem.

Proti, grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu par pārskata neiesniegšanu Valsts kasei no valsts budžeta finansētas iestādes vadītājam.

Diemžēl likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” neparedz brīdinājumu kā sodu privātajiem uzņēmējiem, un šādā situācijā rodas diskriminācija starp privātajiem un valsts sektorā strādājošajiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja arī tāda interesanta epizode: kā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāve minēja, Finanšu ministrijas ierēdņi vienā no tikšanās reizēm bija skaidrojuši šādas situācijas ar to, ka, redz, tie valsts sektorā strādājošie patiesībā ir godīgāki par tiem, kas strādā privātajā sektorā.

Un tāpēc, lai šādas absurdas situācijas nerastos... un, manuprāt, šī attieksme beidzot būtu jāizbeidz, VID un Finanšu ministrijas ierēdņiem būtu jāizbeidz uzskatīt, ka uzņēmēji ir kaut kādi noziedznieki. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, kas ir maksimāli pretimnākoši mazajiem uzņēmējiem un paredz līdzvērtīgu attieksmi gan pret uzņēmējiem, gan valsts iestādēs strādājošajiem, pirms mēs sākam kādu administratīvi sodīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

D. Reizniece-Ozola. Paldies deputāta kungam.

Tātad šis priekšlikums, kas paredz brīdinājumu kā pirmo sodu par savlaicīgu deklarācijas neiesniegšanu, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 10. - Znotiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Reizniece-Ozola. Attiecīgi... Nākamais, 11., ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas arī paredz brīdinājumu par savlaicīgu deklarācijas neiesniegšanu kā pirmo no soda veidiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums. Tas ir diezgan plašs pants, kas paredz sodu par būvniecības informācijas sistēmas un elektroniskās darba laika uzskaites neieviešanu vai nepilnīgu ieviešanu būvlaukumā. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Reizniece-Ozola. Un 13. - pašas komisijas priekšlikums, kas paredz, ka gadījumā, ja būvniecības darba laika uzskaites sistēma nav ieviesta, tad soda apmērs ir noteikts no 0,1 līdz 5 procentu apmērā no būvdarbu līguma summas, bet nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro. Komisija pati to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Un 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt visu likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Reizniece-Ozola. Uz trešo lasījumu priekšlikumus gaidām līdz šā gada 10. decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. decembris.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” izskatīt Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā darba kārtības 18. jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”. Šo likumprojektu Tieslietu ministrija izstrādāja un Ministru kabinets atbalstīja ar mērķi noteikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā, nevis 2020. gada 1. janvārī, kā tas jau pieņemtajā likumā bija paredzēts.

2013. gada 4. februārī Ministru kabinetā tika apstiprināta Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija, kas paredzēja ieviest nozaru kodifikāciju. Tika paredzēts, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiks paredzēti nozaru likumos, savukārt administratīvās atbildības vispārīgie noteikumi, procesuālā kārtība administratīvo pārkāpumu izskatīšanā tiks paredzēta atsevišķā likumā - Administratīvās atbildības likumā. Saeimā Administratīvās atbildības likums tika pieņemts 2018. gada 25. oktobrī, un tika paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Tādējādi visai jaunajai administratīvo pārkāpumu... sistēmai, tajā skaitā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumiem, būtu jāstājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Kā pēc Iekšlietu ministrijas pārstāvju uzklausīšanas tika secināts Juridiskajā komisijā, viens no iemesliem, kāpēc jāpagarina Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņš, ir nepieciešamība pabeigt darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem.

Juridiskajā komisijā tika uzklausīti arī Tieslietu ministrijas pārstāvji, un tika secināts, ka ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņa pagarināšanu tiktu risināts nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektu virzīšanas jautājums, kas šobrīd ir iekavējies. Ministriju nesavlaicīgas rīcības dēļ daļa attiecīgo likumprojektu nav iesniegta Saeimā.

Kopumā administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos. Saeimā līdz novembra beigām bija iesniegts 101 likumprojekts. No 23 trūkstošajiem likumprojektiem 19 ir izstrādāti un notiek saskaņošana. Četri likumprojekti vairākās ministrijās joprojām nav izstrādāti, nav nodoti saskaņošanai ar citām ministrijām. Tādējādi aptuveni 20 procenti nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektu vēl nav sasnieguši Saeimu. No Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem aptuveni 25 procenti likumprojektu nav izskatīti Saeimā visos trijos lasījumos. Saeimas komisijās darbs pie nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektiem rit raiti un bez kavēšanās. Neraugoties uz to, secināms, ka pilnībā pabeigt administratīvo pārkāpumu... reformu līdz šā gada 31. decembrim nebūs iespējams.

Juridiskajā komisijā tika arī secināts, ka pašvaldībām vēl jāveic grozījumi saistošajos noteikumos atbilstoši Administratīvās atbildības likumam. Lai nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektus varētu izskatīt pienācīgā laikā un kvalitātē, administratīvo pārkāpumu... reformas pabeigšanas termiņu un Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu nepieciešams pārcelt par pusgadu un paredzēt, ka tas ir 2020. gada 1. jūlijs.

Ņemot vērā no visa iepriekš teiktā izrietošo, ka līdz 2020. gada 1. janvārim jāpaspēj mainīt likuma spēkā stāšanās laiks, Juridiskās komisijas vārdā lūdzu likumprojektu noteikt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Jansons. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Jansons. Priekšlikumu termiņš - šā gada 6. decembris. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 12. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12. decembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” otrajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti deviņi priekšlikumi - gan redakcionāla rakstura, gan arī varbūt... teiksim, pēc būtības.

1. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Deputāti vēlas arī debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs skatām visai sensitīvu priekšlikumu sensitīvā likumā. Es atbalstu Valaiņa kunga priekšlikumu. Atbalstu trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Objektīvi tā mērķis ir apkarot atkarību no azartspēlēm. Tas ir vērsts pret tās materiālo pamatu - azartspēļu organizēšanu -, un līdz ar to, manā ieskatā, izlabo neatkarības gados pieļauto kļūdu. Varbūt es nebūtu tik uzstājīgs, ja starp maniem paziņām nebūtu tādu, kas nokļuvuši šajā spēļu ellē un kam grauta profesionālā reputācija... kas pārkāpuši likumu šīs atkarības dēļ.

Šis priekšlikums nemaz nav absolūts azartspēļu aizliegums. Tā ir pašvaldībām dota iespēja pārcelt azartspēļu organizēšanas vietas uz teritorijām, kur tās nebūs redzamas, un līdz ar to pārtraukt jaunas azartspēļu klientu paaudzes atražošanu un audzināšanu. Tieši jaunībā visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm. Apsvērumi par azartspēļu kaitīgumu nav saprotami jaunam cilvēkam, ja spēļu zāles skatlogs atrodas viņa acu priekšā. Vēl mazāk tas skaidrs bērnam. Jauns cilvēks vai bērns, kam gan aizliegts apmeklēt spēļu zāli, uzskata par normu to, ko redz, un to, ko viņam rāda. Un nemānīsim sevi - laimētavu skatlogi... bērnu priekšā... audzina jauno azartspēļu klientu paaudzi pat tad, ja aizliegums bērnam tās apmeklēt tiek skrupulozi ievērots. Tāpēc, ja mēs tiešām vēlamies pārtraukt azartspēļu patērētāju audzināšanu, azartspēles nevajag organizēt vismaz tajās vietās, kas pieejamas daudziem jauniešiem.

Otrkārt. Es piedalījos virknē diskusiju, kuru dalībnieki uzsvēra, ka skatāmais priekšlikums, ja būs pieņemts, radīs auglīgu augsni uzpirkšanai, korupcijai. Publisko subjektu iespējas izvēlēties tik tiešām rada korupciju... korupcijas iespēju, tomēr priekšlikumā noteiktā regulējuma rīks ir ievērojami mazāks nekā spēkā esošajā...

Priekšlikums ir: “Azartspēles nav atļauts organizēt [..] attiecīgās pašvaldības teritorijās vai vietās, kas noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.” Šiem teritoriālā plānojuma noteikumiem ir augsta sarežģītības pakāpe, un tāpēc tie ir visai inerts ilgtermiņa dokuments, kurš pašvaldībās tiek pieņemts retāk nekā reizi 10 gados. Ja teritorijas vai vietas, kur azartspēles nav atļauts organizēt, ir norādītas noteikumos, kļūst grūtāk īstenot koruptīvo rīcību nekā patlaban, kad lēmums jāpieņem atbilstoši 42. panta trešajai daļai. Tā nosaka: “[..] par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome, izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.” Citāta beigas. Interešu aizskāruma novērtējums ir - vai ir interešu aizskārums vai nav interešu aizskāruma, turklāt katrā konkrētajā gadījumā. Ar to vieglāk manipulēt... salīdzinājumā ar teritorijas plānojumā iecementēto norādījumu.

Un es secinu: skatāmais priekšlikums ievērojami samazina koruptīvos riskus, nevis tos palielina.

Treškārt. 2017. gadā saistībā ar to, ka Rīgas dome atteicās izsniegt atļauju komersantam azartspēļu organizēšanai apstākļos, kad citiem tas bija atļauts, Augstākā tiesa pieņēma blakus lēmumu, ar kuru uzlika pienākumu Rīgai sakārtot vēsturiskā centra teritoriju atbilstoši plānojumam. Un pēc tam, pamatojoties arī uz blakus lēmumu, Rīgā tika atceltas 42 atļaujas spēļu zālēm vēsturiskajā centrā. Un joprojām tiesā ir 41 process. Procesi ir ilgi tāpēc, ka tiesiskā vide azartspēļu organizēšanai nav viennozīmīga. Tāpēc patlaban Rīgas domes dokumentu apritē atrodas saistošo noteikumu projekts “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Projektā noteikts: “Visā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus - kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās -, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.”

Ja šis skatāmais priekšlikums ir atbalstīts, pašvaldības būs atbrīvotas no nepieciešamības tiesāties ar komersantiem, bet būs tiesīgas savās administratīvajās teritorijās noteikt, kurās vietās azartspēles organizēt drīkst un kur nedrīkst.

Aicinu...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs!

I. Pimenovs. ... atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu izteikt komplimentu kolēģim deputātam Valainim. Es būšu īss un ceru, ka viņš paspēs uz savu lidmašīnu.

Priekšlikums ir ļoti loģisks, kolēģi, ņemot vērā jūsu koalīcijas tuvredzību, sastādot nākamā gada budžetu.

Es, kolēģi, vismaz kopš 2011. gada esmu politikā, esmu redzējis neskaitāmus mēģinājumus... bija dažādi varoņi... mēģinājumus ierobežot vai aizliegt, vai kā... azartspēļu norises Latvijā. Bet, kā mēs zinām, azartspēles joprojām... joprojām ir te.

Var uzdot jautājumu - kāpēc visiem tiem iniciētājiem nav izdevies uzvarēt to vareno azartspēļu lobiju? Nu, vai nu... cita versija, vai viņiem patiesībā nekad nebija šāda nodoma. Un viņu aizliegumu un ierobežošanas iniciatīvas bija domātas tikai, lai radītu, nu, tādu teātri - pabiedēt un pēc tam atkāpties.

Jūs, augsti godātie kolēģi, varat paši izlemt, kurai versijai ticēt. Kā saka, dalās viedokļi par to, kas īstenībā notiek. Kāpēc tā? Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka, neskatoties uz visu savu negatīvo tēlu, azartspēļu nozare ir ļoti ienesīga. Pēc finanšu nozares... piedodiet, pēc Finanšu ministrijas datiem, ik gadu tā ienes budžetā ap 80 miljoniem eiro, un tad pat visdedzīgākajiem azartspēļu totāla aizlieguma piekritējiem vai aizstāvjiem ir skaidrs, ka, nu, tāda būs cena valsts budžetā - mīnus 80 miljoni eiro.

Turklāt ir arī jautājums - vai totālais aizliegums tiešām izskaudīs iesaisti azartspēlēs? Tas, kas notiks, - visticamāk, spēlētāji aizies internetā, kur netrūkst visādu ofšoru piedāvājumu, online kazino, spēļu automātu un tā tālāk. Un, ja tā tas notiks, tad zaudējumi sabiedrībai no azartspēļu atkarības nemazināsies, toties Latvijas valsts budžets vairs nesaņems nevienu centu... no... nodokļu ieņēmumos.

Tāpēc azartspēļu nozari var salīdzināt ar tādu vistu, kura... kura nevienam nepatīk, bet kuru piecieš, jo tā nes zelta olas - 80 miljonu eiro gadā.

Kāpēc Valaiņa kungs tieši tagad iesniedza savus priekšlikumus? Es domāju, ka atbilde, kā es jau teicu, slēpjas koalīcijas tuvredzībā, jo spēkā esošā kārtība ir tāda (joprojām), ka pašvaldības saņem 25 procentus no tiem nodokļu un nodevu ieņēmumiem, kas ir no azartspēļu organizēšanas. Taču savā ģenialitātē un bezgalīgajā gudrībā koalīcija mainījusi šo kārtību un samazinājusi šo proporciju līdz 5 procentiem, līdz ar to radot tādu situāciju, kurā teju visas olas paņem valdība, bet tā vista, kura nevienam nepatīk, ir pašvaldības rokās, protams.

Godātie kolēģi, uzdosim jautājumu - kas notiks gadījumā, ja kolēģa Valaiņa kunga priekšlikumi tiks atbalstīti? Manuprāt, ir divi iespējamie scenāriji.

Pirmais scenārijs. Uzdosim jautājumu - vai pašvaldības gribēs atriebties valdībai par visu to, ko jūs pašvaldībām esat izdarījuši, nodarījuši ar nākamā gada budžetu, ar visu to uzmešanu, ar ieņēmumu samazināšanu, ar administratīvi teritoriālo reformu, un vai neaizliegs azartspēļu organizēšanu savās teritorijās... pilnīgi visā savā teritorijā... pilnībā? Es domāju, ka no pašvaldību puses tas būtu diezgan loģiski. Es teiktu, ka tā būtu saprotama rīcība. Jo finansiāli pašvaldības no tā teju neko nezaudēs, jo viņi praktiski vairs nesaņem nekādus ieņēmumus. Toties visas valsts budžetam tas būs zaudējums - kā es jau teicu, mīnus 80 miljoni.

Nu, man jāsaka, dažiem kolēģiem no koalīcijas... no opozīcijas ir tieši šāds viedoklis, ka... “Nu netraucēsim koalīcijai kārtējo reizi izgāzties. Redzēsim, kā viņi pilda savus solījumus ar budžetu, kurā ir mīnus 80 miljoni.” Ir arī tāds viedoklis.

Otrais scenārijs. Tas ir tāds, ka pašvaldības izmanto savas jauniegūtās pilnvaras, lai uztaisītu... izdarītu patiesībā to pašu, kas vairāku gadu garumā notiek Saeimā, proti, skaļi pasludinās cīņu pret azartspēlēm, bet pēc kāda laika visa tā cīņa norims un paliks tikai minējumi par vareno azartspēļu lobiju.

Galvenais jautājums, manuprāt, kolēģi, ir tāds - vai pašvaldību politiķi spēs pretoties šādam kārdinājumam. Manuprāt, šis ir ļoti labs jautājums, un tā kā man nav...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

V. Dombrovskis. ... labas atbildes uz šo jautājumu...

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies. Jūsu debašu laiks ir beidzies! Paldies.

Debates slēdzu.

Vai kas ir papildināms komisijas vārdā?

R. Kozlovskis. Godātie kolēģi, es tikai gribu varbūt pāris vārdu... komisijas vārdā. Tātad šis likumprojekts sagatavots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikācijas ietvaros, un attiecīgi bija... Komisija, uzklausot dažādus viedokļus - gan deputātu priekšlikumus, gan Izložu un azartspēļu inspekcijas viedokli, gan Finanšu ministrijas viedokli, gan nozares viedokli... Faktiski arī mēs nonācām pie slēdziena, ka šie priekšlikumi, kas nebija izdiskutēti, varbūt tomēr būtu skatāmi atsevišķi - jau pēc šī likumprojekta pieņemšanas. Komisija bija vienisprātis, ka jāaicina arī eksperti un speciālisti. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 33, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Kozlovskis. 2. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, paldies, ka atbalstījāt iepriekšējo priekšlikumu. Ceru, ka atbalstīsiet arī šo, bet jo īpaši - nākošo priekšlikumu. Paldies jums liels.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka Juris Pūce rīt taisoties atlaist Rīgas domi un Daniels Pavļuts jau šodien ir tāds nemierīgs... uz to Rīgas mēra krēslu, bet nobalsoja, cik man zināms, “pret” azartspēļu ierobežošanu Rīgā, man ir jāatgādina Jutas Strīķes teiktais iepriekš.

Es citēšu Jutu Strīķi. “Nez kāpēc...” Tas ir par to jautājumu, kur bija par... sabiedrība bija iesniegusi parakstus, lai ierobežotu azartspēles.

Juta Strīķe teica sekojošo: “Nez kāpēc man liekas, ka šeit neviens nerunās “pret”. Nez kāpēc man šķiet, ka šodien visi nobalsos “par”, jo neviens neuzdrošināsies kaut ko iebilst pret tik acīmredzamām lietām, par kurām runāja Juraša kungs.” Tas par azartspēlēm. “Un nez kāpēc man liekas, ka turpmāk kāds mēģinās šo lēmuma projektu ielikt atvilktnē, vilkt garumā, neskatīt... Un tas, ko es gribēju pateikt, - mēs zinām visus atkarīgos.” Pavļuta kungs! Tas laikam par jums bija. “Visus no šiem sponsoriem atkarīgos! [..] Tāpēc es apsolu, ka mēs rūpīgi sekosim šā lēmuma projekta virzībai un ne dienu neaizmirsīsim par savu uzdevumu un solījumu vēlētājiem.” Minētais jautājums, ko es citēju no Jutas Strīķes agrāk teiktās runas, bija, ka Juta Strīķe ne dienu nenovērsīs acis no tiem, kas atbalsta azartspēles.

Ir pilnīgi skaidrs, ka azartspēles atbalsta Attīstībai/Par!, jo viens no viņu ģenerālsponsoriem ir iesaistīts azartspēļu biznesā. (Starpsauciens: “Kurš tas ir?”) Un faktiski šajos apstākļos, ņemot vērā, ka rīt, kā runā šajā mājā, Juris Pūce atlaidīšot Rīgas domi un Daniels Pavļuts pretendēšot uz Rīgas mēra amatu, man tomēr ir Danielam vēlreiz aicinājums. Daniel, nu varbūt beidzot nostājies Latvijas sabiedrības pusē un nu kā nākamais Rīgas mērs atnāc tribīnē un pasaki: “Rīgā azartspēļu nebūs! Nebūs! Es tomēr šodien kļūdījos, es samainīšu savu balsojumu, nobalsošu tomēr “par” azartspēļu ierobežošanu Rīgā. Un es kā nākamais Rīgas mērs Rīgā pilnībā aizliegšu azartspēles!” Jo nevienā attīstītā pasaules valstī... ne Stokholmā, ne Helsinkos, tātad ne Skandināvijas valstīs... ne Kopenhāgenā, ne Oslo... ne Parīzē, ne Londonā, ne Berlīnē (un es tā varu turpināt saukt visas Eiropas valstis pēc kārtas) mēs neatradīsim... tā, kā mums Rīgā ir, kur uz katra stūra ir tās sponsoru jūsu, ja, tās lavočkas. Es atvainojos par tādu vulgaritāti. Var būt, ka jums tomēr... Jums taču būs tas valsts finansējums - septiņkārtīgais. Kāpēc jums vēl joprojām jābūt atkarīgiem no azartspēlēm?

Jutai Strīķei es iesaku ļoti sekot līdzi jūsu koalīcijas partnerim - labākajam, tuvākajam sadarbības partnerim - “Attīstībai/Par!” - un VIENOTĪBAI par šo azartspēļu jautājumu, jo kaut kā jūs esat norimusi ar to sekošanu līdzi tiem, kas ir atkarīgie no azartspēlēm vai atkarīgi no azartspēļu sponsoriem.

Tāpēc, godātie deputāti, balsosim “par” to, ka pašvaldības var noteikt pašas, kā ierobežot azartspēles! Un faktiskais... patiesībā faktiskais iemesls (Starpsauciens.)... faktiskais iemesls, kāpēc mēs sagaidīsim Rīgas domes atlaišanu, ir tas, ka varētu (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu!”)... varētu būt drauds Attīstībai/Par! sponsoram un varētu Rīgā tikt aizliegtas azartspēles. Tāpēc tādā steigā šobrīd mēs iesim pretēji Satversmei un noteiksim garāku domes darbības termiņu. Nu kāpēc piecus gadus? Kāpēc uzreiz nevar 10, 20... nu, līdz mūža beigām? Pēc tam - mantot? Bērni taču jums arī ir. Varat mantot tos amatus.

Es aicinu atbalstīt... un aicinu Danielu Pavļutu kā atbildīgo... kā nākamo potenciālo Rīgas saimnieku mainīt savu balsojumu, sabiedrībai parādīt, ka jums rūp no atkarībām atbrīvot cilvēkus...

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies.

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas faktiski ir identisks 1. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 31, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 7. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Un 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Kozlovskis. Šā gada 10. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Ar šo likumprojektu komisija sāka strādāt jau pagājušajā gadā, un, izskatot likumprojektu, notika piecas sēdes. Sākotnēji priekšlikumi nebija iesniegti, bet daudz bija diskutēts un bija arī vēstules, bija lietpratēju iesaistīšana, un tad bija izveidota darba grupa, kas diskutēja par pieteiktajiem jautājumiem. Un pēc visām diskusijām, ņemot vērā darba grupas darba rezultātus, komisija izveidoja savus priekšlikumus.

1. priekšlikums paredz papildināt 4.¹ panta pirmās daļas 4. punkta tekstu, proti, paredzēt, ka publiska pasākuma norises laikā aizliegts izmantot ne vien totalitāro režīmu simboliku, bet arī konkrēti norādīt, ka ir aizliegts izmantot “to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošu apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes”. Un priekšlikumā ir arī paredzēts, ka gadījumā, ja attiecīgo priekšmetu izmantošanas nolūks nav slavināšana vai totalitāro režīmu pastrādātā noliegšana, tad, saņemot atļauju no pašvaldības, tādas simbolikas izmantošana būs pieļaujama.

Mēs tiešām daudz diskutējām par šo priekšlikumu, un arī bija zināmas bažas praktiķiem par to, kā viņi piemēros šo normu. Bet, kā es jau teicu, piecas sēdes, vairākas darba grupas... tad sēdes... un tad rezultātā mums ir kompromisa variants, kurš... kuru par derīgu, par pieļaujamu, par tādu, kuru var atbalstīt, atzina arī iesaistītās personas.

Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tas jau laikam kļūst par tradīciju, ka katru ceturtdienu mēs izskatām jaunus ierobežojumus fundamentālām tiesībām. Šoreiz atkal ir runa par pulcēšanās brīvību.

Ja mēs nosakām jaunus ierobežojumus, tad pirmām kārtām jāveic samērīguma analīze. Šeit arī nekāda samērīguma analīze netika veikta. Patiešām daudz cilvēku par valsts naudu ļoti ilgi strādāja, lai atrastu daudzmaz juridiski korektu formu vai, pareizāk sakot, to formu, kas daudzmaz korekti juridiski izskatās, lai īstenotu kolēģu no Nacionālās apvienības kārtējo ideju vēl kaut ko aizliegt, vēl kaut ko ierobežot.

Kas ir rezultāts šai...? Elementu kopums, kas pēc tā vizuālā izskata nepārprotami ļauj secināt, ļauj identificēt un tā tālāk. Bet arī komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja uz to, ka šis formulējums nemaz nav skaidrs, jo ļoti dažādām personām ļoti dažādās situācijās tas nepārprotami identificējas ar kaut ko tādu. Es pieļauju, ka dažiem kolēģiem... daži kolēģi, piemēram, reaģē uz sarkanu krāsu, nu, tāpat kā daži dzīvnieki uz to reaģē. Un tur es negribētu būt tā policijas darbinieka vietā, kam būs jāpiemēro šī norma praksē.

Gribu arī uzsvērt, ka nekādas praktiskas problēmas nav. Jo policijas pārstāvji komisijas sēdē uzsvēra, ka pat tās bēdīgi slavenās Georga lentītes arvien retāk tiek izmantotas publiskos pasākumos. Nekādas tur represīvo iestāžu uniformas netika lietotas, nekad neviena persona nebija administratīvi sodīta par šo pārkāpumu. Tas ir... pilnīgi mākslīga norma. Kam tā ir izdevīga? Es pilnīgi piekrītu ekspertiem - policijas pārstāvjiem -, ka tā ir izdevīga vienīgi tām personām, kas vēlētos organizēt provokācijas masu pasākumu laikā. Tātad... Man ļoti žēl, ka daži mūsu kolēģi apzināti vai neapzināti, bet tiešām palīdz provokatoriem īstenot savus pretvalstiskos mērķus.

Kolēģi, es aicinu jūs netērēt laiku absolūti tukšiem izgudrojumiem un nodarboties ar reālām, esošām problēmām. Nekādu problēmu ar kaut kādu mistisku uniformu valkāšanu Latvijā nav. Un šī norma ir absolūti lieka, un uz tās izstrādi mēs jau iztērējām ļoti daudz valsts resursu. Neturpināsim to! Es aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A. Judins. Komisijas vārdā es gribu vēlreiz atkārtot, ka notika vairākas diskusijas un ka tas nebija lēmums, kas ir pieņemts piecu minūšu laikā.

Runājot par piedāvāto redakciju, mēs diskutējām, un mēs ievērojām, ka šāds aizliegums var būt noteikts tikai ar likumu. Runājot par leģitīmo mērķi, mēs arī debatējām, un arī tas jautājums ir izrunāts. Un arī par samērību ir runāts komisijas sēdē. Protams, to visu var atkārtot arī šeit, Saeimas sēdē, bet es neredzu nepieciešamību. Ja kādam ir interese, tad var ņemt audioierakstus, protokolus un lasīt.

Bet runājot par normas būtību... Es saprotu, ka daži varbūt uztver to sāpīgi, bet... Komisija strādāja un analizēja jautājumus, un komisija uzskata, ka totalitārā režīma simbolikas izmantošana publiskos pasākumos nav pieļaujama, un tādēļ arī bija piedāvāts šis risinājums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 2. priekšlikums paredz papildināt likuma 6. panta pirmo daļu ar jaunu - 10. - punktu, kas paredz, ka gadījumos, ja ir paredzēta minētās simbolikas izmantošana, tas ir jānorāda iesniegumā. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 3. priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā 1. priekšlikuma redakciju. Proti, neviens komisijā neuzskatīja, ka tādu simbolu totāla aizliegšana būtu pareiza. Ir gadījumi, kad cilvēki kādos pasākumos izmanto simboliku nevis tādēļ, lai slavinātu, bet - otrādi - lai atmaskotu, lai parādītu... lai tieši tā sūtītu pilnīgi citu ideju, demonstrētu citu... teiksim, saistītu ar citiem mērķiem. Un tādā gadījumā, ja ir paredzēts tādu simboliku izmantot, ir vajadzīga pašvaldības atļauja. Bet ir skaidrs, ka ne vienmēr pašvaldība ir spējīga izvērtēt visus riskus un tad pieņemt pareizu lēmumu, nekonsultējoties ar kompetentām institūcijām.

To ievērojot, 3. priekšlikumā ir paredzēts, ka, ja ir saņemts iesniegums ar informāciju, ka ir paredzēta simbolikas izmantošana, ir jākonsultējas ar Valsts drošības dienestu, jānoskaidro viņu viedoklis. Jā, tas noteikti palīdzēs pieņemt pareizu lēmumu, jo Valsts drošības dienesta rīcībā ir informācija ne tikai par simboliem kā tādiem, bet arī par tiem cilvēkiem, kas plāno rīkot pasākumu, un tas garantēs tad līdzsvarotu pieeju.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz. Mans pienākums - norādīt uz vienu apstākli.

Kad šis likumprojekts un tā jaunās normas tika skatītas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, šīs normas prezentēja Valsts drošības dienesta pārstāvis. Un šīs sēdes laikā no Valsts drošības dienesta pārstāvja izskanēja frāze, kura izraisīja manī bažas. Šī frāze bija par to, ka Latvijā ir iespējama cenzūra. Es vēlētos norādīt, ka Satversmē ir 100. pants, pants Nr. 100, kur ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.” Punkts. “Cenzūra ir aizliegta.”

Es vēlos, lai jebkurš mūsu valstī, ieskaitot Valsts drošības dienesta darbiniekus, zinātu par to, ka mūsu Satversme cenzūru nepieļauj, neskatoties uz to, ka atbilstoši Valsts drošības dienesta teiktajam kaut kādas Eiropas organizācijas norāda Latvijai it kā uz to, ka Valsts drošības dienests Latvijā nepietiekami izmanto savas pilnvaras šajā jomā. (Starpsauciens: “Regīna, kāpēc tu pieminēji...” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Tā, kolēģi! Nu es vienkārši gribu tad varbūt nokomentēt, lai būtu lielāka skaidrība.

Mēs, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, tiešām diskutējām par šo likumu, bet ne par šo likumprojektu. Un Valsts drošības dienesta pārstāvis tiešām varbūt ne visai veiksmīgi tad pauda viedokli. Bet pēc tam viņš arī skaidroja par to, ka vārda brīvība var tikt ierobežota gadījumos, ja tas ir sabiedrības interesēs.

Līdz ar to, es domāju, mēs, protams, varam diskutēt par... arī par šo jautājumu. Bet, runājot par likumprojektu un runājot par priekšlikumu, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ideja ir vienkārša. Ja pašvaldība saņem informāciju, ka būs pasākums un tur paredzētas... paredzēti dažādi simboli... vienalga, kādi... nu, pašvaldība ne vienmēr spējīga izvērtēt un, teiksim, pieņemt lēmumu, vai tā būs slavināšana vai tā būs noliegšana, vai būs kaut kas cits. Tāpēc tieši viņi konsultējas ar drošības dienesta pārstāvjiem, kas var palīdzēt pieņemt pareizu lēmumu.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kaut kas...?

A. Judins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 4. - komisijas priekšlikums. Būtībā redakcionāls, precizē likuma V nodaļas nosaukumu. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Tā, nākamais. 5. priekšlikums. Līdzīgi kā likumā par sapulcēm, demonstrācijām, mītiņiem... tad ir piedāvāts veidot nevis vairākus pārkāpumu sastāvus, bet paredzēt atbildību par likumā noteiktās kārtības pārkāpšanu... neievērošanu. Tātad, proti, koncentrētā veidā to pasniegt. Juridiskais birojs ierosināja rīkoties līdzīgi kā citā likumā. Un komisija to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 6. - komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura, precizē 20. panta nosaukumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Un pēdējais. 7. - komisijas priekšlikums. Redakcionāls, precizē likuma nosaukumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Tātad visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Judins. 10. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija, strādājot ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Un tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā otrajā lasījumā. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Stepaņenko. Termiņš ir 2020. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi kopumā uz otro lasījumu deviņus priekšlikumus.

1. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums - izslēdz vārdu “individuāli”, lai novērstu liekvārdību šajā gadījumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas identisks 1. priekšlikumam. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 6. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā - papildināt ar 2.² daļu, kas nosaka: “Ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti sodi - sabiedriskais darbs un probācijas uzraudzība, tad sabiedrisko darbu izpilda vienlaikus ar probācijas uzraudzību.” Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu. Un šis, 9., pants, kas tika atbalstīts pirmajā lasījumā, savukārt izslēdza no likuma 59. panta otro daļu, kas noteic: “Pilngadību nesasniegušās personas tiesa var atbrīvot no soda šajā likumā paredzētajos gadījumos, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.” Komisija nolēma, ka šāds... šāda norma... Šīs normas izslēgšana rada liekus ierobežojumus, tāpēc komisija nolēma atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt ar normu: “[..] trijos gados - ja piespriesta probācijas uzraudzība;”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums - vārda “atņemšana” vietā ir vārdi “atņemšanas piemērošana”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir identisks 1. un 2. priekšlikumam - izslēdz vārdu “individuāli”. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura, identisks 6. priekšlikumam. Tātad - vārda “uzraudzība” aizstāšana ar vārdiem “uzraudzības piemērošana”. Komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. Un visbeidzot 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 66.² panta nosaukumu. Proti, vārdu “Sabiedriskais darbs” vietā būs vārdi “Sabiedriskā darba aizstāšana”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. Visbeidzot Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt grozījumus Krimināllikumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam, jo abi ir saistīti, tātad nākamā gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V. Orlovs. Priekšlikumus gaidām līdz 19. decembrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.

Iesniegti seši priekšlikumi. Visi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Ē. Pucens. Šī gada 19. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. decembris.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Man jūs jāinformē par paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Šmita, Sprūdes un Gobzema jautājumu satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par Skultes LNG”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Ločmeles-Luņovas, Švecovas, Pimenova, Zariņa un Dombrovska jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par piespiedu zemes nomas maksas regulējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Orlova, Agešina, Kucina un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par valsts budžetu 2020. gadam”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Agešins, Orlovs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par likumos paredzēto prasību izpildei nepieciešamo finansējuma apjomu 2020. gada valsts budžetā”, ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Ādamsons, Agešins, Tutins un Krišāns iesnieguši jautājumu “Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu pamatotību”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Gobzems, Sprūde un Krauze iesnieguši jautājumu “Par Skultes LNG”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles! Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 17.35 sākam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi. Paldies par jūsu sapratni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Gatis Eglītis, Ilze Indriksone, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Didzis Šmits, Viktors Valainis, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 17. sēde
2019. gada 5. decembrī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. D. Pavļuts (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 507/Lp13) (Dok. Nr. 1771, 1771A)
Priekšlikumi	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 508/Lp13) (Dok. Nr. 1782, 1782A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 509/Lp13) (Dok. Nr. 1783, 1783A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 511/Lp13) (Dok. Nr. 1800)
Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. A. T. Plešs (par)
Par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) (Dok. Nr. 1801)
Priekšlikums	- dep. A. Gobzems (pret)
Par deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra rīcību, novilcinot administratīvās atbildības iekļaušanu likumos par vides aizsardzību un radioaktīvo drošību” (Nr. 24/P13) (Dok. Nr. 1804)
Motivācija	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 474/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1583B)
Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 495/Lp13)(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1711B)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 497/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1775)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 368/Lp13)(3.lasījums) (Dok. Nr. 1759)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 372/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1764)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 309/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1765)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 375/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1773)
Ziņo	- dep. R. Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 87/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1776)
Ziņo	- dep. R. Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 349/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1777)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 350/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1778)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 151/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1779)
Ziņo	- dep. A. Rubiks
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 148/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1780)
Ziņo	- dep. A. Rubiks
Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 491/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1670, 1754)
Ziņo	- dep. A. Rubiks
Likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” (Nr. 465/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1545, 1755)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 475/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1584, 1758)
Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Debates	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Goldberga
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. T. Plešs
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Jalinska
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 492/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1671, 1761)
Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Sprūde
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Strīķe
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
Par procedūru	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 367/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1766)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Debates	- dep. R. Znotiņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 506/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1760, 1790)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 456/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1767)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Debates	- dep. I. Pimenovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 123/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1768)
Ziņo	- dep. A. Judins
Debates	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 356/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1769)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 357/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1770)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 362/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1772)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 337/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1774)
Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, V. Agešina, V. Orlova un I. Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumos paredzēto prasību izpildei nepieciešamo finansējuma apjomu 2020. gada valsts budžetā” (Nr. 101/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Ādamsona, V. Agešina, J. Tutina un J. Krišāna jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu pamatotību” (Nr. 102/J13)
Informācija par deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko, A. Gobzema, K. Sprūdes un A. Krauzes jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Skultes LNG” (Nr. 103/J13)
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 05.12.2019 13:12:12 bal001
Par - 51, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (511/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.12.2019 13:19:47 bal002
Par - 52, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.12.2019 13:25:23 bal003
Par - 77, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (507/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2019 13:28:24 bal004
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (511/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2019 13:31:28 bal005
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2019 13:36:41 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (474/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.2019 13:38:15 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (495/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.2019 13:39:37 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (497/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.2019 13:40:29 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:41:46 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (372/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:45:14 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (309/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:47:33 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (375/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:50:49 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (87/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:52:30 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (349/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:54:05 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (350/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:56:48 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (151/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 13:59:41 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (148/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.12.2019 14:01:02 bal018
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (491/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 14:05:46 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (465/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 14:25:38 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.2019 15:20:47 bal021
Par - 48, pret - 10, atturas - 19. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (475/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:24:58 bal022
Par - 50, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (492/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:27:56 bal023
Par - 76, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 05.12.2019 16:33:17 bal024
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (367/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:38:26 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Administratīvās atbildības likumā (506/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:38:49 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (506/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:52:09 bal027
Par - 45, pret - 33, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (456/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:58:14 bal028
Par - 16, pret - 62, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (456/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:58:40 bal029
Par - 48, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (456/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 16:59:56 bal030
Par - 68, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (456/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:07:13 bal031
Par - 58, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (123/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:07:52 bal032
Par - 60, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (123/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:12:41 bal033
Par - 59, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (123/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:14:07 bal034
Par - 60, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (123/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:15:18 bal035
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (356/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:19:19 bal036
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (357/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:20:11 bal037
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (362/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:21:33 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (337/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 17:23:37 bal039
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija